ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 98 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
48. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Informācija |
|
|
Padome |
|
2005/C 098/1 |
||
|
Komisija |
|
2005/C 098/2 |
||
2005/C 098/3 |
||
2005/C 098/4 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 ) |
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
I Informācija
Padome
22.4.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 98/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 13. decembris),
ar ko ieceļ Euratom Apgādes aģentūras Padomdevējas komitejas locekļus
(2005/C 98/01)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 54. panta otro un trešo daļu,
ņemot vērā Euratom Apgādes aģentūras Statūtu (1) X pantu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 14. jūnija lēmumu, ar ko ieceļ Euratom Apgādes aģentūras Padomdevējas komitejas locekļus (2),
ņemot vērā Komisijas atzinumu,
tā kā:
būtu jāieceļ minētās komitejas locekļi laikposmam līdz 2005. gada 28. martam, ņemot vērā dalībvalstu valdību piedāvātos kandidātus no tām dalībvalstīm, kuras līdz šīm komitejā nebija pārstāvētas,
IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.
Vienīgais pants.
Ar šo par Euratom Apgādes aģentūras Padomdevējas komitejas locekļiem tiek ieceltas šādas personas:
Kipra (1 amata vieta) |
Panicos DEMETRIADES kungs |
Čehijas Republika (3 amata vietas) |
Miroslav ŠEDINA kungs |
Zdeněk HUBÁČEK kungs |
|
Vladimír HLAVINKA kungs |
|
Igaunija (1 amata vieta) |
Merle LUST kundze |
Ungārija (3 amata vietas) |
Zoltán HORVÁTH kungs |
Ákos PETŐ kungs |
|
Ágnes SZÉL kundze |
|
Latvija (1 amata vieta) |
Andrejs SALMIŅA kungs |
Lietuva (1 amata vieta) |
Donaldas JASULAITIS kungs |
Polija (5 amata vietas) |
Stefan CHWASZCZEWSKI kungs |
Katarzyna HINCZ kundze |
|
Jacek Tadeusz KANIEWSKI kungs |
|
Grzegorz KRZYSZTOSZEK kungs |
|
Wladyslaw SIKORA kungs |
|
Slovēnija (1 amata vieta) |
Ivo NOVAK kungs |
Slovākija (2 amata vietas) |
Michal DURANKO kungs |
Eduard ĎURČEK kungs. |
Briselē, 2004. gada 13. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
B.R. BOT
(1) OV 27, 6.12.1958., 534/58. lpp. Statūtos jaunākie grozījumi izdarīti ar 1 punkta c) apakšpunktu Pievienošanās aktu II pielikuma 12. nodaļas “Enerģija” iedaļā A. “Vispārējie jautājumi” (OV L 236, 23.9.2003., 586. lpp.).
(2) OV C 186, 2.7.1999., 1. lpp.
Komisija
22.4.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 98/2 |
Euro maiņas kurss (1)
2005. gada 21. aprīlis
(2005/C 98/02)
1 euro=
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,3058 |
JPY |
ItipclflclS 16113. |
140,27 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4494 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,68475 |
SEK |
Zviedrijas krona |
9,1855 |
CHF |
Šveices franks |
1,5427 |
ISK |
Islandes krona |
81,75 |
NOK |
Norvēģijas krona |
8,1560 |
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9559 |
CYP |
Kipras mārciņa |
0,5822 |
CZK |
Čehijas krona |
30,196 |
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
HUF |
Ungārijas forints |
248,20 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,6961 |
MTL |
Maltas lira |
0,4304 |
PLN |
Polijas zlots |
4,1701 |
ROL |
Rumānijas leja |
36 129 |
SIT |
Slovēnijas tolērs |
239,61 |
SKK |
Slovākijas krona |
39,535 |
TRY |
Turcijas lira |
1,7813 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,6872 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,6226 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,1844 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,7976 |
SGD |
Singapūras dolārs |
2,1564 |
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 314,03 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
7,9636 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
10,8075 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,3800 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
12 633,62 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,962 |
PHP |
Filipīnu peso |
71,238 |
RUB |
Krievijas rublis |
36,1940 |
THB |
Taizemes bats |
51,716 |
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
22.4.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 98/3 |
Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē
(2005/C 98/03)
Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus minētās regulas 7. un 12.d panta nozīmē. Visi iebildumi, kas attiecas uz šo pieprasījumu, ir jāiesniedz ar dalībvalsts kompetentās iestādes, VTO dalībvalsts vai saskaņā ar 12. panta 3. punktu atzītas trešās valsts starpniecību sešu mēnešu laikā no publicēšanas dienas. Publikācijas pamatojumam jo īpaši izmanto 4.6. punktu, ar ko atzīst, ka pieprasījums ir pamatots Regulas (EEK) Nr. 2081/92 nozīmē.
KOPSAVILKUMA VEIDLAPA
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2081/92
“SIDRA DE ASTURIAS” VAI “SIDRA D'ASTURIES”
No CE: ES/00260/28.10.2002
ACN (X) AĢN ( )
Šī kopsavilkuma veidlapa ir sniegta informācijas nolūkā. Lai iegūtu visu informāciju, konkrēti, par ACN vai AGN produktiem, ir jāiepazīstas ar visām specifikācijām, kas ir pieejamas vai nu konkrētā valstī, vai Eiropas Komisijas dienestos (1)
1. Dalībvalsts kompetentā iestāde:
Nosaukums: |
Subdirección General de Sistemas de Calidad Diferenciada. Dirección General de Alimentación. Secretaría General de Agricultura y Alimentación del Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación de España. |
Adrese: |
Paseo Infanta Isabel, 1 E-28071 — MADRID |
Tālrunis: |
34 91 347 53 94 |
Fakss: |
34 91 347 54 10 |
2. Pieteicēja grupa:
2.1. |
Nosaukumi:
|
2.2. |
Adreses:
|
2.3. |
Sastāvs: Ražotāji/Pārstrādātāji (X) Citi ( ) |
3. Produkcijas veids:
Klase 1.8. — Citi produkti no I pielikuma: sidrs
4. Noteikumu kopuma apraksts:
(4. panta 2.punkta prasību kopsavilkums)
4.1 Nosaukums: “Sidra de Asturias” vai “Sidra d'Asturies”
4.2 Apraksts: Izstrādājumi, kas tiek pārdoti ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Sidra de Asturias”, ir šādi.
Sidrs: dzēriens no simtprocentīgas vai atšķaidītas fermentētas svaigu ābolu sulas vai vīnogu sulas. Minimālais spirta saturs dzērienā ir 5 % no tilpuma.
Apzīmējums “sausais” attiecināms uz sidru, kas satur mazāk nekā 30g/l cukura, “pussausais” — no 30 līdz 50 g/l un “saldais” — vairāk nekā 50 g/l, bet ne vairāk kā 80 g/l, kas ir maksimālā robeža.
Sidru organoleptiskā ziņā raksturo izteikta garša, kas var būt sausa, pussausa vai salda; tajā ir daudz pastāvīgu burbulīšu, kas veidojas endogēnas ogļskābās gāzes izdalīšanās rezultātā, tam piemīt skaidrs un līdzsvarots aromāts, kas atgādina svaigus ābolus vai ābolu ievārījumu; dzēriens ir caurspīdīgs un mirdzošs, ar dažādu dzeltenu nokrāsu.
Dabīgais sidrs: dzēriens, kas radies pilnīgas vai daļējas alkohola fermentācijas rezultātā no svaigiem āboliem vai to sulas un ir ražots, ievērojot tradicionālos paņēmienus, nepievienojot cukuru, un satur tikai endogēnas izcelsmes oglekļa anhidrīdu. Tā minimālais spirta saturs ir 5 % no tilpuma.
Dabīgo sidru raksturo izteikta garša un līdzsvarotas skābuma un rūgtuma attiecības, kā arī viegla un dabīga dzelstoša sajūta. Tā aromāts ir skaidrs un vēss, ar dažādu augļu garšu un vieglu skābumu. Dzēriens ir caurspīdīgs un mirdzošs, tam piemīt dzeltenīga salmu krāsa.
Abi produkti tiek izstrādāti no sidra ābolu šķirnēm, kas tradicionāli tiek audzētas šajā sidra ražošanas reģionā.
Oficiāli reģistrētās šķirnes atkarībā no skābuma un fenolu satura tiek iedalīts astoņās tehnoloģiskajās grupās: salds, saldi rūgts, rūgts, pusskābs, pusskābi rūgts, rūgti pusskābs, skābs un skābi rūgts.
4.3 Ģeogrāfiskais apgabals: Ābolu audzēšanas un ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Sidra de Asturias” apzīmētā sidra ražošanas apgabals ietver Astūrijas principialitātes autonomo apgabalu, vēsturisko un ģeogrāfisko Spānijas ziemeļu teritoriju, kurā ietilpst 78 municipalitātes (pašvaldības): Allande, Aller, Amieva, Avilés, Belmonte de Miranda, Bimenes, Boal, Cabrales, Cabranes, Candamo, Cangas de Narcea, Cangas de Onís, Caravia, Carreño, Caso, Castrillón, Castropol, Coaña, Colunga, Corvera, Cudillero, Degaña, El Franco, Gijón, Gozón, Grado, Grandas de Salime, Ibias, Illano, Illas, Langreo, Las Regueras, Laviana, Lena, Llanera, Llanes, Mieres, Morcín, Muros de Nalón, Nava, Navia, Noreña, Onís, Oviedo, Parres, Peñamellera Alta, Peñamellera Baja, Pesoz, Piloña, Ponga, Pravia, Proaza, Quirós, Ribadedeva, Ribadesella, Ribera de Arriba, Riosa, Salas, San Martín de Oscos, San Martín del Rey Aurelio, Santirso de Abres, Santa Eulalia de Oscos, Santo Adriano, Sariego, Siero, Sobrescobio, Somiedo, Soto del Barco, Tapia de Casariego, Taramundi, Teverga, Tineo, Valdés, Vegadeo, Villanueva de Oscos, Villaviciosa, Villayón, Yernes y Tameza.
Minētās ģeogrāfiskās teritorijas platība ir 10 560 km2, un tā kā Astūrija ir viens no Eiropas kalnainākajiem apgabaliem, kur ir ierobežotas lauksaimnieciski apstrādājamās platības, tās var izmantot ābolu audzēšanai, kas parasti notiek nelielās ielejās (78 minēto pašvaldību teritorijās).
Astūrijas reģiona ģeogrāfisko un auglības apstākļu dēļ lauksaimniecības uzņēmumi ir vairāk vai mazāk izkliedēti pa visām pašvaldībām un bieži vien atrodas mazos un attālos ciematos ar tikpat maziem zemesgabaliem.
Tradicionālā sidra kultūra Astūrijā nozīmē ekstensīvu saimniekošanu — sidra ābolu jauktu piegādi un dabīgo pļavu izmantošanu. Sakarā ar ierobežotajām apstrādājamās zemes platībām Astūrijas saimniecības praktizē lopkopības apvienošanu ar sidra ražošanai nepieciešamo ābolu audzēšanu. Šāda prakse ļauj iezīmēt sociāli ekonomiskus vaibstus Astūrijas laukos, vienlaikus gūstot papildu ienākumus ģimenes lauksaimniecības uzņēmumos, un ļauj izvairīties no laukiem raksturīgās izolētības, radot jaunas darbības jomas, kurās tiek nodarbināti iedzīvotāji.
Līdzīgi tam, kā sidra ābolu dārzi ir izkliedēti pa visu reģionu, arī sulas spiestuves vēstures gaitā aizsākās ar nelielām iekārtām lauksaimnieciskajos uzņēmumos, kas ražoja sidru ģimenes vajadzībām. Ar laiku šī prakse tika aizmirsta, un mūsdienās šīs iekārtas ir koncentrētas vietās, kas atrodas tuvāk infrastruktūrām un rūpnieciskās darbības attīstībai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
4.4 Izcelsmes apstiprinājums: Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACN) “Sidra de Asturias” apzīmētās produkcijas (dabīgā sidra un sidra) ražošana notiek, izmantojot dažādas ābolu šķirnes, ko atļauts lietot saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem un kas ir attiecīgajos Regulācijas padomes reģistros iekļautos zemesgabalos un apstrādātas iekārtās, kas arī ir reģistrētas, atrodas audzēšanas/ražošanas reģionā un ir izgājušas audzēšanas un pārstrādes kontroles, kam ir pakļautas ābolu šķirnes, audzēšanas paņēmieni, izejmateriāli, spiedes, izstrādes process, pildīšana pudelēs un etiķešu uzlīmēšana saskaņā ar Regulācijas padomes izstrādātās kvalitātes sistēmas procesa nodrošināšanas dokumentos fiksētu procedūru.
Sidra ražošana īpaši tiek pārbaudīta tad, kad rodas endogēnās izcelsmes ogļskābā gāze, ko iegūst sulas fermentācijas fāzē. Pēc tam tā tiek attīrīta, filtrēta, uzglabāta un atšķaidīta pirms pildīšanas pudelēs. Visa šā procesa kontrole notiek atbilstoši Regulācijas padomes kvalitātes rokasgrāmatā ietvertajām prasībām, kas paredz minimālās prasības analīžu tehnikai, lai noteiktu ogļskābās gāzes daudzumu, kā arī vieglo izotopu un attiecības C13/C12 noteikšanas veidu, kas ļauj salīdzināt gāzu procentuālo saturu.
Sertifikācijas procesa ietvaros notiek produkta vizuālā apskate, dokumentācijas un paņemto paraugu izpēte. Sidriem, kas iziet sertifikāciju, var izmantot etiķetes ar Regulācijas padomes apstiprinātu logotipu un norādi “Denominación de Origen Protegida Sidra de Asturias”; uz visiem traukiem ir numurētas etiķetes, kas palīdz nodrošināt kontroli.
4.5. Iegūšanas metodes: Sidrs tiek ražots no ābolu šķirnēm, kas tradicionāli tiek audzētas šajā apgabalā, un iedalīts dažādās tehnoloģiskajās grupās: salds, saldi rūgts, rūgts, pusskābs, pusskābi rūgts, rūgti pusskābs, skābs un skābi rūgts.
Viens no apstrādes posmiem ir arī ābolu mazgāšana un sasmalcināšana. Izspiežot ābolus, tiek iegūta dabīgā ābolu sula, tam seko fermentācija, pārliešana, dzidrināšana, filtrēšana, izmantojot šim nolūkam atļautus produktus un materiālus, un beidzamais posms ir pildīšana pudelēs.
Sidrus var gāzēt ar endogēnas izcelsmes CO2 saskaņā ar sastādītajiem tehniskajiem noteikumiem, šo aprakstu un kvalitātes rokasgrāmatu.
Pildīšana pudelēs ir neatņemama (ACN) “Sidra de Asturias” ražošanas procesa sastāvdaļa, tās mērķis ir aizsargāt nosaukuma reputāciju, nodrošināt produkta autentiskumu, kvalitātes līmeni un raksturīgās īpašības. Pilna kolektīvā atbildība tiek īstenota ar šim nolūkam izveidotās Regulācijas padomes starpniecību.
Saražotās produkcijas kontrole un izcelsmes pārbaudīšanas iespējas palīdz izvairīties no sajaukšanās ar citu produkciju, jo reģionos, kur ir paredzēts ražot produkciju ar ACN nosaukumiem, pārbaudes ir ļoti detalizētas un sistemātiskas, un tās veic speciālisti, kuri labi pārzina produkta raksturīgās īpašības.
Turklāt tas, ka sidra sastāvā drīkst būt tikai endogēnas izcelsmes ogļskābā gāze, kas rodas sidra ražošanas procesā, saistīts ar attiecīgas aparatūras izmantošanu pudeļu uzpildīšanai, līdz ar to nav grūti pārbaudīt, vai sidrs tiek transportēts atbilstošos traukos un vai nenotiek nekādi pārkāpumi ražošanas procesa laikā.
Atļautā prakse
Aizliegtie paņēmieni
Dabīgajam sidram jāpiemīt šādām fizikāli ķīmiskām īpašībām.
Gaistošais skābums: < 2.0 g/l etiķskābe. Spirta saturs: > 5 % (tilp.). Kopējais sēra dioksīda saturs: <150 mg/l. Ogļskābes spiediens pudelē (20o C): > 0.5 atm.
Sidram jāpiemīt šādām fizikāli ķīmiskajām īpašībām.
Gaistošais skābums: < 2.0 g/l etiķskābe. Spirta saturs: > 5 % (tilp.). Kopējais sēra dioksīda saturs: < 200 mg/l. Ogļskābes spiediens pudelē (20o C): > 3 atm.
4.6 Piesaiste:
4.6.1. Vēsturiskā informācija
Astūrija ieņem pirmo vietu starp Spānijas sidra ražotājiem, un tās produkcija veido 80 % no visā valstī saražotā sidra daudzuma. Šī reģiona vēsture ir cieši saistīta ar sidra ābolu audzēšanu un šī dzēriena ražošanu, kā tas ir aprakstīts jau ģeogrāfa Strabona darbos sešdesmit gadus pirms Kristus dzimšanas.
4.6.2. Dabas apstākļi
Astūrijas lauksaimnieki gadsimtiem ilgi ir piedalījušies ābeļu šķirņu selekcijā, audzējot stādus no sēklām, nevis potējot, un no tiem izvēloties visražīgākos, dabīgajai videi vispiemērotākos un tādus, kas ražo labākās kvalitātes sidra darināšanai vispiemērotākos ābolus. Dažādu šķirņu īpašības (saldas, saldi rūgtas, pusskābas, pusskābi rūgtas, rūgti pusskābas, skābas, skābi rūgtas un rūgti skābas) un no tām iegūtās sulas piešķir Astūrijas sidram raksturīgo pusskābo garšu.
Divu veidu produkta nosaukumu (sidrs un dabīgais sidrs) iekļaušana atbilst Spānijā pastāvošajām kvalitātes normām (Ministra 1979. gada 1. septembra rīkojums), kur šie divi veidi tiek nodalīti, pamatojoties uz to, ka sidru var izgatavot ar eksogēnas izcelsmes ogļskābo gāzi, izmantojot dažādus paņēmienus.
Abi ar cilmes vietas nosaukumu aizsargātie sidra veidi ir saistīti ar apzīmējumu “dabīgais sidrs”, tikai “sidram” ir atļauts pievienot CO2, kas tiek uzkrāta tā paša sidra rūgšanas procesā (tikai endogēno gāzi), un nelielās proporcijās papildināt to ar cukura sīrupu. Izejvielas, ražošanas tehnoloģija un rūpnieciskās iekārtas faktiski ir tās pašas, lai gan “dabīgais sidrs” ir izveidojies vēsturiski daudz agrāk, jo tikai zinātnes attīstības rezultātā19. gadsimtā parādījās “sidrs” ar ogļskābo gāzi.
Ģeogrāfiskais nosaukums “Asturias” ir vēsturiski saistīts ar sidra ražošanu un patēriņu Spānijā, jo tas ir reģions, kurā tiek ražota valsts sidra produkcijas apjoma lielākā daļa.
4.6.3. Cilvēka faktors
Sidra ražošana ieņem trešo vietu Astūrijas lauksaimniecības pārtikas ražošanā. Dabīgais sidrs tiek ražots tradicionālajos reģionos, jo Astūrijā ir apmēram 106 centri, kas ir pazīstami kā sidra ābolu sulas spiešanas vietas. Tajos ievērojama nozīme ir ģimenes tradīcijām, jo vairāk kā 60 % no sulu spiestuvēm tiek mantotas. Visbiežāk sastopamā uzņēmumu juridiskā forma ir statūtsabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Dabīgā sidra tirgū Astūrijas produkcijas īpatsvars ir 93 %. Ar sidra ražošanu nodarbojas 10 uzņēmumi, kas pārdod apmēram 61 % no šī sektora produkcijas. Visas Spānijas tirgus patērē 80 % produkcijas, eksportam aiziet 13 — 14 %, bet tikai 7 % paliek paša reģiona vietējam patēriņam.
4.7 Kontroles institūcija:
Nosaukums: |
Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida (DOP) “Sidra de Asturias”. |
||
Adrese: |
|
||
Tālrunis: |
(34) 985 89 32 08 |
||
Fakss: |
(34) 985 89 31 70 |
||
e-pasts: |
info@sidradeasturias.es |
Regulatīvā padome attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Sidra de Asturias” ievēro normas EN 45011 prasības.
4.8 Etiķetes: Lai regulētu darbības ar sidra etiķetēm un izvairītos no patērētāju maldināšanas, 1979. gada 1. augustā pieņemti Noteikumi par sidru un citiem dzērieniem, kas ražoti no āboliem, un to 17. punktā ir noteikts, ka uz pudelēm jābūt norādītam nosaukumam “sidrs” vai “dabīgais sidrs”.
Uz sidra pudeļu etiķetēm un kontretiķetēm obligāti jābūt salasāmam cilmes vietas nosaukumam “Sidra de Asturias” un citiem tiesību aktos paredzētajiem datiem.
Patērētājam jāspēj skaidri atšķirt sidra veidus gan pēc izskata, gan aizvākojuma. Ņemot vērā, ka “sidra” pudelē spiediens ir augstāks par trim atmosfērām, ir nepieciešama citāda aizvākojuma sistēma un pudeļu forma.
Jebkurā gadījumā ACN “Sidra de Asturias” ir jābūt uz visu aizsargātās izcelsmes sidru etiķetēm, ar nosacījumu, ka ir ievērota attiecīgā regula, turklāt, saskaņā ar vispārpieņemto kārtību uz etiķetēm un cenu zīmēm jābūt norādītam apzīmējumam “sidrs” vai “dabīgais sidrs”.
Visas pudeles, kurās atrodas ar ACN aizsargāts sidrs, tiek nodrošinātas ar numurētām etiķetēm, ko apstiprinājusi Regulācijas padome.
Netiek apstiprinātas etiķetes, kas dažādu iemeslu dēļ var maldināt patērētāju, un šādā gadījumā Regulācijas padome var anulēt piešķirtās izmantošanas atļaujas.
4.9 Valsts normatīvi: Aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Sidra de Asturias” jāatbilst šādām tiesību aktos noteiktām prasībām:
— |
BOE publicēts kļūdu labojums 1979. gada 21. septembrī. |
— |
Grozījumi ar: |
— |
1984. gada 27. jūlija Rīkojumu (ver 2). |
— |
1985. gada 24. septembra Rīkojumu (ver 3). |
— |
Atcelti tehniskie noteikumi par pieļaujamo spirta saturu, kas noteikts 17. pantā; Karaļa Lēmums Nr. 1045/1990 [ver I, 9]. |
— |
Atkāpes no A punkta 2. apakšpunkta; B punkta 4., 5., 6., 8., 9. un 10. punkta; un III nodaļas 6. panta C punkta 6. apakšpunkta; Karaļa Lēmums Nr. 145/1997 [ver VIII, 7]. |
(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts – Lauksaimniecības produktu kvalitātes nodaļa, B-1049 Brisele
22.4.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 98/10 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(2005/C 98/04)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Pieņemšanas diena:
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste, Rietumkambrija
Atbalsta numurs: N 177/04
Nosaukums: Korekcijas Apvienotās Karalistes Reģionālā atbalsta plānam 2000.–2006. gadam.
Mērķis: Reģionālais atbalsts
Palīdzības intensitāte vai apjoms: 20 % TDE
Darbības termiņš: kopš lēmuma stāšanās spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Belģija
Atbalsta Nr.: N 179/03
Nosaukums: Atbalsts Ford Werke AG in Genk
Mērķis: Lielu ieguldījumu projekta īstenošana transporta līdzekļu nozarē atbilstīgi daudznozaru reģionālā atbalsta pamatprincipiem
Juridiskais pamats: ad hoc atbalsts
Budžets: EUR 1 073 miljoni (Ford)
Atbalsta summa: EUR 45,06 miljoni (Ford)
Ilgums: 2003.g. — 2007.g.
Cita informācija: Kopējais atbalsts EUR 2,572 miljonu apmērā pieciem pirmā līmeņa detaļu piegādātājiem kopējā projekta ietvaros.
Lēmuma autentiskais teksts, no kura izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste
Atbalsta numurs: N 195 /2004
Nosaukums: Pētniecības un attīstības iekārtu subsidēta izmantošana National Microsystems Packaging Centre (NMPC)
Mērķis(-i): Atbalsts pētniecībai un attīstībai
Budžets: GBP 5 000 000, 00
Ilgums: No 2005. gada 1. janvāri līdz 2010. gada 31. decembrim.
Lēmuma autentiskais teksts(-i), no kura(-iem) izņemta visa konfidenciālā informācija, ir atrodams(-i) šādā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Portugāle
Atbalsta Nr.: N 228/04
Nosaukums: Grozījumi atbalsta shēmā stratēģiskā tūrisma produktu veicināšanai
Mērķis: Valsts tūrisma piedāvājumu uzlabošana un dažādošana
Juridiskais pamats: Portaria
Budžets: 300 miljoni euro
Atbalsta intensitāte: Dažāda atkarībā no ieguldījumu projektu, uzņēmumu un reģionu veida.
Ilgums: līdz 2006. gada 31. decembrim
Cita informācija: N 89/2000
Lēmuma teksts autentiskā(-s) valodā(-s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Spānija
Atbalsta numurs: N 240/2004
Nosaukums: Atbalsta projekts Comunidad Autónoma de la Región de Murcia gazificēšanai
Mērķis: Reģionu attīstība (Visas nozares)
Juridiskais pamats: Real Decreto 949/2001; Real Decreto 1434/2002; Orden ECO/31/2004; Orden de la Consejería de Economía, Industria e Innovación de la Región de Murcia.
Budžets: EUR 11 181 000
Intensitāte vai lielums: Ierosinātā atbalsta intensitātes likme, ko paredz pasākums, ir 17,91 % bruto.
Ilgums: Līdz 2012. gada 31. decembrim.
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Spānija
Palīdzības Nr.: N 333/2004
Nosaukums: Pagaidu aizsardzības pasākumi kuģu būvei — shēmas pagarinājums
Mērķis: Ar līgumu saistīts darbības atbalsts kuģu būves nozarē
Juridiskais pamats: Real Decreto 442/1994 of 11 March 1994, as amended by Real Decreto 1274/2003 of 10 October 2003
Atbalsta intensitāte: līdz 6 % no līguma vērtības
Ilgums: No 2002. gada 25. oktobra līdz 2005. gada 31. martam; sašķidrinātās dabas gāzes pārvadātājiem: no 2003. gada 25. jūnija līdz 2005. gada 31. martam
Lēmuma autentiskais teksts(-i), no kura (-iem) izņemta visa konfidenciālā informācija, ir atrodams (-i) šādā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas diena:
Dalībvalsts: Vācija
Atbalsta numurs: N 423/03
Nosaukums: Atbalsts pieciem uzņēmumiem Brandenburgā (DMT Potsdam — Gesellschaft für Umwelt- und Geotechnik; Quantum Hydrometrie GmbH — Gesellschaft für Mess- und Systemtechnik mbH; Institut für angewandte Gewässerökologie GmbH; WASY GmbH — Gesellschaft für wasserwirtschaftliche Planung und Systemforschung mbH; Voigt Ingenieure Luckau GmbH.).
Mērķis: Atbalsts attīstībai.
Juridiskais pamats: ad hoc atbalsts.
Atbalsta apjoms: 3,29 miljoni euro
Darbības termiņš: 2003.–2005. gads
Lēmuma autentiskais teksts, no kura izņemta visa konfidenciāla informācija, atrodams:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas diena:
Dalībvalsts: Vācija
Atbalsta numurs: N 598/2003
Nosaukums: Atbalsts DOW etilēna cauruļvadam no Stades uz Teišentāli.
Mērķis: Reģionālā attīstība.
Juridiskais pamats: Investitionszulagengesetz 1999.
Apjoms: 13 616 000 EUR
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Pieņemšanas datums:
Dalībvalstis: Īrija
Atbalsta Nr.: N599/2004
Nosaukums: Biodegvielu atbrīvojums no akcīzes nodokļa — Nodokļu priekšrocība
Mērķis: Vides aizsardzība
Juridiskais pamats: Section 98A of Finance Act of 1999 amended in 2004
Budžets: EUR 3 000 000 gadā
Ilgums: 2 gadi
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/