5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/1

---

TIESAS SPRIEDUMS

(Tiesas plēnums)

2005. gada 18. janvārī

lietā C-257/01 Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Savienības Padomi  (1)

(Regulas (EK) Nr. 789/2001 un 790/2001 - Vīzu politika - Robežu uzraudzība un kontrole - EKL 202. pants - Padomei rezervētas izpildu pilnvaras - Dalībvalstīm rezervēta atjaunināšana - Īpašs gadījums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2005/C 57/01)

tiesvedības valoda - angļu

Lietā C-257/01 par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam, ko 2001. gada 3. jūlijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāves – D. Maidani un C. O'Reilly), ko atbalsta Nīderlandes Karaliste (pārstāve – H. G. Sevenster), pret Eiropas Savienības Padomi (pārstāvji – E. Finnegan un I. Díez Parra), ko atbalsta Spānijas Karaliste (pārstāve - R. Silva de Lapuerta), Tiesa (Tiesas plēnums) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris, palātu priekšsēdētāji P. Jann, C. W. A. Timmermans, A. Rosas un K. Lenaerts, tiesneši C. Gulmann, J.-P. Puissochet un R. Schintgen (referents), tiesnese N. Colneric, tiesneši S. Von Bahr un J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāts P. Léger, sekretārs R. Grass, 2005. gada 18. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

---

(1)  OV C 245, 01.09.2001.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/1

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-464/01 (Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Johann Gruber pret Bay Wa AG  (1)

(Briseles Konvencija - 13. panta pirmā daļa - Piemērošanas nosacījumi - “Patērētāju līguma” jēdziens - Lauksaimnieka veikta dakstiņu iegāde fermas jumtu noklāšanai, kas tiek lietota daļēji privāti un daļēji profesionāliem mērķiem)

(2005/C 57/02)

tiesvedības valoda - vācu

Lietā C-464/01 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, piemērojot 1971. gada 3. jūnija protokolu par Tiesas interpretāciju 1968. gada 27. septembra Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, ko Oberster Gerichtshof (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2001. gada 8. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2001. gada 4. decembrī, tiesvedībā Johann Gruber pret Bay Wa AG, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši C. Gulmann, R. Schintgen (referents), G. Arestis un J. Klučka, ģenerāladvokāts F. G. Jacobs, sekretāre M.-F. Contet, galvenā administratore, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, kas grozīta ar 1978. gada 9. oktobra Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, ar 1982. gada 25. oktobra Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos, ar 1989. gada 26. maija Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos un ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, paredzētie jurisdikcijas noteikumi ir interpretējami šādi:

—

persona, kura noslēgusi līgumu par preci, kas paredzēta daļēji profesionālai lietošanai un daļēji – lietošanai ārpus tās profesionālās darbības jomas, nevar atsaukties uz minētās konvencijas 13. līdz 15. pantā paredzētajiem īpašajiem jurisdikcijas noteikumiem, izņemot gadījumu, ja profesionālā lietošana ir tik mazsvarīga, ka tai ir nenozīmīga loma attiecīgās darbības kopējā kontekstā; tam, ka neprofesionālais aspekts ir pārsvarā, šajā sakarā nav nozīmes;

—	tiesai, kura iztiesā lietu, piekrīt pārbaudīt, vai attiecīgais līgums ir noslēgts, lai nozīmīgā daļā nodrošinātu attiecīgās personas profesionālās darbības vajadzības, vai, tieši pretēji, profesionālai lietošanai ir tikai mazsvarīga loma;

—

šajā sakarā minētajai tiesai jāņem vērā no lietas materiāliem objektīvi izrietošu faktu kopums; tomēr tai nav jāņem vērā apstākļi vai informācija, ko otra līgumslēdzēja puse būtu varējusi zināt līguma noslēgšanas laikā, izņemot to, ja persona, kas atsaucas uz patērētāja statusu, ir uzvedusies tādā veidā, ka otrai līgumslēdzējai pusei pamatoti radījusi iespaidu par to, ka tā darbojas, profesionālu mērķu vadīta.

---

(1)  OV C 56, 02.03.2002.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/2

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-27/02 (Oberlandesgericht Innsbruck lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Petra Engel pret Janus Versand GmbH  (1)

(Briseles Konvencija - Lūgums sniegt 5. panta 1. un 3. punkta, ka arī 13. panta pirmās daļas 3. punkta interpretāciju - Patērētāja, kas saņēmis maldinošu reklāmu, tiesības tiesā prasīt acīmredzami laimēto balvu - Vērtējums - 13. panta pirmās daļas 3. punktā vai 5. panta 1. punktā norādītā līgumiska rakstura prasība vai 5. panta 3. punktā norādītā delikta prasība - Nosacījumi)

(2005/C 57/03)

tiesvedības valoda - vācu

Lietā C-27/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši 1971. gada 3. jūnija protokolam par Kopienu tiesas interpretāciju 1968. gada 27. septembra konvencijai par jurisdikciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, ko Oberlandesgericht Innsbruck (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 14. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 31. janvārī tiesvedībā Petra Engel pret Janus Versand GmbH , Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši C. Gulmann un R. Schintgen (referents), ģenerāladvokāts F. G. Jacobs, sekretāre M.-F. Contet, galvenā administratore, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1968. gada 27. septembra konvencijā par jurisdikciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, kurā izdarīti grozījumi ar 1978. gada 9. oktobra konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, ar 1982. gada 25. oktobra konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos, ar 1989. gada 26. maija konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos un ar 1996. gada 29. novembra konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, izklāstītās jurisdikcijas normas jāinterpretē šādi:

—

tiesā celtajai prasībai, ar ko patērētājs, piemērojot līgumslēdzējas valsts, kurā ir tā dzīvesvieta, tiesību aktus, tiecas panākt, lai tiesa piespriež sabiedrībai, kas nodarbojas ar preču pārdošanu pa pastu un ir reģistrēta citā līgumslēdzējā valstī, izmaksāt viņa acīmredzami laimēto balvu, ir līgumisks raksturs šīs konvencijas 5. panta 1. punkta izpratnē ar nosacījumu, ka, no vienas puses, šī sabiedrība, lai rosinātu patērētāju iesaistīties, šim konkrētajam patērētajam adresē personīgu sūtījumu, ar ko rada iespaidu, ka viņam tiks piešķirta balva, tiklīdz ieinteresētā persona nosūtīs atpakaļ šim sūtījumam pievienoto “maksājuma uzdevumu”, un ka, no otras puses, minētais patērētājs pieņem pārdevēja noteiktos nosacījumus un tiešām pieprasa apsolītā laimesta izmaksu;

—

turpretim, kaut gan minētais sūtījums turklāt ietvēra šīs pašas sabiedrības preču reklāmas katalogu kopā ar veidlapu “Pieprasījums izmēģināt preci, neuzņemoties saistības”, abi fakti – ka balvas piešķiršana nav atkarīga no preču pasūtījuma un ka patērētājs faktiski nav izdarījis šādu pasūtījumu –neietekmē iepriekš minēto interpretāciju.

---

(1)  OV C 109, 04.05.2002.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/3

---

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-145/02 (Bundesverwaltungsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Land Nordrhein-Westfalen pret Denkavit Futtermittel GmbH  (1)

(Brīva preču aprite - Direktīva 70/524/EEK - EKL 28. un 30. pants - Piedevas - Valsts noteikumu par D3 vitamīna daudzumu dzīvnieku barībā tuvināšana - Dalībvalsts noteikumi, kas aizliedz dzīvnieku barību, kas ir likumīgi saražota citā dalībvalstī un kurā D3 vitamīna līmenis pārsniedz pirmajā dalībvalstī atļauto)

(2005/C 57/04)

tiesvedības valoda - vācu

Lietā C-145/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bundesverwaltungsgericht (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 31. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 18. aprīlī tiesvedībā Land Nordrhein-Westfalen pret Denkavit Futtermittel GmbH, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesneši A. Rosas (referents) un S. Von Bahr, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretāre M.-F. Contet, galvenā administratore, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīvas (EEK) 70/524 par barības piedevām, ko groza Padomes 1984. gada 29. novembra Direktīva (EEK) 84/587, kopā piemērojamie 12. un 19. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie iestājas pret pasākumu, ar kuru dalībvalsts, pamatojoties uz D vitamīna līmeni, aizliedz savā teritorijā laist tirgū saskaņā ar šīs direktīvas 12. panta 1. punktu citā dalībvalstī likumīgi ražotu dzīvnieku papildu barību.

---

(1)  OV C 144, 15.06.2002.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/3

---

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-174/02 (Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Streekgewest Westelijk Noord-Brabant pret Staatssecretaris van Financïen  (1)

(Valsts atbalsts - EK līguma 93. panta 3. punkts (jaunajā redakcijā EKL 88. panta 3. punkts) - Atbalsta plāns - Aizliegums veikt pasākumus, kas ir ierosināti pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas - Aizlieguma apjoms, ja atbalstu veido atbrīvojums no nodokļa - Personu noteikšana, kuras var atsaukties uz iespējamo pārkāpumu)

(2005/C 57/05)

tiesvedības valoda - holandiešu

Lietā C-174/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 8. martā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 13. maijā tiesvedībā Streekgewest Westelijk Noord-Brabant pret Staatssecretaris van Financïen, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesneši A. Rosas, K. Lenaerts, S. von Bahr un K. Schiemann (referents), ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretāre M.-F. Contet, galvenā administratore, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

EK līguma 93. panta 3. punkta pēdējais teikums (jaunajā redakcijā – 88. panta 3. punkta pēdējais teikums) ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā sakarā persona – tāda nodokļa maksātāja, kas ir atbalsta neatņemama sastāvdaļa un kas ir uzlikts, pārkāpjot šajā normā noteikto īstenošanas aizliegumu, – var atsaukties uz šo normu neatkarīgi no tā, vai indivīdu ir ietekmējis no atbalsta pasākuma izrietošais konkurences izkropļojums;

2)

EK līguma 93. panta 3. punkta pēdējais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais aizliegums attiecas uz nodokli tikai tad, ja pastāv obligāta saistība starp ienākumu no šī nodokļa un attiecīgo atbalsta pasākumu. Ar to, ka atbalsts ir piešķirts nodokļa atbrīvojuma veidā vai ka zaudējums, kas radies no atbrīvošanas, attiecīgās dalībvalsts budžeta vērtējuma nolūkos ir kompensēts ar nodokļa paaugstināšanu, vien nepietiek, lai radītu šādu saistību.

---

(1)  OV C 169, 13.07.2002.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/4

---

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-175/02 (Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) F. J. Pape pret Minister van landbouw, Natuurbeheer en Visserij  (1)

(Valsts atbalsts - EK līguma 93. panta 3. punkts (jaunajā redakcijā EKL 88. panta 3. punkts) - Atbalsta plāns - Aizliegums veikt pasākumus, kas ir ierosināti pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas - Nodoklis, kas ir daļēji vērsts uz atbalsta pasākuma finansēšanu - Nodoklis, kas ir ieviests pirms atbalsta piemērošanas)

(2005/C 57/06)

tiesvedības valoda - holandiešu

Lietā C-175/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 8. martā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 13. maijā tiesvedībā F. J. Pape pret Minister van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesneši A. Rosas, K. Lenaerts, S. von Bahr un K. Schiemann (referents), ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretāre M.-F. Contet, galvenā administratore, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

EK līguma 93. panta 3. punkta pēdējā teikumā (jaunajā redakcijā – EKL 88. panta 3. punkta pēdējais teikums) paredzētais aizliegums izpildīt pasākumus nav piemērojams attiecībā uz nodokli, ja nodoklis vai nodokļa ienākuma noteikta daļa nav ieviesta tieši atbalsta pasākuma finansēšanai.

---

(1)  OV C 169, 13.07.2002.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/4

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-225/02 (Juzgado de la Social n o 3 de Orense lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Rosa García Blanco pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)  (1)

(Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Vecums - Bezdarbs - Minimālie apdrošināšanas laikposmi - Apdrošināšanas laikposmi, kurus ņem vērā, aprēķinot pabalstu summu, nevis piešķirot tiesības uz šiem pabalstiem - Bezdarba periodi - Summēšana)

(2005/C 57/07)

tiesvedības valoda - spāņu

Lietā C-225/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Juzgado de la Social n o 3 de Orense (Spānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 30. martā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 17. jūnijā, tiesvedībā Rosa García Blanco pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesnese R. Silva de Lapuerta, tiesneši R. Schintgen (referents), P. Kūris un G. Arestis, ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C-225/02 atbilde nav jāsniedz.

---

(1)  OV C 191, 10.08.2002.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/5

---

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta )

2005. gada 20. janvārī

lietā C-302/02 (Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu): tiesvedībā, kas ir uzsākta Nils Laurin Effing vārdā (1)

(Ģimenes pabalsti - Uzturlīdzekļi, ko avansa veidā nepilngadīgajiem bērniem ir piešķīrusi dalībvalsts - Ieslodzītā bērns - Uzturlīdzekļu piešķiršanas nosacījumi - Ieslodzītais, kas ir pārvests uz citu dalībvalsti, lai tur izciestu sodu - EKL 12. pants - Regulas (EEK) Nr. 1408/71 3. un 13. pants)

(2005/C 57/08)

tiesvedības valoda - vācu

Lietā C-302/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Oberster Gerichtshof (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 11. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 26. augustā tiesvedībā kas ir uzsākta Nils Laurin Effing vārdā, Tiesa (Pirmā palāta palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesneši A. Rosas, K. Lenaerts, S. von Bahr un K. Schiemann (referents), ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretārs R. Grass, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Tādos apstākļos kā pamata prāvā esošie, kad darba ņēmējs 2. panta 1. punkta nozīmē Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kuru grozījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Regula (EK) Nr. 1386/2001, kā ieslodzītais ir pārvietots uz savas izcelsmes dalībvalsti, lai tur izciestu atlikušo soda daļu, tad ģimenes pabalstu jomā un atbilstoši minētās regulas 13. panta 2. punktam ir piemērojami šīs valsts tiesību akti. Ne minētās regulas noteikumi, jo īpaši tās 3. pants, ne arī EKL 12. pants neiestājās pret to, ka šādā situācijā dalībvalsts tiesību akti piešķir šāda Kopienas pilsoņa ģimenes locekļiem ģimenes pabalstus, kādi ir paredzēti österreichisches Bundesgesetz über die Gewährung von Vorschüssen auf den Unterhalt von Kindern (Unterhaltsvorschußgesetz) (Austrijas Federālajā likumā par avansa piešķiršanu bērnu uzturēšanai), tikai tad, ja minētās personas ieslodzījuma vieta atrodas šīs valsts teritorijā.

---

(1)  OV C 305, 07.12.2002.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/5

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-448/02 Grieķijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju  (1)

(ELVGF - Grāmatojumu noskaidrošana - 1995. finanšu gads - Laukaugi)

(2005/C 57/09)

tiesvedības valoda - grieķu

Lietā C-448/02 par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam, ko 2002. gada 10. decembrī cēla Grieķijas Republika (pārstāvji - I. Chalkias un G. Kanellopoulos) pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāve - M. Condou-Durande), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesnese R. Silva de Lapuerta, tiesneši J. Makarczyk, P. Kūris (referents) un G. Arestis, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretārs R. Grass, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt izdevumus.

---

(1)  OV C 31, 08.02.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/6

---

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 11. janvārī

lietā C-26/03 (Oberlandesgericht Naumburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Stadt Halle, RPL Recyclingpark Lochau GmbH pret Arbeitsgemeinschaft Thermische Restabfall- und Energieverwertungsanlage TREA Leuna  (1)

(Direktīva 92/50/EEK - Valsts pakalpojumu līgumi - Piešķiršana bez paziņojuma par līgumu - Līguma piešķiršana uzņēmumam ar jauktu (privātu un publisku) kapitālu - Tiesas aizsardzība - Direktīva 89/665/EEK)

(2005/C 57/10)

tiesvedības valoda - vācu

Lietā C-26/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Oberlandesgericht Naumburg (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 8. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 23. janvārī tiesvedībā Stadt Halle, RPL Recyclingpark Lochau GmbH pret Arbeitsgemeinschaft Thermische Restabfall- und Energieverwertungsanlage TREA Leuna, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesneši J. N. Cunha Rodrigues, E. Juhász (referents), M. Ilešič un E. Levits, ģenerāladvokāte C. Stix-Hackl, sekretārs R. Grass, 2005. gada 11. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

1. panta 1. punkts Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā (89/665/EEK) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kas grozīta ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu (92/50/EEK) par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai, kas savukārt grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvu (97/52/EK), ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka dalībvalstu pienākums nodrošināt efektīvu un ātru iespēju pārsūdzēt līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos lēmumus attiecas arī uz lēmumiem, kas nav pieņemti formālas valsts līgumu piešķiršanas procedūras ietvaros un pirms formāla uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu, proti, tas attiecas arī uz lēmumu par to, vai uz konkrētu valsts līgumu attiecas Direktīvas 92/50 personiskā vai materiāltiesiskā piemērošanas joma. Šādas pārsūdzības iespējas ir pieejamas visām personām, kurām ir vai ir bijusi interese noslēgt valsts līgumu un kuras ir skāris vai var skart potenciālais pārkāpums, turklāt no brīža, kad līgumslēdzēja iestāde ir paudusi gribu, kurai var būt tiesiskas sekas. Tātad dalībvalstis nedrīkst pakārtot pārsūdzības iespēju kādam posmam, ko formāli sasniegusi valsts līguma piešķiršanas procedūra;

2)

gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde ir nodomājusi noslēgt līgumu, kam ir finansiālas sekas un kas saistīts ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 92/50, kas grozīta ar Direktīvu 97/52, materiāltiesiskā piemērošanas joma, ar uzņēmējsabiedrību, kura no tās nav juridiski atkarīga un kurā līgumslēdzējai iestādei kopā ar kādu privātu uzņēmumu vai vairākiem privātiem uzņēmumiem pieder kapitāls, šai līgumslēdzējai iestādei tik un tā ir jāpiemēro šai Direktīvā paredzētās valsts līguma piešķiršanas procedūras.

---

(1)  OV C 101, 26.04.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/6

---

TIESAS SPRIEDUMS

(sestā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-38/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti  (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 28. pants - Pasākumi ar līdzīgu iedarbību - Ratiņkrēsli - Pieeja sociālā nodrošinājuma atlīdzināšanas sistēmai)

(2005/C 57/11)

tiesvedības valoda - franču

Lietā C-38/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 3. februārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāves – L. Ström un F. Simonetti) pret Beļģijas Karalisti (pārstāves – sākotnēji A. Snoecx, vēlāk E. Dominkovits), ko atbalsta Spānijas Karaliste (pārstāve – L. Fraguas Gadea), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Borg Barthet, tiesneši J.-P. Puissochet un S. von Bahr (referents), ģenerāladvokāts M. Poiares Maduro, sekretārs R. Grass, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

– nosakot tehniskos kritērijus, kuriem jāatbilst ratiņkrēsliem, lai izdevumi par tiem tiktu atmaksāti sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros, tādā veidā, kas izslēgtu no atmaksājamo ratiņkrēslu saraksta ratiņkrēslus ar EK marķējumu, bet kuri neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, jo īpaši, neatbilst priekšējo un aizmugurējo riteņu diametrs, sēdekļa un atzveltnes apsegs un pildījums, plakano griezumu un šķērskoku izmērs, galvas balsts un/vai kāju soliņš, kā arī kāju balsts; — nosakot vispārīgākus kritērijus, kuriem ir jāatbilst komersanta preču klāstam, lai tas tiktu pievienots atlīdzināmo ratiņkrēslu sarakstam, proti, īpašos nosacījumus ar roku vadāmajiem ratiņkrēsliem, kā arī īpašos nosacījumus automātiskajiem ratiņkrēsliem, saskaņā ar kuriem šiem ratiņkrēsliem ir jābūt pieejamiem ar minimālo sēdekļu platuma izmēru; — nosakot pārāk stingru to ierīču saraksta aktualizāciju, kurām ir pieeja atlīdzināšanas sistēmai, — Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek EKL 28. pants.

2)	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste sedz savus izdevumus pati.

---

(1)  OV C 70, 22.03.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/7

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-74/03 (Østre Landsret lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) SmithKline Beecham plc pret Lægemiddelstyrelsen  (1)

(Zāles - Tirdzniecības atļauja - Saīsinātā procedūra - Pēc būtības līdzīgi produkti - Aktīvā viela dažādu sāļu veidos - Papildu informācija)

(2005/C 57/12)

tiesvedības valoda - dāņu

Lietā C-74/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Østre Landsret (Dānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 14. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 19. februārī, tiesvedībā SmithKline Beecham plc pret Lægemiddelstyrelsen, klātesot Synthon BV un Genthon BV, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši C. Gulmann (referents), J.-P. Puissochet, N. Colneric un J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāts F. G. Jacobs, sekretāre Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

4. panta trešās daļas 8. punkta a) apakšpunkta iii) ievilkums Padomes 1965. gada 26. janvāra Direktīvā 65/65 par to normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu tuvināšanu, kas attiecas uz zālēm, kas grozīta ar Padomes 1986. gada 22. decembra Direktīvu 87/21/EEK, Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvu 89/341/EEK un Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/39/EEK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaizliedz zāļu tirdzniecības atļaujas pieprasījuma izskatīšanu saīsinātās procedūras ietvaros, kas paredzēta minētajā noteikumā, ja šīs zāles satur to pašu aktīvo sastāvdaļu ārstnieciskajā ziņā kā zāles, uz kurām norādīta atsauce, bet satur citu sāls veidu;

2)

atbilstoši Direktīvas 65/65 4. panta trešās daļas 8. punkta a) apakšpunkta iii) ievilkumam, ar tajā veiktajiem grozījumiem, iesniegta pieprasījuma atbalstam pretendents var pēc savas iniciatīvas vai pēc kompetentās dalībvalsts iestādes pieprasījuma iesniegt papildu informāciju atsevišķu farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu vai klīnisko pētījumu veidā, ar mērķi pierādīt, ka tā zāles ir būtiski līdzīgas zālēm, uz kurām norādīta atsauce.

---

(1)  OV C 101, 26.04.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/7

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-117/03 (Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Società Italiana Dragaggi SpA e.a. pret Ministero delle Infrastrutture e dei Transporti, Regione Autonoma del Friuli Venezia Giulia  (1)

(Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu aizsardzība - Savvaļas fauna un flora - Valsts teritoriju saraksts, ko var noteikt par Kopienā nozīmīgām teritorijām - Aizsardzības pasākumi)

(2005/C 57/13)

tiesvedības valoda - itāliešu

Lietā C-117/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Consiglio di Stato (Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 17. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 18. martā tiesvedībā Società Italiana Dragaggi SpA e.a. pret Ministero delle Infrastrutture e dei Transporti, Regione Autonoma del Friuli Venezia Giulia, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši C. Gulmann (referents), J.-P. Puissochet, N. Colneric un J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretāre M. Múgica Azarmendi, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 5. punkts ir interpretējams tādā nozīmē, ka aizsardzības pasākumi, kas paredzēti direktīvas 6. panta 2. līdz 4. punktā, ir saistoši tikai tām teritorijām, kuras, atbilstoši direktīvas 4. panta 2. punkta trešajai daļai, ir iekļautas sarakstā kā Kopienā nozīmīgas teritorijas, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantā noteikto procedūru.

Teritorijās, kuras var pretendēt uz Kopienā nozīmīgu teritoriju statusu un kas iekļautas dalībvalsts sarakstā, kurš iesniegts Komisijai, jo īpaši, teritorijās, kurās sastopami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi vai prioritāras sugas, dalībvalstīm atbilstoši direktīvai ir pienākums pieņemt piemērotus aizsardzības pasākumus, ievērojot direktīvā paredzēto aizsardzības mērķi, lai nodrošinātu atbilstošās ekoloģiskās intereses, kuras šīm teritorijām ir valstiski nozīmīgas.

---

(1)  OV C 146, 21.06.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/8

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-245/03 (Conseil d'État lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Merck, Sharp & Dohme BV pret Beļģiju (1)

(Direktīva 89/105/EEK - Cilvēkiem paredzētas zāles - Lūgums par zāļu ierakstīšanu pozitīvajā sarakstā - Atbildes sniegšanai noteiktā termiņa raksturs - Imperatīvs raksturs - Termiņa nokavējuma sekas)

(2005/C 57/14)

tiesvedības valoda - franču

Lietā C-245/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Conseil d'État (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 9. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 10. jūnijā tiesvedībā Merck, Sharp & Dohme BV pret Beļģiju, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši R. Silva de Lapuerta (referente), C. Gulmann, R. Schintgen un G. Arestis, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretāre Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās, 6. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktais termiņš ir obligāti ievērojams termiņš, ko valsts iestādes nedrīkst nokavēt;

2)	Direktīvas 89/105 6. panta 1. punkta pirmā daļa nenosaka, ka šajā pantā noteiktā termiņa nokavējuma gadījumā zāles ir automātiski iekļaujamas patentēto zāļu sarakstā, ko sedz veselības apdrošināšanas sistēma.

---

(1)  OV C 213, 06.09.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/8

---

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-254/03 P Eduardo Vieira SA pret Eiropas Kopienu Komisiju  (1)

(Apelācija - Zivsaimniecība - Zvejas nolīgums ar Argentīnu - Kopienas finansiālais atbalsts - Samazinājums)

(2005/C 57/15)

tiesvedības valoda - spāņu

Lietā C-254/03 P par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2003. gada 13. jūnijā iesniedza Eduardo Vieira SA (pārstāvji J.-R. García-Gallardo Gil-Fournier un D. Domínguez Pérez) pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāve S. Pardo Quintillán, kam palīdz J. Rivas-Andres un J. Gutiérrez Gisbert), Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesneši N. Colneric (referente), J. N. Cunha Rodrigues, M. Ilešič un E. Levits, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretārs R. Grass, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eduardo Vieira SA atlīdzina izdevumus.

---

(1)  OV C 184, 02.08.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/9

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-296/03 (Conseil d'État lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Glaxosmithkline SA pret Beļģiju (1)

(Direktīva 89/105/EEK - Cilvēkiem paredzētas zāles - Lūgums par zāļu ierakstīšanu pozitīvajā sarakstā - Atbildes sniegšanai noteiktā termiņa raksturs - Imperatīvs raksturs - Termiņa nokavējuma sekas gadījumā, kad atcelts lēmums par atteikumu)

(2005/C 57/16)

tiesvedības valoda - franču

Lietā C-296/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Conseil d'État (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 27. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 8. jūlijā, tiesvedībā Glaxosmithkline SA pret Beļģiju, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesnese R. Silva de Lapuerta (referente) un tiesneši C. Gulmann, P. Kūris un G. Arestis, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

termiņš, kas noteikts 6. panta 1. punkta pirmajā daļā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās, ir obligāti ievērojams termiņš, ko valsts iestādes nedrīkst nokavēt;

2)

dalībvalstīm jānosaka tas, vai Direktīvas 89/105 6. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa nokavējums neliedz kompetentajām iestādēm formāli pieņemt jaunu lēmumu pēc tam, kad tiesa atcēlusi iepriekšējo lēmumu, ar noteikumu, ka šo iespēju var izmantot tikai saprātīgā termiņā, kas jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt minētajā pantā paredzēto termiņu.

---

(1)  OV C 213, 06.09.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/9

---

TIESAS SPRIEDUMS

(ceturtā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-300/03 (Hessisches Finanzgericht (Hessenes Finanšu tiesa), Kasele, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Honeywell Aerospace GmbH pret Hauptzollamt Gießen  (1)

(Kopienas tranzīts - Muitas parāda rašanās pārkāpumu vai nelikumību gadījumā - Sekas, ja galvenajam atbildīgajam nav norādīts pārkāpuma vai nelikumības izdarīšanas vietas pierādījumu sniegšanas termiņš)

(2005/C 57/17)

tiesvedības valoda - vācu

Lietā C-300/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Hessisches Finanzgericht (Hessenes Finanšu tiesa), Kasele (Vācija), iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 25. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 11. jūlijā tiesvedībā Honeywell Aerospace GmbH pret Hauptzollamt Gießen, Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lenaerts, tiesneši J. N. Cunha Rodrigues (referents) un K. Schiemann, ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretārs R. Grass, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

203. panta 1. punkts Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi saistībā ar 379. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas parāds uzskatāms par radušos tad, ja Kopienas ārējā tranzīta procedūrā nodots sūtījums nav uzrādīts galamērķa muitas iestādē, taču dalībvalsts, kurai pieder nosūtītāja muitas iestāde, var veikt parāda piedziņu tikai tad, ja šī iestāde galvenajam atbildīgajam ir paziņojusi, ka tā rīcībā ir trīs mēnešu termiņš pieprasīto pierādījumu sniegšanai, un ja pierādījumi šajā termiņā nav sniegti.

---

(1)  OV C 226, 20.09.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/10

---

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. janvāra

lietā C-306/03 (Juzgado de lo Social n o 3 de Orense lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Cristalina Salgado Alonso pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)  (1)

(Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - EKL 12., 39. un 42. pants - Regulas 1408/71/EEK 45. pants un 48. panta 1. punkts - Vecums un nāve - Bezdarbs - Minimālais apdrošināšanas stāžs - Apdrošināšanas stāžs, kas jāņem vērā, aprēķinot pabalsta apmēru, bet nevis, lai piešķirtu tiesības uz šiem pabalstiem - Bezdarba periodi - Summēšana)

(2005/C 57/18)

tiesvedības valoda - spāņu

Lietā C-306/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Juzgado de lo Social n o 3 de Orense (Spānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 24. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 16. jūlijā tiesvedībā Cristalina Salgado Alonso pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši R. Silva de Lapuerta, R. Schintgen (referents), P. Kūris un G. Arestis, ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretāre M. Múgica Arzamendi, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

EKL 39. un 42. pants, kā arī 45. pants Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā Nr. 1408/71/EEK par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kura grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu Nr. 118/97/EK un kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu Nr. 1606/98/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nav pretrunā tādai valsts normai, kāda ietverta Sociālā nodrošinājuma likuma divdesmit astotajā papildu noteikumā, kas neatļauj dalībvalsts kompetentajām iestādēm valsts sistēmas vecuma pensijas izmaksāšanas nolūkā ņemt vērā noteiktus apdrošināšanas periodus, ko darba ņēmējs ir pabeidzis šajā dalībvalstī bezdarba situācijā, kuras laikā apdrošināšanas bezdarba gadījumam pārvaldes iestāde pārskaitīja iemaksas vecuma pensijas apdrošināšanai, precizējot, ka šādi periodi tiek ņemti vērā vienīgi minētās pensijas apmēra aprēķināšanai.

---

(1)  OV C 226, 20.09.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/10

---

TIESAS SPRIEDUMS

(piektā palāta)

2004. gada 16. decembrī

lietā C-313/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku  (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 1999/63/EK - Netransponēšana noteiktajā termiņā - Īstenošanas pasākumu nepaziņošana)

(2005/C 57/19)

tiesvedības valoda - itāliešu

Lietā C-313/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 23. jūlijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāve M.-J. Jonczy) pret Itālijas Republiku (pārstāvis I. M. Braguglia, kam palīdz A. Cingolo), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta, tiesneši R. Schintgen (referents) un J. Makarczyk, ģenerāladvokāte C. Stix-Hackl, sekretārs R. Grass, 2004. gada 16. decembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1999. gada 21. jūnija Direktīvu 1999/63/EK attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF), kā arī tai pievienoto 1998. gada 30. septembra Eiropas Nolīgumu par jūrnieku darba laiku, un, jebkurā gadījumā, nepaziņojot par šiem aktiem Eiropas Kopienu Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs Direktīvas 3. panta 1. punkts;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 226, 20.09.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/11

---

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-356/03 (Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Elisabeth Mayer pret Versorgungsanstalt des Bundes und der Länder  (1)

(Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm - Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums - Tiesību uz pensiju iegūšana)

(2005/C 57/20)

tiesvedības valoda - vācu

Lietā C-356/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bundesgerichtshof (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 9. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 18. augustā, tiesvedībā Elisabeth Mayer pret Versorgungsanstalt des Bundes und der Länder, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesnese N. Colneric, tiesneši J. N. Cunha Rodrigues (referents), K. Schiemann un E. Juhász, ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretārs R. Grass, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

6. panta 1. punkta g) apakšpunkts Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvā 86/378/EEK par vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā arodnodrošinājuma sistēmā, ko groza Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīva 96/97/EK, jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj piemērot valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām darbiniece neiegūst tiesības uz papildu apdrošināšanu, kas ir daļa no papildu pensiju sistēmas, likumā noteikta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, ko daļēji apmaksā darba devējs, jo šo tiesību iegūšana ir pakļauta nosacījumam, ka darbiniecei grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā jāsaņem ar nodokli apliekami ienākumi.

---

(1)  OV C 264, 01.11.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/11

---

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-412/03 (Regeringsrätten lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Hotel Scandic Gåsabäck AB pret Riksskatteverket  (1)

(Sestā PVN Direktīva - 2. pants, 5. panta 6. punkts un 6. panta 2. punkts - Pusdienu sniegšana sabiedrības virtuvē par cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu - Nodokļa bāze)

(2005/C 57/21)

tiesvedības valoda - zviedru

Lietā C-412/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Regeringsrätten (Zviedrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 29. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 3. oktobrī tiesvedībā Hotel Scandic Gåsabäck AB pret Riksskatteverket , Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesneši K. Lenaerts (referents), J. N. Cunha Rodrigues, E. Juhász un M. Ilešič, ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretāre K. Sztranc, administratore, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

2. pants, 5. panta 6. punkts un 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma: vienota aprēķinu bāze jāinterpretē tādējādi, ka tie iestājas pret valsts tiesību aktiem, kas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu pašpatēriņam uzskata darbības, par kurām tiek saņemta faktiska atlīdzība, pat, ja šī atlīdzība ir mazāka par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksu.

---

(1)  OV C 289, 29.11.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/12

---

TIESAS SPRIEDUMS

(piektā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-32/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku  (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/58/EK - Netransponēšana paredzētajā termiņā)

(2005/C 57/22)

tiesvedības valoda - franču

Lietā C-32/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 29. janvārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji - U. Wölker un F. Simonetti) pret Francijas Republiku (pārstāvji - G. de Bergues un C. Mercier), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta, tiesneši R. Schintgen un J. Klučka (referents), ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretārs R. Grass, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2001. gada 27. jūlija Direktīvas 91/155/EEK prasības, ar kuru otro reizi groza Direktīvu 91/155/EEK, ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK 14. pantu, un attiecībā uz bīstamām vielām, īstenojot Padomes Direktīvas 67/548/EEK 27. pantu (drošības datu lapas), Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva;

2)	Francijas Republika atlīdzina izdevumus.

---

(1)  OV C 71, 20.03.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/12

---

TIESAS SPRIEDUMS

(ceturtā palāta)

2005. gada 13. janvārī

lietā C-61/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku  (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/76/EK - Atkritumu sadedzināšana - Netransponēšana)

(2005/C 57/23)

tiesvedības valoda - grieķu

Lietā C-61/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 12. februārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis - M. Konstantinidis) pret Grieķijas Republiku (pārstāve - N. Dafniou), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lenaerts, tiesnese N. Colneric un tiesnesis E. Levits (referents), ģenerāladvokāts F. G. Jacobs, sekretārs R. Grass, 2005. gada 13. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu prasības, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva;

2)	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt izdevumus.

---

(1)  OV C 106, 30.04.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/13

---

TIESAS SPRIEDUMS

(ceturtā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-101/04 (Arbeidsrechtbank Gent lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Roger Noteboom pret Rijksdienst voor Pensioenen  (1)

(Viesstrādnieku sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Vecuma pabalsti - Piemaksa pie atvaļinājuma, ko piešķir vecuma pensijas saņēmējam - Pārrobežu darba ņēmējs, bezdarbnieks, vecuma pensijas saņēmējs)

(2005/C 57/24)

tiesvedības valoda - holandiešu

Lietā C-101/04 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Arbeidsrechtbank Gent (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 17. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 26. februārī tiesvedībā Roger Noteboom pret Rijksdienst voor Pensioenen, Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja N. Colneric (referente), tiesneši J.N. Cunha Rodrigues un E. Levits, ģenerāladvokāte C. Stix-Hackl, sekretārs R. Grass, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

pabalsts, tāds kā piemaksa pie atvaļinājuma, uz ko attiecas 22. pants 1967. gada 24. oktobra Karaliskajā lēmumā Nr. 50 par darbinieku vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju, ko groza 1994. gada 30. marta likums, un 56. pants 1967. gada 21. decembra Karaliskajā lēmumā, kas vispārējā veidā regulē darbinieku vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas sistēmu, ko groza 1998. gada 27. janvāra Karaliskais lēmums un 2002. gada 4. marta Karaliskais lēmums, veido vecuma pabalstu 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kuru groza un atjaunina Padomes 1996. gada 2. decembra Regula (EK) Nr. 118/97, ko groza Padomes 1998. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1606/98;

2)

45. panta 6. punkts Regulā Nr. 1408/71, kuru groza un atjaunina Regula Nr. 118/97, ko groza Regula Nr. 1606/98, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kurā dzīvo pensijas saņēmējs, kompetentajai institūcijai, piešķirot tādu pabalstu, par kuru tiek spriests pamata lietā, jāņem vērā pilnīga bezdarba laikposms, kurā bijušais darbinieks saņēma pabalstus saskaņā ar minētās Regulas Nr. 1408/71 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu tā, it kā šie tiesību akti uz viņu attiektos viņa pēdējās nodarbinātības laikā.

---

(1)  OV C 94, 17.04.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/13

---

TIESAS SPRIEDUMS

(piektā palāta)

2005. gada 20. janvārī

lietā C-198/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku  (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīvas 89/48/EEK un 92/51/EEK - Diplomu atzīšana - Reglamentēts kvalificēts darbs - Tūristu gids)

(2005/C 57/25)

tiesvedības valoda - franču

Lietā C-198/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 4. maijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji - M. Patakia un H. Stovlbaek) pret Francijas Republiku (pārstāvji - G. de Bergues, C. Isidoro un O. Christmann), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta, tiesneši J. Makarczyk un P. Kūris (referents), ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretārs R. Grass, 2005. gada 20. janvārī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

neveicot visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību, prasības un nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/51/EEK par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK, prasības attiecībā uz tūristu gida profesiju, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek šīs direktīvas;

2)	Francijas Republika atlīdzina izdevumus.

---

(1)  OV C 168, 26.06.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/14

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar Finanzgericht Düsseldorf (Diseldorfas Finanšu tiesa) 2004. gada 29. novembra lēmumu lietā Proxxon GmbH pret Oberfinanzdirektion Köln (Ķelnes Augstākā finanšu direkcija)

(lieta C-500/04)

(2005/C 57/26)

tiesvedības valoda - vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar Finanzgericht Düsseldorf2004. gada 29. novembra lēmumu lietā Proxxon GmbH pret Oberfinanzdirektion Köln, un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 2. decembrī.

Finanzgericht Düsseldorf lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1)	vai atsevišķi ievestas uzgriežņu atslēgu maiņgalviņas ar četrkantaino uzgali lēmumā sīkāk aprakstītā veida skrūvēm ar rievu, ar krustiņu, TX (piecstūra gremdgalvas) skrūvēm un sešstūrainas gremdgalvas skrūvēm ir iekļautas pozīcijā 8204?

2)	Vai atsevišķi ievestas lēmumā sīkāk aprakstītā veida četrstūra sistēmas sastāvdaļas, kas to izmantošanā tieši neskar savienojuma elementu (uzgrieznis, skrūve), ir iekļautas pozīcijā 8204?

3)	Vai atsevišķi ievestas lēmumā sīkāk aprakstītā veida dinamometriskās četrstūra sistēmas atslēgas ir iekļautas pozīcijā 8204?

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/14

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 9. janvāraVerwaltungsgericht Schwerin lēmumu lietā Agrarproduktion Staeblow GmbH pret Landrat des Landkreises Bad Doberan

(lieta C-504/04)

(2005/C 57/27)

tiesvedības valoda - vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 9. janvāraVerwaltungsgericht Schwerin lēmumu lietā Agrarproduktion Staeblow GmbH pret Landrat des Landkreises Bad Doberan un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 8. decembrī.

Verwaltungsgericht Schwerin lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:

Vai 13. panta 1. punkta c) apakšpunkts kontekstā ar VII pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu un 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā Nr. 999/2001/EK (1), kas satur noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, kurā izdarīti grozījumi ar Regulas Nr. 1326/2001/EK (2) 3. panta 1. punktu un II pielikumu, nav spēkā sakarā ar to, ka šī norma pārkāpj samērīguma principu?

---

(1)  OV L 147, 1. lpp.

(2)  OV L 177, 60. lpp.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/14

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – izteikts ar Rechtbank van Eerste Aanleg te Gent2004. gada 1. decembra lēmumu lietā starp Kerckhaert-Morres un Beļģijas valsti

(lieta C-513/04)

(2005/C 57/28)

tiesvedības valoda - nīderlandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar Rechtbank van Eerste Aanleg te Gent2004. gada 1. decembra lēmumu lietā starp Kerckhaert-Morres un Beļģijas valsti un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 15. decembrī.

De Rechtbank van Eerste Aanleg te Gent lūdz Tiesu lemt par sekojošu prejudiciālo jautājumu:

“Vai EK līguma 56. panta 1. punkts (lietas rašanās apstākļu brīdī EK līguma 73.b panta 1. punkts) ir jāinterpretē tādējādi, ka ierobežojums, kas izriet no vienas dalībvalsts (šajā lietā - Beļģijas) tiesību aktu par ienākumu aplikšanu ar nodokļiem noteikuma, saskaņā ar kuru gan daļu turētāja dividendes no daļām dalībvalstī reģistrētā uzņēmumā, gan dividendes no daļām dalībvalstī nereģistrētos uzņēmumos tiek apliktas ar vienādu vienotu tarifu, bet attiecībā uz dividendēm no daļām dalībvalstī nereģistrētos uzņēmumos netiek ņemts vērā citā dalībvalstī piemērotais ieturējums, ir aizliegts?”

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/15

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 30. novembraGerechtshof te Amsterdam lēmumu lietā Uroplasty B.V. pret Inspecteur van de Belastingdienst/Douane district Rotterdam

(lieta C-514/04)

(2005/C 57/29)

tiesvedības valoda - nīderlandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar Gerechtshof te Amsterdam2004. gada 30. novembra lēmumu lietā Uroplasty B.V. pret Inspecteur van de Belastingdienst/Douane district Rotterdam un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 15. decembrī.

Gerechtshof te Amsterdam lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.

a. Vai KPT pozīciju 9021 var interpretēt tādējādi, ka prece, kas sastāv no sterilām, baltām polidimetilsiloksāna pūkām, kas ir īpaši izstrādātas un ir paredzētas lietošanai kā medicīnisks/ķirurģisks implants, var tikt klasificēta zem šīs pozīcijas? b. Apstiprinošas atbildes gadījumā, zem kuras no pozīcijas 9021 apakšpozīcijām šo preci var iedalīt?

2.	Ja pozīciju 9021 šajā gadījumā nevar piemērot, vai preci par klasificēt zem KPT pozīcijas 3926?

3.	Noraidošas atbildes gadījumā, klasifikācija zem kuras citas pozīcijas izriet no KPT interpretācijas?

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/15

---

Prasība pret Grieķijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 21. decembrī

(lieta C-518/04)

(2005/C 57/30)

tiesvedības valoda – grieķu

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 21. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Grieķijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Michel Van Beek, juriskonsults, un Minas Konstantinidis, Komisijas juridiskā dienesta loceklis.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka nepieņemot vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu stingru Vipera schweizeri odžu aizsardzības sistēmu Milos salā nolūkā izvairīties no jebkura veida šo sugu tīšiem traucējumiem, jo īpaši vairošanās laikā, kad jaundzimušie mazuļi ir atkarīgi no mātes, un ziemas guļas laikā, kā arī lai izvairītos no jebkuras vairošanās vai barošanās vietu iznīcināšanas vai postījumiem, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar 12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1);

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzību mērķis ir nodrošināt bioloģisko dažādību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes, kā arī savvaļas faunu un floru Eiropas dalībvalstu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums.

Komisijas prasība ir saistīta ar to, ka Grieķijas Republika nav pieņēmusi un nepiemēro stingru Vipera schweizeri sugas rāpuļa aizsardzības sistēmu Milos salā.

Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, nepieņemot vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu stingru Vipera schweizeri odžu aizsardzības sistēmu Milos salā nolūkā izvairīties no jebkura veida šo sugu tīšiem traucējumiem, jo īpaši vairošanās laikā, kad jaundzimušie mazuļi ir atkarīgi no mātes, un ziemas guļas laikā, kā arī lai izvairītos no jebkuras vairošanās vai barošanās vietu iznīcināšanas vai postījumiem, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar 12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.

---

(1)  OV L 206, 22.07.1992., 7. lpp.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/16

---

Apelācija, ko 2004. gada 22. decembrī ierosināja D. Meca-Medina un I. Majcen par 2004. gada 30. septembra Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) spriedumu lietā T-313/02 D. Meca-Medina un I. Majcen/Eiropas Kopienu Komisija, ko atbalsta Somijas Republika

(lieta C-519/04 P)

(2005/C 57/31)

tiesvedības valoda – franču

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai 2004. gada 22. decembrī (2004. gada 20. decembra fakss) ir iesniegta apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2004. gada 30. septembra spriedumu lietā T-313/02 D. Meca-Media un I. Majcen pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko atbalsta Somijas Republika, ko iesniedza D. Meca-Medina un I. Majcen, ko pārstāv J.-L. Duponet un M.-A. Lucas, avocats.

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. septembra spriedumu lietā T-313/02, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība;

—	atzīt prasījumus, ko apelācijas sūdzību iesniedzēji ir izvirzījuši Pirmās instances tiesā;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmās instances tiesas spriedums ir pretrunā EK līguma 49., 81. un 82. pantam, kurus interpretējusi Tiesa.

Pirmkārt, Pirmās instances tiesa ir nepareizi uzskatījusi, ka šīs normas ir piemērojamas tikai tiem sporta nozarē izdotajiem noteikumiem, kas attiecas uz sporta saimniecisko aspektu, bet nevis uz tikai sportu regulējošajiem noteikumiem. Tiesa nav noteikusi šādu vispārēju izņēmumu, ka tikai sportu regulējošajiem noteikumiem nepiemēro Līguma normas, bet šāds izņēmums attiecas tikai uz noteikumiem par valsts izlases komandu sastāva veidošanu.

Pirmās instances tiesa arī ir nepareizi uzskatījusi, ka antidopinga noteikumi balstās uz tīri sportiskiem apsvērumiem, lai arī tā ir pieņēmusi, ka šādiem noteikumiem var būt saimniecisks mērķis. Līdz ar to Pirmās instances tiesa ir izdarījusi nepareizus secinājumus par faktiem, sniegusi pretrunīgu pamatojumu, kas turklāt nav izsmeļošs, un pieļāvusi faktu nepareizu juridisku kvalifikāciju.

Turklāt, uzskatot, ka strīdīgajiem tiesību aktiem nav jāpiemēro EK līguma 81. un 82. pants, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi šos pantus.

Visbeidzot, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālos noteikumus un jo īpaši aizstāvības tiesības, uzskatot, ka vērtējumam par strīdīgajiem tiesību aktiem, ko Komisija veikusi lēmumā par sūdzības noraidīšanu, esot nelietderīgs raksturs, lai gan no šī lēmuma izriet, ka šie tiesību akti pēc Komisijas uzskatiem tomēr ir EK līguma piemērošanas jomā. Līdz ar to Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēju aizstāvības tiesības, nedodot tiem iespēju paust savu viedokli par šo jautājumu.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/17

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 20. decembraKorkein hallinto-oikeus lēmumu lietā Pirkko Marjatta Turpeinen

(lieta C-520/04)

(2005/C 57/32)

tiesvedības valoda - somu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 20. decembraKorkein hallinto-oikeus (Somija) lēmumu lietā Pirkko Marjatta Turpeinen, un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 22. decembrī.

Korkein hallinto-oikeus lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1)

Vai EKL 18. pants par Savienības pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs vai EKL 39. pants par darba ņēmēju pārvietošanās brīvības nodrošināšanu Kopienā ir interpretējams tādā nozīmē, ka vienai vai abām šīm normām ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem pirmavota nodoklis, ko piemēro pensijai, kuru izmaksā personai, kas dzīvo ārvalstīs, bet ir nodokļa maksātājs šajā dalībvalstī tā iemesla dēļ, ka šī persona šajā valstī agrāk ir bijusi civildienesta attiecībās, konkrētos gadījumos pārsniedz nodokli, ko uzlika nodokļa maksātājam, kad viņš dzīvoja šajā dalībvalstī, un līdz ar to tam nav nekādi ierobežojumi?

2)	Vai Padomes Direktīva 90/365/EEK (1) par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu uzturēšanās tiesībām, kas pārtraukušas profesionālo darbību, ir interpretējama tādā nozīmē, ka tai ir pretrunā tādi valsts tiesību akti, kas minēti 1. jautājumā?

---

(1)  Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīva 90/365/EEK, OV L 180, 28. lpp.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/17

---

Prasība pret Beļģijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 23. decembrī

(lieta C-522/04)

(2005/C 57/33)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 23. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Beļģijas Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Richard Lyal un Dimitris Triantafyllou, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Eiropas Kopienu Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

konstatēt, ka Beļģijas Karaliste nav izpildījusi uzliktos pienākumus, kas izriet no EK Līguma 18., 39., 43., 49. un 56. panta, Eiropas Ekonomiskās zonas līguma 28., 31., 36. un 40. panta, kā arī no 1992. gada 10. novembra Direktīvas 92/96/EEK (1) - jaunajā redakcijā - Direktīvas 2002/83/EK (2) 5. panta 1. daļa un 53. panta 2. daļas, jo

—	1992. gada CIR 59. pantā paredzēto atvilkumu izdarīšanu no darba devēju vecuma un priekšlaicīgu nāves gadījumu papildu apdrošināšanas iemaksām ir pakļauta nosacījumam, lai šīs iemaksas tiktu veiktas kādai Beļģijā reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai vai aprūpes fondam;

—

nodokļu atvieglojumu attiecībā uz ilgtermiņa noguldījumiem, kas saskaņā ar 1992. gada CIR 145. panta 1. punktu un 145. panta 3. punktu tiek piešķirti par personīgajām vecuma un priekšlaicīgu nāves gadījumu papildu apdrošināšanas iemaksām, kuras no algas atvelk darba devējs, ir pakļāvusi nosacījumam, lai šīs iemaksas tiktu veiktas kādai Beļģijā reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai vai aprūpes fondam;

—

1992. gada CIR 364.a pantā ir paredzējusi, ka gadījumā, ja kapitāla summas, atmaksājamās summas un uzkrājums 1992. gada CIR 34. panta nozīmē ir izmaksāts vai piešķirts personai, kam jāmaksā nodokļi un kura ir mainījusi savu dzīves vietu vai īpašuma atrašanās vietu, kas tagad ir ārzemēs, maksājumam vai piešķiršanai ir jānotiek dienu pirms dzīves vietas vai īpašuma atrašanās vietas mainīšanas, un ka saskaņā ar šā panta 2. daļu jebkuru 34. panta 2. daļas 3. punktā minētā pārvedi ir pielīdzinājusi to piešķiršanai tādējādi, ka saskaņā ar 1992. gada CIR 270. pantu ikviena apdrošinātā pienākums ir veikt algas nodokļa iepriekšēju atvilkšanu no tām kapitāla summām un atmaksājamām summām, kas tiek maksātas nerezidentam, kurš kādā brīdī nodokļu maksāšanas kontekstā ir bijis rezidents Beļģijā, un ja šīs kapitāla summas un atmaksājamās summas daļēji vai pilnībā ir izveidojušās laika periodā, kurā ieinteresētā persona nodokļu maksāšanas kontekstā ir bijis rezidents Beļģijā pat tad, ja Beļģijas noslēgts divpusējs līgums par aplikšanu ar nodokļiem piešķir otrajai līgumslēdzējai valstij tiesības aplikt šādus ienākumus ar nodokļiem;

—

saskaņā ar 1992. gada CIR 364.b pantu apliek ar nodokļiem darba devēju un personīgo papildu pensiju apdrošināšanas iemaksu veidā izveidotās kapitāla summas vai atmaksājamās summas pārvedumus, ko ir veikuši pensiju fondi un apdrošinātāji par labu saņēmējam vai tā tiesību pārņēmējam, citam pensiju fondam vai apdrošinātājam, kas nav dibināti Beļģijā, kaut gan šāda veida pārvedums nav uzskatāms par darbību, kas apliekama ar nodokļiem, ja šīs kapitāla summas vai atmaksājamās summas tiktu pārskaitītas citam pensiju fondam vai apdrošinātājam, kas ir dibināti Beļģijā;

—

pamatojoties uz Vispārīgo noteikumu par zīmognodevai pielīdzināmiem nodokļiem 224. panta 2.a punktu pieprasa apdrošinātājiem, kuri nav reģistrēti Beļģijā, lai tie pirms pakalpojumu sniegšanas Beļģijā saņem atbildīgajam pārstāvim izsniegtu licenci, kurš dzīvo Beļģijā, kurš rakstiski apliecina, ka maksās valsts noteiktos ikgadējos nodokļus par apdrošināšanas līgumiem, procentus un naudas sodus, kas izriet no līgumiem par apdrošināšanas gadījumiem, par kuriem ir pierādījumi, ka tie notikuši Beļģijā.

Pamati un galvenie argumenti

Beļģijas nodokļu tiesību normas par arodpensiju sistēmām rada ierobežojumus pakalpojumu sniegšanas brīvībai, darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai un tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvai kapitāla apritei.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

Beļģijas nodokļu tiesību normas, kas ierobežo darba devēju un darba ņēmēju arodpensiju sistēmās veikto iemaksu neaplikšanu ar nodokli attiecībā uz tikai tām iemaksām, kuras veiktas Beļģijā nodibinātās organizācijās, bet neietver ārpus Beļģijas nodibinātām organizācijām veiktās iemaksas, ir pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvībai.

Noteikums, kas paredz, ka kapitāla vai atmaksājamo summu pārvedumus, ko veido darba devēju vai darba ņēmēju iemaksas, apliek ar nodokli, ja tie tiek iemaksāti ārvalstīs dibinātos pensiju fondos vai apdrošināšanas sabiedrībās, arī ir šķērslis citās dalībvalstīs nodibināto sabiedrību pakalpojumu sniegšanas brīvībai.

Visbeidzot, vispārējs un absolūts pienākums, kas uzlikts ārzemju apdrošināšanas uzņēmumam, iecelt Beļģijā dzīvojošu pārstāvi, kuram personiski jānomaksā ikgadējais nodoklis par apdrošināšanas līgumiem, ir uzskatāms par nesamērīgu, kas pārkāpj citās dalībvalstīs nodibinātu sabiedrību pakalpojumu sniegšanas brīvību. Šī pienākuma mērķis, kas ir nodokļu samaksas garantēšana, varētu tikt nodrošināts ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Iepriekš minētās valsts tiesību normas ir arī pretrunā ar Direktīvas 2002/83/EK 5. pantu, kas nosaka, ka dalībvalstī saņemta licence ir derīga visā Kopienas teritorijā un ļauj uzņēmumam tajā veikt uzņēmējdarbību, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī ar šīs direktīvas 53. panta 2. punktu, kas nosaka, ka katrai dalībvalstij jāatļauj apdrošināšanas uzņēmumiem, kas darbojas tās teritorijā, nodot visu vai daļu no tās portfeļa cesionāram, kas nodibināts Kopienā.

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība un tiesības veikt uzņēmējdarbību

Tiesību normas, kas aizliedz neaplikt ar nodokli darba devēja iemaksas vai samazināt nodokli par darba ņēmēja iemaksām, kuras veiktas citās dalībvalstīs nodibinātās organizācijās, ir bez tam pretrunā ar darba ņēmēju un pašnodarbināto personu pārvietošanās brīvību, kuru garantē EKL 39. un 43. pants, jo darba ņēmēji, kas profesionālo darbību veic dalībvalstī un ir pievienojušies arodpensiju sistēmai šajā dalībvalstī, kas ieradušies strādāt Beļģijā, nevar saņemt nodokļu atvieglojumus par iemaksām, kas tiek veiktas citās dalībvalstīs.

Šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai un tiesībām veikt uzņēmējdarbību ir arī tiesību norma, kas nosaka, ka kapitāla un izpirkuma vērtības, ko veido darba devēju un darba ņēmēju pensiju papildu iemaksas, pārvedums ir apliekams ar nodokli, ja tas tiek veikts pensiju fondos vai apdrošināšanas organizācijās, kas ir nodibinātas ārvalstīs. Šī norma nostāda neizdevīgā stāvoklī tos darba ņēmējus un pašnodarbinātās personas neizdevīgā stāvoklī, kas vēlas apmesties uz dzīvi citā dalībvalstī, un kas šajā gadījumā vēlas veikt šī kapitāla un izpirkuma vērtības pārvedumu.

Kapitāla brīva aprite.

Visbeidzot, attiecīgās tiesību normas rada arī šķērsli kapitāla brīvai apritei, kas ir pretrunā ar EKL 56. pantu un EEZ līguma 40. pantu.

Pārvedumi apdrošināšanas līguma izpildei ir jāuzskata par kapitāla apriti, un ierobežojumi attiecībā uz darba devēju iemaksu atskaitīšanu un nodokļu samazinājumu darba ņēmēju iemaksām, kuras veiktas Beļģijā dibinātās organizācijās, ir šīs kapitāla brīvās aprites diskriminējoši ierobežojumi.

Tāpat pretēja brīvai kapitāla kustībai ir tiesību norma, kas nosaka, ka kapitāla un izpirkuma vērtība, ko veido darba devēju un darba ņēmēju pensiju papildu iemaksas, pārvedums ir apliekams ar nodokli, ja tas tiek veikts pensiju fondos vai apdrošināšanas organizācijās, kas ir nodibinātas ārvalstīs, turpretī tas nav apliekams ar nodokli, ja to ieskaita Beļģijā nodibinātā organizācijā.

---

(1)  Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīva 92/96/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu, un ar ko groza Direktīvu 79/267/EEK un Direktīvu 90/619/EEK (Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva) (OV L 360 9.12.1992., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345 19.12.2002., 1. lpp.).

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/19

---

Prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 23. decembrī

(lieta C-523/04)

(2005/C 57/34)

tiesvedības valoda – nīderlandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 23. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Mikko Huttunen un Wouter Wils, pārstāvji.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

konstatēt, ka uzņemoties starptautiskas saistības pret Amerikas Savienotajām Valstīm vai turpinot uzturēt saistības, neskatoties uz 1957. gada 3. aprīļa Līguma par gaisa satiksmi starp Nīderlandes Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm grozīšanu, — attiecībā uz Savienoto Valstu noteikto aviosabiedrību tarifiem Kopienas maršrutos, — attiecībā uz Nīderlandes teritorijā piedāvātām vai izmantotām datorizētām rezervēšanas sistēmām; un — ar ko Savienotajām Valstīm ir piešķirtas tiesības atsaukt, atlikt vai ierobežot satiksmes tiesības Nīderlandes Karalistes noteiktajām aviosabiedrībām, kuras nekontrolē Nīderlandes Karaliste vai kas nav Nīderlandes pakļautībā, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EK Līguma 5. pants (šobrīd EKL 10. pants), EK Līguma 52. pants (šobrīd, pēc pārskatīšanas EKL 43. pants) un Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2409/92 (1) par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem, un 1989. gada 24. jūlija Regula Nr. 2299/89 (2) par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām, kā to groza Padomes 1993. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 3089/93 (3);

2)	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

A.   Jaunas vienošanās esamība

—	1957. gada līgumā 1992. gadā ieviestie grozījumi ir izveidojuši ciešāku sadarbību starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Nīderlandes Karalisti, kas pēdējai rada jaunas svarīgas starptautiskās saistības.

—

Saskaņā ar 1992. gada grozījumiem 1957. gada līgums ir pilnībā pārskatīts. Tas, ka daļa šī līguma noteikumu 1992. gadā formāli nav grozīti vai ir izdarītas tikai nenozīmīgas redakcionālas izmaiņas, neizslēdz, ka ar šo pārskatīšanu ir apstiprinātas no šiem noteikumiem izrietošās saistības. Šādā situācijā dalībvalstis ne tikai nevar uzņemties jaunas saistības, bet pat nevar tās turpināt, ja šīs saistības ir pretrunā Kopienu tiesībām.

B.   Kopienas ekskluzīvās ārējās kompetences pārkāpums sprieduma AETR lietā izpratnē

—

Nīderlande un Savienotās Valstis 1991. gadā 1957. gada līgumam ir pievienojušas pielikumu ar CRS (datorizētā rezervēšanas sistēma) principiem, ar to saprotot Nīderlandes teritorijā piedāvāto vai izmantoto CRS. 1992. gadā, pārskatot 1957. gada līgumu, Nīderlande šo pielikumu ir paturējusi spēkā. Tādējādi Nīderlandes Karaliste ir pārkāpusi no Regulas Nr. 2299/89 izrietošo Kopienas ekskluzīvo ārējo kompetenci.

C.   Līguma 52. panta pārkāpums

—

Kopienas Nīderlandes aviosabiedrības var vienmēr tik izslēgtas no Līguma par gaisa satiksmi starp Nīderlandes Karalisti un Savienotajām Valstīm piemērošanas, kamēr šis līgums automātiski attiecas uz Nīderlandes aviosabiedrībām. Kopienas aviosabiedrības uzņemošajā valstī, tas ir, Nīderlandes Karalistē, tiek diskriminētas, jo nevar baudīt nacionālā režīma priekšrocības.

---

(1)  OV L 240, 15. lpp.

(2)  OV L 220, 1. lpp.

(3)  OV L 278, 1. lpp.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/20

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 21. decembraHigh Court of Justice (Anglija, Velsa), Chancery Division rīkojumu lietā Test Claimants in the Thin Cap Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue

(lieta C-524/04)

(2005/C 57/35)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 21. decembraHigh Court of Justice (Anglija, Velsa), Chancery Division rīkojumu lietā Test Claimants in the Thin Cap Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 31. decembrī.

High Court of Justice (Anglija, Velsa), Chancery Division lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1)

vai EKL 43., 49. vai 56. pantam ir pretrunā tas, ka dalībvalsts (turpmāk tekstā – “aizņēmēja valsts”) saglabā spēkā un piemēro tādus noteikumus, kādi paredzēti Income and Corporation Taxes Act 1988 (1988. gada likums “Par ienākuma un uzņēmuma ienākuma nodokļiem”) 209., 212. pantā un 28AA shēmā (turpmāk tekstā – “valsts normas”), kuri ierobežo šajā valstī rezidenta uzņēmuma (turpmāk tekstā –“aizņēmējs”) iespējas atskaitīt no nodokļiem procentus, kas maksājami par naudas aizņēmumu no tieša vai netieša mātesuzņēmuma, kas ir rezidents citā dalībvalstī, apstākļos, kad šāds ierobežojums aizņēmējam nav paredzēts, ja tā mātesuzņēmums ir rezidents tajā pašā valstī, kur aizņēmējs?

2)

vai un kā mainās atbilde uz pirmo jautājumu, ja a) aizdevumu sniedz nevis aizņēmēja mātesuzņēmums, bet cits uzņēmums (turpmāk tekstā – “aizdevējs”), kas pieder pie tās pašas uzņēmumu grupas un kam ar aizņēmēju ir kopējs tiešs vai netiešs mātesuzņēmums, un gan šis mātesuzņēmums, gan aizdevējs ir rezidenti citās dalībvalstīs, nevis aizņēmēja valstī; b) aizdevējs ir rezidents citā dalībvalstī, nevis aizņēmēja valstī, bet visi kopējie tiešie vai netiešie aizņēmēja un aizdevēja mātesuzņēmumi ir rezidenti trešajā valstī; c) visi kopējie tiešie vai netiešie aizņēmēja un aizdevēja mātesuzņēmumi ir rezidenti trešajās valstīs un aizdevējs ir rezidents dalībvalstī, kas nav aizņēmēja valsts, bet piešķir aizņēmējam aizdevumu caur aizdevēja filiāli, kas atrodas trešajā valstī; d) aizdevējs un visi kopējie tiešie vai netiešie aizņēmēja un aizdevēja mātesuzņēmumi ir rezidenti trešajās valstīs?

3)

vai atbilde uz pirmajiem diviem jautājumiem mainās, ja tiek pierādīts, ka aizdevums ietvēra ļaunprātīgu tiesību izmantošanu vai bija daļa no neīsta darījuma, kas noslēgts nolūkā izvairīties no aizņēmēja dalībvalsts nodokļu tiesiskā regulējuma piemērošanas? Tādā gadījumā - kādas norādes Eiropas Kopienu Tiesa uzskata par piemērotu sniegt attiecībā uz to, kas veido šādu ļaunprātīgu tiesību izmantošanu vai neīstu darījumu tādu lietu kontekstā kā šī?

4)	vai pastāv kapitāla aprites ierobežojums starp dalībvalstīm un trešajām valstīm EKL 56. panta ietvaros un vai šis ierobežojums pastāvēja 1993. gada 31. decembrī EKL 57. panta izpratnē?

5)

gadījumā, ja fakti, kas izklāstīti pirmajos divos jautājumos, ir pretrunā EKL 43., 49. vai 56. pantam, apstākļos, kur aizņēmējs vai citas sabiedrības aizņēmēja grupā (turpmāk tekstā – “prasītāji”) uztur šādas prasības: a) atmaksāt papildu uzņēmumu ienākuma nodokli, ko aizņēmējs samaksājis sakarā ar aizliegumu atvilkt no peļņas, kas apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli, procentus, kas samaksāti aizdevējam, pie apstākļiem, kad šie procentu maksājumi tiktu uzskatīti par pieļaujamiem atskaitījumiem no aizņēmēja peļņas, ja aizdevējs arī būtu rezidents aizņēmēja valstī; b) atmaksāt papildu uzņēmumu ienākuma nodokli, ko aizņēmējs samaksājis, ja procentus par aizdevumu pilnā apmērā faktiski ir samaksājis aizdevējs, bet prasījums atskaitījumiem šo procentu sakarā ir ticis samazināts, pamatojoties uz valsts normām vai to piemērošanu, ko veica nodokļu iestādes; c) atmaksāt papildu uzņēmumu ienākuma nodokli, ko aizņēmējs samaksājis, ja procenti par aizdevumu no aizdevēja, kurus iespējams atskaitīt no aizņēmēja peļņas, ir samazināti, jo aizdevuma kapitāla vietā ir izmantots pamatkapitāls, pamatojoties uz valsts normām vai to piemērošanu, ko veica nodokļu iestādes; d) atmaksāt papildu uzņēmumu ienākuma nodokli, ko aizņēmējs samaksājis, ja procenti par aizdevumu no aizdevēja, kurus iespējams atskaitīt no aizņēmēja peļņas, ir samazināti, samazinot aizdevuma procentu likmi (vai padarot to par bezprocentu aizdevumu) valsts normu vai nodokļu iestāžu norādījumu rezultātā; e) atlīdzināt vai kompensēt aizņēmēja zaudējumus, nodokļu atlaides vai kredītus (vai no kuriem aizņēmēja labā atteicās citi uzņēmumi aizņēmēja uzņēmumu grupā, kas arī bija rezidenti aizņēmēja valstī), ko aizņēmējs lietoja, lai kompensētu papildu uzņēmumu nodokļa samaksu, kas minēta iepriekš a), b) vai c) apakšpunktā, ja šie zaudētie līdzekļi, atlaides un kredīti būtu bijuši pieejami alternatīvai izmantošanai vai pārnešanai citā grāmatvedības ailē; f) atmaksāt neizmantotu uzņēmumu ienākuma nodokļa avansu, ko par procentu maksājumiem aizdevējam samaksājis aizņēmējs, kas pārkvalificēti par peļņas sadales maksājumiem; g) atmaksāt vai kompensēt summas, kas samaksātas kā uzņēmumu ienākuma nodokļa avanss, apstākļos, kas minēti iepriekš f) apakšpunktā, bet vēlāk tika atskaitītas no aizņēmēja uzņēmumu ienākuma nodokļa; h) kompensēt izmaksas un izdevumus, kas radušies prasītājiem, ievērojot valsts normas un ieņēmumu dienesta norādījumus; i) atmaksāt vai kompensēt atrauto peļņu no aizņēmuma, kas ieguldīts (vai konvertēts) uzņēmuma pamatkapitālā apstākļos, kas aprakstīti c) apakšpunktā; un j) atmaksāt vai kompensēt visus nodokļus, kas uzlikti aizdevējam tā rezidences valstī, saņemot no aizņēmēja, kā tiek apgalvots, procentus, kas pārkvalificēti kā peļņas sadale saskaņā ar pirmajā jautājumā minētajām valsts normām; vai šīs prasības Kopienu tiesību izpratnē ir jāuzskata par bez tiesiska pamata iekasētas summas restitūcijas prasībām vai atprasījuma prasībām, kas rodas uz iepriekš minēto Kopienu tiesību noteikumu pārkāpuma pamata; vai kā prasības kompensēt vai atlīdzināt zaudējumus; vai kā prasības atlīdzināt summu, kas vienlīdzīga ar bez tiesiska pamata liegtu labumu?

6)

gadījumā, ja atbilde uz jebkuru no piektā jautājuma daļām ir, ka prasības ir jāuzskata par prasībām atlīdzināt summu, kas vienlīdzīga ar bez tiesiska pamata liegtu labumu, vai a) šīs prasības rodas uz tiesību pamata, ko paredz augstāk minētās Kopienas normas jeb ir to papildinājums; vai b) ir jāievēro visi vai daži no atlīdzības nosacījumiem, kas noteikti spriedumā apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame; vai c) ir jāievēro kādi citi nosacījumi?

7)	vai ir kāda atšķirība, ja sestajā jautājumā minētie prasījumi valsts tiesību ietvaros tiek izvirzīti kā restitūcijas prasījumi vai kā prasījumi atlīdzināt zaudējumus?

8)

kādas norādes, ja vispār, Eiropas Kopienu Tiesa uzskata par nepieciešamu sniegt šajās lietās par apstākļiem, kas valsts tiesai jāņem vērā, nosakot, vai noticis pietiekami smags pārkāpums sprieduma apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame izpratnē, jo īpaši par to, vai, ņemot vērā judikatūru attiecīgo Kopienas noteikumu interpretācijā, šis pārkāpums ir attaisnojams?

9)

vai principā var pastāvēt tieša cēloņsakarība (sprieduma apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame izpratnē) starp EKL 43., 49. un 56. panta pārkāpumu un zaudējumiem, kuru kategorijas identificētas piektā jautājuma a) - h) apakšpunktā, kas, kā tiek apgalvots, radušies šī pārkāpuma rezultātā? Kādas norādes, ja vispār, Eiropas Kopienu Tiesa uzskata par nepieciešamu sniegt apstiprinošas atbildes gadījumā attiecībā uz apstākļiem, kas valsts tiesai būtu jāņem vērā, nosakot, vai pastāv šāda tieša cēloņsakarība?

10)

vai valsts tiesa, nosakot kaitējumu vai zaudējumus, par kuriem var piespriest restitūciju, var ņemt vērā to, vai cietušie ir ievērojuši pienācīgu rūpību nolūkā izvairīties no zaudējumiem vai samazināt tos, jo īpaši, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar kuru palīdzību varētu konstatēt, ka valsts normas (sakarā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērošanu) nedrīkstēja noteikt ierobežojumus, kas izklāstīti pirmajā jautājumā? Vai atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no pušu zināšanām attiecīgajā laika posmā par nodokļu dubultās uzlikšanas konvenciju spēkā esamību?

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/22

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 30. decembraUtlänningsnämnden lēmumu lietā Yunying Jia pret Migrationsverket

(lieta C-1/05)

(2005/C 57/36)

tiesvedības valoda – zviedru

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 30. decembraUtlänningsnämnden (Zviedrija) lēmumu lietā Yunying Jia pret Migrationsverket un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2005. gada 4. janvārī.

Utlänningsnämnden lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1)

a. Vai, ņemot vērā spriedumu lietā C-109/01, 10. pants Regulā (EEK) 1612/68 (1) ir interpretējams tādējādi, ka trešās valsts pilsonim, kas tajā paredzētajā veidā ir darba ņēmēja ģimenes loceklis, ir likumīgā kārtā jāuzturas Kopienā, lai viņam būtu tiesības dzīvot kopā ar šo darba ņēmēju? Tāpat, vai 1. pants Direktīvā 73/148/EEK (2) ir interpretējams tādējādi, ka Savienības pilsoņa ģimenes locekļa pastāvīgas dzīvesvietas tiesības ir atkarīgas no tā, ka trešās valsts pilsonis likumīgā kārtā uzturas Kopienā? b. Ja Direktīva 73/148 ir interpretējama tādējādi, ka likumīga uzturēšanās Kopienā ir priekšnoteikums, lai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kas ir trešās valsts pilsonis, varētu iegūt pastāvīgas dzīvesvietas tiesības saskaņā ar Direktīvu, vai tas nozīmē, ka šai personai ir jābūt derīgai uzturēšanās atļaujai, kas tai atļauj vai kas tai varētu atļaut uzturēties vienā no dalībvalstīm? Ja nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, vai pietiek ar uzturēšanās atļauju, kas piešķirta uz cita pamata īsākam vai garākam periodam, vai arī, kā ir lietā, kurā tiesvedību apturējusi Utlänningsnämnden, pietiek ar to, ka ģimenes loceklim, kas iesniedzis pieteikumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir derīga vīza? c. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kas ir trešās valsts pilsonis, nevar izmantot pastāvīgas dzīvesvietas tiesības saskaņā ar Direktīvu 73/148/EEK, jo viņš likumīgā kārtā neuzturas Kopienā, vai atteikums piešķirt ģimenes loceklim pastāvīgās uzturēšanās atļauju tādējādi ierobežo Savienības pilsoņa tiesības veikt uzņēmējdarbību atbilstoši EKL 43. pantam? d. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kas ir trešās valsts pilsonis, nevar izmantot pastāvīgas dzīvesvietas tiesības saskaņā ar Direktīvu 73/148/EEK, jo viņš likumīgā kārtā neuzturas Kopienā, vai Savienības pilsoņa tiesības veikt uzņēmējdarbību atbilstoši EKL 43. pantam ir ierobežotas, ja Savienības pilsoņa ģimenes locekļi ir izraidīti, jo pieteikums valsts uzturēšanās atļaujas izsniegšanai nevar tikt iesniegts pēc ierašanās Zviedrijā?

2.

a. Vai 1. panta d) apakšpunkts Direktīvā 73/148/EEK ir interpretējams tādējādi, ka “apgādība” nozīmē, ka Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir ekonomiski atkarīgs no Savienības pilsoņa, lai sasniegtu zemāko pieņemamo dzīves līmeni viņa izcelsmes valstī vai valstī, kurā viņš parasti uzturas? b. Vai 6. panta b) apakšpunkts Direktīvā 73/148/EEK ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalstis var pieprasīt, lai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš apgalvo, ka ir Savienības pilsoņa apgādībā, vai viņa/viņas laulātais, papildus Savienības pilsoņa paziņojumam, uzrāda dokumentus, kas pierāda apgādības faktisku pastāvēšanu?

---

(1)  Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968, 2. lpp.).

(2)  Padomes 1973. gada 21. maija Direktīva par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu (OV L 172, 28.06.1973, 14. lpp.).

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/23

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 29. decembraVerwaltungsgericht Aachen rīkojumu lietā Hasan Güzeli pret Oberbürgermeister der Stadt Aachen

(lieta C-4/05)

(2005/C 57/37)

tiesvedības valoda – vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 29. decembraVerwaltungsgericht Aachen (Āhenes administratīvā tiesa, Vācija) rīkojumu lietā Hasan Güzeli pret Oberbürgermeister der Stadt Aachen, un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2005. gada 6. janvarī.

Verwaltungsgericht Aachen lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.

Vai Lēmuma 1/80 10. panta 1. punktā minētais diskriminācijas aizliegums liedz dalībvalstīm uz nodarbinātības laiku situācijā, kādā ir prasītājs, atteikt turpmākas uzturēšanās atļauju valstī, turku izcelsmes darba ņēmējam, kas tam iepriekš izsniegtas valsts uzturēšanās atļaujas termiņa beigās piederēja dalībvalsts oficiālajam darba tirgum un kam bija piešķirtas tiesības stāties darba attiecībās uz nenoteiktu laiku? Vai šajā sakarā jāņem vērā, ka turku izcelsmes migrējošam darba ņēmējam darba atļauja izsniegta: — saskaņā ar valsts tiesībām uz neierobežotu laiku; — saskaņā ar valsts tiesībām, ņemot vērā iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas turpmāko spēkā esamību, kur darba atļaujas derīguma termiņš automātiski nav atkarīgs no uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa, bet ir spēka tikmēr, kamēr vien ārvalstnieks drīkst uzturēties dalībvalstī?

2.	Vai dalībvalstij saskaņā ar Lēmuma 1/80 10. panta 1. punktu ir atļauts atteikt turku izcelsmes darba ņēmējam uzturēties, ja viņš pēc tam iepriekš izsniegtas uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa ir sezonas strādnieks, proti, laikā starp nodarbinātības periodiem ir bez darba?

3.	Vai pēc pirmās izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām veiktās valsts tiesību normu izmaiņas darba atļauju jomā ietekmē no Lēmuma 1/80 10. panta 1. punkta izrietošo aizliegumu atteikt turpmāku uzturēšanos?

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/23

---

Lietas C-11/03 (1) izslēgšana no reģistra

(2005/C 57/38)

tiesvedības valoda – nīderlandiešu

2004. gada 25. oktobrī Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-11/03 (Raad van State lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Boss Pharma NV pret Belgische Staat.

---

(1)  OV C 55, 08.03.2003.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/23

---

Lietas C-10/04 (1) izslēgšana no reģistra

(2005/C 57/39)

tiesvedības valoda – vācu

2004. gada 1. decembrī Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-10/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku.

---

(1)  OV C 47, 21.02.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/24

---

Lietas C-13/04 (1) izslēgšana no reģistra

(2005/C 57/40)

tiesvedības valoda - somu

2004. gada 26. novembrī Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-13/04 Eiropas Kopienu Komisija/Somijas Republika.

---

(1)  OV C 71, 20.03.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/24

---

Lietas C-307/04 P (1) izslēgšana no reģistra

(2005/C 57/41)

tiesvedības valoda – angļu

2004. gada 25. novembrī Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-307/04 P SEC Corporation pret Eiropas Kopienu Komisiju.

---

(1)  OV C 239, 25.09.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/25

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Dr. Peter Lesetar iesniedza 2004. gada 22. septembrī

(lieta T-453/04)

(2005/C 57/42)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 22. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Dr. Peter Lesetar, kuru pārstāv E. I. Faludy, jurists.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt EPSO lēmumu neiekļaut prasītāju konkursa EPSO/LA/11/03 sekmīgo kandidātu sarakstā;

—	piespriest iekļaut prasītāju šajā sarakstā;

—

piespriest izmaksāt prasītājam algu, ko tas būtu saņēmis, ja viņš būtu bijis pienācīgi iekļauts sekmīgo kandidātu sarakstā, par laiku, sākot ar prasītājam sarakstā priekšā stāvošo un tam sekojošo kandidātu darba attiecību vidējo uzsākšanas laiku, līdz dienai, kad prasītājs tiek iekļauts sarakstā un faktiski var uzsākt darba attiecības.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs apgalvo, ka viņa rakstveida darba vērtējums iepriekš minētā konkursa kontekstā lielā mērā nepietiekami novērtē viņa sniegumu, ka arī mutiskās intervijas vērtējumam ir savi trūkumi, un, kopumā, ka viņa piemērotība attiecīgajam darbam nav tikusi pārbaudīta un novērtēta pienācīgi.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/25

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko D. Beyatli un A. Candan iesniedza 2004. gada 18. novembrī

(lieta T-455/04)

(2005/C 57/43)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 18. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla D. Beyatli, Nikozija (Nicosia, Kipra) un A. Candan, Stambula (Istanbul, Turcija), kurus pārstāv A. Demetriades, advokāts.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2004. gada 5. maija lēmumu, ar ko nosaka, ka prasītāji nav izturējuši administratoru asistentu ar Kipras pilsonību atklātā konkursa EPSO/A/1/03 rakstisko pārbaudi;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisiju atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji ir Kipras pilsoņi, kuriem turku valoda ir dzimtā valoda. Viņi pieteicās administratoru asistentu amatam atklātajā konkursā EPSO/A/1/03 Kipras pilsoņiem. Konkursa paziņojums paredzēja, ka kandidātiem jābūt pilnīgām grieķu valodas zināšanām. Prasītāji e) pārbaudē neguva pietiekamu punktu skaitu, kas bija grieķu valodā, un līdz ar to netika pielaisti mutiskajai pārbaudei.

Prasītāji apstrīd šo lēmumu, apgalvojot, ka prasība par pilnīgām grieķu valodas zināšanām ir diskriminējoša, jo ne visiem Kipras pilsoņiem grieķu valoda ir dzimtā valoda. Prasītāji norāda, ka šāda prasība pārkāpj EKL 12. pantu un Civildienesta noteikumu 1.d pantu un 27. pantu. Turklāt viņi apgalvo, ka Regulas 401/2004 (1) 3. pants paredz pieņemt darbā tikai tos, kuru pamatvaloda ir viena no esošajām 11 oficiālajām valodām, un līdz ar to nav samērīgs ar Eiropas Savienības mērķiem un tās nolūku integrēt Eiropas Savienībā turku valodā runājošos Kipras iedzīvotājus.

---

(1)  Padomes 2004. gada 23. februāra Regula (EK, Euratom) Nr. 401/2004, ar ko sakarā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas pievienošanos ievieš īpašus pagaidu pasākumus Eiropas Kopienu ierēdņu pieņemšanai darbā, OV L 67, 05.03.2004., 1. lpp.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/26

---

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko 2004. gada 1. decembrī iesniedza Imagination Technologies Ltd

(lieta T-461/04)

(2005/C 57/44)

tiesvedības valoda – angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 1. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko cēla Imagination Technologies Ltd, Hartfordšīra (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv M. Edenborough, Barrister, un P. Brownlow un N. Jenkins, Solicitors.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt otrās Apelāciju padomes lēmumu Nr. 108/2004-2;

—	atcelt pārbaudītāja 2003. gada 12. septembra lēmumu;

—	nodot pieteikumu par Kopienas preču zīmi Nr. 2 396 075 ITSB, vai, alternatīvi, Apelāciju padomei, tālākai izskatīšanai;

—	piespriest ITSB atlīdzināt izdevumus, kas prasītājam radušies saistībā ar šo apelāciju un Apelāciju padomē iesniegto apelāciju, un pieteikumu izskatot pārbaudītājiem.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme:	Vārdiskā preču zīme “PURE DIGITAL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 38. klasē (Elektriskie un elektroniskie aparāti lietošanai ar multimēdiju izklaides sistēmām, videoaparāti, datoru aparatūra, telekomunikācijas piekļuves nodrošināšana datoru datu bāzēm un internetam [..]) – pieteikums Nr. 2 396 075
Pārbaudītāja lēmums	Pieteikumu noraidīt.
Apelāciju padomes lēmums:	Apelāciju noraidīt.
Izvirzītie pamati:	Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/26

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko European Dynamics SA iesniedza 2004. gada 25. novembrī

(lieta T-465/04)

(2005/C 57/45)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 25. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla European Dynamics SA, Atēnas (Grieķija), kuru pārstāv N. Korogiannakis, jurists.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas (Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta) 2004. gada 15. septembra Lēmumu, ar kuru prasītājas piedāvājums atzīts par neveiksmīgu un līgums piešķirts līdzšinējam līgumslēdzējam;

—	piespriest Komisijai no jauna izvērtēt prasītājas iesniegto piedāvājumu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt prasītājas juridiskos un cita veida izdevumus, kas radušies saistībā ar prasības pieteikumu, pat tad, ja tas tiek noraidīts.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas kompānija iesniedza piedāvājumu saskaņā ar Komisijas izsludināto konkursu FISH/2004/02 (1) datoru un ar Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta informācijas sistēmu saistīto pakalpojumu nodrošināšanai. Ar apstrīdēto lēmumu minētais piedāvājums tika noraidīts un līgums piešķirts citam konkursa dalībniekam, kas bija līdzšinējais līgumslēdzējs.

Savas prasības par minētā lēmuma atcelšanu atbalstam prasītāja, pirmkārt, norāda, ka Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas un brīvas konkurences principu. Prasītāja uzskata, ka Komisijas lēmums noteikt divu mēnešu iepazīšanās periodu diskriminēja par labu līdzšinējam līgumslēdzējam, kuram iepazīšanās periods acīmredzami nebija nepieciešams. Tajā pašā sakarā prasītāja arī apgalvo, ka informācija konkursa dalībniekiem saistībā ar datorprogrammām, kas bija izsludinātā konkursa priekšmets, bija nepietiekama, kamēr līdzšinējam līgumslēdzējam, protams, bija neierobežota piekļuve informācijai.

Tālāk prasītāja norāda, ka Komisija ir pārkāpusi Finanšu regulu (2), kā arī Direktīvu 92/50 (3), pielietojot tādus novērtēšanas kritērijus, kas nebija iekļauti uzaicinājumā uz konkursu, proti – prasītājas piedāvātā personāla apjoms, kuru Komisija uzskatīja par pārmērīgi lielu, un prasītājas personāla pieredzes vidējais gadu skaits, kas pēc Komisijas domām bija zemāks nekā veiksmīgā konkursa dalībnieka personālam.

Tāpat prasītāja uzskata, ka Komisija pieļāva acīmredzamas kļūdas prasītājas piedāvājuma izvērtējumā un īpaši, piedāvātā personāla kompetences un prasītājas finansiālā piedāvājuma izvērtējumā, kur, pēc prasītājas domām, Komisija kļūdaini pieņēma, ka visas prasītājas piedāvātās sešpadsmit personas visā projekta laikā strādātu paralēli.

Prasītāja arī norāda, ka Komisija nav izpildījusi tai saskaņā ar EKL 253. pantu uzlikto pienākumu norādīt pamatojumu un nav nodrošinājusi prasītāju ar tās lūgto informāciju attiecībā uz tās piedāvājuma noraidīšanas iemesliem. Tāpat prasītāja norāda, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības un pienācīgas rūpības principu, ievērojami nokavējoties un nesniedzot adekvātas atbildes uz prasītājas lūgumiem sniegt informāciju pirms piedāvājumu iesniegšanas.

---

(1)  OV 2004/S 73 - 061407

(2)  Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, OV L 248, 16.09.2002., 1.lpp.

(3)  Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai, OV L 209, 24.07.1992., 1.lpp.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/27

---

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi; ITSB), ko Kenzo Takada iesniedza 2004. gada 19. novembrī

(lieta T-468/04)

(2005/C 57/46)

valoda, kurā iesniegta prasība - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 19. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi; ITSB), ko cēla Kenzo Takada, Parīze, kuru pārstāv Fernard de Visscher, Eric De Gryse un Donatienne Moreau, avocats.

Kenzo SA bija arī puse procesā Apelāciju pirmajā padomē.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 14. septembra lēmumu lietā R 643/2003-1;

—	piespriest ITSB atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniedzējs:	Kenzo Takada
Attiecīgā Kopienas preču zīme:	Vārdiskā preču zīme “KENZO TAKADA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas klasificēti 3., 25. un 42. klasē (Balināšanas un citi mazgāšanas līdzekļi; apģērbi; viesnīcu pakalpojumi, ēdināšana, …) – pieteikums Nr. 2008084
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks:	Kenzo SA
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums:	Kopienas, valstu un starptautiskās vārdiskās un grafiskās preču zīmes “KENZO” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas klasificēti 3., 9., 25. un 42. klasē (Balināšanas un citi mazgāšanas līdzekļi; apģērbi; viesnīcu pakalpojumi, ēdināšana, …)
Iebildumu nodaļas lēmums:	Noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu
Apelāciju padomes lēmums:	Noraidīt apelāciju
Izvirzītie pamati:	Regulas (EK) Nr. 40/9418. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/28

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Thomas Peyker iesniedza 2004. gada 19. novembrī

(lieta T-470/04)

(2005/C 57/47)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 19. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Thomas Peyker, Saint Domingue (Dominikānas Republika), kuru pārstāv Sébastien Orlandi, Albert Coolen, Jean Noël Louis un Etienne Marchal, avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru piešķirti punkti, kas veido uzkrājumu [“sac-à-dos”], kā arī atcelt lēmumu, ar kuru prasītājs netika paaugstināts A6 pakāpē 2003. gada amatā paaugstināšanas ietvaros;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs šajā lietā iebilst pret iecēlējiestādes atteikumu paaugstināt viņu amatā A6 pakāpē 2003. gada amatā paaugstināšanas ietvaros, kā arī pret nopelnu/prioritātes punktu piešķiršanu, kas veido viņa uzkrājumu un kas bija nepietiekami šajā ziņā.

Lai pamatotu savus iebildumus, prasītājs norāda uz Civildienesta noteikumu 43. un 45. panta pārkāpumu, kā arī uz nediskriminācijas principa un tiesības veidot karjeru principa pārkāpumu.

Viņš precizē šajā sakarā, ka atteikums viņam piešķirt īpašos papildus prioritātes punktus tikai tāpēc, ka – lai arī viņa ģenerāldirektorāts bija viņam piedāvājis paaugstināšanu iepriekšējās amatā paaugstināšanas ietvaros – viņš neiekļāvās 150 % paaugstināšanas iespēju robežās, noveda pie tā, ka viņš tika pielīdzināts ierēdņiem, kuriem viņu vadītāji nepiedāvāja paaugstināšanu iepriekšējā amatā paaugstināšanas ietvaros, kas ir tāda principa pārkāpums, kuru piemērojot, nopelni ir noteicošie kritēriji paaugstināšanai amatā.

Turklāt, šajā lietā pārejas prioritārie punkti tika piešķirti, neņemot vērā novērtējuma ziņojumu par atskaites periodu un neveicot nopelnu salīdzinošo analīzi.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/28

---

Prasība pret Eiropas Rekonstrukcijas Aģentūru, ko Georgios Karatzoglou iesniedza 2004. gada 6. decembrī

(lieta T-471/04)

(2005/C 57/48)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 6. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Rekonstrukcijas Aģentūru, ko cēla Georgios Karatzoglou, Ioannina (Grieķija), kuru pārstāv S. A. Pappas, advokāts.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt tieši neizteiktu prasītāja sūdzības noraidīšanu un līdz ar to – ar viņu noslēgtā līguma izbeigšanu;

—	piespriest Aģentūrai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbildētāja pieņēma darbā prasītāju kā pagaidu darbinieku atbilstoši Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) daļai. 2003. gada 7. maijā ar viņu noslēgtais līgums tika pagarināts uz nenoteiktu laiku. Prasītājs apstrīd turpmāko šā līguma izbeigšanu atbilstoši Nodarbināšanas kārtības 47. panta 2. punktam.

Savas prasības pamatojumam prasītājs uzsver, ka līguma izbeigšanai trūkst pamatojuma. Pēc prasītāja domām, atbildētāja ir uzņēmusies saistības neizbeigt līgumu, ja vien tā nav spiesta samazināt vai izbeigt savu darbību. Prasītājs apgalvo, ka šis nav šāds gadījums un ka pat nebija atsauces uz to. Turklāt prasītājs uzsver labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo, pēc prasītāja domām, pieņemtā vajadzība pēc štatu samazināšanas radās nesaprātīgas pārvaldības rezultātā.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/29

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Vassilios Tsarnavas iesniedza 2004. gada 20. novembrī

(lieta T-472/04)

(2005/C 57/49)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 20. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Vassilios Tsarnavas, Volos (Grieķija), kuru pārstāv Nicolas Lhoëst, avocat, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmumu, ar kuru tā nav pievienojusi prasītāja uzvārdu to ierēdņu sarakstam, kas tika izvirzīti paaugstināšanai amatā 1999. gadā notikušās paaugstināšanas amatā ietvaros, – ne to ierēdņu sarakstā, kas tiek uzskatīti par pelnījušiem paaugstināšanu amatā A4 pakāpē 1998. un 1999. gadā notikušās paaugstināšanas ietvaros, ne arī ierēdņu sarakstā, kuri tika paaugstināti amatā A4 pakāpē un kuriem ir tāda pati pieredzi;

—	atcelt visus saistītos un/vai turpmākos lēmumus;

—	pēc nepieciešamības – atcelt Komisijas 2004. gada 5. augusta Lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja sūdzība;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt šīs instances izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs atsaucas uz procedūras nelikumību, Civildienesta noteikumu 25. panta 2. punkta pārkāpumu, Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu, kā arī, visbeidzot, acīmredzamu kļūdu novērtējumā.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/29

---

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko A&C Braid and Rope Co. Pvt. Ltd. un Chr. Muller Touw B.V. iesniedza 2004. gada 14. decembrī

(lieta T-480/04)

(2005/C 57/50)

tiesvedības valoda - nīderlandiešu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 14. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Chr. Muller Touw B.V. (reģistrēta Elst, Nīderlandē) un A&C Braid and Rope Co. Pvt. Ltd. (reģistrēta Rania, Indijā), kuras pārstāv John Wolfs, advocaat.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1.	atzīt par spēkā neesošu Regulu 1736/2004, ciktāl tā attiecas uz piegādi no A&C Indijā;

2.	piespriest Padomei atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Chr. Muller Touw, reģistrēta Nīderlandē, piegādā jēlmateriālu A&C Braid and Rope Indijā, ko tā savukārt pārstrādā virvē un atkal nosūta uz EK. Prasītājas lūdz atzīt par spēkā neesošu Regulu Nr. 1736/2004, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu (1), ciktāl šī Regula attiecas uz šo uzņēmumu.

Savas prasības atbalstam prasītājas norāda, ka šajā gadījumā nav runa par būtisku zaudējumu, kā to paredz Regulas Nr. 384/96 (2) 1. un 3. pants. Prasītājas norāda, ka tās ražo virvi tikai personiskai lietošanai un ka šī virve nav derīga rūpnieciskai izmantošanai vai izmantošanai jūrā, kā ir noteikts apstrīdētajā Regulā, un ka to tirgus daļa ir nenozīmīga.

---

(1)  Padomes 2004. gada 4. oktobra Regula (EK) Nr. 1736/2004, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu par sintētiskās šķiedras virves importu no Indijas (OV L 311, 1. lpp.)

(2)  Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.)

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/30

---

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko Advance Magazine Publishers Inc. iesniedza 2004. gada 10. decembrī

(lieta T-481/04)

(2005/C 57/51)

Valoda, kādā sastādīts prasības pieteikums - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 10. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko cēla Advance Magazine Publishers Inc., Ņujorka (ASV), ko pārstāv M. Esteve Sanz, advokāts.

Otra puse izskatīšanā Apelāciju padomē bija J. Capela & Irmãos, Lda., Porto (Portugāle).

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt otrās Apelāciju padomes 2004. gada 27. septembra Lēmumu lietā R 328/2003-1;

—	piespriest atbildētājam un, iespējams, personai, kas iestājusies tiesā, atlīdzināt tiesvedības izdevumus un apelācijas ITSB ietvaros izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniedzējs:	Advance Magazine Publishers Inc.
Attiecīgā Kopienas preču zīme:	Vārdiska preču zīme “VOGUE” precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 14., 16., 18., 25. un 41. klasē (Apģērbs, …) – pieteikums Nr. 183 756
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks:	J. Capela & Irmãos, Lda
Pretstatītā Kopienas preču zīme vai apzīmējums:	Valsts vārdiska preču zīme “VOGUE PORTUGAL” precēm, kas ietilpst 25. klasē (apavi), un tirdzniecības zīme “VOGUE SAPATARIA”
Iebildumu nodaļas lēmums:	Kopienas preču zīmes reģistrācijas atteikšana apstrīdētajām precēm, tas ir, apģērbam
Apelāciju padomes lēmums:	Apelācijas noraidīšana
Izvirzītie pamati:	Padomes Regulas Nr. 40/94 61. panta 1. punkta, 62. panta 1. punkta un 74. panta 1. punkta procesuālo noteikumu pārkāpums; Padomes Regulas Nr. 40/94 73. panta un 62. panta 2. punkta, kā arī Komisijas Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 2. punkta h) apakšpunkta pārkāpums; Padomes Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta un 43. panta 3. punkta, kā arī Komisijas Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma pārkāpums; Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/30

---

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko Komsa Kommunikation Sachsen AG iesniedza 2004. gada 13. decembrī

(lieta T-482/04)

(2005/C 57/52)

Valoda, kurā sagatavots prasības pieteikums - vācu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 13. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko cēla Komsa Kommunikation Sachsen AG, Hartmannsdorf (Vācija), kuru pārstāv F. Hagemann, advokāts.

Anders + Kern Präsentationssysteme GmbH & Co. KG, Nordestedt (Vācija) ir arī puse procesā Apelāciju padomē.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 6. septembra lēmumu (lieta R65/2003-4), ciktāl tajā tika apmierināta pretējās puses Apelāciju padomē iesniegtā apelācija attiecībā uz Kopienas preču zīmes pieteikumā norādītajām precēm “aparāti attēla, skaņas un datu ierakstīšanai, pārraidīšanai vai reproducēšanai; elektrotehniskie un elektroniskie aparāti un no tiem sastāvošās sistēmas industriāla darba veikšanas tālvadībai; visas iepriekš minētās preces iestrādāšanai transporta līdzekļos; visu veidu uzglabāšanas līdzekļi, kas satur programmas”.

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniedzējs:	prasītāja.
Attiecīgā Kopienas preču zīme:	grafiskā preču zīme “@k” attiecībā uz 9., 16., 35., 37., 38. un 42. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem (pieteikums Nr. 1322460).
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks:	Anders + Kern Präsentationssysteme GmbH &Co. KG.
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums:	Kopienas preču zīme “A+K” attiecībā uz 6., 9. un 20. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem (Kopienas preču zīme Nr. 294 546).
Iebildumu nodaļas lēmums:	iebildumus noraidīt.
Apelāciju padomes lēmums:	apmierināt Anders + Kern Präsentationssysteme GmbH & Co. KG iesniegto apelāciju, ciktāl tā attiecas uz šādām precēm: “aparāti attēla, skaņas un datu ierakstīšanai, pārraidīšanai vai reproducēšanai; elektrotehniskie un elektroniskie aparāti un no tiem sastāvošās sistēmas industriāla darba veikšanas tālvadībai; visas iepriekš minētās preces iestrādāšanai transporta līdzekļos; visu veidu uzglabāšanas līdzekļi, kas satur programmas”. Apelāciju pārējā daļā noraidīt.
Izvirzītie pamati:	Apelāciju padomes lēmums pārkāpj Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo Apelāciju padome nepietiekami novērtēja iespējas maldināt sabiedrību preču zīmju tiesību kontekstā pastāvēšanas priekšnoteikumus. Šāda iespēja maldināt sabiedrību starp salīdzināmajām preču zīmēm nepastāv.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/31

---

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju, ko François Pilat iesniedza 2004. gada 9. decembrī

(lieta T-484/04)

(2005/C 57/53)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 9. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla François Pilat, Honfleur (Francija), kuru pārstāv Jean François Péricaud, advokāts.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Kopienu Komisijai solidāri prasītājam izmaksāt EUR 377 253, vai pakārtoti EUR 325 579 un jebkurā gadījumā piespriest likumā paredzētos procentus par laika posmu no prasības iesniegšanas brīža;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti, ko izvirza prasītājs, ir identiski tiem, ko izmanto prasītāji lietā T-440/03 (1), Arizmendi u.c. pret Padomi un Komisiju.

---

(1)  OV C 59, 06.03.04, 31. lpp.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/32

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Association Coopération des Bibliothéques de Bretagne (COBB) iesniedza 2004. gada 10. decembrī

(lieta T-485/04)

(2005/C 57/54)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 10. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Association Coopération des Bibliothéques de Bretagne (COBB), Renna (Francija), kuru pārstāv Jean-Paul Martin, avocat.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2003. gada 9. septembra lēmuma Nr. 1116 daļu par COBB.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta pret Komisijas lēmumu, ar ko no mērķprogrammas 5b Bretaņa 1994. – 1999. gads ietvaros subsidējamiem izdevumiem tika izslēgta operācija “Bretaņas periodisko izdevumu tīkls, 1999. gads”, par ko prasītāja pieprasīja subsīdijas no FEDER fonda.

Prasītāja lūdza šo finansējumu lauku un piekrastes attīstības programmas ar nosaukumu Morgane 2 ietvaros, ko īstenoja Bretaņas reģionā attiecībā uz objektu 5b laika periodā no 1994. – 1999. gadam. Šī programma apraksta visas darbības, kam varēja tikt piešķirts Eiropas finansējums, no kurām darbība A 215, kas ietilpst A prioritātes virzienā, paredzēja mobilizēt darba tirgu un, jo īpaši, ciktāl tas attiecas uz uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu, attīstīt darbu ārpus uzņēmuma telpām [tālnodarbinātība], izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Konkrēti runājot, darbība “Bretaņas periodisko izdevumu tīkls” nozīmē to, ka, pateicoties uzņēmumu tīklam, materiāla un virtuāla [elektroniska] infrastruktūra tiek ieviesta, organizējot datu bāzi, ko veido periodisko izdevumu raksti un pētījumi par Bretaņu, lai tādā veidā padarītu pieejamu kvalitatīvu informāciju par šo reģionu ar interneta starpniecību visām lēmumus pieņemošajām personām (politiķiem/vēlētiem pārstāvjiem/uzņēmumu vadītājiem u.c.). [Šīs programmas] realizācija atbalsta un pastiprina informācijas un pieņemto ekonomisko lēmumu kvalitāti nolūkā uzlabot uzņēmumu konkurētspēju.

Tikai pēc tam, kad tika parakstītas vienošanās par subsīdiju piešķiršanu, reģiona prefektūra darīja zināmu prasītājai apstrīdēto lēmumu.

Savu prasījumu atbalstam prasītāja izvirza trīs pamatus. Pirmais attiecas uz kļūdu pamatojumā, otrais apvieno izvirzītos argumentus par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, un trešais attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

Šajā nolūkā prasītāja apgalvo, ka:

—

pretēji tam, kā to apgalvo atbildētāja, tās juridiskā adrese ir atbilstošā zonā, ciktāl darbības 215, A virzienā nav paredzēts neviens nosacījums par [subsīdiju] saņēmēja juridisko adresi un kā šajā gadījumā attiecīgā zona ietver visu zonu 5b, tas ir, Bretaņas “lauku un piekrastes zemi”. No otras puses, darbība 215 atsevišķi uzskaita “ekonomiskās attīstības asociācijas un organizācijas”, kas parāda to, ka šie divi jēdzieni nevar tikt jaukti;

—

vienošanās, ar ko tika piešķirtas subsīdijas un kas noslēgtas starp prasītāju un prefektūru 2001. gada 31. decembrī, ietvēra noteiktu pārliecību, kas, pēc prasītājas domām, viesa cerības par attiecīgās darbības pastāvīgumu. Turklāt, Eiropas Savienības subsīdija 10 976 eiro apmērā tika izmaksāta prasītājai 2002. gada martā Programmas 5b ietvaros;

—	piemērojamajā Kopienu tiesiskajā regulējumā nav nekādas atsauces ne uz iespējamu subsīdiju atcelšanu, ne arī uz prasību par tās atmaksāšanu no FEDER fonda līdzekļiem;

—

strīdīgajā lēmumā ir tikai nepilnīga atsauce uz iebildi, ko izteikusi Commission interministérielle de coordination des contrôles (Starpministriju komisija par kontroļu saskaņošanu), bet neietver pamatotus un pietiekamus izskaidrojumus, kas ļautu izprast iemeslus, kāpēc Komisija ir izlēmusi, ka attiecīgā darbība ir jāsaprot kā neatbilstoša.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/32

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Christos Michail iesniedza 2004. gada 13. decembrī

(lieta T-486/04)

(2005/C 57/55)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 13. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Christos Michail, Brisele, kuru pārstāv Haralambos Meidanis, avocat.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2004. gada 20. marta Lēmumu par tieši neizteiktu lūguma piešķirt atbalstu atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. pantam noraidīšanu, ko prasītājs iesniedza 2003. gada 20. novembrī, un 2004. gada 13. septembra Lēmumu par prasītāja iesniegtās sūdzības noraidīšanu;

—	pieņemt atbilstošu lēmumu par izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, Komisijas ierēdnis, 2003. gada 20. novembrī iesniedza lūgumu piešķirt atbalstu atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. pantam, apgalvojot, ka viņa iestādes administrācija viņu ir morāli vajājusi. Ar savu prasību viņš vēlas, lai tiktu atcelts tieši neizteikts lēmums noraidīt šo lūgumu, kā arī lēmums, ar kuru noraidīta viņa atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam iesniegtā sūdzība.

Prasītājs pārmet atbildētājai to, ka tā nav rīkojusies, saņemot viņa sūdzības par apgalvotajām Kopienu līdzfinansējuma pārbaužu un kontroles nelikumībām, bet – tieši otrādi – sakarā ar šādām sūdzībām tā ir izturējusies pret viņu pazemojoši un negatīvi ietekmēja viņa karjeru. Savas prasības pamatojumam viņš atsaucas uz Civildienesta noteikumu 12.a, 21.a, 22.b un 24. pantu, Finanšu regulas tiesību normām, labās finanšu pārvaldības un Komisijas finanšu interešu aizsardzības principu, pamatotas un taisnīgas attieksmes pret personālu principu, kā arī uz Komisijas acīmredzamo kļūdu novērtējumā.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/33

---

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko Falcon Sporting Goods AG iesniedza 2004. gada 15. decembrī

(lieta T-487/04)

(2005/C 57/56)

valoda, kurā iesniegta prasība - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 15. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko cēla Falcon Sporting Goods AG, Zug (Šveice), kuru pārstāv Jörg Weigell, avocat.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 29. septembra lēmumu R 176/2004-2;

—	piespriest Birojam atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme:	Vārdiska preču zīme “BIN LADIN” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 12., 14., 18., 25., 28., 35. un 41. klasē – reģistrācijas pieteikums Nr. 2 223 907
Pārbaudītāja lēmums:	Reģistrācijas atteikums
Apelāciju padomes lēmums:	Apelāciju noraidīt
Izvirzītie pamati:	Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums. Prasītājs norāda, ka attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikums nav pretrunā ne ar sabiedrisko kārtību, ne ar vispārpieņemtiem morāles principiem.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/33

---

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko Falcon Sporting Goods AG iesniedza 2004. gada 15. decembrī

(lieta T-488/04)

(2005/C 57/57)

valoda, kurā iesniegta prasība - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 15. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko cēla Falcon Sporting Goods AG, Zug (Šveice), kuru pārstāv Jörg Weigell, avocat.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 29. septembra lēmumu R 177/2004-2;

—	piespriest Birojam atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme:	Grafiska preču zīme “BIN LADIN”, kas uzrakstīta ar arābu burtiem, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 12., 14., 18., 25., 28., 35. un 41. klasē – reģistrācijas pieteikums Nr. 2 224 160
Pārbaudītāja lēmums:	Reģistrācijas atteikums
Apelāciju padomes lēmums:	Apelāciju noraidīt
Izvirzītie pamati:	Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums. Prasītājs norāda, ka attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikums nav pretrunā ne ar sabiedrisko kārtību, ne ar vispārpieņemtiem morāles principiem.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/34

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Wineke Neirinck iesniedza 2004. gada 22. decembrī

(lieta T-494/04)

(2005/C 57/58)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 22. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Wineke Neirinck, Brisele, kuru pārstāv Georges Vandersanden, Laure Levi un Aurore Finchelstein, avocats.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—

atcelt 2004. gada 4. marta lēmumu, par kuru prasītāja uzzināja ILB.1 apakšvienības (Infrastruktūru un loģistikas birojs Briselē – Politikas nekustamā īpašuma jomā īstenošana) sanāksmes laikā, saskaņā ar kuru jurista amatam nekustamā īpašuma sektorā ILB, uz kuru kandidēja prasītāja, tika pieņemta cita persona;

—	atcelt 2004. gada 9. marta apstiprinošo lēmumu, ar kuru prasītāja tika informēta par viņas kandidatūras noraidīšanu;

—	atcelt sekojošo 2004. gada 27. aprīļa lēmumu, ar kuru prasītāja tika informēta, ka viņa nav izturējusi mutvārdu pārbaudījumu, tādā veidā apstiprinot, ka amatā tikusi iecelta cita persona;

—	jebkurā gadījumā piešķirt 30.000 eiro prasītājas ciestā morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanai, šai summai esot ex æquo et bono pagaidu novērtējumam;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, kas ir Komisijas pagaidu darbiniece Infrastruktūru un loģistikas birojā Briselē (ILB), kandidēja uz jurista darbu nekustamā īpašuma sektorā ILB. Ar savu prasību viņa vēlas panākt lēmumu atcelšanu, ar kuriem tika noraidīta viņas kandidatūra un attiecīgajā amatā iecelta cita persona, kā arī viņas šķietami ciestā morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja atsaucas uz dienesta interešu neievērošanu, neieinteresētības, objektivitātes, nediskriminācijas, pārskatāmības un pamatojuma vispārējo principu pārkāpumu, kā arī uz procesuāliem pārkāpumiem. Prasītāja uzsver, ka attiecīgajā amatā ieceltā persona tika izraudzīta ārpus jebkādas likumīgas procedūras un pirms tam neveicot viņas kvalifikācijas salīdzinājumu ar prasītājas kvalifikāciju. Šajā pašā sakarā prasītāja atsaucas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kā arī uz rūpības pienākuma un labas pārvaldības pārkāpumu. Prasītāja atsaucas arī uz vienlīdzīgas attieksmes vispārējā principa pārkāpumu, atsaukdamās uz faktu, ka, atskaitot prasītāju, visi ILB palīgdarbinieki un pagaidu darbinieki, kuru līgumi beidzās 2004. gada 1. maijā, pēc šī datuma palika ILB.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/34

---

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Belfass iesniedza 2004. gada 23. decembrī

(lieta T-495/04)

(2005/C 57/59)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 23. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Belfass, Brisele, kuru pārstāv Lucas Vogel, avocat.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu, ko pieņēma Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts, ar kuru tika noraidīti divi prasītāja iesniegtie piedāvājumi paziņojuma par līgumu UCA 033/04 ietvaros, kura mērķis ir līguma piešķiršana divu Briselē esošu biroju ēku uzkopšana un uzturēšanas pakalpojumiem;

—	piespriest atbildētājai naudas sodu 1.481.317,65 eiro apmērā, pieskaitot procentus ar procentu likmi 7 % gadā, sākot no šīs prasības celšanas dienas, atstājot iespēju vēlāk šo summu palielināt, samazināt vai precizēt;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs šajā lietā, uzņēmums, kas specializējas biroju uzkopšanā, kurš kopš 1998. gada 1. janvāra nodrošina noteiktu Padomes Ģenerālsekretariāta biroju uzkopšanu, iebilst pret to, ka atbildētāja ir noraidījusi divus prasītāja iesniegtos piedāvājumus līguma piešķiršanas procedūras ietvaros noslēgt līgumu par uzkopšanas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kas veicami ēkās “Woluwé Heights” (1. daļa) un “Frère Orban” (2. daļa).

Savu prasījumu pamatojumam prasītājs uzsver:

—

šajā gadījumā pastāvošo acīmredzamo kļūdu novērtējumā, tajā ziņā, ka atbildētāja, noraidot 1. daļai domāto piedāvājumu, uzskatīja, ka vidējā stundas likme, kas izriet no minētā piedāvājuma, būtu zemāka par minimālo algu, ko paredz Beļģijas Vispārējā uzkopšanas apvienība 1A kategorijai uz 2004. gada 1. jūliju, kaut arī precīza prasītāja piedāvājuma datu analīze parāda, ka no tā izrietošā vidējā stundas likme ir lielāka nekā Beļģijas Vispārējās uzkopšanas apvienības noteiktais minimums;

—

labas pārvaldības principa un nediskriminācijas principa pārkāpumu, kā arī šajā gadījumā pastāvošo acīmredzamo kļūdu novērtējumā, ciktāl piedāvājums, kas attiecas uz 2. daļu, tika noraidīts, neveicot papildu izvērtēšanu, pamatojoties vienīgi uz to, ka kopējais darba stundu skaits, kas ir paredzēts minētajā piedāvājumā, ir zemāks par vairāk nekā 12,5 % par vidējo darba stundu skaitu, kas ir paredzēts citos piedāvājumos attiecīgajam līgumam, lai arī, atsaucoties uz šo kritēriju, apstrīdētais lēmums deva priekšroku piedāvājumiem ar lielākām izmaksām, kuros bez objektīvas nepieciešamības tika paredzēts faktūrrēķins par lielāku stundu skaitu.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/35

---

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co., Ltd iesniedza 2004. gada 23. decembrī

(lieta T-498/04)

(2005/C 57/60)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 23. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co., Ltd, Jiande City (Ķīnas Tautas Republika), kuru pārstāv D. Horovitz, lawyer, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdētās regulas 1 pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt prasītāja tiesvedības izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Padomes 2004. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1683/2004, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes glifosātam (1), ciktāl tā attiecas uz prasītāju. Prasītāja uzskata, ka Kopienas iestādes nav pienācīgi piemērojušas tirgus ekonomikas režīma pārbaudi.

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza nepārprotamu kļūdu novērtējumā piemērojot grozītās Regulas Nr. 384/96 (2) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu.

Prasītāja uzskata, ka Padome apstrīdētajā regulā nav noteikusi, ka prasītāja darījumu lēmumu pieņemšanā ir bijusi būtiska valsts iejaukšanās. Pēc prasītāja domām Komisija arī nav piemērojusi pareizo slieksni, lai noteiktu, vai ir izpildīti 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji. Prasītāja apstrīd faktu, ka valstij piešķirtās iejaukšanās tiesības uzņēmuma darījumu lēmumu pieņemšanā, tās nemaz neizmantojot, ir faktors, no kā var secināt, ka nav izpildīts pirmais 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētais kritērijs. Turklāt prasītāja uzskata, ka ar iesniegtajiem pierādījumiem nepārprotami var konstatēt, ka prasītāja lēmumi par cenām, izmaksām un ieguldījumiem atbilda tirgus rādītājiem par pieprasījumu un piedāvājumu un ka šajā sakarā nav bijis nekādas valsts iejaukšanās.

Otrkārt, prasītāja atsaucas uz neatbilstību PTO Antidempinga nolīguma II pielikuma 6. punktam un Regulas Nr. 384/96 18. panta 4. punktam, kā arī uz pienākuma aizsargāt prasītājas likumā noteiktās tiesības nepildīšanu. Prasītājs uzskata, ka, neinformējot to par iesniegto pierādījumu noraidīšanas iemesliem, nedodot iespēju sniegt papildus informāciju un nepubliskojot prasītājas iesniegtos protestus, ir pārkāptas tās likumā noteiktās un procesuālās tiesības.

Visbeidzot, prasītāja atsaucas uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo Kopienas iestādes nav izdarījušas ātrus secinājumus sakarā ar prasību par prasītājas statusu tirgus ekonomikā.

---

(1)  OV L 303, 1. lpp.

(2)  Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996 L 56, 1. lpp.)

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/36

---

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko 2004. gada 23. decembrī iesniedza Hammarplast AB

(lieta T-499/04)

(2005/C 57/61)

valoda, kādā sastādīts prasības pieteikums - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 23. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko cēla Hammarplast, Tingsryd (Zviedrija), ko pārstāv R. Almaraz Palmero, advokāts.

Otra puse izskatīšanā Apelāciju padomē bija Steninge Slott AB, kas nodibināta Märsta (Zviedrija).

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1.	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) otrās Apelāciju padomes 2004. gada 25. oktobra lēmumu lietā R 394/2003-2;

2.	piespriest Birojam noraidīt pieteikumu par vārdu salikuma STENINGE SLOTT kā Kopienas preču zīmes reģistrēšanu attiecībā uz 21. kategorijas produktiem, par ko/kuriem reģistrācijas pieteikums tika pieņemts;

3.	piespriest Birojam un personai, kas iestājusies lietā – Steninge Slott AB atlīdzināt gan Pirmās instances tiesas, gan otrās Apelāciju padomes procesa izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniedzējs:	Steninge Slott AB
Attiecīgā Kopienas preču zīme:	Vārdiskā preču zīme “STENINGE SLOTT” 21. kategorijas precēm (stikla dizaina produkti u. c.)
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks:	Prasītājs
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums:	Valsts preču zīme “STENINGE KERAMIK” minētās kategorijas precēm
Iebildumu nodaļas lēmums:	Noraidīt reģistrācijas pieteikumu
Apelāciju padomes lēmums:	Pieņemt apelāciju
Izvirzītie pamati:	Regulas Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

---

(1)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.)

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/36

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Stéphane Lopparelli iesniedza 2004. gada 24. decembrī

(lieta T-502/04)

(2005/C 57/62)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 24. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Stéphane Lopparelli, Brisele, kuru pārstāv Sébastien Orlandi, Albert Coolen, Jean-Noël Louis un Etienne Marchel, avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu par prioritātes punktu piešķiršanu prasītājam 2003. gadā notikušās paaugstināšanas amatā ietvaros, kā arī lēmumu neiekļaut viņa uzvārdu to ierēdņu sarakstā, kuri ir paaugstināmi amatā A5 pakāpē tās pašas paaugstināšanas amatā ietvaros;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs, pirmkārt, atsaucas uz Civildienesta noteikumu 5., 7., 26., 43. un 45. panta pārkāpumu, kā arī principa par pakāpes atbilstību amatam pārkāpumu un tiesību uz karjeras veidošanu pārkāpumu. Otrkārt, prasītājs atsaucas uz to, ka nekāds visu tās pašas pakāpes ierēdņu salīdzinošais novērtējums netika veikts uz vienlīdzīga pamata un ka tas pārkāpj Civildienesta noteikumu 5., 7., 43. un 45. pantu un tiesības uz karjeras veidošanu.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/37

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko José Pedro Pessoa e Costa iesniedza 2004. gada 27. decembrī

(lieta T-503/04)

(2005/C 57/63)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 27. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla José Pedro Pessoa e Costa, Brisele, kuru pārstāv Sébastien Orlandi, Albert Coolen, Jean-Noël Louis un Etienne Marchal, avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2003. gada 9. oktobra Lēmumu, ar kuru tika atteikts pārcelt prasītāju uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (ENNUC);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, Komisijas ierēdnis, lūdza viņu pārcelt darbā uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (ENNUC). Tā kā šis lūgums tika noraidīts, prasītājs cēla prasību Pirmās instances tiesā (1), kuras rezultātā apstrīdētais tiesību akts tika atcelts (2). Pēc šīs atcelšanas atbildētāja no jauna izskatīja prasītāja lūgumu un no jauna to noraidīja apstrīdētajā lēmumā.

Savas prasības pamatojumam prasītājs atsaucas uz EKL 233. panta pārkāpumu, samērīguma principa un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, kā arī kļūda tiesību piemērošanā. Prasītājs uzsver, ka apstrīdētajā lēmumā vienīgi atkārtoti argumenti, kas tika minēti pirmajā lēmumā par noraidīšanu, kuru Pirmās instances tiesa atcēla, un šajā lēmumā nav sniegti nekādi paskaidrojumi, kas ļautu noskaidrot, vai prasītāja lūguma noraidījums balstās uz dažādu esošo interešu izvērtēšanu, kā to ir prasījusi Pirmās instances tiesa savā spriedumā. Turklāt Komisija kļūdaini uzskatīja, ka prasītāja pārcelšanas rezultātā tiktu izbeigta pret viņu ierosinātā disciplinārlieta. Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav likumīgs, jo Komisija izmantoja ENNUC Atlases komisijas izvērtēšanas pilnvaras, savā atbildē uz prasītāja sūdzību apgalvojot, ka nav izslēgts, ka ENNUC atlases rezultāts būtu savādāks, ja tās Atlases komisija tiktu informēta pret prasītāju ierosināto disciplinārlietu.

---

(1)  Lieta T-166/02, OV C 180, 27.07.2002., 32. lpp.

(2)  Pirmās instances tiesas 2003. gada 13. marta spriedums, OV C 124, 24.05.2003., 20. lpp.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/37

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko S.p.a. Navigazione Libera del Golfo iesniedza 2004. gada 29. decembrī

(lieta T-504/04)

(2005/C 57/64)

tiesvedības valoda - itāliešu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 29. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla S.p.a. Navigazione Libera del Golfo (N.L.G.), Neapole, kuru pārstāv S. Ravenna, nolūkā atcelt Komisijas lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 16. martā (1), piemērojot EKL 88. panta 2. punkta pirmo daļu un 86. panta 2. punktu, kas atļauj Itālijas izmaksātā valsts atbalsta sistēmu valsts jūras transporta uzņēmumam Caremar (Gruppo Tirrenia).

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1.	atcelt 3. panta 1. punktu, ciktāl tas atļauj Caremar izmaksāto atbalstu, lai sākot ar 1992. gada 1. janvāri veiktu pasažieru pārvadājumus ar kuģiem maršrutā Neapole Beverello – Kapri, un izdot rīkojumu atmaksāt kopš 1989. gada 6. augusta nelikumīgi saņemto atbalstu;

2.

atcelt 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ciktāl tas paredz atcelt atbalstu regulāriem “ātrgaitas pasažieru transporta” pakalpojumiem maršrutā Neapole Beverello – Kapri sākot no 2004. gada 1. septembra un nevis no 1989. gada 6. augusta un vienlaicīgi izdot rīkojumu atmaksāt kopš 1989. gada 6. augustaCaremar nelikumīgi saņemto atbalstu;

3.	izdot rīkojumu par pienākuma izpildi samazināt ar Caremar ātrgaitas transportu pārvadāto pasažieru apjomu pēc attiecīgo pakalpojumu ierobežošanas sākot no 2005. gada 1. janvāra;

4.

pakārtoti, ja saskaņā ar šīs prasības 1. punktu Pirmās instances tiesa neatcels lēmuma 3. panta 1. punktu: a) izdot rīkojumu, uzliekot par pienākumu atmaksāt Caremar nelikumīgi saņemto atbalstu 29 mēnešu laikā no 1989. gada 6. augusta līdz 1992. gada 1. janvārim – dienas, kas stājās spēkā atļauja; b) atcelt 2. punkta d) apakšpunktu, ciktāl tas nepieprasa publiski informēt par izmaksām un papildu izmaksām, kas radušās sakarā ar Caremar uzticēto publisko pakalpojumu veikšanu, kā arī ikgadēji izmaksātām atbalsta summām; c) atcelt 5. pantu tiktāl, ciktāl tas neparedz pienākumu iepriekš paziņot par atbalstu, kas saistīts ar Caremar piedāvāto tarifu izmaiņām, ieskaitot grupām paredzētās atlaides;

5.	piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus, atlīdzības un honorārus.

Pamati un galvenie argumenti

Sabiedrība - prasītāja, kurai saskaņā ar Regione Campania2001. gada 16. decembra lēmumu bez jebkādas atlīdzības ir uzticēts pienākums sniegt attiecīgus valsts pakalpojumus, iestājas pret Komisijas 2004. gada 16. marta lēmumu par Itālijas izmaksāto valsts atbalstu kuģniecības kompānijām Adriatica, Caremar, Siremar, Saremar un Toremar (Gruppo Tirrenia) (Krājumā vēl nav publicēts) jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par maršrutu Neapole Beverello – Kapri, kas minēti apstrīdētā lēmuma 3. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā.

Šie noteikumi:

—	atļauj izmaksāt atbalstu Caremar, lai sniegtu pasažieru pārvadājumu pakalpojumus ar kuģiem maršrutā Neapole Beverello – Kapri sākot ar 1992. gada 1. janvāri un

—	paredz atcelt valsts atbalstu regulāriem “ātrgaitas pasažieru transporta” pakalpojumiem maršrutā Neapole Beverello – Kapri tikai sākot no 2004. gada 1. septembra.

Saskaņā ar prasītājas teikto atbalsta pieļaušana nolūkā atlīdzināt valsts uzņēmumam Caremar uzticētā valsts pakalpojuma sniegšanas papildu izmaksas ir nelikumīga, ciktāl tiesību aktos noteiktie nosacījumi nav izpildīti šajā lietā. Šajā sakarā ir pārkāpts EKL 86. panta 2. punkts, Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/1992, kā arī pienākums norādīt tiesību aktu pietiekamu un skaidri izteiktu pamatojumu.

Konkrēti prasītāja norāda, ka:

—	maršrutā Neapole – Kapri šobrīd konkurē divas privātas kuģniecības sabiedrības (N.L.G. un S.N.A.V.), kas visa gada garumā veic lielā mērā līdzīgus, ja ne identiskus pakalpojumus. Ņemot vērā tirgus apmērus valsts pakalpojumu sniegšanas pienākuma piešķiršana Caremar nemaz nav vajadzīga;

—

neskatoties uz to abu privāto sabiedrību pakalpojumu sniegšanu reglamentē Regione Campania sastādītais valsts pakalpojumu sniegšanas līgums, kas paredz konkrētus pienākumus attiecībā uz kuģu attiešanas sarakstiem, tarifiem, periodiskumu, turpināšanos, kuģu veidu un pakalpojumu kvalitāti, kas ir līdzīgi vai identiski tiem pienākumiem sakarā ar valsts pakalpojumu sniegšanu, kas uzticēti Caremar;

—

šo pakalpojumu sniegšanas laikā Caremar cieta ievērojamus zaudējumus, kurus kopš 1974. gada kompensēja, sniedzot būtisku atbalstu, sauktu par “ikgadējām subsīdijām ekonomiskā līdzsvara uzturēšanai” (Regione Campania pieņemtais lēmums, kas privātās sabiedrības izslēdz no sabiedrību loka, kurām pieškirtas jebkāda veida subsīdijas);

—

tā kā Caremar uzticēto valsts pakalpojumu izmaksas netiek noteiktas saskaņā ar atklātu konkursu, Komisijai nolūkā novērtēt valsts uzņēmumam izmaksāto subsīdiju atbilstību būtu bijis jāanalizē papildu izmaksas, ņemot vērā vidēja lieluma uzņēmuma, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus, darbības izmaksas (piemēram, privātu sabiedrību, kas konkurē šajā pašā maršrutā Neapole – Kapri, izmaksas).

Nobeigumā jānorāda, ka Komisija ir pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo atbildētāja apstrīdētajā lēmumā dalībai tirgū izvirza kritērijus, kuri, uz laiku nosakot atšķirību starp pakalpojumiem, kas sniegti ar kuģiem un pakalpojumiem, kas sniegti ar ātrgaitas kuģiem, rezultātā ir atļāvuši atbalsta sistēmu par labu Caremar sniegtajiem transporta pakalpojumiem, izmantojot kuģus, proti, sistēmu, kas citādi nebūtu atzīta par saderīgu, ņemot vērā konkurenci, ko rada abas privātās sabiedrības, darbojoties līdzīgos apstākļos, attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

---

(1)  Lēmums Krājumā vēl nav publicēts.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/39

---

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Guido Strack iesniedza 2005. gada 4. janvārī

(lieta T-4/05)

(2005/C 57/65)

tiesvedības valoda - vācu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 4. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Guido Strack, Wasserliesch (Vācija), kuru pārstāv advokāts R. Schmitt.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt 2004. gada 5. februāra lēmumu par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas OF/2002/0356 izbeigšanu, kā arī izmeklēšanas gala ziņojumu (lieta Nr. NT/sr D(2003)-AC-19723-01687 05.02.2004), ar kuru šis lēmums tiek pamatots;

—	izdot rīkojumu atbildētājai par izmeklēšanas uzsākšanu no jauna, par jauna izmeklēšanas gala ziņojuma sagatavošanu un piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesvedības un citus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, Komisijas ierēdnis, informēja Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektoru, ka, veicot savus amata pienākumus Oficiālo publikāciju birojā, viņa rīcībā nonākuši fakti, kas ļauj pieņemt, ka pastāv nopietni nosodāmas darbības. Šajā sakarā OLAF uzsāktā izmeklēšana tika izbeigta pieņemot apstrīdēto lēmumu.

Prasītājs vispirms norāda, ka viņa prasība ir pieņemama balstoties uz to, ka apstrīdētā lēmuma tiesiskās sekas saista arī viņu, jo šis lēmums atņem viņam ziņotāja par Birojā pastāvošām nosodāmām darbībām statusu (angļu val. - “whistleblower”)

Savas prasības pamatošanai prasītājs atsaucas uz faktu, ka OLAF nav veicis pilnīgu norādīto faktu izmeklēšanu un ka tas pieņēmis patvaļīgu lēmumu.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/39

---

Prasība pret Parthenon A. E., ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 11. janvārī

(lieta T-7/05)

(2005/C 57/66)

tiesvedības valoda - grieķu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 11. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Parthenon – Anonimos Etairia Ikonomikon – Touristikon – Viomikhanikon – Emporikon kai Exagogikon Ergasion, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv juriskonsults Dimitrios Triantafillou, kam palīdz advokāts Nikolaos Korogiannakis.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1.	piespriest atbildētājam samaksāt EUR 325 453,80, ko veido pamatsumma EUR 259 800 apmērā un līdz 2005. gada 10. janvārim aprēķinātie nokavējuma procenti EUR 65 652,80 apmērā;

2.	piespriest atbildētājam papildus samaksāt procentus EUR 71,18 apmērā par katru nokavējuma dienu līdz parāda pilnīgai atmaksai;

3.	piespriest atbildētājam atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Kopiena, ko pārstāv Eiropas Komisija, ar atbildētāju kā kopuzņēmuma koordinatoru un dalībnieku noslēdza līgumu, tādējādi daļēji izpildot “lauksaimniecības un zivsaimniecības izpētes, tehnoloģiskās attīstības un demonstrējumu” īpašās programmas noteikumus. Līgums tika noslēgts par projekta – “Jauna procesa izstrāde augļu tīrīšanā un mizošanā” – izpildi, un tas bija jāizpilda 24 mēnešu laikā, skaitot no 1998. gada 1. septembra. Saskaņā ar līgumu Komisija uzņēmās pienākumu sniegt finansiālu atbalstu projekta atbilstošai izpildei, sedzot līdz pat 50 % no attaisnotajiem izdevumiem, nepārsniedzot 433 000 ECU.

Tā kā darbs netika pabeigts minētajā termiņā (2000. gada 31. augusts) un atbildētājs neiesniedza zinātnisko ziņojumu un izmaksu aprēķinu, kā tas norādīts līgumā, Komisija nolēma 2001. gada 24. februārī pārtraukt līgumu. Turpmākās sazināšanās laikā starp atbildētāju un Komisiju, pēc Komisijas pārstāvju domām, neatklājās jauni fakti, kas varētu grozīt Komisijas lēmuma saturu.

Ceļot prasību, Komisija vēlas atgūt EUR 259 800, ko tā izmaksāja atbildētājam kā avansa maksājumu, finansiāli atbalstot darba izpildi, un saņemt par attiecīgo summu pienākošos procentus atbilstoši Grieķijas tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami saskaņā ar noslēgto līgumu.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/40

---

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko Wim De Waele iesniedza 2005. gada 18. janvārī

(Lieta T-15/05)

(2005/C 57/67)

Tiesvedības valoda - nīderlandiešu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 18. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko cēla Wim De Waele, (Briģe (Beļģija)), kuru pārstāv Paul Maeyaert un Samuel Granata, pārstāvji.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—

pārskatīt un daļēji atcelt Iekšēja tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju 1. padomes 2004. gada 16. novembra lēmumu (lieta R 820/2004-1) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz 18. klases precēm “desu apvalki gaļas kulinārijai”, vai vismaz tiktāl, ciktāl tas attiecas uz precēm “desu apvalki gaļas kulinārijai, kas paredzēti profesionāliem iepircējiem”;

—	piespriest ITSB atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme	Trīsdimensiju iegarenas formas preču zīme ar vijumiem pa kreisi un pa labi, kas veido rombveida ietvaru, 18., 29. un 30. klases precēm – pieteikums Nr. 3 050 531
Pārbaudītāja lēmums:	Prasības noraidīšana
Apelāciju padomes lēmums:	Apelācijas sūdzības noraidīšana
Izvirzītie pamati:	Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/40

---

Lietas T-313/01 (1) izslēgšana no reģistra

(2005/C 57/68)

tiesvedības valoda – grieķu

2004. gada 25. novembrī Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu T-313/01 R pret Eiropas Kopienu Komisiju.

---

(1)  OV C 44, 16.02.2002.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/40

---

Lietas T-386/03  (1) izslēgšana no reģistra

(2005/C 57/69)

tiesvedības valoda -vācu

2004. gada 15. decembrī Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu T-386/03 Deutsche Telekom/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB).

---

(1)  OV C 35, 07.02.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/41

---

Lietas T-103/04 (1) izslēgšana no reģistra

(2005/C 57/70)

tiesvedības valoda -franču

2004. gada 23. novembrī Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas ceturtā palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu T-103/04 Peter Ritzmann / Eiropas Kopienu Komisija.

---

(1)  OV C 106, 30.04.2004.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/41

---

Lietas T-324/04 R izslēgšana no reģistra

(2005/C 57/71)

tiesvedības valoda -franču

2004. gada 15. decembrī Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu T-324/04 R, F pret Eiropas Kopienu Komisiju.

---

5.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/42

---

(2005/C 57/72)

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 45, 19.2.2005.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 31, 5.2.2005.

OV C 19, 22.1.2005.

OV C 6, 8.1.2005.

OV C 314, 18.12.2004.

OV C 300, 4.12.2004.

OV C 273, 6.11.2004.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex

CELEX: http://europa.eu.int/celex

---