24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/1

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Čehijas Republikas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Čehijas Republikas konverģences programmu laikposmam no 2004. līdz 2007. gadam. Programma tikai daļēji atbilst prasībām attiecībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”. Konkrēti turpmāk jāuzlabo gan valsts funkcionālo sastāvdaļu, gan valsts apakšnozaru EKS 1995 ieņēmumu un izdevumu datu kvalitāte.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kuras mērķis ir pakāpeniski samazināt valsts budžeta deficītu līdz 3,3 % no IKP 2007. gadā no 12,9 % 2003. gadā (5,9 % no IKP, neieskaitot būtisku vienreizēju darbību saistībā ar aprēķinātām valsts garantijām). Programmā arī norādīts, ka ieteiktajos deficīta samazināšanas pasākumos paredzēts, ka pārmērīga budžeta deficīta novēršana būs panākta līdz 2008. gadam. Ir noteikts, ka šo mērķi sasniegs ar fiskālās konsolidācijas pasākumiem, kas lielākoties pieņemti 2003. un 2004. gadā. Programmā paredzēts, ka valsts izdevumu attiecības samazināšana pārsniegs kritumu valsts ieņēmumos attiecībā pret IKP. Attiecībā uz ieņēmumiem programmā paredzēts pāreja no tiešiem uz netiešiem nodokļiem. Attiecībā uz izdevumiem programmā paredzēts samazināt pārskaitījumus un subsīdijas un valdības izdevumus. Programmā paredzēts neliels valsts ieguldījumu pieaugums kā IKP daļa.

Programma balstās uz makroekonomikas modeli, kas atspoguļo piesardzīgus pieņēmumus par pieaugumu, t.i., 2,8 % pieaugumu 2004. gadā un turpmāku palielināšanos, sasniedzot 3,5 % 2007. gadā. Vērtējot budžeta prognozes, šo modeli atzīst par atsauces modeli. Inflācijas prognoze šķiet reāla.

Programmā paredzēts, ka deficīts tiks samazināts līdz 3,3 % no IKP 2007. gadā un arī turpmāk samazināsies, ar šādiem starpposma mērķiem: 5,3 % no IKP 2004. gadā, 4,7 % no IKP 2005. gadā, un 3,8 % no IKP 2006. gadā. Korekcijas mērķis nav ļoti augsts, jo nav būtisku sociālu izdevumu reformu, kā arī ņemot vērā projektēto atjaunošanas apjomu. Budžeta prognožu riski ir samērā līdzsvaroti. No vienas puses, piesardzīgais makroekonomiskais modelis liecina, ka ieņēmumi varētu būt augstāki nekā paredzēti un ka izdevumi varētu būt zemāki nekā noteikti budžetā. No otras puses, ir neskaidrs, kā daudzas vienlaicīgas nodokļu maiņas 2004. gadā ietekmē saimniecisko vienību darbību. Turklāt vēl jāvienojas par svarīgiem pasākumiem par noguldījumiem, īpaši attiecībā uz valdības izdevumiem. Programmas budžeta stāvoklis šķiet pietiekams, lai līdz 2008. gadam samazinātu deficītu līdz deficīta robežvērtībai - 3 % no IKP.

Programmas laikposmā parāda attiecība palielinās par 4,1 procentpunktiem, sasniedzot 41,7 % no IKP 2007. gadā. Parāda attiecības attīstība varētu būt nelabvēlīgāka nekā projektēta, ņemot vērā iespējamas pārmaiņas, kas ietekmētu krājumu un plūsmu korekciju.

Attiecībā uz ilgtspējību ilgā termiņā Čehijas Republikas budžetā varētu rasties būtiskas nelīdzsvarotības, veicot izmaksas, ko prasa sabiedrība, kura noveco. Lai nodrošinātu valsts finansēm stabilu pamatu, ir būtiski veicināt pasākumus, kuru mērķis ir iegūt pietiekamu primāro atlikumu. Turklāt budžeta stratēģija, kas balstās uz pakāpenisku konsolidāciju programmas laika posmā, jāpapildina ar pasākumiem, kas tieši risina gaidāmu ar vecumu saistītu izdevumu pieaugumu, tostarp vispārēju pensiju un veselības aprūpes sistēmas reformu.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Čehijas Republikā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un saskaņā ar 104. panta 7. punktu Čehijas Republikai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļauti Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Čehijas Republikas konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007
Reālais IKP pieaugums (%)	2,9	2,8	3,1	3,3	3,5
Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)	– 0,7	– 0,8	– 0,3	0,0	0,1
SPCI inflācija (%)	– 0,1	2,8	2,6	2,2	2,2
Vispārīgā valdības bilance (% no IKP)	– 12,9	– 5,3	– 4,7	– 3,8	– 3,3
Valdības bruto parāds (% no IKP)	37,6	38,4	39,7	41,0	41,7

(1) OV L209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/3

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Igaunijas konverģences programmu 2004.-2008. gadam

(2004/C 320/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu (2),

apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

2004. gada 5. jūlijā Padome izpētīja Igaunijas konverģences programmu, kas aptver 2004. - 2008. gadu. Programma lielā mērā atbilst “Noteikumiem par konverģences programmām un stabilitātes formātu un saturu”.

Programmas budžeta stratēģija ir mērķēta uz stabilu valsts finanšu uzturēšanu, kas nozīmē, ka budžets ir vai nu ar pārpalikumu, vai līdzsvarā. Tā kā 2003. gadā IKP bija ar 2,6 % pārpalikumu, tad 2004. gadā programma mērķē uz nelielu 0,7 % IKP pārpalikumu un sabalansētiem budžetiem jau no 2005. gada, tajā pašā laikā pakāpeniski samazinot gan izdevumu, gan ienākumu proporciju pēc abu rādītāju pieauguma 2004. gadā saistībā ar pievienošanos ES. Paredzams, ka valsts ieguldījumi arī turpmāk būs lieli; Komisija prognozē, ka valsts ieguldījumi 2004. gadā būs 4,5 %, bet 2005. gadā 4,3 % no IKP. Programma īpaši uzsver samazināto tiešo nodokļu reformas kopā ar pārskaitījumu pieaugumu un nodokļu atlaidēm. Stipra izaugsme, uzlabota nodokļu iekasēšana, ietaupījumi izdevumu sadaļā un patēriņa struktūras izmaiņas kopā ar pieaugošiem ienākumiem no PVN un akcīzes nodokļa finansēs šīs reformas. Parāda proporcija, kas 2003. gadā ir 5,8 % IKP, ir ļoti zema, un ir prognozes, ka līdz 2008. gadam tā varētu mazināties līdz 3,2 % IKP.

Balstoties uz pieejamo informāciju, programmas makroekonomiskās prognozes atspoguļo ticamu IKP pieaugumu 5 - 6 % apmērā visā programmas laikā. Galvenie faktori, kas veicinās pieaugumu, būs iekšzemes pieprasījums (aptuveni 7 % gadā) un pieaugošais eksporta apjoms līdz 10 % gadā. Ir paredzams, ka privātais patēriņš ik gadu pieaugs no 5 % līdz 6 %. Investīcijas arī tiks veiktas aktīvi, aptuveni 7 - 9 % apjomā gadā, taču ne 10 % apjomā, kā tas bija pēdējos gados. Inflācija varētu palielināties par 3 % no 2004. gada pēc vēsturiski zemā 1,3 % rādītāja 2003. gadā. Pašreizējais augstais konta deficīts (13,7 % IKP 2003. gadā, 12,6 % pēc pārskatītiem datiem) līdz 2008. gadam varētu būt aptuveni 8 % IKP, kas joprojām ir augsts rādītājs.

Budžeta prognožu riski ir samērā līdzsvaroti. Igaunija ir izveidojusi iepriekšējo gadu prognožu sasniegumu, kā arī nesasniegto fiskālo mērķu apkopojumu par pēdējiem pāris gadiem. No otras puses, nevar neņemt vērā neparedzēto ienākumu samazinājumu no plānotajiem nodokļu samazinājumiem vai ārējo krīžu pretējo ietekmi uz izaugsmi. Tāpēc budžeta stāvoklis programmā šķiet pietiekams, lai saglabātu gandrīz līdzsvarota budžeta pozīcijas stabilitāti un Stabilitātes un attīstības pakta vidējā termiņa mērķi; tam būtu jānodrošina pietiekama drošības rezerve 3 % IKP deficīta sliekšņa pārkāpšanai ar normālām makroekonomiskajām svārstībām. Ātra pārpalikuma samazināšana no 2004. gada, ietverot liela pieauguma periodu, norāda uz skaidru prociklisko fiskālo stāvokli. Tā kā liels ārējo norēķinu deficīts joprojām būs Igaunijas galvenais makroekonomiskās nesabalansētības iemesls programmas laikā, stingra fiskālā disciplīna, kā arī rūpīga kredīta pieauguma pārraudzība ir vēl jo vairāk svarīga, lai nodrošinātu ārējo maksājumu nesabalansētības noturīgu koriģēšanu.

Igaunijas parāda attiecība pret IKP – mazāk nekā 6 % IKP – ir gandrīz zemākais rādītājs ES, un programmas laikā tas varētu samazināties par 2,6 %. Patiesais stāvoklis varētu būt vēl labāks nekā prognozētais, ja nesenais valsts kontu pārskats palielinās IKP līmeņus un līdz ar to arī proporcijas vienību.

Igaunija ir labā pozīcijā, lai atbilstu prognozētajām novecojošo iedzīvotāju budžeta izmaksām. Zems valsts parāds, ievērojamas valdības finanšu rezerves un vidējā termiņa budžeta stratēģija, kas pilnībā atbilst gandrīz līdzsvarota budžeta vai budžeta ar pārpalikumu pozīcijai kopā ar pensiju un veselības aprūpes sistēmu reformām, kuras mazinās budžeta spiedienu ilgākā laika periodā, nodrošinot valsts finansēm stabilu pamatu.

Igaunijas konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007	2008
Reālais IKP pieaugums (%) (3)	4,7	5,3	5,8	5,6	5,9	5,8
Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)	1,5	0,9	0,7	0,3	0,2	0,2
HICP inflācija (%)	1,3	3,1	3,0	2,8	2,8	2,8
Vispārīgā valdības bilance (% no IKP) (3)	2,6	0,7	0,0	0,0	0,0	0,0
Valdības bruto parāds (% no IKP) (3)	5,8	5,4	5,1	4,7	3,4	3,2

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

(2) OV C [...] [...], [...]. lpp.

(3) Šie rādītāji neņem vērā 2004. gada 20. maija valsts pārskatu, kas veicināja permanento augsto IKP līmeni. 2003. gada dati arī tiks pārskatīti: reālais IKP pieaugums 5,1%, vispārīgā valdības bilance 2,4% IKP, valdības bruto parāds 5,3% IKP.

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/5

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Kipras konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Kipras konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programma lielākoties atbilst prasībām atteicībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kā mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu no 6,3 % no IKP 2003. gadā līdz 2,9 % no IKP līdz 2005. gadam, lai līdz 2005. gadam atbilstu Māstrihtas budžeta deficīta kritērijam, un turpmāk samazināt valsts budžeta deficītu līdz 2,2 % no IKP 2006. gadā un 1,6 % no IKP līdz 2007. gadam. Tālab ar konverģences programmu paredzēts vadīt pieaugošu primārās bilances atlikumu no prognozētajiem -1,6 % no IKP 2004. gadā līdz 2 % no IKP līdz 2007. gadam; kā arī būtiski novērst parāda pieaugumu IKP attiecībās, to samazinot no 75,2 % no IKP 2004. gadā līdz vērtībai, kas ir mazāka par 69 % IKP prognozes laikposma beigās. Šo veicina galvenokārt strukturāli pasākumi, lai ierobežotu izdevumus un līdz tādam pašam apjomam paaugstināt ieņēmumus. Pasākumus galvenokārt īsteno no 2005. gada.

Programma jo īpaši pievēršas ieņēmumu paaugstināšanai un izdevumu samazināšanai, jomās, kurās vēsturiski notikusi vislielākā novirze. Konkrēta programmā paredzētā korekcija atspoguļo valdības apņemšanos uzlabot valstu finanses, ņemot vērā tās nodomu līdz 2007. gadam ieviest eiro; šis ir galvenais iemesls stingriem fiskālā pielāgojuma sākumpasākumiem, lai samazinātu valsts budžeta deficītu pa 2,3 procentpunktiem no IKP 2005. gadā. Ņemot vērā dažādos fiskālās konsolidācijas rezultātus, šis mērķis šķiet diezgan augsts, un tāpēc tā īstenošana prasa ciešu apņemšanos, tostarp vajadzības gadījumā papildu pasākumu veikšanu.

Programma balstās uz makroekonomikas modeli, kurā paredzēts, ka reālais IKP pieaugums strauji pastiprināsies no 3,5 % 2004. gadā līdz 4,5 % 2007. gadā, un, šķiet, ka šie pieņēmumi ir ticami. Inflācijas prognoze arī šķiet reāla. Programmā ietverti četri dažādi makroekonomisko rādītāju un budžeta prognožu modeļi: “centrālais” modelis, “augstais” modelis, “zemais” modelis un “augstākas procentu likmes” modelis. Vērtējot budžeta prognozes, tā saukto “centrālo” modeli atzīst par atsauces modeli, jo, balstoties uz pašlaik pieejamo informāciju, tas, šķiet, atspoguļo ticamus pieņēmumus par pieaugumu.

Programmā paredzēts, ka 2005. gadā deficīts samazināsies līdz 3 % no IKP atsauces vērtības (vai līdz vērtībai, kas ir mazāka par to) un turpināsies samazināties, lai gan šie mērķi neatbilst tādam budžeta stāvoklim, kādā ieņēmumi un izdevumi programmas darbības laikā ir tuvu līdzsvaram.

Budžeta iznākumi varētu būt sliktāki nekā projektēti. Ņemot vērā korekcijas apjomu un Kipras fiskālās konsolidācijas sasniegumus, 2005. gada mērķis saistās ar ievērojamām šaubām. Tāpēc programmas budžeta nostāja varētu būt nepietiekama, lai līdz 2005. gadam samazinātu deficītu līdz deficīta robežlielumam - 3 % no IKP (vai līdz vērtībai, kas ir mazāka par to). Tā varētu arī nenodrošināt pietiekamu drošības rezervi pret robežlieluma pārsniegšanu, pastāvot normālām makroekonomisku rādītāju svārstībām.

Programmā parāda attiecība augstākajā punktā sasniedz 75,2 % 2004. gadā vai pēc tam samazinājas par gandrīz 7 procentu punktiem līdz 68,4 % no IKP 2007. gadā. Šo straujo samazināšanos rada galvenokārt arvien pozitīvākas primārās bilances un nomināls IKP pieaugums, kas 2005.-2007. gadā pārsniedz procentu maksājumus par valsts parādu. Parāda apjoma attiecības attīstība varētu būt mazāk labvēlīga nekā projektēta, ņemot vērā apdraudējumu iepriekš minētiem deficīta iznākumiem.

Attiecībā uz ilgtspējību ilgtermiņā Kipras budžetā varētu rasties nesabalansētība, veicot izmaksas, ko prasa sabiedrība, kura noveco. Lai gan veselības aprūpes sistēmas reformu īstenos 2006. gadā, pensiju plānu reformas pasākumi ir tikai sākotnējā stadijā. Lai nodrošinātu valsts finansēm stabilu pamatu, ir būtiski, ka efektīvi un savlaicīgi īsteno šādas reformas, kopā ar citiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai iegūtu pietiekamu primāro atlikumu.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Kiprā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un saskaņā ar 104. panta 7. punktu Kiprai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļautu Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Kipras konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007
Reālais IKP pieaugums (%)	2,0	3,5	4,3	4,4	4,5
Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)	0,9	1,0	1,0	2,0	3,0
PCI inflācija (%)	4,1	2,0	2,0	2,0	2,0
Vispārīgā valdības bilance (% no IKP)	– 6,3	– 5,2	– 2,9	– 2,2	– 1,6
Valdības bruto parāds (% no IKP)	72,6	75,2	74,8	71,5	68,4

(1) OJ L209, 2.8.1997, p.1. OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/7

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Latvijas konverģences programmu 2004. - 2007. gadam

(2004/C 320/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU ATZINUMU:

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Latvijas konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programma tikai daļēji atbilst grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu” datiem izvirzītajām prasībām. Īpaši jāatzīmē, ka daži dati vēl pilnībā neatbilst ESA95 standartiem, un vispārējie valdības parāda un deficīta rādītāji jāvērtē piesardzīgi, jo 2004. gada marta finanšu paziņojumā iesniegtos datus Eurostat neapstiprināja.

Programmas pamatā esošās budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt atbilstību līguma noteikumiem par vispārējo valdības deficītu un ar laiku samazināt deficītu, tuvojoties līdzsvaram ilgākā laika posmā. Tomēr paredzams, ka programmas darbības laikā deficīts saglabāsies apmēram 2 % no IKP, nedaudz pasliktinoties 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu centrālās valdības bilances pasliktināšanās dēļ. Programmā paredzēts programmas darbības laikā primāro deficītu saglabāt aptuveni 1 % apjomā no IKP atbilstoši nelielam samazinājumam gan ienākumu, gan izdevumu rādītājos. Ienākumu pusē tas nav pilnībā izskaidrots, īpaši, runājot par 2006. un 2007. gadu, jo pēc nodokļu samazinājuma 2004. gadā turpmākas izmaiņas nav paredzētas un pastāv pieņēmums, ka programmas darbības laikā iekasēšanas efektivitāte pieaugs. Izdevumu pusē ir pieņemts, ka to izraisīs stingra izdevumu kontrole, galveno uzmanību pievēršot pārskaitījumu samazinājumam, vienlaikus pieļaujot papildu izdevumus, kas saistīti ar pienākumiem, ko uzliek dalība NATO, un ar daļēji ES finansētu izdevumu plānu ieviešanu. Pēdējie divi posteņi kopā 2004. gadā neto izteiksmē sastāda aptuveni 0,7 procenta punktus no IKP. Kaut gan parāda apjoms pieaug, 2007. gadā 17,7 % līmenī no IKP tas saglabājas ļoti zems.

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir programmas pamatā, atspoguļo diezgan labvēlīgus izaugsmes pieņēmumus. Īpaši programmā prognozētā izaugsmes attīstība vidēji ilgā laika posmā varētu būt nedaudz paaugstināta, ņemot vērā strukturālos ierobežojumus un ekonomikas jutīgumu pret ārējiem satricinājumiem. Paredzams, ka inflācijas prognoze 2004. gadam varētu būt pārspīlēta, bet turpmākajiem gadiem tā šķiet reāla.

Programmas mērķis ir panākt, lai kopējais valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP, kas ir atsauces vērtība katru gadu. Tomēr konsolidācijas temps ir diezgan lēns, un programmas mērķi neatbilst mērķim programmas darbības laikā panākt bilances stāvokli tuvu līdzsvaram. Budžeta iznākuma riski šķiet visumā līdzsvaroti. Iepriekš minētā iespējami optimistiskā izaugsmes prognoze rada risku paredzētajiem budžeta mērķiem, savukārt ticību programmai mazina liecības par datu zemo kvalitāti. To atsver zināms pesimisms ienākumu prognozēs, īpaši vēlākajos programmas gados. Programmā paredzētie budžeta pasākumi nenodrošina pietiekamu drošības rezervi 3 % IKP deficīta sliekšņa pārkāpšanai ar normālām makroekonomiskajām svārstībām.

Ņemot vērā šo novērtējumu, ja programmā paredzētie pieauguma tempi realizēsies, tad Latvijai ieteiks virzīties uz budžeta pozīciju tuvu līdzsvaram, sevišķi ņemot vērā tās pašreizējo konta deficītu un vietējā pieprasījuma spiedienu. Turklāt Latviju mudina uzlabot izejas datu un izmantoto metodoloģiju uzticamību un stingrību, lai nodrošinātu labāku ESA95 standartu ievērošanu. Visbeidzot Latvijas varas iestādes mudina turpināt sabiedriskā sektora reformas, veicinot tā administratīvās darbaspējas, tādējādi paaugstinot nodokļu iekasēšanas efektivitāti un nostiprinot izdevumu kontroli.

Latvija ir relatīvi labā stāvoklī, lai segtu budžeta izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu. Sabiedriskās finanšu sistēmas ilgtermiņa dzīvotspējas izredzes ir uzlabojušās, ieviešot trīs pīlāru pensiju reformu. Tās vēl vairāk nostiprina ļoti zemais vispārējā valsts parāda līmenis. Tomēr ilgtermiņā budžeta nelīdzsvarotības risku nevar izslēgt. Savlaicīga pasākumu ieviešana ar vecumu saistītu izdevumu ierobežošanai līdz ar finanšu konsolidāciju, garantējot atbilstošu primāro pārpalikumu, ir būtiski, lai nodrošinātu stabilu pozīciju attiecībā uz sabiedriskajām finansēm.

Latvijas konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007
Faktiskais IKP pieaugums (%)	7,5	6,7	6,7	6,5	6,5
Nodarbinātības pieaugums (%)	1,8	1,0	1,0	0,5	0,5
SPCI inflācija (%)	2,9	4,5	3,7	3,0	3,0
Vispārējā valdības budžeta bilance (% no IKP)	– 1,8	– 2,1	– 2,2	– 2,0	– 2,0
Valdības bruto parāds (% no IKP)	15,3	16,2	16,8	17,3	17,7

(1) OV L209, 2.8.1997., lpp. 1. Šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/9

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

Par Lietuvas Konverģences programmu, 2004.-2007. gads

(2004/C 320/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā pārbaudīja Lietuvas Konverģences programmu, kas attiecas uz laika posmu no 2004. līdz 2007. gadam. Programma lielā mērā atbilst prasībām attiecībā uz datiem par pārskatīto “rīcības kodeksu par stabilitātes un konverģences programmu saturu un veidu”.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kas tiecas “tuvināt cikliski līdzsvarotu kopējo valsts budžetu”, lai gan stratēģija nav pilnībā atspoguļota programmas budžeta deficīta mērķos. Jo īpaši, programma paredz budžeta deficīta samazināšanu par tikai 0,2 procentu punktiem starp 2003. un 2007. gadu, kad deficīts tiek prognozēts, ka būs 1,5 % no IKP. Tas būs iespējams pateicoties gan ienākumu, gan izdevumu pieaugumam IKP daļā. Ieņēmumu attiecības pieaugums programmas perioda laikā tiek paredzēts, ka sasniegs 2 procentu punktus galvenokārt ievērojamas ekspansijas dēļ nenodokļu ienākumos, kas saitīti ar ES finansiālo palīdzību. Nodokļu ienākumus ir paredzēts palielināt līdz 0,4 procentu punktiem no IKP, neskatoties uz plānoto ceļa nodokļa likvidēšanu 2005. gadā, ir aprēķināts, ka tas negatīvi ietekmē ienākumus līdz 0,5 % no IKP tajā pašā gadā. Pēc ievērojamas izdevumu attiecības krituma pēdējos piecos gados, tiek prognozēts, ka tā palielināsies līdz 1,8 procentu punktiem programmas perioda laikā, un tas tiek skaidrots ar pieaugumu sākotnējos izdevumos, kas tikai daļēji tiks kompensēti ar gaidāmo kritumu procentu maksājumos. Paredzams, ka sākotnējo izdevumu pieaugumu galvenokārt noteiks “citi izdevumi”, kas pieaugs līdz 0,9 % no IKP, galvenokārt saistībā ar maksājumiem ES budžetā, pārskaitījumiem un subsīdijām, kuras paredzams, pieaugs līdz 0,7 % no IKP, galvenokārt tāpēc, ka pieaugs subsīdijas lauksaimniekiem, izmaksās kompensācijas par rubļu ietaupījumu zaudējumu un nekustamā īpašuma restitūcijas plāniem, ka arī pensiju reformas dēļ. Paredzams, ka valsts fiksētā bruto kapitāla formēšana pirmajos divos gados pieaugs par 1 % no IKP programmas, bet paredzams, ka tā atkal nokritīsies līdz 3,1 % no IKP 2007. gadā, saglabājoties 0,2 procentu punktu līmenī virs sākotnējā līmeņa 2003. gadā.

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir programmas pamatā, atspoguļo diezgan labvēlīgus izaugsmes pieņēmumus. Jo īpaši paredzētais pieauguma temps 2005. gadā ir noteikts augstā līmenī, kas ir koriģēts uz augšu no 6,5 % 2003. gada pirmspievienošanās programmā uz 7,3 % konverģences programmā. Lai gan programmā paredzētā pieauguma attīstība vidējā termiņā ir piesardzīgāka nekā sākotnējos programmas gados, tā tomēr ir diezgan optimistiska. Prognozes inflācijai ir ticamas.

Kopēja valsts budžeta deficīta mērķis programmā ir nepārsniegt 3 % no IKP, kas ir atsauces vērtība katru gadu. Tomēr tas neatbilst budžeta pozīcijai, kas it tuvu bilancei, programmas perioda laikā. Vismaz sākotnējos programmas perioda gados budžeta virzība programmā nenodrošina pietiekamu drošības rezervi pret 3 % no IKP deficīta sliekšņa pārkāpšanu pie normālām makroekonomiskajām svārstībām. Budžeta rezultāts var būt sliktāks nekā paredzēts. Jo īpaši, pārāk augstu novērtētie makroekonomiskie riski, kas minēti iepriekš, un pieredze ar pārlieku lieliem izdevumiem pagātnē, kas radās lielāka budžeta izlietojuma nekā plānots rezultātā gada pirmajā pusē, norāda uz risku paredzētajiem budžeta mērķiem.

Ņemot vērā šo novērtējumu, ja realizēsies programmā paredzētie pieauguma tempi, tad Lietuvai ieteiks veikt turpmākus pasākumus, lai panāktu pēc iespējas sabalansētu budžetu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo konta deficītu un spiedienu, ko rada vietējais pieprasījums. Turklāt Lietuvai precīzi jāīsteno budžets, lai mazinātu iespēju 2004. gadā pārsniegt 3 % atsauces vērtību. Visbeidzot, lai mazinātu budžeta deficītu, Lietuvas iestādēm būtu jāizmanto neplānotie papildu ienākumi.

Lietuva ir relatīvi labā stāvoklī, lai atrisinātu izmaksas saistībā ar sabiedrības novecošanos, tomēr ilgtermiņā daži riski var parādīties. Vairāki pasākumi, kas tiks ieviesti, lai uzlabotu demogrāfiskās slodzes koeficientu un modernizētu pensijas un veselības aprūpes sistēmas, ir domāti, lai uzlabotu arī ilgtermiņa valsts finanšu ilgtspējību. Tomēr pastāv riski, kas saistīti ar īstermiņa pensijas un veselības sistēmas reformu izmaksām un neparedzētu izdevumu saistībām. Lai nodrošinātu adekvātu sākotnējo aktīvo saldo, ir svarīga valsts finanšu stabilitātes nodrošināšana.

Svarīgākās prognozes no Lietuvas konverģences programmas

	2003	2004	2005	2006	2007
Reālais IKP pieaugums (%)	9,0	7,0	7,3	6,6	6,3
Nodarbinātības pieaugums (%)	2,0	0,7	1,0	0,2	0,2
SPCI inflācija (%)	– 1,2	0,9	2,0	2,1	2,5
Kopējā valdības bilance (% no IKP)	– 1,7	– 2,7	– 2,5	– 1,8	– 1,5
Valdības budžeta bruto parāds (% no IKP)	21,5	22,4	22,2	21,4	21,0

(1) OV L 209, 2.8.1997, 1. lpp. Dokumentus, uz kuriem ir atsauce šajā tekstā, var atrasti sekojošā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/11

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Ungārijas konverģences programmu 2004.-2008. gadam

(2004/C 320/06)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

2004. gada 5. jūlijā Padome izpētīja Ungārijas konverģences programmu, kas aptver 2004. gadu. Programma lielākoties atbilst prasībām attiecībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kā mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu zem 2,9 % no IKP līdz 2008. gadam, vienlaicīgi samazinot valsts sektora lomu ekonomikā. Šim nolūkam sakarā programma paredz strauju budžeta konsolidāciju ar valdības budžeta deficīta samazinājumu no 5,9 % no IKP 2003. gadā līdz 4,6 % no IKP 2004. gadā, ko katru gadu pielāgo par 0,5 procentpunktiem no IKP (4,1 % no IKP 2005. gadā, 3,6 % no IKP 2006. gadā, 3,1 % no IKP 2007. gadā un 2,7 % no IKP 2008. gadā). Šie mērķi ir saistīti arī ar ietekmi uz pensiju reformu, kas pieaugs no 0,7 % no IKP 2003. gadā līdz 0,9 % no IKP 2008. gadā. Šī konsolidācija ir balstīta uz izdevumiem un strukturālām reformām galvenokārt valsts pārvaldes, veselības un izglītības jomā. Tomēr vēl ir nepieciešams šīs reformas precizēt un īstenot. Vispārējo izdevumu samazināšana ļautu palielināt IKP īpatsvaru valsts investīcijās, ko atbalsta ar ES līdzekļiem. Tajā pašā laikā ir plānots samazināt vispārējo nodokļu slogu no 39 % no IKP līdz 37 % no IKP.

Programmā ietverti divi dažādi makroekonomisko rādītāju un budžeta prognožu modeļi - “pamata” (baseline) modelis un “optimistiskāks” (more optimistic) modelis. Pamata modelis būtu jāuzskata par atsauces modeli vērtējot budžeta prognozes, jo tas atspoguļo ticamākus pieņēmumus faktiskajam IKP pieaugumam 3,5 - 4 % 2004. gadā un 2005. gadā, kam seko mazliet optimistiskāka prognoze pieauguma palielinājumam 0,5 procentpunkta apmērā katru gadu līdz 2008. gadam. Prognozes par strauju deflāciju pēc 2004. gada, kad netiešo nodokļu pieaugums samazināsies, kopumā šķiet reālistiskas ar nosacījumu, ka faktiskais algu pieaugums ievērojami izlīdzinās atbilstīgi ražošanai.

Programmā paredzēts, ka vispārīgo valsts budžeta deficītu samazinās līdz atsauces vērtībai, proti, 3 % no IKP tikai 2008. gadā. Programmā paredzētais deficīta samazinājums šķiet sasniedzams. Taču tas, ka plānotajam deficītam būtu jābūt, lai arī tikai nedaudz, bet mazākam par 3 % no IKP tikai 2008. gadā, un tas, ka ievērojama pielāgojuma daļa rodas no tā, ka ir samazināta nodokļu likmes nasta, ir pamats bažām. Budžeta iznākums var būt atkarīgs no tā, ka pieaugums izrādās mazāks nekā plānotais, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar izdevumu pārsniegumiem, kā arī no trūkstošas informācijas par plānotajiem izdevumus samazinošiem pasākumiem programmas pēdējos gados. Programmas pirmajā gadā ir ārkārtīgi būtiski sasniegt sākotnēju pielāgojumu, lai pielāgojuma stratēģija būtu ticama; ja tas nenotiek, visa pielāgošana var būt pakļauta riskam. Tādēļ programmas budžeta pozīcija nevar būt pietiekama, lai samazinātu deficītu zem 3 % no IKP deficīta sliekšņa līdz programmas darbības beigām un būtu jāizskata visas iespējas, kas varētu veicināt ilgtspējīgu fiskālo pielāgojumu. Tajā pašā laikā prognozētās bilances ievērojami atspoguļo valsts investīciju apjomīgas programmas īstenošanu, veidojot valdības ieguldījumu IKP no 4.5 % no IKP 2004. gadā līdz 5.5 % no IKP 2008. gadā.

Sasniedzot gandrīz 60 % no IKP 2004. gadā, ir paredzams, ka līdz 2008. gadam parāda īpatsvars samazināsies līdz 54 % no IKP. Tas būtu saskaņā ar plānoto budžeta korekciju, kā arī gūtu labumu no prognozētā nodokļu nastas pazeminājuma un negatīva krājumu un plūsmu pielāgojuma. Lai arī tas šķiet ticams, pozitīvo attīstību var apdraudēt tāda procentu likmju samazināšanās, kas ir zemāka, nekā plānotā.

Attiecībā uz ilgtspējību ilgtermiņā Ungārijas budžetā varētu rasties nelīdzsvarotība attiecībā uz plānotajām izmaksām saistībā ar sabiedrības novecošanu. Lai arī 1998. gada pensiju reforma, ar ko izveidoja progresīvu trīs līmeņu pensiju sistēmu – tostarp parametriskas izmaiņas “maksā, kad ej” pīlārā, piemēram, palielinot pensijas vecumu un pensiju indeksāciju – mazina budžeta ilgtermiņa nesabalansētības risku, tā nav tos pilnībā novērsusi. Lai valsts budžetam izveidotu ilgtspējīgu pamatu, ir būtiski nodrošināt atbilstīgu vidējā termiņa primāro pārpalikumu, kā arī īstenot pasākumus, kas turpinātu aizkavēt ar vecumu saistītu izdevumu pieaugumu, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpi.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Ungārijā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un saskaņā ar 104. panta 7. punktu Ungārijai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļautu Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Ungārijas konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007	2008
Faktiskais IKP pieaugums (%)	2,9	3.3-3.5	3.5-4	ca.4	4-4.5	4.5-5
Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)	1,0	0-0.5	0.5-1	ca.1	ca.1	ca.1.5
SPCI inflācija (%)	4,7	ca.6.5	ca.4.5	ca.4	ca.3.5	ca.3
Vispārējā valdības budžeta bilance (% no IKP)	– 5,9	– 4,6	– 4,1	– 3,6	– 3,1	– 2,7
Valdības parāda kopapjoms (% no IKP)	59,1	59,4	57,9	56,8	55,6	53,7

(1) OJ L209, 2.8.1997, p. 1. OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami tīmekļa vietnē

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/13

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Maltas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/07)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. gada 7. jûlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Maltas konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programma tikai daļēji atbilst prasībām attiecībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”. Jo īpaši dati priekš IKP un tā sastāvdaļām vēl aizvien pilnībā neatbilst ESA95 standartiem. Tas traucē salīdzināt dažādas programmas daļas.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kā mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu zem 3 % no IKP jau līdz 2006. gadam, ievērojot šādus starpposma mērķus: 5,2 % no IKP 2004. gadā, 3,7 % no IKP 2005. gadā un 2,3 % no IKP 2006. gadā, lai programmas perioda beigās sasniegtu 1,4 %. Programmā paredz ievērojamu uzlabojumu pamatbudžeta bilancē, paredzot pāreju no 1,4 % no IKP deficīta 2004. gadā uz 2,2 % no IKP pārpalikumu 2007. gadā. Vienlaicīgi programma paredz novērst parāda pieaugumu IKP attiecībā 2005. gadā, to samazinot līdz 70,4 % programmas perioda beigās.

Budžeta stratēģijas pamatā ir virkne pasākumu, kuru mērķis ir izdevumu kontrole un racionalizācijas pasākumi un novērst nodokļu nemaksāšanu attiecībā uz ieņēmumiem. Mērķu sasniegšanai nepieciešamo veicamo politikas pasākumu rezultāti nav pilnībā noteikti programmā. Ir paredzēts samazināt pašreizējos izdevumus par 3 procentpunktiem attiecībā uz izdevumiem no IKP, ar algu un citu esošo izdevumu pārstrukturizēšanu valsts sektora uzņēmumos un progresīvo subsīdiju pakāpenisku samazināšanu kuģu būvēšanas nozarē. Tiek prognozēts, ka kapitālieguldījumu izmaksas samazināsies par vairāk nekā 2.5 procentpunktiem no IKP programmas laikā. Tomēr valsts investīcijas saglabāsies virs 4 % no IKP.

Balstoties uz pieejamo informāciju, programmas makroekonomisko scenāriju, izaugsmes pieņēmumi tiek vērtēti kā ticami. Tomēr pastāv šaubas par iespējamu nominālā ESA 95 IKP pārvērtēšanu un Maltas ekonomikas jūtīgumu attiecībā pret ārējiem triecieniem.

Lai arī programmā ir paredzēts deficīta samazinājums zem 3 % no atsauces vērtības 2006. gadā, un tā turpmāka samazināšanās, šie mērķi var neatbilst tādam budžeta stāvoklim, kādā ieņēmumi un izdevumi programmas darbības laikā ir tuvu līdzsvaram.

Konsolidācijas process paredz strauju deficīta samazināšanu, kas var rast zināmu manevrēšanas iespēju, pateicoties dažu investīciju projektu pabeigšanai. Tomēr šis konsolidācijas process sasniegšana prasa stingras saistības no Maltas iestāžu puses. Pie tam nesenā 2003. gada IKP izaugsmes faktisko datu pārbaude var uzrādīt zemākus rādītājus.

Budžeta pozīcija programmā varētu būt nepietiekama, lai līdz 2006. gadam samazinātu deficītu līdz deficīta robežlielumam - 3 % no IKP (vai līdz vērtībai, kas ir mazāka par to). Pie tam, ņemot vērā šādus nevēlamus riskus, parāda attiecības novērtējums varētu būt sliktāks nekā plānotais.

Attiecībā uz ilgtspējību ilgtermiņā Maltas budžetā varētu rasties nelīdzsvarotība attiecībā uz plānotajām izmaksām saistībā ar sabiedrības novecošanos. Lai valsts budžetam izveidotu ilgtspējīgu pamatu, ir būtiski nodrošināt atbilstīgu vidējā termiņa primāro pārpalikumu, kā arī īstenot pasākumus, kas turpinātu aizkavēt ar vecumu saistītu izdevumu pieaugumu, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpi.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Maltā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un saskaņā ar 104. panta 7. punktu Maltai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļautu Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Maltas konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007
Faktiskais IKP pieaugums (%)	– 1,7	1,1	1,7	2,1	2,1
Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)	– 0,8	0,8	0,7	0,7	0,7
RPI inflācija (%)	1,3	3,4	2,1	2,1	2,1
Vispārējā valdības budžeta bilance (% no IKP)	– 9,7	– 5,2	– 3,7	– 2,3	– 1,4
Valdības parāda kopapjoms (% no IKP)	72,0	72,1	72,4	70,5	70,4

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1.lpp. OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/15

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Polijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/08)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Polijas konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programma tikai daļēji atbilst prasībām attiecībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu” un ESA 95 standartiem.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kā mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu zem 3 % no IKP līdz 2007. gadam (ievērojot šādus starpposma mērķus: 5,7 % no IKP 2004. gadā, 4,2 % no IKP 2005. gadā, 3,3 % no IKP 2006. gadā un 1,5 % no IKP 2007. gadā) un saglabāt parāda attiecību zem 60 % no IKP. Tālab programmā ir ietverts pilnīgs pasākumu komplekss (tā sauktais Hauznera plāns (Hausner plan)), ko 2004. gada janvārī valdība apstiprināja, un kas, pilnībā īstenots, panāktu kumulatīvu budžeta deficīta labojumu par 5,3 % no IKP no papildu ienākumiem un ietaupījumiem izdevumu sadaļā laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam (3,3 % no IKP sociālajā jomā un 2,0 % no IKP valsts pārvaldes un valsts uzņēmumu jomā). Deficīta mērķa sasniegšana ir atkarīga arī no prognozētas lielas izaugsmes visas programmas darbības laikā.

Balstoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka programmas makroekonomiskās prognozes atspoguļo samērā pozitīvus pieņēmumus par izaugsmi. Ja prognozes par 5,0 % izaugsmi 2004. un 2005. gadā izrādās ticamas un 2004. gadā tās pat varētu pārsniegt, tad programmā paredzētais vidējā termiņa pieaugums, t.i. IKP paātrināts pieaugums līdz 5,6 % 2006. un 2007. gadā, atspoguļo diezgan labvēlīgus pieņēmumus gan attiecībā uz privāto patēriņu, gan ieguldījumu. Šajā sakarā Hauznera plāna pilnīga īstenošana un fiskālās nedrošības kliedēšana ir ārkārtīgi būtiska, lai sasniegtu prognozēto izaugsmes pastiprināšanu. Inflācijas prognoze kopumā šķiet reāla.

Programmā paredzēts, ka budžeta deficītu samazinās līdz atsauces vērtībai, proti, 3 % no IKP 2007. gadā. Programmas mērķus apdraud vairāki riski. Papildus jau iepriekš minētajiem nelabvēlīgajiem makroekonomiskajiem riskiem pastāv arī šaubas par paredzēto pasākumu īstenošanu, jo plānotais pielāgojums ir ne tikai koncentrēts uz beigu pasākumiem, bet arī nav pilnībā atbilstīgs Hauznera plānam. Visbeidzot, sakarā ar neseno Eurostat lēmumu par finansētu pensiju shēmas klasifikāciju plānotie deficīta rādītāji varbūt būs jāpārskata un jāpaceļ par 1,6 % no IKP. Programmas budžeta nostāja varētu būt nepietiekama, lai programmas darbības laikā samazinātu deficītu zem 3 % no IKP.

Programmā ir paredzēts, ka parāda attiecība laikposmā no 2003. līdz 2007. gadam palielināsies par 7 procentiem no IKP, šim pieaugumam apstājoties tikai programmas pēdējā gadā. Ņemot vērā riskus iepriekš minētajiem deficīta iznākumiem un ievērojamās šaubas par plānoto privatizācijas ieņēmumu realizāciju, parāda attiecības attīstība visdrīzāk būs mazāk labvēlīga, nekā prognozēts.

Attiecībā uz ilgtspējību ilgākā laikā Polijas budžetā varētu rasties nesabalansētība, veicot paredzētās izmaksas, ko prasa sabiedrība, kura noveco. Lai arī 1999. gada pensiju reforma, ar ko izveidoja progresīvu trīs pakāpju pensiju sistēmu – tostarp veicot izmaiņas pašfinansēto (“pay-as-you-go”) pensiju līmeņa parametros, piemēram, ierobežojot iespēju priekšlaicīgi pensionēties – mazina budžeta ilgtermiņa nesabalansētības risku, tā nav tos pilnībā novērsusi. Lai valsts budžetam izveidotu ilgtspējīgu pamatu, ir būtiski nodrošināt atbilstīgu vidējā termiņa pamatbudžeta pārpalikumu, kā arī īstenot pasākumus, kas aizkavētu pensijas sistēmas deficītu, ierobežotu valsts uzņēmumu un veselības aprūpes sistēmas saistību uzņemšanos, kā arī ir būtiski īstenot strukturālas reformas, lai palielinātu darbaspēka īpatsvaru.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Polijā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un saskaņā ar 104. panta 7. punktu Polijai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļauti Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Polijas konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007
Faktiskais IKP pieaugums (%)	3,7	5,0	5,0	5,6	5,6
Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)	– 2,3	– 0,2	1,0	1,8	2,5
SPCI inflācija (%)	0,8	2,2	2,8	< 3	< 3
Vispārējā valdības budžeta bilance (% no IKP)	– 4,1	– 5,7	– 4,2	– 3,3	– 1,5
Valdības bruto parāds (% no IKP)	45,3	49,0	51,9	52,7	52,3

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1.lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami tīmekļa vietnē

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/17

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Slovēnijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/09)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Slovēnijas konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programma lielākoties atbilst prasībām atteicībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

Budžeta stratēģijai, kas ir programmas pamatā, ir mērķis nodrošināt stabilas valsts finanses, ko definē kā tādu budžeta stāvokli, kāds ir tuvu līdzsvaram. Tālab programmā paredzēts attiecīgajā laikposmā vispārējo valdības budžeta deficītu pakāpeniski samazināt atbilstīgi gan ienākumu, gan primāro izdevumu attiecības samazinājumam, panākot izmaiņas pēdējā no minētajiem rādītājiem ar obligāto izdevumu ierobežošanu. Saskaņā ar deficīta korekciju nākamajos četros gados budžeta deficīts kļūs uz pusi mazāks, 2007. gadā sasniedzot īpatsvaru, kas ir mazliet zem 1 %. Pielāgojot politiku pakāpeniskai strukturālā deficīta samazināšanai, nelabvēlīgos ekonomiskajos apstākļos iestādes ļaus, kaut arī ierobežotā apjomā, darboties automātiskajiem fiskālajiem stabilizatoriem.

Šķiet, ka makroekonomiskais modelis, kas ir programmas pamatā, atspoguļo ticamus pieņēmumus par izaugsmi, prognozējot, ka faktiskais IKP mazliet pārsniegs tā potenciālo apjomu. Tomēr 2004. gada izaugsmes prognozes vērtējamas kā samērā labvēlīgas. No visām 2004. gada prognozēm inflācijas prognoze šķiet mazliet pieticīga, bet turpmākā programmas darbības laikā uzskatāma par reālistisku, ja vien ekonomikas politiku turpina koordinēt, lai inflāciju samazinātu ilgtermiņā.

Paredzams, ka visā programmas darbības laikā vispārējie valdības budžeta deficīti paliks zem atsauces vērtības, tas ir, 3 % no IKP, mazliet pieaugot līdz 1,9 % no IKP 2004. gadā un tad pakāpeniski samazinoties līdz 0,9 % no IKP līdz 2007. gadam. Programmā noteiktie budžeta mērķi nav pietiekami, lai sasniegtu Stabilitātes un izaugsmes pakta vidējā termiņa mērķi - budžeta stāvokli, kāds ir tuvu līdzsvaram; fiskālās konsolidācijas temps ir pārāk lēns un vidējā termiņa mērķim tuvotos tikai programmas darbības laika beigās. Turklāt budžeta iznākums varētu būt sliktāks nekā paredzēts, jo īpaši, ņemot vērā negatīvos makroekonomiskos riskus, kas saistīti ar iepriekš uzsvērtām pozitīvām prognozēm par izaugsmi 2004. gadā. Fiskālā konsolidācija ir arī koncentrēta uz beigu pasākumiem. Tādēļ programmā ieņemtā budžeta nostāja var nenodrošināt pietiekamu drošības rezervi pret budžeta deficīta robežlieluma - 3 % no IKP - pārsniegšanu normālos makroekonomisko svārstību apstākļos, jo īpaši pirmajos programmas gados.

Valsts bruto parāds ir samērā zems un tāds paliks arī nākotnē. Paredzams, ka parāda attiecība 2007. gadā samazināsies līdz 28,4 % no IKP, pirms tam pieaugot līdz 29,5 % no IKP 2005. gadā. Attiecībā uz ilgtspējību ilgākā laikā Slovēnijas budžetā varētu rasties nesabalansētība, veicot izmaksas, ko prasa sabiedrība, kura noveco. Lai saglabātu valsts finanšu ilgtspējību, ir svarīgi rūpīgi īstenot pensiju reformu un izveidot stabilu veselības aprūpes sistēmu, kā arī nodrošināt pietiekamu primāro pārpalikumu.

Slovēnijas konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007
Faktiskais IKP pieaugums (%)	2,3	3,6	3,7	3,8	3,9
Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)	– 0,2	0,4	0,6	0,6	0,7
SPCI inflācija (%)	5,7	3,3	3,0	2,7	2,6
Vispārējā valdības budžeta bilance (% no IKP)	– 1,8	– 1,9	– 1,8	– 1,5	– 0,9
Valdības bruto parāds (% no IKP)	28,6	29,1	29,5	29,4	28,4

(1) OV L209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/19

PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Slovākijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/10)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Slovākijas konverģences programmu, kas aptver laikposmu no 2004. līdz 2007. gadam, un sniedz norādošas prognozes par laiku līdz 2010. gadam. Programma lielākoties atbilst prasībām attiecībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kā mērķis ir samazināt valsts kopējā budžeta deficītu no 3,6 % no IKP 2003. gadā līdz 3,0 % no IKP līdz 2007. gadam, lai atbilstu Māstrihtas budžeta deficīta kritērijam, ievērojot šādus starpposma mērķus: 4,0 % no IKP 2004. gadā, 3,9 % no IKP 2005. gadā un 3,9 % no IKP 2006. gadā. Paredzams, ka deficīts samazināsies galvenokārt 2007. gadā.

Programmā paredzēta korekcija, kas balstīta uz primāro izdevumu samazinājumiem par 1,5 procentpunktiem no IKP. Šie samazinājumi lielākoties balstās uz strukturālām reformām, kas galvenokārt veiktas veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomā un pārsvarā jau ir ieviestas un ir stājušās spēkā. Reformas izdevumu sadaļā veic tādas tālejošas nodokļu reformas kompleksa (spēkā kopš 2004. gada sākuma) apstākļos, kurai būtībā ir neitrāls iespaids uz ienākumiem; ar minēto nodokļu reformu nodokļus pārveido no tiešiem par netiešiem nodokļiem. Turklāt 2005. gadā ieviesīs finansētu pensiju līmeni, kas samazinās vispārējā valdības budžeta ienākumus par 0,5 procentpunktiem no IKP 2005. gadā un 1 procentpunktu no IKP programmas darbības beigās.

Ņemot par pamatu pašreiz pieejamo informāciju, šķiet, ka makroekonomikas modelis, uz kā balstās minētā programma, atspoguļo ticamus pieņēmumus par izaugsmi, t.i., ka izaugsme 2004. un 2005. gadā būs lielāka par 4 % un kļūs spēcīgāka, sasniedzot gandrīz 5 % izaugsmi 2006. un 2007. gadā vēl lielāka eksporta apjoma pieauguma dēļ, palielinoties eksporta jaudai ārvalstu tiešo investīciju rezultātā. Gaidāmā bezdarba samazināšanās prasīs, lai arī turpmāk apņēmīgi īstenotu tādu politiku, kas risina dziļi iesakņojušās strukturālās problēmas darba tirgū, ņemot vērā joprojām augsto bezdarba līmeni Slovākijā. Prognoze par strauju deflāciju pēc 2004. gada, kad administratīvas cenu korekcijas un netiešo nodokļu strauji pieaugumi kļūst retāki, ir realizējama, ja stingri ierobežo efektus, ar ko saskaras otrās īstenošanas kārtā. Jo īpaši, iepriekšējai inflācijas attīstībai nevajadzētu noteikt attīstību algu jomā, tostarp valsts sektorā.

Programmā paredzēts, ka valdības vispārējā budžeta deficītu samazinās līdz atsauces vērtībai, tas ir, 3 % no IKP, 2007. gadā, turpmāk to samazinot vēl vairāk. Ņemot vērā pieņēmumu par spēcīgu Slovākijas tautsaimniecības izaugsmi, paredzētā budžeta deficīta samazinājums un deficīta korekcija var nešķist ļoti augsts mērķis. Tomēr jo īpaši jāņem vērā šādi izlīdzinātāji faktori: paredzētā primāro izdevumu samazināšana, ienākumu samazināšana pensiju reformas rezultātā un daļēji vienreizējā korekcija, kas veikta 2003. gadā. Programmas budžeta nostāja šķiet pietiekama, lai samazinātu budžeta deficītu līdz deficīta robežlielumam, proti, 3 % no IKP, līdz programmas darbības beigām. Riski saistībā ar budžeta prognozēm, kas attiecas uz laiku pēc programmas darbības beigām, šķiet visai sabalansēti. Tie ir pārsvarā pozitīvi 2004. gadā, kad prognozēts, ka deficīta pieaugums būs minimāls. Negatīvie riski šķiet koncentrēti izdevumu sadaļā, un tie izpaužas galvenokārt kā kavējumi, īstenojot ierosināto veselības aprūpes reformu, un valsts sektora papildu racionalizācijas trūkums.

Deficīta mērķu sasniegšana būs atkarīga no valdības spējām ierobežot primāros izdevumus, kam palīdzētu saistošu vidējā termiņa izdevumu maksimāli pieļaujamā apjoma noteikšana. Ja īstenotās strukturālās reformas izraisa lielāku izaugsmi, nekā paredzēts 2004. gada maija konverģences programmā, šī iespēja būtu jāizmanto, lai paātrinātu fiskālo korekciju, jo īpaši atvēlot ienākumus, kas ir lielāki nekā tie, kas paredzēti budžetā, galvenokārt ātrākai budžeta deficīta samazināšanai. Papildus tam, ka šāda rīcība palielinātu iespējamību cik drīz vien iespējams un vēlākais līdz 2007. gadam sasniegt budžeta deficītu, kas ir zem 3 % no IKP, tā dotu iespēju sasniegt otro galveno programmā pausto fiskālo mērķi, proti, tādu strukturāla budžeta stāvokli, kāds ir tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, agrāk nekā līdz programmā paredzētajam 2010. gadam, un ļautu izveidot pietiekamu drošības rezervi pret Līgumā noteikto deficīta kritērija atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP, pastāvot normālām makroekonomisku rādītāju svārstībām. Tā arī nodrošinātu labāku pamatu, tādu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar privātā kapitāla ieplūšanu, kas, iespējams, var strauji pieaugt.

Programmā prognozēts, ka parāda attiecība pieaugs par 2,5 % starp 2003. un 2005. gadu, sasniedzot 46.4 %, un līdz 2007. gadam atkal samazināsies līdz 45,5 %. Salīdzinot ar citām valstīm, Slovākija ir labā stāvoklī, lai segtu budžeta izmaksas, kas saistītas ar sabiedrību, kura noveco. Ilgtspējība ilgākā laikā ir atkarīga no tā, vai stingri ievēro fiskālās konsolidācijas mērķus un pilnībā īsteno iecerēto politiku. Jo īpaši attiecībā uz auglības koeficientu, pieņēmumi par demogrāfiju, uz kuriem balstās programmā ietvertās prognozes, varbūt ir pārāk optimistiskas. Galvenie riski ilgtspējībai ilgākā laikā ir radušies, jo reformu īstenošanā ir bijuši trūkumi vai kavējumi, vai arī jau īstenoto reformu atcelšanas dēļ.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un tā saskaņā ar 104. panta 7. punktu Slovākijai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļauti Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Slovākijas konverģences programmas galvenās prognozes

	2003	2004	2005	2006	2007
Faktiskais IKP pieaugums (%)	4,2	4,1	4,3	5,0	4,7
Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)	1,8	0,5	0,6	0,6	0,9
SPCI inflācija (%)	8,5	8,1	4,0	2,9	2,5
Vispārējā valdības budžeta bilance (% no IKP)	– 3,6	– 4,0	– 3,9	– 3,9	– 3,0
Valdības bruto parāds (% no IKP)	42,8	45,1	46,4	46,1	45,5

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1.lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/22

Euro maiņas kurss (1)

2004. gada 23. decembris

(2004/C 320/12)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3456
JPY	Japānas jēna	139,88
DKK	Dānijas krona	7,4376
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,70130
SEK	Zviedrijas krona	9,0275
CHF	Šveices franks	1,5443
ISK	Islandes krona	83,82
NOK	Norvēģijas krona	8,2825
BGN	Bulgārijas leva	1,9559
CYP	Kipras mārciņa	0,5789
CZK	Čehijas krona	30,600
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	245,88
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6916
MTL	Maltas lira	0,4332
PLN	Polijas zlots	4,0720
ROL	Rumānijas leja	38 160
SIT	Slovēnijas tolērs	239,79
SKK	Slovakijas krona	38,810
TRL	Turcijas lira	1 856 190
AUD	Austrālijas dolārs	1,7580
CAD	Kanādas dolārs	1,6656
HKD	Hongkongas dolārs	10,4706
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8870
SGD	Singapūras dolārs	2,2048
KRW	Dienvidkorejas vons	1 413,62
ZAR	Dienvidāfrikas rands	7,6000

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/23

Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 2004. gada 15. novembra līdz 2004. gada 15. decembrim

(Publicēts atbilstīgi 12. vai 34. pantam Padomes Regulā (EEK) Nr. 2309/931 (1)

(2004/C 320/13)

—

Tirdzniecības atļaujas izsniegšana (12. pants Padomes Regulā (EEK) Nr. 2309/93): pieņemts

Lēmuma datums	Zāļu nosaukums	Tirdzniecības atļaujas turētājs	Ieraksta numurs Kopienas reģistrā	Paziņojuma datums
16.11.2004.	Xagrid	Shire Pharmaceutical Contracts Ltd, Hampshire International Business Park, Chineham, Basingstoke, Hampshire RG24 8EP, United Kingdom	EU/1/04/295/001	18.11.2004.

—

Tirdzniecības atļaujas izmaiņas (12. pants Padomes Regulā (EEK) Nr. 2309/93): pieņemts

Lēmuma datums	Zāļu nosaukums	Tirdzniecības atļaujas turētājs	Ieraksta numurs Kopienas reģistrā	Paziņojuma datums
16.11.2004.	Tamiflu	Roche Registration Limited, 40 Broadwater Road, Welwyn Garden City, Hertfordshire AL7 3AY, United Kingdom	EU/1/02/222/001	18.11.2004.
17.11.2004.	Trizivir	Glaxo Group Ltd, Greenford, Middlesex UB6 0NN, United Kingdom	EU/1/00/156/001-003	19.11.2004.
17.11.2004.	Targretin	Ligand Pharmaceuticals UK Ltd, Innovis House, 108 High Street, Crawley, West Sussex RH10 1BB, United Kingdom	EU/1/01/178/001	19.11.2004.
25.11.2004.	Bextra	Pharmacia-Pfizer EEIG, Sandwich, Kent, CT13 9NJ, United Kingdom	EU/1/02/239/001-024	29.11.2004.
25.11.2004.	ReFacto	Wyeth Europa Ltd., Huntercombe Lane South, Taplow, Maidenhead, Berkshire, SL6 0PH, United Kingdom	EU/1/99/103/001-004	29.11.2004.
30.11.2004.	Xigris	Eli Lilly Nederland B.V., Grootslag 1-5, 3991 RA Houten, Nederland	EU/1/02/225/001-002	02.12.2004.
30.11.2004.	Tracleer	Actelion Registration Ltd, BSI Building, 13th Floor, 389 Chiswick High Road, London W4 4AL, United Kingdom.	EU/1/02/220/001-005	02.12.2004.
30.11.2004.	Cialis	Lilly ICOS Limited, St Bride's House - 10 Salisbury Square - London EC4Y 8EH - United Kingdom	EU/1/02/237/001 EU/1/02/237/005	02.12.2004.
01.12.2004.	Micardis	Boehringer Ingelheim International GmbH, Binger Strasse 173- D - 55216 Ingelheim am Rhein, Deutschland	EU/1/98/090/001-014	03.12.2004.
06.12.2004.	Integrilin	Glaxo Group Ltd, Berkeley Avenue, Greenford, Middlesex UB6 0NN, United Kingdom Schering Plough Europe, Rue de Stalle, 73, 1180 Bruxelles, Belgique – Stallestraat, 73 – 1180 Brussel, België	EU/1/99/109/001-002	08.12.2004.
06.12.2004.	Epivir	Glaxo Group Ltd., Greenford Road, Greenford, Middlesex UB6 0NN, United Kingdom	EU/1/96/015/001-005	08.12.2004.
06.12.2004.	Dynastat	Pharmacia Europe EEIG, Sandwich, Kent, CT13 9NJ, United Kingdom	EU/1/02/209/001-008	08.12.2004.
06.12.2004.	Sustiva	Bristol-Myers Squibb Pharma EEIG, 141-149 Staines Road, Hounslow TW3 3JA - United Kingdom	EU/1/99/110/001-009	08.12.2004.
06.12.2004.	NutropinAq	IPSEN Limited, 190 Bath Road, Slough, Berkshire, SLI 3XE, United Kingdom	EU/1/00/164/001-005	08.12.2004.
06.12.2004.	Panretin	Ligand Pharmaceuticals UK Ltd, Innovis House, 108 High Street, Crawley, West Sussex RH10 1BB, United Kingdom	EU/1/00/149/001	08.12.2004
06.12.2004.	Arava	Aventis Pharma Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Deutschland	EU/1/99/118/001-010	08.12.2004.
06.12.2004.	Viread	Gilead Sciences International Limited, Cambridge CB1 6GT United Kingdom	EU/1/01/200/001	08.12.2004.
06.12.2004.	Rayzon	Pharmacia Europe EEIG, Sandwich, Kent, CT13 9NJ, United-Kingdom	EU/1/02/210/001-008	08.12.2004.
06.12.2004.	Rayzon 6m	Pharmacia Europe EEIG, Sandwich, Kent, CT13 9NJ, United-Kingdom	EU/1/02/210/001-008	08.12.2004.
07.12.2004.	Kinzalmono	Bayer AG, D-51368 Leverkusen, Deutschland	EU/1/98/091/001-014	09.12.2004.
07.12.2004.	Micardis	Boehringer Ingelheim International GmbH, Binger Strasse 173- D - 55216 Ingelheim am Rhein, Deutschland	EU/1/98/090/001-014	10.12.2004.
07.12.2004.	Pritor	Glaxo Group Ltd, Greenford, Middlesex UB6 0NN, United Kingdom	EU/1/98/089/001-016	09.12.2004.

—

Tirdzniecības atļaujas anulēšana (12. pants Padomes Regulā (EEK) Nr. 2309/93)

Lēmuma datums	Zāļu nosaukums	Tirdzniecības atļaujas turētājs	Ieraksta numurs Kopienas reģistrā	Paziņojuma datums
08.12.2004.	Venvia	SmithKline Beecham plc, New Horizons Court, Brentford, Middlesex, United Kingdom TW8 9EP	EU/1/00/138/001-012	10.12.2004.
07.12.2004.	Nyracta	SmithKline Beecham plc, New Horizons Court, Brentford, Middlesex, United Kingdom TW8 9EP	EU/1/00/139/001-012	09.12.2004.

—

Tirdzniecības atļaujas izmaiņas (34. pants Padomes Regulā (EEK) Nr. 2309/93): pieņemts

Lēmuma datums	Zāļu nosaukums	Tirdzniecības atļaujas turētājs	Ieraksta numurs Kopienas reģistrā	Paziņojuma datums
25.11.2004.	Nobivac Bb	Intervet International BV, Wim de Körverstraat 35, 5831 AN Boxmeer, Nederland	EU/2/02/034/001	29.11.2004.
25.11.2004.	Halocur	Intervet International BV, Wim de Körverstraat 35, 5831 AN Boxmeer, Nederland	EU/2/99/013/001-002	29.11.2004.
07.12.2004.	Stronghold	Pfizer Ltd, Ramsgate Road, Sandwich, Kent, CT13 9NJ, United Kingdom	EU/2/99/014/001-012	10.12.2004.
07.12.2004.	Oxyglobin	Biopure Netherlands BV, Prinses Irenestraat 59, 1077 WV Amsterdam, Nederland	EU/2/99/015/001	09.12.2004.

(1) OV L 214, 24.8.1993., 1. lpp.

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/26

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M. 3519-Electra/ThyssenKrupp Fahrzeugguss)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(2004/C 320/14)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Komisija 2004. gada 16. decembrī saņēma paziņojumu par iepriekšēju koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Electra European Fund LP (Gērnsija) Padomes Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār ThyssenKrupp Rautenbach Castings GmbH un ThyssenKrupp Aluminium-Technik, izņemot tā Spānijas meitasuzņēmumu ThyssenKrupp Guss S.A., kopā ar ThyssenKrupp Fahrzeugguss business Group (“TKFG”, Vācija), ko pašreiz kontrolē ThyssenKrupp Automotive AG Group, iegādājoties to akcijas.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	Electra Group: privātā kapitāla ieguldījumu sabiedrība,

—	TKFG: no vieglā metāla lietu automašīnu detaļu izstrāde, ražošana un piegāde.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru Lieta Nr. COMP/M. 3519-Electra/ThyssenKrupp Fahrzeugguss uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition,

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2) Pieejams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/legislation/consultation/simplified_tru.pdf.

24.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/29

Paziņojums saskaņā ar Padomes 12.10.1992. Regulas Nr. 2913/92 12 § 5 a) pantu par dalībvalstu muitas administrāciju informācijas sniegšanu attiecībā uz preču muitas nomenklatūras klasifikāciju

(2004/C 320/18)

Saistoša izziņa par tarifu zaudē spēku no tās dienas, kad tā kļūst nederīga saskaņā ar sekojošo muitas nomenklatūras starptautisko tarifu pasākumu interpretāciju:

Harmonizētās Sistēmas skaidrojošo piezīmju un Klasifikācijas atzinumu krājumu grozījumiem, kurus apstiprinājusi Muitas Sadarbības Padome (CCC dok. NC0730 - HS Komitejas 31. sesijas ziņojums, NC0796 – HS Komitejas 32. sesijas ziņojums, NC0845 - HS Komitejas 33. sesijas ziņojums):

SKAIDROJOŠO PIEZĪMJU GROZĪJUMI, KURI JĀIZDARA SASKAŅĀ AR HS KONVENCIJAS 8. PANTA PROCEDŪRU UN SASKAŅĀ AR KLASIFIKĀCIJAS ATZINUMIEM, KURUS PIEVIENOJUSI PASAULES MUITAS ORGANIZĀCIJAS HS KOMITEJA

HS Komitejas 31. sesija, 2003. gada - maijs DOK. NC0730

Nomenklatūras skaidrojošo piezīmju grozījumi, kuri ir HS Konvencijas pielikumā

29. nodalas X apakšnodaļa. Vispārēji

M/3

HS Komitejas 32. sesija, 2003. gada - novembris DOK. NC0796

Nomenklatūras skaidrojošo piezīmju grozījumi, kuri ir HS Konvencijas pielikumā

85.12	L/18
85.24	L/20

HS Komitejas 33. sesija, 2004. gada - maijs DOK. NC0845

Nomenklatūras skaidrojošo piezīmju grozījumi, kuri ir HS Konvencijas pielikumā

25.20	M/17
26.21	M/14
29.29	M/3
29.35	M/9
34.07	M/17
39. nodaļa Vispārēji	M/19
39.09	M/3
39.11	M/3
40.08	M/19
44. nodaļa	M/10
71.02	M/12
71.03	M/12
71.04	M/12
84. nodaļa. Vispārēji	M/11
84.30 Apakšpozīcijas skaidrojošās piezīmes	M/11
84.42	M/13
85. nodaļa. Vispārēji (B)	M/15
85.16	M/11
85.17	M/11
85.19	M/11

Klasifikācijas atzinumi, kurus ir apstiprinājusi HS Komiteja

0402.99/1	M/4
1701.91/1	M/5
1901.90/2	M/6
8471.30/1	M/7
9504.10/1	M/8

Informācija par šo muitas pasākumu nozīmi var iegūt Eiropas Komisijas Nodokļu un Muitas Savienības ģenerāldirektorātā (adrese: Rue de la Loi/Wetstraat 200, B 1049 Brisele) vai arī izmantojot pieeju šī ģenerāldirektorāta interneta mājas lapai:

http://europa.eu.int/comm/taxation_customs/index_en.htm

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 320

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	47. sējums 2004. gada 24. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Padome
2004/C 320/1	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Čehijas Republikas konverģences programmu 2004.-2007. gadam	1
2004/C 320/2	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Igaunijas konverģences programmu 2004.-2008. gadam	3
2004/C 320/3	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Kipras konverģences programmu 2004.-2007. gadam	5
2004/C 320/4	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Latvijas konverģences programmu 2004. - 2007. gadam	7
2004/C 320/5	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) — Par Lietuvas Konverģences programmu, 2004.-2007. gads	9
2004/C 320/6	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Ungārijas konverģences programmu 2004.-2008. gadam	11
2004/C 320/7	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Maltas konverģences programmu 2004.-2007. gadam	13
2004/C 320/8	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Polijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam	15
2004/C 320/9	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Slovēnijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam	17
2004/C 320/0	Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) par Slovākijas konverģences programmu 2004.-2007. gadam	19
2004/C 320/1	Paziņojums	21
	Komisija
2004/C 320/2	Euro maiņas kurss	22
2004/C 320/3	Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 2004. gada 15. novembra līdz 2004. gada 15. decembrim(Publicēts atbilstīgi 12. vai 34. pantam Padomes Regulā (EEK) Nr. 2309/931	23
2004/C 320/4	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M. 3519-Electra/ThyssenKrupp Fahrzeugguss) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	26
2004/C 320/5	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.3617 - BC PARTNERS/PICARD) ( 1 )	27
2004/C 320/6	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.3606 - SIEMENS/BONUS ENERGY) ( 1 )	27
2004/C 320/7	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.3640 - BLACKSTONE/GERRESHEIMER) ( 1 )	28
2004/C 320/8	Paziņojums saskaņā ar Padomes 12.10.1992. Regulas Nr. 2913/92 12 § 5 a) pantu par dalībvalstu muitas administrāciju informācijas sniegšanu attiecībā uz preču muitas nomenklatūras klasifikāciju	29

	Labojums
2004/C 320/9	Labojums uzaicinājumā pieteikties par eTEN programmas (2005. - 2006. gads) neatkarīgajiem ekspertiem OV C 283, 20.11.2004.	31


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ