23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/1

---

Euro maiņas kurss (1)

2004. gada 22. decembris

(2004/C 319/01)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3384
JPY	Japānas jēna	139,18
DKK	Dānijas krona	7,4351
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,69905
SEK	Zviedrijas krona	9,0245
CHF	Šveices franks	1,5436
ISK	Islandes krona	83,59
NOK	Norvēģijas krona	8,2830
BGN	Bulgārijas leva	1,9559
CYP	Kipras mārciņa	0,5788
CZK	Čehijas krona	30,563
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	245,71
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6895
MTL	Maltas lira	0,4329
PLN	Polijas zlots	4,0908
ROL	Rumānijas leja	37 946
SIT	Slovēnijas tolērs	239,73
SKK	Slovakijas krona	38,750
TRL	Turcijas lira	1 860 200
AUD	Austrālijas dolārs	1,7442
CAD	Kanādas dolārs	1,6478
HKD	Hongkongas dolārs	10,4143
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8735
SGD	Singapūras dolārs	2,1940
KRW	Dienvidkorejas vons	1 410,27
ZAR	Dienvidāfrikas rands	7,5985

---

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/2

---

Paziņojums saskaņā ar 4. pantu Padomes 1992. gada 25. februāra Regulā (EEK) Nr. 479/92 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām laineru kuģniecības uzņēmumu nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām (konsorcijiem) (1)

(2004/C 319/02)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 479/92 4. pantu Komisija uzaicina ieinteresētās personas sūtīt savus apsvērumus attiecībā uz pievienoto Komisijas Regulas (EK) projektu par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz noteiktām nolīgumu kategorijām jūras transporta jomā. Apsvērumi sešu nedēļu laikā no šī paziņojuma publikācijas datuma jānosūta:

European Commission

Directorate-General for Competition

Unit COMP/D2, Office J70 2/55

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 01 28

E-pasts: april.spallin@cec.eu.int

---

(1)  OV L 55, 29.2.1992, 3. lpp. NB: Regulas (EEK) Nr. 479/92 nosaukums pielāgots, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu jauno numerāciju atbilstoši Amsterdamas līguma 12. pantam; sākotnēji atsauce bija izdarīta uz Līguma 85. panta 3. punktu.

---

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/5

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3671 – De Raekt/ING/VGG)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(2004/C 319/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Komisija 2004. gada 16. decembrī saņēma paziņojumu par iepriekšēju koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmumi De Raekt B.V. (“De Raekt”, Nīderlande) un ING Corporate Investments Participaties B.V. (“ING CIP”, Nīderlande), kas pieder ING Groep N.V. (“ING Group”, Nīderlande), Padomes Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Van Gansewinkel Groep B.V. (“VGG”, Nīderlande), iegādājoties tā akcijas.

2.	Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — De Raekt: privāta kontrolakciju sabiedrība, — ING CIP: riska kapitāla fonds, — VGG: pakalpojumi atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M. 3671 - De Raekt/ING/VGG uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition, Merger Registry J-70 B-1049 Bruxelles/Brussel

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  Pieejams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/legislation/consultation/simplified_tru.pdf.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/6

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3598 - REPSOL/BOREALIS POLÍMEROS)

(2004/C 319/04)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2004. gada 19. novembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu valodā un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, uzrādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32004M3598. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/6

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3602 - JABIL/PHILIPS CONSUMER ELECTRONICS POLAND)

(2004/C 319/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2004. gada 17. novembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu valodā un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32004M3602. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/7

---

EBTA UZRAUDZĪBAS PADOMES LĒMUMS

2004. gada 25. februārī attiecībā uz Starptautiskajām tirdzniecības sabiedrībām

(ISLANDE)

(2004/C 319/06)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomiskās zonas līgumu (1), jo īpaši tā 61. – 63. pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu starpā noslēgto līgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (2), jo īpaši tā 24. pantu un 3. protokola I daļas 1. pantu (3),

ŅEMOT VĒRĀ Procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts palīdzības jomā (4), jo īpaši to 17B nodaļu (5),

ŅEMOT VĒRĀ Uzraudzības iestādes lēmumu uzsākt oficiālas izmeklēšanas procedūru (6),

TĀ KĀ:

I.   FAKTI

1.   PROCEDŪRA

2.   PASĀKUMU APRAKSTS: ITCS PIEMĒROJAMĀ FINANŠU LIKUMDOŠANA ISLANDĒ

Likums Nr. 31/1999 ierobežo darbības sfēru, ar ko ITC var nodarboties, ar sekojošo:

—	tirgoties savā vārdā ar ārvalstu organizācijām ārpus Islandes vai kā starpniekam šādā tirdzniecībā ar precēm, kas nav ietvertas EEZ līgumā un kas netiek ražotas Islandē;

—	darboties kā starpniekam tirdzniecībā ar pakalpojumiem tādu ārvalstu organizāciju starpā, kas atrodas ārpus Islandes jurisdikcijas;

—	darboties kā holdinga sabiedrībai, kam ir īpašums un investīcijas ārvalstu organizācijās vai nemateriālie aktīvi, oficiāli reģistrēti ārpus Islandes, tādi kā preču zīmes, patenti, projektu tiesības un publicēšanas tiesības;

—	sabiedrībai var piederēt vai tā var kontrolēt un reģistrēt lidaparātus un kuģus, kas nav zvejniecības kuģi, Islandē, ievērojot to, ka šādi lidaparāti un kuģi tiek izmantoti tikai tādā darbībā, ar kādu ITCs var nodarboties;

—	sabiedrībai var piederēt vai tā var kontrolēt un reģistrēt lidaparātus un kuģus, kas nav zvejniecības kuģi, Islandē, ko tā var iznomāt vai nodot apakšnomā ārvalstu organizācijām transportam ārpus Islandes jurisdikcijas;

—	tā nedrīkst tirgoties savā vārdā ar precēm ne ar pusēm Islandē, ne ar pusēm ārpus Islandes, kā arī tā nedrīkst sniegt starpnieka pakalpojumus šādā tirdzniecībā, un tā nedrīkst ne daļēji, ne pilnībā apstrādāt preces Islandē.

3.   ISLANDES VALDĪBAS IESNIEGTĀS PIEBILDES

II.   IZVĒRTĒJUMS

EEZ līguma 61. panta 1. punktā noteikts:

1.   SELEKTĪVAS PRIEKŠROCĪBAS NOTEIKTU UZŅĒMUMU LABĀ

2.   VALSTS LĪDZEKĻI

3.   KONKURENCES GRAUŠANA UN IETEKME UZ TIRDZNIECĪBU

4.   JAUNA PALĪDZĪBA

5.   SAVIETOJAMĪBA AR EEZ LĪGUMA DARBĪBU

6.   JAU SAMAKSĀTĀS PALĪDZĪBAS LĪDZEKĻU ATGŪŠANA

7.   SLĒDZIENS

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.	Nodokļu pasākumi ITCs labā, kas ieviesti Islandē ar Aktu Nr. 31/1999 un Aktu Nr. 29/1999 un ar tiem saistītiem tiesību aktiem, veido valsts palīdzību EEZ līguma 61. panta izpratnē. Nodokļu režīms, kāds piemērots attiecībā uz ITCs Islandē, nav savietojams ar EEZ līguma darbību.

2.	Islandei jāizbeidz 1. punktā minētie nodokļu pasākumi.

3.

Islandei jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai no palīdzības saņēmējiem atgūtu palīdzības līdzekļus, kas minēti 1. punktā un ir bijuši nelikumīgi pieejami palīdzības saņēmējam, atskaitot jebkuru atmaksu, kas jau veikta attiecīgajās iestādēs. Līdzekļu atgūšanai jānotiek bez kavēšanās un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, ņemot vērā, ka tās pieļauj nekavējošu un efektīvu lēmuma izpildi. Atgūstamajos palīdzības līdzekļos ietver procentus, sākot no dienas, no kuras līdzekļi bijuši palīdzības saņēmēja rīcībā, līdz pat to atmaksāšanas dienai. Procentus aprēķina, pamatojoties uz Uzraudzības iestādes noteikto atsauces likmi, un no tiem atskaita summu, ko attiecīgās institūcijas jau iekasējušas.

4.	Islandei jāinformē Uzraudzības iestāde divu mēnešu laikā pēc šī lēmuma paziņošanas par veiktajiem pasākumiem, lai šo lēmumu ievērotu.

5.	Šis lēmums adresēts Islandei. Islandes valdība tiks informēta ar vēstules starpniecību, kurā būs lēmuma kopija.

6.	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

(1)  Turpmāk tekstā saukts “EEZ līgums”.

(2)  Turpmāk tekstā saukts “Uzraudzības iestādes un Tiesas līgums”.

(3)  Jāatzīmē, ka grozījumi Uzraudzības iestādes un Tiesas līguma 3. protokolā, kas sekoja pēc līguma noslēgšanas EBTA valstu starpā 2001. gada 10. decembrī, ar ko groza EBTA valstu līgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas 3. protokolu, stājās spēkā 2003. gada 28. augustā. Šie grozījumi integrēja “1999. gada 22. marta Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka detalizētus noteikumus attiecībā uz EK līguma [ex] 93. panta piemērošanu” 3. protokolā.

(4)  Vadlīnijas attiecībā uz EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības iestādes un Tiesas līguma 3. protokola 1. panta piemērošanu un skaidrojumu, ko 1994. gada 19. janvārī pieņēmusi un izdevusi EBTA Uzraudzības iestāde, OV 1994. gada 3. septembra Nr. L 231, EEZ Pielikums Nr. 32, jaunākie grozījumi tajās izdarīti ar Uzraudzības iestādes 2003. gada 5. novembra lēmumu Nr. 198/03/COL, nav vēl publicēti.

(5)  17B nodaļa attiecībā uz valsts palīdzības noteikumu piemērošanu pasākumiem saistībā ar tiešu uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokli, pieņemta ar Uzraudzības iestādes 1999. gada 30. jūnija lēmumu Nr. 149/99/COL, 2000. gada 8. jūnija OV L 137, 11. lappuse, EEZ Pielikums Nr. 26.

(6)  EBTA Uzraudzības iestādmes 2001. gada 6. decembra lēmums 392/01/COL, 2002. gada 11. aprīļa OV C 87, 10. lappuse.

(7)  Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 17.B.3.1 nodaļa.

(8)  Līdzīgi skatīt, piemēram, Komisijas 2003. gada 17. septembra lēmumu par Nīderlandes īstenoto valsts palīdzību attiecībā uz starptautisko finansēšanas darbību, 2003. gada 18. jūlija OV L 180, 52. lappuse, 82. paragrāfs.

(9)  Lieta 173/73 Itālija pret Komisiju [1974] ECR 709.

(10)  Šajā sakarā skatīt galvenā advokāta Ruíz-Jarabo atzinumu lietā C-6/97 Itālijas Republika pret Komisiju [1999] ECR I-2981, para. 27.

(11)  Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 17B.3.2 nodaļa.

(12)  Lieta T-55/99 Confederación Española de Transporte de Mercancías (CETM) v Commission [2000] ECR II-3207, para. 53.

(13)  Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 17B.3 nodaļa.

(14)  Šajā sakarā skatīt Komisijas 2001. gada 20. decembra lēmumu par 1993. gadā ieviesto valsts palīdzību Spānijā attiecībā uz noteiktām no jauna dibinātām firmām Vizcaya (Spānija), 2003. gada 14. februāra OV L 40, 11. lappuse, 64. paragrāfs.

(15)  Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 12. nodaļa, kas attiecas uz de minimis noteikumu. Šī nodaļa tika svītrota ar EBTA Uzraudzības iestādes 2003. gada 5. novembra lēmumu Nr. 198/03/COL. Ar EEZ Apvienotās komitejas 2002. gada 25. jūnija lēmumu Nr. 88/2002 (OV L 266. 03.10.2002., 56. lpp.) Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis palīdzībai (OV L 10, 13.01.2001., 30. lpp.) tika iekļauta EEZ XV pielikumā.

(16)  Skatīt, piemēram, lietu C-142/87 Beļģija pret Komisiju (“Tubemeuse”) [1990] ECR I-959, para. 43 un apvienotās lietas C-278/92, C-279/92 un C-280/92 Spānija pret Komisiju [1994] ECR I-4103, paras. 40. – 42.

(17)  Lieta 730/79 Philip Morris pret Komisiju [1980] ECR 2671.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/17

---

Aicinājums iesniegt atsauksmes atbilstīgi Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktam attiecībā uz valsts atbalstu, kas sniegts, piešķirot atbrīvojumu no paredzētā nodokļa un reģistrācijas nodevas, dibinot Norvēģijas uzņēmumu Entra Eindom AS (še turpmāk - Entra).

(2004/C 319/07)

Ar 2004. gada 16. jūnija Lēmumu 132/04/COL, kas autentiskā valodā izklāstīts šim kopsavilkumam sekojošās lappusēs, EBTA Uzraudzības iestāde uzsāka procedūru saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un tiesas izveidi (še turpmāk – Uzraudzības un tiesas nolīgums). Lēmuma kopija ir nosūtīta Norvēģijas valdībai.

Ar šo EBTA Uzraudzības iestāde paziņo EBTA valstīm, ES dalībvalstīm un ieinteresētām personām, ka tās var iesniegt atsauksmes par minēto pasākumu viena mēneša laikā no šā paziņojuma publicēšanas, nosūtot tās uz šādu adresi:

EFTA Surveillance Authority

74, Rue de Trèves/ Trierstraat 74

B-1040 Brussels

Atsauksmes tiks paziņotas Norvēģijas valdībai. Ieinteresētās personas, kas iesniedz atsauksmes, var rakstveidā lūgt ievērot konfidencialitāti attiecībā uz viņu identitāti, atbilstīgi to pamatojot.

Kopsavilkums

Procedūra

2002. gada 22. maijā EBTA Uzraudzības iestāde (EUI) lūdza Norvēģijas valdībai iesniegt informāciju par iespējamo valsts atbalstu par labu nekustamā īpašuma uzņēmumam Entra Eiendom A/S. Sekoja turpmāka korespondence starp Norvēģijas valdību un iestādi.

Atbalsta pasākuma apraksts

1999. gada 4. jūnijā Norvēģijas valdība informēja Parlamentu par valsts iestādes – Valsts būvniecības un īpašuma direktorāta (“Statsbygg”) – reorganizāciju un to, ka tiek dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Entra.

Valsts pārgrāmatoja sabiedrībai Entra īpašumu, kapitālu un personālu (aktīvus un pasīvus) apmaiņā pret akciju emisiju, sākot no 2000. gada 1. jūlija. Īpašumtiesības par attiecīgajiem īpašumiem no valsts tika nodotas Entra un reģistrētas uz sabiedrības Entra vārda. 100 % sabiedrības akciju pieder Norvēģijas valstij. Īpašuma portfelis sastāv no aptuveni 120 īpašumiem, kuru kopējā platība ir 880 000m.

Viss nekustamais īpašums Norvēģijā ir reģistrēts nekustamā īpašuma reģistrā, kas izveidots saskaņā ar 1935. gada 7. jūnija Reģistrācijas likumu Nr. 2. Atbilstīgi 7. panta 1. punktam 1975. gada Akcīzes nodokļa likumā Nr. 59, reģistrējot nekustamā īpašuma īpašumtiesību nodošanu ir jāmaksā nodoklis. Par īpašumtiesību nodošanas reģistrāciju nekustamā īpašuma reģistrā saskaņā ar 1982. gada Tiesas nodevas likumu Nr. 86 ir jāmaksā reģistrācijas nodeva.

1999. gada 4. jūnijā Parlamentam iesniegtajā likumā noteikts, ka pārreģistrācija nekustamā īpašuma reģistrā un citos valsts reģistros uzskatāma par nosaukuma maiņu. Rezultātā sabiedrībai Entra nebija pienākuma maksāt nodokli un reģistrācijas nodevas. Valdība uzskata, ka šī procedūra atbilst iepriekš pieredzētiem valsts uzņēmumu reorganizācijas gadījumiem.

Maksājamās nodevas par īpašumtiesību nodošanu attiecībā uz sabiedrības Entra saņemto nekustamo īpašumu saskaņā ar iesniegto informāciju būtu aptuveni NOK 80.6 miljoni (aptuveni EUR 10.4 miljoni).

Novērtējums

Līdz ar īpašu tiesību normu pieņemšanu Entra ir atbrīvota no nodokļa un reģistrācijas nodevas izmaksām. Iestāde uzskata, ka tas sniedz finansiālas priekšrocības. Nevienā citā Norvēģijas tiesību aktā nav teikts, ka šāds darījums ir atbrīvots no vispārējā noteikuma, saskaņā ar kuru par īpašumtiesību maiņas reģistrāciju jāmaksā nodoklis un reģistrācijas nodeva.

Norvēģijas valdība apgalvo, ka minētais nesniedz priekšrocības Entra sabiedrībai salīdzinājumā ar privātiem uzņēmumiem līdzīgā situācijā. Saskaņā ar īpašu likumā noteiktu shēmu valsts pasākumu definē kā priekšrocību sniegšanu dažiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem, kas, ņemot vērā izvirzīto mērķi, atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Iestāde joprojām nav pārliecināta, ka EEZ līguma 61. panta 1. punkts neattiecas uz atbrīvojumu no nodokļa un reģistrācijas nodevas salīdzinājumā ar privātiem uzņēmumiem.

Turklāt Norvēģijas valdība apgalvo, ka atbrīvojums no nodokļa un reģistrācijas nodevas samaksas vai minēto nodevu nemaksāšana nesniedz priekšrocības, jo uzņēmuma kapitāla struktūra, viengabalainība un kopējā vērtība saskaņā ar sākuma bilanci nemainītos. Tomēr iestāde pieturas pie sava sākotnējā uzskata, ka pienākums maksāt minēto nodokli un reģistrācijas nodevu uzskatāms par uzņēmuma saistībām, un atbrīvojums no šīm saistībām vērtējams kā uzņēmumam sniegtā priekšrocība EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. šo priekšrocību nevar uzskatīt par neesošu, ņemot vērā to, kādā veidā ir sastādīta sākuma bilance.

Iestāde turklāt uzskata, ka nodokļu ieņēmumu zaudējums ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu patēriņam fiskālo izdevumu veidā.

Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu viedokli minētais pasākums ir vispārējs pasākums, uz ko neattiecas 61. panta 1. punkts. šajā kontekstā iestāde vēlas norādīt, ka nodokļu pasākumi, kas pieejami visiem uzņēmējiem, kuri darbojas kādā EBTA dalībvalstī, parasti ir vispārēji pasākumi. Dažu pasākumu atšķirīgā būtība ne vienmēr nozīmē to, ka tie jāuzskata par valsts atbalstu. Tas attiecas uz pasākumiem, kas no ekonomiskā viedokļa ir nepieciešami nodokļu sistēmas netraucētai darbībai un efektivitātei. Pēc iestādes domām no pašreizējiem tiesību aktiem un prakses akcīzes nodokļa jomā nevar loģiski secināt, ka Entra minētā nodokļa un reģistrācijas nodevas nolūkos būtu jāuzskata par “Statsbygg” (daļu). Tādēļ minētais pasākums jāuzskata par selektīvu 61. panta 1. punkta nozīmē.

Turklāt iestāde vēlas atzīmēt, ka uzņēmums darbojas visā Norvēģijā tirgū, kas ir atvērts uzņēmējiem no jebkuras citas EEZ dalībvalsts. Rezultātā šis pasākums nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

Secinājums

ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, iestāde šaubās, ka atbrīvojums no minētā nodokļa un reģistrācijas nodevas, kas ir pieņemts saistība ar Entra Eiendom AS dibināšanu, ir saderīgs ar EEZ līguma darbību. Tādēļ iestādei ir jāuzsāk oficiāla izmeklēšanas procedūra, kas paredzēta Uzraudzības un tiesu nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā.

---

(1)  Hereinafter referred to as the EEA Agreement.

(2)  Hereinafter referred to as the Surveillance and Court Agreement.

(3)  Procedural and Substantive Rules in the Field of State Aid (State Aid Guidelines), adopted and issued by the EFTA Surveillance Authority on 19 January 1994, published in Official Journal L 231, 03.09.1994, as amended by Decision No: 90/04/COL, 23 April 2004 (not yet published). The State aid guidelines are available on the Authority's website: www.eftasurv.int.

(4)  In particular in “Dagens Næringsliv”on 9 April 2002.

(5)  “St prp nr 84 (1998-99) Om ny strategi for Statsbygg og etablering av Statens utleiebygg AS”.

(6)  The original name of the company was “Statens utleiebygg AS”. Hereinafter Entra is used for Entra and Statens utleiebygg AS.

(7)  “Ot prp nr 83 (1998-99) Om lov om omdanning av deler av Statsbyggs eiendomsvirksomhet til aksjeselskap”. Law of 18 February 2000, No.11.

(8)  “St.prp. nr. 1 Tillegg nr. 10 (1999-2000) Om etablering av Statens utleiebygg AS”.

(9)  The group consists, in addition to Entra Eiendom AS, of Entra Eiendom Drift AS, Universitetsgaten 2 AS, Biskop Gunnerus gate 14 AS, Instituttveien 24 AS and Tollpakkhuset AS. Source: Annual report 2002. See

http://www.entraeiendom.no/files/pdf/aarsrapport_2002.pdf

(10)  Preliminary accounts for 2003 presented on 19 February 2004. See

http://www.entraeiendom.no/files/Entra_Eiendom_AS_Preliminary_results_2003.pdf

(11)  The registration fee (“tinglysingsgebyret”) is 2 times the basic court fee (“rettsgebyret”), see § 21 of the Court fee Act 1982 No 86 (“Rettsgebyrloven”).

(12)  Chapter 7.6.1.

(13)  Chapter 19: Public authorities' holdings. Chapter 20: Application of State aid provisions to public enterprises in the manufacturing sector.

(14)  Value per 2000.

(15)  Cf. Case 173/73 Italy v. Commission [1974] ECR 709.

(16)  Cf. Case T-157/01 Danske Busvognmænd v Commission, judgment of 16 March 2004, para. 57.

(17)  Cf. Case C-308/01 GIL Insurance Ltd, judgment of 29 April 2004.

(18)  Indeed, in some aspects, the methods described may in fact be less favourable for private undertakings compared to public ones since the registration of declaration on the restriction of the right to ownership does not exclude the risk of execution proceedings/creditor's or bankruptcy estate's extinction of the rights of a legal successor to the debtor's property.

(19)  Cf., inter alia, Case C-157/01 Kingdom of the Netherlands v. Commission, judgment of 29 April 2004.

(20)  Cf., inter alia, Case 173/73 Italy v. Commission, cited above, Case C-75/97 Kingdom of Belgium v. Commission [1999] ECR I-3671, Case C-157/01 Kingdom of the Netherlands v. Commission, cited above, and Case C-308/01 GIL Insurance Ltd, cited above.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/30

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES 2004. GADA 30. JŪNIJA LĒMUMS Nr. 148/04/COL

par pasākumiem saistībā ar vides aizsardzības nodokli

(NORVĒĢIJA)

(2004/C 319/08)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (1), jo īpaši tā 61. – 63. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu starpā noslēgto līgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (2), jo īpaši tā 24. pantu un 3. protokolu (3),

ŅEMOT VĒRĀ procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts palīdzības jomā (4), jo īpaši to 15. nodaļu (5),

ŅEMOT VĒRĀ Uzraudzības iestādes lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru (6),

BŪDAMA UZAICINĀJUSI ieinteresētās puses iesniegt savas piebildes (7) saskaņā ar Uzraudzības iestādes vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 5. nodaļā paredzētajiem noteikumiem (8) un ņemot vērā to piebildes,

TĀ KĀ

I.   FAKTI

A.   Procedūra

B.   Attiecīgo palīdzības pasākumu apraksts

1.   Atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu

a)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu rūpniecības, kalnrūpniecības un siltumnīcas efektu palielinošās nozarēs

b)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu lietotājiem noteiktos reģionos (pašvaldībās)

2.   Izņēmumi saskaņā ar CO2 nodokļa režīmu

3.   Daļēja SO2 nodokļa atcelšana

C.   Sākotnējā lēmumā izteiktās Uzraudzības iestādes šaubas

1.   Atbrīvojumi no nodokļa par elektrības patēriņu

a)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu noteiktās nozarēs

b)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu lietotājiem noteiktos apgabalos (pašvaldībās)

2.   Izņēmumi saskaņā ar CO2 nodokļa režīmu

a)   atbrīvojums attiecībā uz oglēm un koksu, ko izmanto kā izejmateriālus vai kā reducētājus rūpnieciskajos procesos

b)   atbrīvojums attiecībā uz oglēm un koksu, ko lieto enerģijas ieguves nolūkā cementa un leca ražošanā

c)   samazināta CO2 nodokļa likme par minerāleļļām papīra un celulozes rūpniecībā

3.   Daļēja SO2 nodokļa atcelšana

4.   Kvalifikācija “jauna palīdzība”

D.   Norvēģijas valdības piebildes attiecībā uz sākotnējo lēmumu

1.   Atbrīvojumi no nodokļa par elektrības patēriņu

a)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu noteiktās nozarēs

b)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu lietotājiem noteiktos apgabalos

2.   Izņēmumi saskaņā ar CO2 nodokļa režīmu

a)   atbrīvojums attiecībā uz oglēm un koksu, ko izmanto kā izejmateriālus vai reducētājus ražošanas procesos

b)   atbrīvojums attiecībā uz oglēm un koksu, ko izmanto enerģijas ieguves nolūkā cementa un leca ražošanā

c)   samazināta CO2 nodokļa likme par minerāleļļām papīra un celulozes ražošanā

3.   Daļēja SO2 nodokļa atcelšana

4.   Kvalifikācija “jauna palīdzība”

E.   Trešo pušu piebildes attiecībā uz sākotnējo lēmumu

1.   Atbrīvojumi no nodokļa par elektrības patēriņu

2.   Izņēmumi saskaņā ar CO2 nodokļu režīmu

a)   atbrīvojums attiecībā uz oglēm un koksu, ko izmanto kā izejmateriālus vai reducētājus ražošanas procesos

b)   atbrīvojums attiecībā uz oglēm un koksu, ko izmanto enerģijas ieguves nolūkā cementa un leca ražošanā

c)   samazināta CO2 nodokļa likme par minerāleļļām papīra un celulozes rūpniecībā

3.   Daļēja SO2 nodokļa atcelšana

4.   Kvalifikācija “jauna palīdzība”

II.   IZVĒRTĒŠANA

A.   Lēmuma darbības sfēra

B.   Valsts palīdzība EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē

1.   Atbrīvojumi no nodokļa par elektrības patēriņu

a)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu rūpniecības un kalnrūpniecības nozarēs

šajā sakarā jāatceras, ka Adria Wien-spriedumā Tiesa nosprieda, ka:

b)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu lietotājiem noteiktos apgabalos (pašvaldībās)

2.   Izņēmumi saskaņā ar CO2 nodokļu režīmu

a)   atbrīvojums attiecībā uz ogļu un koksa kā izejmateriālu vai reducētāju izmantojumu ražošanas procesos

b)   atbrīvojums attiecībā uz oglēm un koksu, ko izmanto enerģijas ieguves nolūkā cementa un leca ražošanā

c)   samazināta CO2 nodokļa likme par minerāleļļām, ko izmanto papīra un celulozes rūpniecībā

3.   SO2 nodokļa atcelšana attiecībā uz ogļu un koksa lietojumu un izmešiem no naftas pārstrādes rūpnīcām

a)   SO2 nodokļa atcelšana attiecībā uz ogļu un koksa lietojumu

b)   SO2 nodokļa atcelšana attiecībā uz naftas pārstrādes rūpnīcu radītajiem izmešiem

C.   Savienojamības izvērtējums

Vides aizsardzības vadlīniju 46.1. punkts paredz, ka tad, kad EBTA valsts vides aizsardzības nolūkā ievieš jaunu nodokli kādā darbības sektorā vai arī attiecībā uz produktiem, attiecībā uz kuriem nav atbilstoša Eiropas Kopienas nodokļu saskaņojuma, vai arī nodoklis pārsniedz Kopienas likumdošanā paredzēto, iespējams pamatot lēmumus par atbrīvojumu attiecībā uz desmit gadu periodu:

(a)	ja šie atbrīvojumi paredz nosacījumus attiecībā uz nolīgumu slēgšanu starp attiecīgo EBTA valsti un saņēmējām firmām, pie tam firmas apņemas sasniegt izvirzītos vides aizsardzības mērķus, vai

(b)	ja firmu maksātās summas pēc nodokļa samazināšanas saglabājas augstākas par Kopienas noteikto minimumu (ja ir Kopienas nodoklis – pirmā rindkopa) vai veido ievērojamu nacionālā nodokļa proporciju (ja nodoklis neatbilst saskaņotajam Kopienas nodoklim – otrā rindkopa);

1.   Atbrīvojumi no nodokļa par elektrības patēriņu

a)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu rūpniecības un kalnrūpniecības nozarēs

b)   atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu lietotājiem noteiktos apgabalos

2.   Izņēmumi saskaņā ar CO2 nodokļa režīmu

a)   atbrīvojums attiecībā uz oglēm un koksu, ko izmanto enerģijas ieguves nolūkā cementa un leca ražošanā

b)   samazināta CO2 nodokļa likme par minerāleļļām papīra un celulozes rūpniecībā

CO2 nodoklis par minerāleļļām noved pie samazināta izrakteņu degvielu lietojuma, un nodoklis jāapsver tā, lai tam būtu novērtējami pozitīva ietekme vides aizsardzības izpratnē. Padome atzīmē, ka saskaņā ar Norvēģijas institūciju iesniegto informāciju papīra un celulozes rūpniecība samazinājusi CO2 emisijas par 60 000 tonnām līdz 1999. gadam. Bez tam saskaņā ar Norvēģijas valdības ziņojumu “Norvēģijas trešais valsts paziņojums Konvencijas par klimata maiņu ietvaros” (2002. gada jūnijs (61)):

D.   Kvalifikācija “jauna palīdzība”, sākot ar 2002. gada 1. janvāri

a)   attiecīgo pasākumu pieņemšanas saistošais spēks

b)   saistošās sekas

E.   Līdzekļu atgūšana

a)   likumiskās intereses

b)   atgūstamā summa

F.   Nobeiguma secinājumi

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.

Šādi Norvēģijas pasākumi veido valsts palīdzību EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē: a) atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu rūpniecības un kalnrūpniecības nozarēs; b) atbrīvojums no nodokļa par elektrības patēriņu uzņēmumiem, kas atrodas Finmarkā un septiņās Ziemeļu Tromses pašvaldībās (Karlsøy, Kvænangen, Kåfjord, Lyngen, Nordreisa, Skjervøy og Storfjord); c) atbrīvojums no CO2 nodokļa par oglēm un koksu, ko izmanto enerģijas ieguves nolūkā cementa un leca rūpniecībā; d) samazināta CO2 nodokļa likme par minerāleļļām papīra un celulozes rūpniecībā.

2.	Atbrīvojums no CO2 nodokļa par oglēm un koksu, ko izmanto kā izejmateriālus un reducētājus, neveido palīdzību EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

3.	SO2 nodokļa atcelšana attiecībā uz ogļu un koksa lietojumu un SO2 nodokļa atcelšana attiecībā uz izmešiem, ko rada naftas pārstrādes rūpnīcas, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, neveido valsts palīdzību EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

4.	Pasākumi, kas minēti šī lēmuma 1. punktā, veido jaunu palīdzību, sākot no 2002. gada 1. janvāra.

5.	Pasākums, kas minēts šī lēmuma 1. punkta d) apakšpunktā, ir savienojams ar EEZ līguma darbību līdz 2004. gada 31. decembrim.

6.	Pasākumi, kas minēti šī lēmuma 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos, nav savienojami ar EEZ līgumu.

7.	Attiecībā uz nesavienojamu palīdzību, kas minēta šī lēmuma 1. punkta c) apakšpunktā, līdzekļu atgūšana nav prasāma.

8.

Nesavienojamās palīdzības, kas minēta šī lēmuma 1. punkta a) un b) apakšpunktos, līdzekļi ir jāatgūst no palīdzības saņēmējiem par laiku no 2003. gada 6. februāra uz priekšu. Līdzekļu atgūšanai jānotiek bez kavēšanās un saskaņā ar valsts likumdošanā noteiktajām procedūrām, ņemot vērā, ka tās pieļauj nekavējošu un efektīvu lēmuma izpildi. Atgūstamo līdzekļu summai jābūt vienādai ar ievērojamu nacionālā nodokļa proporciju vai vismaz jāatbilst minimālajai likmei 0,5 € apmērā par MWh, kāda noteikta Enerģijas nodokļu direktīvā (Padomes Direktīva 2003/96/EK). Atgūstamajā palīdzībā jāietver procenti, sākot no datuma, kad šī palīdzība bijusi tās saņēmēju rīcībā, līdz pat datumam, kad līdzekļi tiek atmaksāti. Procenti jāaprēķina, balstoties uz atsauces likmi, kāda tiek izmantota reģionālās palīdzības dotācijas ekvivalenta aprēķināšanā, un ik gadu parāds jādeldē.

9.	Norvēģijas valdība tiek lūgta informēt Padomi divu mēnešu laikā pēc šī lēmuma saņemšanas par pasākumiem, kas veikti, lai šo lēmumu ievērotu.

10.	Šis lēmums adresēts Norvēģijas Karalistei.

11.	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

(1)  Turpmāk tekstā saukts “EEZ līgums”.

(2)  Turpmāk tekstā saukts “Uzraudzības un tiesas līgums”.

(3)  Jāatzīmē, ka grozījumi Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokolā, kas sekoja EBTA valstu starpā 2001. gada 10. decembrī noslēgtajam līgumam, ar ko groza EBTA valstu starpā noslēgtā līguma par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu 3. protokolu, stājās spēkā 2003. gada 28. augustā. Šie grozījumi 3. protokolā iekļāva “1999. gada 22. marta Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka detalizētus noteikumus attiecībā uz EK līguma [ex] 93. panta piemērošanu”.

(4)  Vadlīnijas attiecībā uz EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola 1. panta piemērošanu un skaidrojumu, ko 1994. gada 19. janvārī pieņēmusi un izdevusi EBTA Uzraudzības iestāde, publicētas OV L 231, 3.9.1994., un EEZ Pielikumā OV Nr. 32, 3.9.1994, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Uzraudzības iestādes 2004. gada 31. marta lēmumu Nr. 62/04/COL, vēl nav publicēts; turpmāk tekstā sauktas “Padomes vadlīnijas attiecībā uz valsts palīdzību”.

(5)  Padomes vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 15. nodaļa par palīdzību vides aizsardzībā, kas pieņemta ar Uzraudzības iestādes 2001. gada 23. maija lēmumu Nr. 152/01/COL un publicēta OV L 237, 6.9.2001., 16. lpp., un EEZ Pielikumā OV Nr. 6, 24.1.2002., turpmāk tekstā sauktas “Vides aizsardzības vadlīnijas”.

(6)  EBTA Uzraudzības iestādes 2002. gada 26. jūlija lēmums Nr. 149/02/COL par pasākumiem attiecībā uz vides aizsardzības nodokli (Norvēģija), publicēts OV L 31, 6.2.2003., 36. lpp., un EEZ Pielikumā OV 8, 6.2.2003., 2. lpp.

(7)  Paziņojums, ar ko informē EBTA valstis, ES dalībvalstis un ieinteresētās puses par sākotnējiem lēmumiem un uzaicina tās iesniegt savas piebildes divu nedēļu laikā pēc paziņojuma publicēšanas, kas izdarīts OV C 105, 1.5.2003., 38. lpp., un EEZ Pielikumā OV Nr. 22, 01.05.2003.

(8)  Jo īpaši Vadlīniju 5.3.2. punkts.

(9)  Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.

(10)  Skatīt 7. zemsvītras piezīmi.

(11)  Konkrētais noteikums attiecas uz statistisko klasifikāciju D, kas atbilst NACE D 15. – 37. nodaļu.

(12)  Konkrētais noteikums attiecas uz statistisko klasifikāciju C, kas atbilst NACE C 10. – 14. nodaļu.

(13)  Šajā gadījumā nav atsauces ne uz vienu statistisko klasifikāciju, tomēr domājams, ka sektors atbilst NACE A.

(14)  1992. gada 23. decembra Noteikumi Nr. 1203 “Forskrift om avgiftsmessig avgrensning og praktisering av fritak og lettelser i avgift på elektrisk kraft for industrien m.v.”.

(15)  Salīdzināt 1992. gada 23. decembra Noteikumus Nr. 1203 “Forskrift om avgiftsmessig avgrensning og praktisering av fritak og lettelser i avgift på elektrisk kraft for industrien m.v.”, ko groza ar 2000. gada 21. decembra Noteikumiem Nr. 1344.

(16)  2001. gada 11. decembra Noteikumi Nr. 1451 “Forskrift om særavgifter”.

(17)  Spēkā esošais valūtas kurss Norvēģijā uz 2002. gada 3. janvāri bija 8,0105 NOK= 1 € un uz 2003. gada 3. janvāri – 7,2360 NOK = 1 € (http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/dbaFile791.html).

(18)  Light Expanded Clay Aggregate /viegla poraina māla masa/.

(19)  Apvienojumā ar Padomes Direktīvas 96/61/EK par integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, IPPC direktīvas (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp., ko groza ar Direktīvu 2003/87/EK OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.), kas ietverta EEZ līgumā pēc Apvienotās komitejas lēmuma Nr. 27/97 (OV Nr. L 242, 04.09.1997., 76. lpp., un EEZ Pielikums Nr. 37, 04.09.1997., 100. lpp.), ieviešanu likumam jādarbojas saskaņā ar direktīvas prasībām līdz 2007. gada 30. oktobrim.

(20)  Saskaņā ar nolīgumu PIL to uzņēmējsabiedrību vārdā, kas uzskaitītas pielikumā (aptvertie sektori ir: naftas pārstrāde, ķīmiskie/keramikas materiāli, cements, dzelzs sakausējumi un alumīnijs), paziņoja, ka viņi attīstīs tehnoloģiju un cels attīrīšanas iekārtas, kas samazinās Norvēģijas SO2 emisijas par, mazākais, 5 000 tonnām gadā. Turklāt PIL gribētu izvirzīt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz to, kā šādu emisiju samazinājumu varētu īstenot, un ierosināt, kā būtu iespējams panākt 7 000 tonnu samazinājumu. PIL nodibināja tā saukto “Pārstrādes nozaru vides aizsardzības fondu” (“Fonds”) ar mērķi sniegt savu ieguldījumu uzņēmējsabiedrību SO2 emisiju samazinājumā. Līdzdalībnieču uzņēmējsabiedrību un Fonda starpā 2001. gada 18. decembrī tika noslēgts “Īstenošanas nolīgums”, saskaņā ar kuru atsevišķo uzņēmējsabiedrību pienākums bija veikt secīgas iemaksas Fondā, kuru apmērs aprēķināts, pamatojoties uz šo atsevišķo uzņēmējsabiedrību SO2 emisiju apjomu un Fonda noteiktām likmēm. Visas iniciatīvas, kurām tiesības saņemt Fonda atbalstu, ir jāīsteno līdz 2009. gada beigām. Īstenošanas nolīgums stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī, un tā darbības termiņš beidzas 2009. gada 31. decembrī.

(21)  Par reģionāliem atbrīvojumiem no nodokļa kā valsts palīdzību skatīt: lieta E-6/98 Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības padomi [1999] EBTA Tiesas ziņojums, 74. lpp.

(22)  Komisijas 2002. gada 3. aprīļa lēmums par divkāršu atbrīvojuma lietojumu attiecībā uz klimata maiņu aplikšanu ar nodokli Apvienotajā Karalistē (Valsts palīdzība Nr. C 18/2001 un C 19/2001), OV L 229, 27.08.2002., 15. lpp.

(23)  KOM (1997) 30 galīgā versija, OV C 139, 06.05.1997., 14. lpp.

(24)  Starplaikā 2003. gada 27. oktobrī tika pieņemta Padomes Direktīva 2003/96/EK, ar ko restrukturē Kopienas sistēmu attiecībā uz enerģijas produktu un elektrības aplikšanu ar nodokļiem (“Enerģijas nodokļa direktīva”) (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.), kas nav ietverta EEZ līgumā.

(25)  Tas saskaņā ar Norvēģijas institūciju teikto attiecas uz silīcija metāla un ferosilīcija ražošanu.

(26)  1992. gada 19. oktobra Padomes Direktīva Nr. 92/82 EEK par akcīzes nodokļu likmju tuvināšanu attiecībā uz minerāleļļām (OV L 316, 31.10.1992., 19. lpp.).

(27)  Apkures degvielas pamatnodoklis tika ieviests 2000. gadā ar mērķi novērst pāreju no elektrības uz degvielu apkures nolūkā. Šis nodoklis tika uzlikts, balstoties uz to pašu nodokļu bāzi, kā minerāleļļas apliktas ar CO2 nodokli. Papīra un celulozes nozare ir pilnībā atbrīvota no apkures degvielas pamatnodokļa kopš tā ieviešanas brīža.

(28)  Lieta C-143/99 Adria Wien cauruļvads [2001] ECR I-8365, para. 49.

(29)  Skatīt iepriekšēju 19. zemsvītras piezīmi.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka plānu siltumnīcas gāzu emisiju atļauju tirgošanai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L275 25.10.2003., 32. lpp.), kas nav ietverta EEZ līgumā.

(31)  Vēlāk direktīva tika pieņemta kā 2003. gada 27. oktobra Padomes Direktīva 2003/96/EK, ar kuru restrukturē Kopienas sistēmu attiecībā uz enerģijas ieguves produktu un elektrības aplikšanu ar nodokli (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(32)  Atsauce izdarīta uz St.prp.Nr. 1 (2002-2003).

(33)  Skatīt iepriekšēju 31. zemsvītras piezīmi.

(34)  Līgums starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses (OV L 348, 27.12.1974., 17. lpp.). Šis divpusējais Brīvās tirdzniecības līgums paliek spēkā pēc EOTK līguma termiņa beigām. EOTK šī līguma tiesības un pienākumus nodeva Eiropas Kopienai 2002. gada 19. jūlija EK dalībvalstu valdību pārstāvju konferences lēmuma rezultātā. Ar EOTK līguma darbības termiņa izbeigšanos 2002. gada jūlijā valsts palīdzības traktējums Kopienā attiecībā uz EOTK sektoru tika integrēts EK līguma vispārējā tiesiskajā sistēmā.

(35)  Attiecībā uz tērauda sektoru skatīt EEZ līguma 26. protokolu kopā ar EEZ līguma 14. protokola 5. pantu. Attiecībā uz citiem produktiem skatīt EEZ līguma 14. protokola 1. pantu un 2. panta 1. punktu, kā arī līguma 1. pantu un tā pielikumu, kurā uzskaitīti produkti, kas minēti divpusējā Brīvā tirdzniecības līguma 1. pantā.

(36)  Skatīt Padomes Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 17 B nodaļas 17B.3.1. punkta 1) apakšpunktu par valsts palīdzības noteikumu piemērošanu attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar tiešu uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokli.

(37)  Skatīt Padomes Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 17 B nodaļas 17B.3.1. punkta 4) apakšpunktu un lietu 173/73 Itālija pret Komisiju [1974] ECR 709, para. 15.

(38)  Skatīt Padomes Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 17 B nodaļas 17B.3.1. punkta 4) apakšpunktu.

(39)  Skatīt galvenā advokāta Darmon atzinumu apvienotajās lietās C-72 un 73/91 Firma Sloman Neptun Schiffahrts [1993] ECR I-887, para. 50.

(40)  Lieta 173/73, citēta iepriekš, para. 15.

(41)  Lieta C-143/99, citēta iepriekš, para. 55. Skatīt arī lietu C-75/97 Beļģija pret Komisiju [1999] ECR I-3671, para. 31, kurā Tiesa nosprieda, ka “palielinātu samazinājumu ierobežojums noteiktiem sektoriem, kuriem šie samazinājuma līdzekļi piešķirti selektīvi, tā, lai tie izpildītu specifikas nosacījumu.”

(42)  Lieta C-143/99, citēta iepriekš, para. 48; un lieta C-75/97, citēta iepriekš, para. 32.

(43)  Skatīt Valsts palīdzība Nr. N 449/2001 – Vācija, Ekoloģiskā nodokļa reformas turpinājums pēc 2002. gada 31. marta; Valsts palīdzība Nr. C 42/03 (ex NN 3/B/2001 un NN 4/B/2001) – Zviedrija, Enerģijas nodokļa plāns; Valsts palīdzība Nr. NN 75/2002 – Somija, Diferencētas enerģijas nodokļa likmes par elektrību.

(44)  Lieta C-143/99, citēta iepriekš, para. 49.

(45)  Valsts palīdzība Nr. C 33/2003 (ex NN 34/2003) – Austrija, Kompensācija no enerģijas nodokļiem par gāzi un elektrību 2002. un 2003. gadā; Valsts palīdzība Nr. N 449/2001 – Vācija, Ekoloģiskā nodokļa reformas turpinājums pēc 2002. gada 31. marta; Valsts palīdzība Nr. NN 3/A/2001 un NN 4/A/2001) – Zviedrija, CO2 nodokļu plāna pagarināšana; Valsts palīdzība Nr. C 18/2001 (N 123/2000) – Apvienotā Karaliste, Klimata maiņas aplikšana ar nodokli.

(46)  Elektrības nodoklis tika piemērots, piemēram, pilnībā celtniecības nozarē (“Bygge- og anleggsvirksomhet”), kas atbilst statistiskajai klasifikācijai F, atbilstoši NACE F.

(47)  Norvēģijas elektrības nodoklis varētu novest pie situācijām, kad, piemēram, 75 % no biroja platības tiktu izmantots administratīvos nolūkos un rezultātā viss elektrības patēriņš visā ēkā tiktu atbrīvots no elektrības nodokļa.

(48)  Valsts palīdzība Nr. N 416/1999 – Dānija, Elektrības reforma. Skatīt Komisijas paziņojuma par valsts palīdzības noteikumu piemērošanu attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar tiešu uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem 16. punktu (OV C 384, 10.12.1998., 3. lpp.) un Padomes Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 17B nodaļas attiecīgo 17B.3.1. punkta 4) apakšpunktu (OV L 137, 08.06.2000., 22. lpp., un EEZ Pielikums Nr. 26, 08.06.2000., 12. lpp.).

(49)  Jo īpaši skatīt Dānijas likuma “Lov om afgift af electricitet” 11. sadaļu, pieejams http://147.29.40.90/DELFIN/HTML/A1998/0068929.htm.

(50)  Skatīt iepriekšēju 22. zemsvītras piezīmi.

(51)  Valsts palīdzība Nr. NN 3A/2001 un NN 4A/2001 – Zviedrija, CO2 nodokļa plāna pagarināšana. Skatīt lēmuma 3.5. un 4.3. punktu.

(52)  Direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

(53)  Direktīvas 22. apsvērums.

(54)  Padomes vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 15. nodaļa, ievads, 5. punkts.

(55)  Saskaņā ar Enerģijas nodokļa direktīvu tiek uzskatīts, ka vides aizsardzības nodokļu sistēmas raksturā un loģikā ir izslēgt mineraloģiskos procesus no sistēmas (2. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 22. izklāsts). Tomēr sistēmas raksturā un loģikā nevar būt dažu, bet ne visu, mineraloģisko procesu izslēgšana no enerģijas nodokļa, kā tas ir Norvēģijas nodokļu sistēmā.

(56)  Salīdzinājumam skatīt lietu C-53/00 Ferring SA v Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS) [2001] ECR I-9067, kurā Tiesa atzina, ka nodoklis, ar kādu aplikta tiešā medikamentu pārdošana aptiekām, nevis vairumtirdzniecības izplatītājiem, bija vienlīdzīgs ar selektīva nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu vairumtirdzniecības izplatītājiem. Šajā gadījumā divas izplatītāju grupas bija tiešā konkurencē viena ar otru, un konkrētajam nodoklim bija tieša ietekme uz konkurences attiecībām viņu starpā, un Francijas institūciju īpašs mērķis bija šādu ietekmi radīt.

(57)  Salīdzināt galvenā advokāta Tizzano atzinumu lietā C-53/00, Ferring, citēts iepriekš, para. 38.

(58)  Skatīt iepriekšējas zemsvītras piezīmes: 22. un 51.

(59)  Proti, 0,5 Euro per MWh, skatīt 10. pantu apvienojumā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EC I pielikuma C tabulu (citēta iepriekš).

(60)  Padomes Vadlīnijas attiecībā uz valsts palīdzību 25. nodaļa.

(61)  http://odin.dep.no/archive/mdvedlegg/01/17/T1386032.pdf.

(62)  OV L 316, 31.10.1992., 19. lpp.

(63)  Padomes Direktīva 2003/96/EK, ar ko restrukturē Kopienas sistēmu attiecībā uz enerģijas ieguves produktu un elektrības aplikšanu ar nodokli, citēta iepriekš.

(64)  Skatīt šajā sakarā: lieta C-242/00 Vācija pret Komisiju [2002] ECR I-5603, para. 28.

(65)  Lieta C-242/00 Vācija pret Komisiju, citēta iepriekš, para. 28. Attiecīgo pasākumu pieņemšanas saistošā ietekme tagad skaidri un nepārprotami noteikta Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola II daļas 19. panta 1. punkta otrajā teikumā.

(66)  Skatīt šajā sakarā: lieta C-313/90 CIRFS [1993] ECR I-1125, para. 36.

(67)  Salīdzināt, piemēram, Valsts palīdzība Nr. C 42/2003 - Zviedrija; Valsts palīdzība Nr. E 10/2000 – Vācija; un Valsts palīdzība Nr. C 37/2000 - Portugāle.

(68)  Lieta 313/90, CIRFS, citēta iepriekš, para. 35.

(69)  Salīdzināt: Ziņojuma par tiesas sēdi, para. 14 [1993] ECR-1151.

(70)  Līdzīgā kārtā iepriekš minētajā sākotnējā lēmumā attiecībā uz vides aizsardzības nodokļiem Zviedrijā Komisija uzskata, ka attiecīgo pasākumu akcepts no Zviedrijas puses pats par sevi rada līdz šim esošās palīdzības pārvēršanos jaunā palīdzībā tādā mērā, kādā esošie palīdzības plāni neatbilst jaunajām vadlīnijām. Līdzīgi kā šajā gadījumā Komisija pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas nav veikusi nekādu atšķirīgu Zviedrijas plānu atsevišķu izvērtējumu, salīdzināt: Valsts palīdzība Nr. C 42/2003.

(71)  Lieta C-242/00, citēta iepriekš, para. 28.

(72)  Lieta C-36/00 Spānija pret Komisiju [2002] ECR I-3243, para. 24, 25 un 32.

(73)  Skatīt Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola II daļas 14. pantu un, pirms 3. protokola grozījumu stāšanās spēkā 2003. gada 28. augustā, Padomes Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 6. nodaļas 6.2.3. punktu.

(74)  Salīdzināt: lieta C-169/95 Spānija pret Komisiju [1997] ECR I-135, para. 51; lieta C-24/95 Alcan Deutschland [1997] ECR I-1591, para. 25; un lieta T-55/99 Confederación Española de Transporte de Mercancías (CETM) [2000] ECR II-3207, para. 121 – 131.

(75)  1999. gada 22. marta Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka detalizētus noteikumus attiecībā uz EK līguma [ex] 93. pantu.

(76)  Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.

(77)  Būtībā šķiet ticami, ka lielākā daļa palīdzības saņēmēju uzzināja par to, ka Norvēģija akceptējusi atbilstošos pasākumus, kā arī par šaubām, kādas saistītas ar palīdzības plānu savienojamību vai nu 2002. gada maijā, kad sabiedrība tika informēta par to Norvēģijas valdības pārskatītajā budžetā 2002. gadam, vai arī 2002. gada oktobrī, kad valdība internetā publicēja savas piebildes attiecībā uz Padomes sākotnējo lēmumu un turklāt informēja sabiedrību par sākotnējā lēmuma galveno saturu valsts budžetā 2003. gadam, vai, vēlākais, 2002. gada decembrī, kad valdība publicēja ziņojumu par jauno Vides aizsardzības vadlīniju ietekmi uz elektrības nodokli.

(78)  Tas ir saskaņā ar Komisijas praksi (salīdzināt: Valsts palīdzība Nr. C33/2003 – Austrija), lai gan Komisija pirms Enerģijas nodokļu direktīvas pieņemšanas bija apsvērusi tikai tādu likmi, kas pazemināta līdz 20 – 25 procentiem no vispārējās nodokļa likmes, veidojot ievērojamu nacionālā nodokļa proporciju (Valsts palīdzība Nr. N 449/2001 – Vācija; Valsts palīdzība Nr. NN 3A/2001 un NN 4A/2001 – Zviedrija.

(79)  Skatīt Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola II daļas 14. panta 2. punktu un Vadlīniju attiecībā uz valsts palīdzību 34. nodaļu).

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/62

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

(2004. gada 9. septembris)

par Islandes statusu attiecībā uz šādām zivju slimībām: vīrusu hemorāģiskā septicēmija (VHS) un infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

(2004/C 319/09)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”), jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ņemot vērā EBTA valstu vienošanos par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, īpaši tās 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ņemot vērā tiesību aktu, kas minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 4.1.5. punktā – Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/67/EEK, kura attiecas uz veterinārsanitārajiem nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū, kas pielāgots ar EEZ līguma 1. protokolu, un jo īpaši šā tiesību akta 5. pantu,

ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumu Nr. 196/04/COL, ar ko pilnvaro dalībnieku ar īpašu atbildību par preču brīvu apriti pieņemt konkrētus lēmumus un pasākumus, un jo īpaši tā 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.	Pielikumā norādītās Islandes daļas tiek atzītas par apstiprinātu kontinentālo zonu un apstiprinātu piekrastes zonu saistībā ar zivīm attiecībā uz zivju slimībām – vīrusu hemorāģiskā septicēmija (VHS) un infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN).

2.	Šis lēmums stājas spēkā 2004. gada 15. septembrī.

3.	Šis lēmums ir adresēts Islandei.

4.	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/65

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

(2004. gada 9. septembris),

ar ko apstiprina Norvēģijas iesniegto shēmu visu zivju izņemšanai ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) inficētās Norvēģijas zivjaudzētavās

(2004/C 319/10)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”), jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ņemot vērā EBTA valstu vienošanos par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, īpaši tās 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ņemot vērā tiesību aktu, kas minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 3.1.7. punktā – Padomes 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/53/EEK, ar ko ievieš obligātos Kopienas pasākumus noteiktu zivju slimību kontrolei, kurā izdarīti grozījumi un kurš pielāgots ar EEZ līguma 1. protokolu, un jo īpaši šā tiesību akta 6. panta a) punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumu Nr. 196/04/COL, ar ko pilnvaro dalībnieku ar īpašu atbildību par preču brīvu apriti pieņemt konkrētus lēmumus un pasākumus, un jo īpaši tā 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.	Ar šo apstiprina Norvēģijas iesniegto režīmu visu zivju izņemšanai ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) inficētās Norvēģijas zivjaudzētavās.

2.	Šis lēmums stājas spēkā 2004. gada 15. septembrī.

3.	Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai.

4.	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/67

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

(2004. gada 9. septembris),

ar ko visu Norvēģijas piekrasti atzīst par apstiprinātu zonu attiecībā uz Bonamia ostreae un Marteilia refringens

(2004/C 319/11)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”), jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ņemot vērā EBTA valstu vienošanos par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, īpaši tās 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ņemot vērā tiesību aktu, kas minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 4.1.5. punktā – Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/67/EEK, kura attiecas uz veterinārsanitārajiem nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū, kas pielāgots ar EEZ līguma 1. protokolu, un jo īpaši šā tiesību akta 5. pantu,

ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumu Nr. 196/04/COL, ar ko pilnvaro dalībnieku ar īpašu atbildību par preču brīvu apriti pieņemt konkrētus lēmumus un pasākumus, un jo īpaši tā 1. punktu,

tā kā, lai iegūtu apstiprinātas zonas statusu attiecībā uz vienu vai vairākām gliemju slimībām – bonamiozi un marteiliozi, ja tās izraisa Bonamia ostreae (B. ostreae) un Marteilia refringens (M. refringens), EBTA valstis iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei (turpmāk tekstā – “iestāde”) pienācīgu pamatojumu un valstu noteikumus, ar ko nodrošina atbilstību minētajā tiesību aktā izstrādātajiem nosacījumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.	Pielikumā ir uzskaitītas Norvēģijai apstiprinātās zonas attiecībā uz B. ostreae un M. refringens.

2.	Šis lēmums stājas spēkā 2004. gada 15. septembrī.

3.	Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai.

4.	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/70

---

Process, ko 2004. gada 31. augustā pret EBTA Uzraudzības iestādi uzsākuši Fesil ASA un Finnfjord Smelteverk AS

(Lieta E-5/04)

(2004/C 319/12)

EBTA Tiesā 2004. gada 31. augustā pret EBTA Uzraudzības iestādi griezās Fesil ASA un Finnfjord Smelteverk AS, ko pārstāv Jan Magne Langseth, Advokat, Advokatfirmaet Schjødt AS, Dronning Mauds gt. 11, P.b. 2444 Solli, N-0201 Oslo.

Prasītājs uzskata, ka Tiesai būtu jāveic šādi pasākumi:

1.	jāanulē EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 30. jūnija Lēmums 148/04/COL un

2.	jānorīko EBTA Uzraudzības iestāde samaksāt tiesas procesa izdevumus.

Sniegta juridiskā un faktiskā pamatinformācija un prasības tiesiskais pamats

—	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumā 148/04/COL (“lēmums”) secināts, ka Norvēģijas pasākums, ar ko ražojošo rūpniecību un kalnrūpniecību atbrīvo no nodokļa par elektrības patēriņu, ir valsts atbalsts un ka tas ir jauns atbalsts no 2002. gada 1. janvāra.

—	Lēmumā secināts, ka attiecīgie pasākumi nav saderīgi ar EEZ līgumu un ka šis nesaderīgais atbalsts no atbalsta saņēmējiem jāatgūst.

—	EBTA Uzraudzības iestāde nav pareizi novērtējusi EEZ līguma 61. panta 1. punktu.

—	EBTA Uzraudzības iestāde pārkāpj savas pilnvaras, kas tai piešķirtas EEZ līgumā, nepareizi piemērojot EEZ līguma 61. panta 3. punktu un Vides pamatnostādnes.

—	Attiecīgā atbalsta atgūšanai no prasītājiem nav juridiska pamata.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/71

---

Process, ko 2004. gada 31. augustā pret EBTA Uzraudzības iestādi uzsākuši Prosessindustriens Landsforening, Borregaard, Elkem ASA, Norsk Hydro ASA, Eramet Norway AS, Norske Skogindustrier ASA, Södra Cell Folla AS, Tinfos Titan Iron KS un Yara International ASA

(Lieta E-6/04)

(2004/C 319/13)

EBTA Tiesā 2004. gada 31. augustā pret EBTA Uzraudzības iestādi griezās Prosessindustriens Landsforening, Borregaard, Elkem ASA, Norsk Hydro ASA, Eramet Norway AS, Norske Skogindustrier ASA, Södra Cell Folla AS, Tinfos Titan Iron KS un Yara International ASA, ko pārstāv Onno W. Brouwer, advocaat, and Michael Schuette, Rechtsanwalt, Freshfields Bruckhaus Derringer, Bastion Tower, Place du Champ de Mars 5, 1050 Brussels.

Prasītājs uzskata, ka Tiesai būtu jāveic šādi pasākumi:

1.	jāanulē EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 30. jūnija Lēmums 148/04/COL un

2.	jānorīko EBTA Uzraudzības iestāde samaksāt tiesas procesa izdevumus.

Sniegta juridiskā un faktiskā pamatinformācija un prasības tiesiskais pamats:

—	EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 30. jūnija Lēmums 148/04/COL (“lēmums”) attiecas uz elektrības nodokli, un tajā šā nodokļa nepiemērošana ražojošajai rūpniecībai uzskatīta par valsts atbalstu.

—	EBTA Uzraudzības iestāde ir pārkāpusi EEZ līguma 61. panta 1. punktu.

—	EBTA Uzraudzības iestāde ir pārkāpusi EEZ līguma 61. pantu un 3. protokola par valsts atbalstu II daļu attiecībā uz esošā atbalsta novērtēšanu kā jaunu atbalstu.

—	Lēmums pārkāpj juridiskas noteiktības principu.

—	EBTA Uzraudzības iestāde nav ievērojusi pareizu procedūru, pārkāpjot Vienošanās par EBTA Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 3. protokola II daļas 17., 18. un 19. pantu.

—	Lēmums pārkāpj EEZ līguma 61. un 62. pantu attiecībā uz atbalsta atgūšanu.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/72

---

Process, ko 2004. gada 1. septembrī pret EBTA Uzraudzības iestādi uzsākusi Norvēģijas Karaliste

(Lieta E-7/04)

(2004/C 319/14)

EBTA Tiesā 2004. gada 1. septembrī pret EBTA Uzraudzības iestādi griezās Norvēģijas Karaliste, ko pārstāv Ketil Bøe Moen, advokāta palīdze Ģenerālprokurora birojā (civillietas) un Ingeborg Djupvik, padomniece Ārlietu ministrijā, abiem darbojoties kā Oslo ģenerālprokurora (civillietas) nodrošinātiem pārstāvjiem.

Prasītājs uzskata, ka Tiesai būtu jāveic šādi pasākumi:

1.	jāanulē EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 30. jūnija Lēmums 148/04/COL un

2.	jānorīko EBTA Uzraudzības iestāde samaksāt tiesas procesa izdevumus.

Sniegta juridiskā un faktiskā pamatinformācija un prasības tiesiskais pamats:

—	EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 30. jūnija Lēmums 148/04/COL (“lēmums”) attiecas uz dabas resursu nodokļa pasākumiem Norvēģijā.

—	EBTA Uzraudzības iestāde lēmumā inter alia atzīst, ka četri Norvēģijas nodokļa pasākumi ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

—	EBTA Uzraudzības iestāde lēmumā norīko atgūt atbalstu, kas sniegts ar diviem no šiem nodokļa pasākumiem, pamatojoties uz apgalvojumu, ka attiecīgās atbalsta shēmas no 2002. gada 1. janvāra ir kļuvušas par jaunu atbalstu.

—	EBTA Uzraudzības iestāde ir pārkāpusi EEZ līguma 61. panta 1. punktu.

—	Attiecīgie nodokļa pasākumi nav jauns atbalsts.

—	Attiecīgā atbalsta atgūšanai no prasītājiem nav juridiska pamata.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/73

---

UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EAC65/04

Tempus III: Pretendentu rokasgrāmata 2004. – 2005. gadam

(2004/C 319/15)

1.   MĒRĶI UN APRAKSTS

Tempus ir Eiropas Komisijas sadarbības programma augstākās izglītības jomā Eiropā, ar ko paredz dotācijas augstākās izglītības attīstībai un pārstrukturēšanai partnervalstīs. Tempus sniedz atbalstu daudzpusējiem sadarbības projektiem, kuros iesaistās augstākās mācību iestādes no ES dalībvalstīm un tām partnervalstīm, kuras veido projektu konsorcijus. Tempus īstenošanai koordinēšanu starp valstīm nodrošina iespēja iesniegt projektus, kas attiecas uz tādām valstu prioritātēm, kuras ikgadēji nosaka Komisija un katras partnervalsts attiecīgās iestādes.

Tempus programmai ir trīs galvenie sadarbības instrumenti.

—	Individuālās mobilitātes stipendijas (IMS): paredzēti kā kompensācijas iespēja augstākās izglītības jomas akadēmiskajam un administratīvajam personālam ierobežotam mobilitātes laika posmam ārzemēs.

—	Strukturālie un papildu pasākumi (SPP): īstermiņa projekti, kuriem ir t.s. pieeja “no augšas uz apakšu” un kuri galvenokārt orientēti uz reformām valsts līmenī.

—	Kopīgie Eiropas projekti (KEP): vidēja termiņa projekti, kuriem ir t.s. pieeja “no apakšas uz augšu” un kuri orientēti uz reformām iestāžu līmenī.

2.   PRASĪBĀM ATBILSTĪGI PRETENDENTI

Tempus programmā var piedalīties iestādes un organizācijas, sākot no augstākās izglītības iestādēm līdz iestādēm, kas nav saistītas ar izglītību, kā, piemēram, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējsabiedrības, rūpniecības uzņēmumi un valsts iestādes.

Šīm iestādēm jāatrodas vienā no šādām valstīm, kas piedalās programmā:

—	divdesmit piecās Eiropas Kopienas dalībvalstīs;

—

partnervalstīs, kurās pašreiz ietilpst tādas Rietumbalkānu valstis kā Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, kā arī Serbija un Melnkalne (1), Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs – Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Mongolija, Krievijas Federācija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina un Uzbekistāna, kā arī Vidusjūras partnervalstīs, kuru sastāvā ir Alžīrija, Ēģipte, Izraēla (2), Jordānija, Libāna, Maroka, Palestīnas pašpārvalde, Sīrija un Tunisija.

Tempus projektos var piedalīties šādu valstu grupu iestādes un organizācijas, bet ievērojot pašfinansēšanās nosacījumu:

—	atlikušās kandidātvalstis – Bulgārija, Rumānija un Turcija. Bulgārija un Rumānija kā partnervalstis ir piedalījušās Tempus programmā no 1990. līdz 2000. gadam un guvušas vērtīgu pieredzi un pozitīvus rezultātus, kas var būt noderīgi projektu konsorcijiem,

—	24 valstu grupas locekles, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (pašlaik Austrālija, Kanāda, Islande, Japāna, Lihtenšteina, Norvēģija, Jaunzēlande, Šveice un Amerikas Savienotās Valstis).

3.   PROJEKTU BUDŽETS UN DARBĪBAS ILGUMS

Tempus programmu finansē ar reģionālās sadarbības programmām CARDS (Rietumbalkāni), MEDA (Vidusjūras valstis) un TACIS (Austrumeiropa, Kaukāzs un Centrālāzija). CARDS ietvaros Tempus programmai paredzētais pieejamais apjoms būs ap 15 miljoniem EUR, MEDA – ap 20 miljoniem EUR, arī Tacis ietveros paredzēts ap 20 miljoniem EUR.

Dotācijas, kas pieprasītas mobilitātes pasākumiem, sedz 100 % no mobilitātes pasākumu izmaksām. Individuālās mobilitātes stipendijas var pieprasīt pasākumiem no vienas līdz 8 nedēļām, bet to apjoms nedrīkst pārsniegt EUR 5 000.

Dotācijas, ko pieprasa strukturāliem un papildu pasākumiem, kā arī kopīgiem Eiropas projektiem, segs 95 % no kopējām attaisnotajām projekta izmaksām, atlikušos 5 % no kopējām attaisnotajām projekta izmaksām jāfinansē pretendentam, t.i., konsorcijam.

Strukturālo un papildu pasākumu ilgums ir līdz 1 gadam un maksimālais dotācijas apjoms ir attiecīgi EUR 150 000 strukturālajiem un EUR 100 000 papildu pasākumiem.

Maksimālais subsīdiju apjoms 2 gadu ilgiem kopīgiem Eiropas projektiem ir EUR 300 000, bet 3 gadu projektiem EUR 500 000.

4.   PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS TERMIŅI

Ikgadējie individuālo mobilitātes pabalstu pieteikumu iesniegšanas termiņi ir: 15. februāris, 15. jūnijs, 15. oktobris.

Ikgadējie strukturālo un papildu pasākumu pieteikumu iesniegšanas termiņi ir: 15. februāris, 15. oktobris

Ikgadējais kopīgo Eiropas projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir: 15. decembris.

5.   PAPILDU INFORMĀCIJA

Uzaicinājums iesniegt pieteikumus Tempus programmā (“Pretendentu rokasgrāmata” 2004.-2005. gadam) ir publicēts piecās valodās (angļu, franču, vācu, arābu, krievu valodā) tālāk norādītajā tīmekļa vietnē saitē “Iesniedziet pieteikumus Tempus programmai”(“Apply for Tempus”).

Lūdzu, ievērojiet, ka šajā vietnē ir publicēta informācija par attiecīgo partnervalstu izraudzītajiem pieteikumiem un to atbilstību dotāciju piešķiršanas prasībām. http://www.etf.eu.int/tempus.nsf

Finansējuma pieteikumos jāievēro uzaicinājumā izklāstītie nosacījumi un tie ir jāiesniedz noformēti veidlapās, kas publicētas kopā ar uzaicinājumu.

---

(1)  Saskaņā ar ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244 Kosovā ieviesta pagaidu starptautiskā civilā pārvalde.

(2)  Tā kā Izraēlas dalību programmā nefinansē no MEDA divpusējiem fondiem, valsts to sedz pati.

---

23.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/75

---

Aicinājums paust interesi par dalību Pārtikas ķēdes piesārņotājvielu zinātnes ekspertu grupā (CONTAM grupa)

(2004/C 319/16)

Šis ir aicinājums zinātniekiem, kas vēlas piedalīties Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnes ekspertu grupā. Iestāde ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1) un kas ir grozīta ar 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003.). Iestādes pastāvīgā mītne ir Parmā, Itālijā.

Iestādes Zinātniskā komiteja un zinātnes ekspertu grupas darbojas kopš 2003. gada maija. Šis aicinājums īpaši attiecas uz zinātnes ekspertiem ar īpašām zināšanām turpmāk minētajās jomās, un tā mērķis ir aizpildīt brīvās darba vietas Pārtikas ķēdes piesārņotājvielu grupā. Pašreizējais ekspertu saraksts ir pieejams vietnē http://www.efsa.eu.int/science_en.html.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

Viens no šīs iestādes galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt zinātnieku atzinumus, nostiprinot Kopienas tiesību aktus un politiku visās jomās, kas var tieši vai netieši ietekmēt pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu, kā arī ar tiem cieši saistītus aspektus dzīvnieku veselības un labklājības, kā arī augu veselības jomās. Tā sniedz neatkarīgu informāciju par minētajiem jautājumiem un brīdina par potenciāliem riska faktoriem. Tās uzdevums ir arī paust zinātniskus atzinumus par uzturu, īpašu uzmanību pievēršot Kopienas tiesību aktiem, ģenētiski modificētiem organismiem un jaunām pārtikas tehnoloģijām. Nodrošinot augstu neatkarības, pārredzamības un zinātniskas kvalitātes pakāpi, iestādei strauji jākļūst par atzītu atsauces centru šajā jomā. Iestādei ir savs kvalificēts personāls, turklāt tā pārzina kompetentu ES organizāciju tīklus, lai veicinātu savu darbību.

Iestādes zinātnes ekspertu grupu nozīme

Zinātnes ekspertu grupas ir atbildīgas par iestādes zinātnisko viedokļu nodrošināšanu savā kompetences jomā.

Zinātnes ekspertu grupas kompetence un atbilstošā pieredze, ko tā cer iegūt, izmantojot šo aicinājumu, ir šāda:

Pārtikas ķēdes piesārņotājvielu grupa (CONTAM grupa) risina jautājumus par piesārņotājvielām pārtikā un barībā, ar to saistītām jomām, kā arī nevēlamajām vielām, piemēram, dabīgajām toksiskajām vielām, mikotoksīniem un atliekām vai neatļautajām vielām, kas nav citu grupu kompetencē.

Vajadzīgā pieredze: vispārējā toksikoloģija, veterinārā toksikoloģija, toksikokinētika (modelēšana un metabolisms).

Zinātnes ekspertu grupu sastāvs

Zinātnes ekspertu grupā ir ne vairāk kā 21 neatkarīgs zinātnes eksperts. Zinātnes ekspertu grupu skaitu un nosaukumus Komisija pēc iestādes lūguma var pielāgot, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, saskaņā ar grozītās Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 2. punktu.

Atbilstības kritēriji

Pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt:

—	akadēmiskajam grādam atbilstošā zinātnes nozarē, ieteicams pēcdiploma izglītības līmenī,

—	vismaz 10 gadu profesionālajai pieredzei tādā līmenī, lai būtu minētā kvalifikācija.

Atlases kritēriji

Priekšroka tiks dota pretendentiem, kuriem ir:

—	pieredze riska zinātniskā izvērtēšanā un/vai zinātnisku konsultāciju sniegšanā jomās, kas ir saistītas ar pārtikas un barības nekaitīgumu kopumā, un īpaši jautājumos, kas ir Pārtikas ķēdes piesārņotājvielu zinātnes ekspertu grupas kompetencē,

—	pieredze zinātnisko darbu un publikāciju vērtēšanā, vēlams jomās, kas ir Pārtikas ķēdes piesārņotājvielu zinātnes ekspertu grupas kompetencē,

—	spēja analizēt sarežģītu informāciju un dokumentāciju, bieži no plaša zinātnes nozaru un informācijas avotu klāsta, kā arī prasme sagatavot zinātnisko viedokļu un ziņojumu projektus,

—	pierādīta zinātniskā izcilība vienā vai vēlams vairākās jomās, kas ir saistītas ar Pārtikas ķēdes piesārņotājvielu zinātnes ekspertu grupas darbības jomu,

—	profesionāla pieredze daudzdisciplīnu vidē, ieteicams starptautiskā kontekstā,

—	vadības un komunikācijas iemaņas.

Spēja izmantot modernos, elektroniskos dokumentu apmaiņas un saziņas līdzekļus tiks uzskatīta par priekšrocību, jo iestāde plāno šīs tehnoloģijas izmantot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Neatkarība un paziņojumi par saistībām un ieinteresētību

Zinātnes ekspertu grupu locekļus ieceļ individuāli. Pretendenti tiek lūgti pievienot paziņojumu par savu apņemšanos rīkoties neatkarīgi no jebkādas ārējas ietekmes un paziņojumu par ieinteresētību, ko varētu uzskatīt par traucēkli viņu neatkarībai.

Atlases process, apstiprināšana un termiņš

Pieteikumi, kas ir saskaņā ar atbilstības kritērijiem, tiks iesniegti salīdzinošai izvērtēšanai, ko, pamatojoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, veiks iestāde.

Iestāde patur tiesības apspriesties ar trešajām personām par pretendentu profesionālo pieredzi saistībā ar viņu pieteikumiem zinātnes ekspertu grupai.

Zinātnes ekspertu grupas locekļus ieceļ valde saskaņā ar izpilddirektora ierosinājumu. Pašreizējā zinātniskā komiteja un zinātnes ekspertu grupas darbojas kopš 2003. gada maija un tiks atjaunotas ik pēc trim gadiem.

Pretendentus var iecelt tikai kādā no zinātnes ekspertu grupām. Pretendentus ar viņu piekrišanu var iecelt zinātnes ekspertu grupā arī tad, ja viņi tai nav īpaši pieteikušies. Pretendentus, kas atbilst dalības kritērijiem, bet netiek iecelti, var iekļaut rezerves sarakstā, ko izmanto, ja rodas vakances.

Vienlīdzīgas iespējas

Iestāde īsteno Eiropas Savienības politiku par vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Piedalīšanās sanāksmēs

Grupas locekļiem ir jābūt gataviem regulāri apmeklēt zinātnes ekspertu grupas sanāksmes. Pieredze rāda, ka zinātnes ekspertu grupas rīko sanāksmes vidēji četras līdz sešas reizes gadā. Ekspertu grupas locekļiem, kas piedalās zinātnes ekspertu grupu darba grupās, iespējams, vajadzēs apmeklēt vairākas sanāksmes.

Zinātnes ekspertu grupu locekļi nesaņem algu, taču viņiem piešķir kompensāciju EUR 300 apmērā par katru pilnu sanāksmes dienu. Viņi saņem arī ceļojuma un uzturēšanās pabalstus atbilstoši tarifiem, kas noteikti iestādes reglamentā.

Pieteikumu iesniegšanas kārtība

Iestāde aicina izmantot pieteikumu veidlapas, kas ir pieejamas tiešsaistē, internetā, tomēr pieteikumus var nosūtīt arī pa pastu.

Pieteikumu veidlapas ir pieejamas iestādes vietnē www.efsa.eu.int un ir jāiesniedz, izmantojot šo vietni. Arī veidlapas papīra formātā ir pieejamas iestādes vietnē www.efsa.eu.int vai arī tās var piegādāt pa pastu no šādas adreses:

European Food Safety Authority (EFSA)

Anja Van Impe (Office 7/17)

Call for expression of interest – CONTAM Panel

Rue de Genève 10

B-1140 Brussels, Belgium

Pieteikumu veidlapas ierakstītā vēstulē jānosūta uz to pašu adresi.

Vēlāk var tikt pieprasīti papildu dokumenti.

Lai gan pretendenti pieteikumus var iesniegt jebkurā no Eiropas Kopienas oficiālajām valodām, pieteikumus ieteicams tomēr iesniegt angļu, franču vai vācu valodā, lai veicinātu atlases procedūras norisi.

Visi pieteikumi tiek uzskatīti par konfidenciāliem.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Pieteikumi ir jāsūta elektroniski tiešsaistē www.efsa.eu.int vai arī ar ierakstītu vēstuli uz iepriekš minēto adresi līdz 2005. gada 28. februārim (pasta zīmoga datums).

Iestāde ir tiesīga neņemt vērā ieinteresētības izpausmes, kas ir saņemtas pēc minētā datuma.

---

(1)  OV L 31, 1.1.2002., 1.–24. lpp.

---