18.11.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 281/3

LĪGUMS

(2004. gada 16. septembris)

starp Eiropas Centrālo banku un euro zonā neietilpstošo dalībvalstu centrālajām bankām, kas groza 1998. gada 1. septembra līgumu, ar kuru nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras

(2004/C 281/03)

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA (ECB) UN TO DALĪBVALSTU CENTRĀLĀS BANKAS, KURAS NEIETILPST EURO ZONĀ (TURPMĀK TEKSTĀ – “EURO ZONĀ NEIETILPSTOŠĀS VCB”),

tā kā:

(1)	Eiropadome savā 1997. gada 16. jūnija rezolūcijā (1) (turpmāk tekstā – “rezolūcija”) vienojās izveidot valūtas kursa mehānismu (turpmāk tekstā – “VKS II”) tad, kad 1999. gada 1. janvārī tiks sākts Ekonomikas un monetārās savienības trešais posms.

(2)	Saskaņā ar rezolūciju VKS II ir izveidots, lai palīdzētu nodrošināt to, ka dalībvalstis, kuras neietilpst euro zonā un kuras piedalās VKS II, īsteno uz stabilitāti vērstu politiku, veicina konverģenci un tādējādi veicina ar euro ieviešanu saistītos pasākumus.

(3)	Eiropas Centrālās bankas un euro zonā neietilpstošo dalībvalstu centrālo banku 1998. gada 1. septembra līgums, ar kuru nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (2) (turpmāk tekstā – “Centrālo banku līgums”), nosaka VKS II darbības procedūras.

(4)	Centrālo banku līguma 5. pantu jāaizstāj ar jaunu normu, lai ņemtu vērā euro pieaugošo starptautisko nozīmi kā vienai no galvenajām rezervju valūtām,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Centrālo banku līguma 5. panta grozījumi

Centrālo banku līguma 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“Intervences un citu darījumu procedūras

5.1. Euro zonā neietilpstošās VCB, kura emitē intervences valūtu, iepriekšēju piekrišanu saņem gadījumos, ja cita Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālā banka vēlas izmantot pirmās minētās bankas valūtu apjomos, kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās, saistībā ar neobligātu intervenci, tostarp vienpusēju intramarginālu intervenci.

5.2. Euro zonā neietilpstošā VCB nekavējoties paziņo ECB par to, ka tā ir izmantojusi euro apjomos, kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās, saistībā ar neobligātu intervenci, tostarp vienpusēju intramarginālu intervenci.

5.3. Pirms tādu darījumu veikšanas, kas saistīti ar vismaz vienas ārpus euro zonas valūtas vai euro izmantošanu un kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās, puse, kura vēlas veikt šādus darījumus, iepriekš par to paziņo attiecīgajai centrālajai bankai vai bankām. Šādos gadījumos attiecīgās centrālās bankas vienojas par rīcību, kas samazina iespējamās problēmas, tostarp par iespēju norēķinus par darījumu pilnībā vai daļēji veikt tieši šo divu centrālo banku starpā.”

2. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šis līgums stājas spēkā 2004. gada 1. oktobrī.

2. Šis līgums ir sastādīts angļu, franču un vācu valodās, un puses to ir attiecīgi parakstījušas. ECB, kura patur līgumu oriģinālus, katrai euro zonā ietilpstošajai un neietilpstošajai VCB nosūta līguma apstiprinātus eksemplārus angļu, franču un vācu valodās.

Frankfurtē pie Mainas, 2004. gada 16. septembrī

Eiropas Centrālās bankas

vārdā —

Česká národní banka

vārdā —

Danmarks Nationalbank

vārdā —

Eesti Pank

vārdā —

Central Bank of Cyprus

vārdā —

Latvijas Banka

vārdā —

Lietuvos bankas

vārdā —

Magyar Nemzeti Bank

vārdā —

Bank Ċentrali ta' Malta

vārdā —

Narodowy Bank Polski

vārdā —

Banka Slovenije

vārdā —

Národná banka Slovenska

vārdā —

Sveriges Riksbank

vārdā —

The Bank of England

vārdā —

(1) OV C 236, 2.8.1997., 5. lpp.

(2) OV C 345, 13.11.1998., 6. lpp. Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004. gada 29. aprīļa līgumu (OV C 135, 13.5.2004., 3. lpp.).

II Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu

18.11.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 281/5

Zviedrijas Karalistes ierosinājums pieņemt pamatlēmumu par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu, jo īpaši attiecībā uz smagiem pārkāpumiem, tostarp terora aktiem

(2004/C 281/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Zviedrijas Karalistes iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

1.	Viens no Savienības pamatmērķiem ir nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

2.	Šis mērķis jāsasniedz, novēršot un apkarojot noziedzīgus nodarījumus ar ciešāku tiesībsargājošo iestāžu sadarbību dalībvalstīs, tajā pašā laikā ievērojot cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principus un normas, uz ko balstās Savienība un kas ir vienota dalībvalstīs.

3.	Tās informācijas un izlūkdatu apmaiņa, kas attiecas uz noziedzību un noziedzīgām darbībām, ir pamats Savienības tiesībaizsardzības sadarbībai, nodrošinot vispārīgo mērķi – Savienības pilsoņu drošības uzlabošanu.

Savlaicīga pieeja precīzai un atjauninātai informācijai un izlūkdatiem ir būtisks elements, lai tiesībsargājošās iestādes varētu sekmīgi atklāt, novērst un izmeklēt noziedzību vai noziedzīgu darbību, jo īpaši zonā, kurā iekšējā robežkontrole ir atcelta. Tā kā teroristu un citu smagu noziedznieku darbības ir veiktas slepeni, tās jākontrolē un jāapmainās ar informāciju par aizdomās turētiem teroristiem īpaši ātrā veidā.

5.	Ir svarīgi tiesībsargājošo iestāžu iespējas iegūt informāciju un izlūkdatus par smagiem noziegumiem un terora aktiem no citām dalībvalstīm uzskatīt horizontāli, nevis uzsverot atšķirības attiecībā uz nozieguma veidiem vai kompetenču sadalījumu starp tiesībsargājošām iestādēm vai tiesu iestādēm.

Pašreiz efektīvu un ātru informācijas un izlūkdatu apmaiņu starp tiesībsargājošām iestādēm būtiski traucē oficiālās procedūras, administratīvās struktūras un juridiski šķēršļi, kas noteikti dalībvalstu tiesību aktos; šāds stāvoklis nav pieņemams Eiropas Savienības pilsoņiem, kas pieprasa lielāku drošību un efektīvāku tiesību aizsardzību, tajā pašā laikā aizsargājot cilvēktiesības.

Ir nepieciešams tiesībsargājošām iestādēm dot iespēju no citām dalībvalstīm prasīt un saņemt informāciju un izlūkdatus dažādās izmeklēšanas stadijās, no kriminālu izlūkdatu vākšanas stadijas līdz kriminālizmeklēšanas stadijai. Šajā ziņā dalībvalstu sistēmas atšķiras, bet šā pamatlēmuma jēga nav mainīt šīs sistēmas. Tomēr attiecībā uz konkrētiem informācijas un izlūkdatu veidiem tas paredz nodrošināt, ka Savienībā var ātri apmainīties ar konkrētu informāciju, kas ir būtiska tiesībsargājošām iestādēm, lai nekavētu smagu noziegumu un terora aktu izmeklēšanu.

8.	Tā kopīga tiesiskā pamata trūkums, kas attiecas uz efektīvu un ātru dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņu, ir nepilnība, kas būs jānovērš; tādējādi Padome uzskata par vajadzīgu pieņemt juridiski saistošu dokumentu par informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu.

9.	Dalībvalstu kopējai ieinteresētībai cīņā pret pārrobežu tipa noziegumiem jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp ātru un efektīvu tiesībaizsardzības sadarbību un pieņemtiem datu aizsardzības, pamatbrīvības, cilvēktiesību un indivīdu brīvību principiem un normām; ar šo tekstu panāk šo līdzsvaru.

10.	Deklarācijā par terorisma apkarošanu, ko Eiropadome pieņēma sanāksmē 2004. gada 25. martā, Eiropadome uzdod Padomei izskatīt pasākumus attiecībā uz dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu. Šis pamatlēmums izpilda šo uzdevumu.

11.

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis pamatlēmums papildina Šengenas acquis noteikumus jomā, kas minēta 1. pantā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem īstenošanas noteikumiem līgumam, ko noslēgusi Eiropas Savienības Padome un Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste attiecībā uz šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis ieviešanā, piemērošanā un attīstīšanā (1). Šā līguma izklāstītās procedūras ir ievērotas šajā pamatlēmumā.

12.	Personas datus, ko apstrādā saistībā ar šā pamatlēmuma īstenošanu, aizsargās saskaņā ar 1981. gada 28. janvāra Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi principiem.

13.	Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1. Šā pamatlēmuma mērķis ir paredzēt noteikumus, lai dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes efektīvi un ātri var apmainīties ar pašreizējo informāciju un izlūkdatiem, izmeklējot noziegumus vai veicot izlūkdatu ievākšanas darbības, un jo īpaši attiecībā uz smagiem pārkāpumiem, tostarp terora aktiem. Tas neskar labvēlīgākus notikumus valstu tiesību aktos, divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai režīmos starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un trešām valstīm un neierobežo Eiropas Savienības instrumentus par savstarpēju juridisko palīdzību vai nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās.

2. Šis pamatlēmums nenozīmē, ka dalībvalstīm ir pienākums vākt un glabāt informāciju un izlūkdatus tikai tāpēc, lai tos sniegtu citu dalībvalstu kompetentām tiesībsargājošām iestādēm.

3. Šis pamatlēmums nenozīmē, ka dalībvalstīm ir pienākums sniegt informāciju un izlūkdatus, ko tiesu iestāde izmantos kā pierādījumu; tas arī nepiešķir tiesības šādu informāciju vai izlūkdatus izmantot šim nolūkam. Ja dalībvalsts ir ieguvusi informāciju vai izlūkdatus saskaņā ar šo pamatlēmumu un vēlas to izmantot kā pierādījumu tiesvedībā, tai jāsaņem informācijas vai izlūkdatu sniedzējas dalībvalsts piekrišana, vajadzības gadījumā, izmantojot dalībvalstu spēkā esošos tiesu iestāžu sadarbības instrumentus.

4. Šis pamatlēmums nenozīmē, ka pastāv jebkāds pienākums gūt informāciju vai izlūkdatus, izmantojot piespiedu līdzekļus valstī, kas saņem pieprasījumu pēc informācijas vai izlūkdatiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

“kompetentā tiesībsargājošā iestāde”: valsts policija, muita vai cita iestāde, ko valsts tiesību akti pilnvaro atklāt, novērst vai izmeklēt nodarījumus vai noziedzīgu darbību un īstenot varu un izmantot piespiedu līdzekļus saistībā ar tādām darbībām. Tiesu iestādi uzskata par kompetentu tiesībsargājošu iestādi, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem informāciju vai izlūkdatus glabā tikai šā tiesu iestāde vai ir pieejami tikai tai;

b)	“nozieguma izmeklēšana”: tiesisks regulējums, ko ievēro kompetentās tiesībsargājošās vai tiesu iestādes, tostarp prokurori, veicot pasākumus, lai konstatētu un identificētu faktus, aizdomīgās personas un apstākļus attiecībā uz vienu vai vairākām noteiktām, specifiskām noziedzīgām darbībām;

“kriminālizlūkošanas darbība”: tiesisks regulējums, vēl nesasniedzot kriminālizmeklēšanas stadiju, ko pārrauga un vada tiesu iestādes, tostarp prokurori, kuru ievēro kompetenta tiesībsargājoša iestāde, kuru valsts tiesību akti pilnvaro vākt, apstrādāt un analizēt informāciju par noziegumiem vai noziedzīgām darbībām, lai konstatētu, vai ir veiktas vai varētu būt veiktas specifiskas noziedzīgas darbības;

“informācija un izlūkdati”: jebkura veida esošā informācija vai dati, kas ir vai nav novērtēti, apstrādāti un analizēti, ko var izmantot nozieguma izmeklēšanā vai kriminālizlūkošanas darbībā, lai atklātu, novērstu vai izmeklētu noziegumu vai noziedzīgu darbību. Šāda informācija vai izlūkdati ietver:

i)	informāciju un izlūkdatus kompetentu tiesībsargājošo iestāžu ierakstos vai lietās;

ii)	to informāciju un izlūkdatus citu iestāžu ierakstos vai lietās, kam kompetentām tiesībsargājošām iestādēm ir tieša vai netieša piekļuve;

iii)	tā informācija, attiecīgi katalogā vai ne, par telefona, mobilā telefona, teleksa, faksa, e-pasta vai tīmekļa vietnes abonentiem vai adreses, ko glabā telekomunikāciju uzņēmumi;

iv)	tā informācija par personām un kravu, ko glabā transporta uzņēmumi;

v)	jebkura veida cita informācija vai izlūkdati vai dati, kas ir vai nav novērtēti, apstrādāti un analizēti, kas iegūti saskaņā ar nozieguma izmeklēšanu vai kriminālizlūkošanas darbību vai ko var iegūt bez piespiedu līdzekļiem.

3. pants

Pārkāpumi

Saskaņā ar šo pamatlēmumu var apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem attiecībā uz nodarījumiem, kas saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem ir sodāmi ar brīvības atņemšanu, vai aizturēšanas orderi uz maksimālo laiku, kas ir vismaz 12 mēneši. Dalībvalstis var abpusēji vienoties šā pamatlēmuma piemērojamās procedūras piemērot plašākā jomā.

II SADAĻA

INFORMĀCIJAS UN IZLŪKDATU APMAIŅA

4. pants

Informācijas un izlūkdatu sniegšana

1. Dalībvalstis nodrošina spēju citu dalībvalstu kompetentām tiesībsargājošām iestādēm sniegt informāciju un izlūkdatus, ko glabā kompetentās tiesībsargājošās iestādes vai kas tām ir pieejami bez piespiedu līdzekļiem, saskaņā ar šo pamatlēmumu.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka, sniedzot informāciju un izlūkdatus citu dalībvalstu kompetentām tiesībsargājošām iestādēm, nepiemēro stingrākus nosacījumus kā tos, ko piemēro valsts līmenī, sniedzot un pieprasot informāciju un izlūkdatus.

3. Informāciju un izlūkdatus sniedz pēc tās kompetentas tiesībsargājošās iestādes prasījuma, kas veic nozieguma izmeklēšanu vai kriminālizlūkošanas darbību, ievērojot valsts tiesību aktu ierobežojumus.

4.a pants

Informācijas un izlūkdatu sniegšanas termiņi

1. Informāciju un izlūkdatus sniedz nekavējoties un ciktāl vien iespējams pieprasītā termiņā. Ja informāciju un izlūkdatus nevar sniegt pieprasītajā termiņā, kompetentā tiesībsargājošā iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu pēc informācijas un izlūkdatiem, paziņo termiņu, kurā to var sniegt. Šādu paziņojumu nosūta nekavējoties.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tām ir izstrādātas procedūras, lai tās varētu ilgākais 12 stundu laikā atbildēt uz pieprasījumiem sniegt informāciju un izlūkdatus, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts norāda, ka tā veic nozieguma izmeklēšanu vai kriminālizlūkošanas darbību attiecībā uz šādiem nodarījumiem, kā noteikts pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos:

—	līdzdalība kriminālā organizācijā,

—	terorisms,

—	cilvēku tirdzniecību,

—	bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija,

—	nelikumīga narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecība,

—	nelikumīga ieroču, munīcijas un sprāgstvielu tirdzniecība,

—	korupcija,

—	krāpšana, tostarp krāpšana, kas apdraud Eiropas Kopienu finanšu intereses 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību nozīmē,

—	noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

—	naudas, tostarp eiro, viltošana,

—	datornoziegumi,

—	noziegumi pret vidi, tostarp apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība,

—	palīdzība nelikumīgi iebraukt un uzturēties,

—	slepkavība, smagi miesas bojājumi,

—	nelikumīga cilvēku orgānu un audu tirdzniecība,

—	personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

—	rasisms un ksenofobija,

—	organizēta vai bruņota laupīšana,

—	kultūras preču, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

—

krāpšana,

—	rekets un izspiešana,

—	izstrādājumu viltošana un pirātisms,

—	administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

—	maksāšanas līdzekļu viltošana,

—	nelikumīga hormonu un citu augšanas veicinātāju tirdzniecība,

—	nelikumīga kodolmateriālu vai radioaktīvo materiālu tirdzniecība,

—	zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība,

—	izvarošana,

—	dedzināšana,

—	noziegumi, kuri ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā,

—	kuģa vai lidaparāta sagrābšana,

—

sabotāža,

—	rīcība, kas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, tostarp tādu noteikumu neievērošanau, kas attiecas uz braukšanas un atpūtas laikposmiem un bīstamām precēm,

—	preču kontrabanda,

—	intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi,

—	draudi un vardarbība pret cilvēkiem un īpašumu, jo īpaši vardarbība sporta pasākumos vai starptautiskos pasākumos, piemēram, Eiropadomes sanāksmēs,

—	spīdzināšana.

Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts norāda, ka tā vēlas informāciju saņemt ātrāk, pieprasījuma saņēmēja valsts pieliek visus pūliņus, lai uz pieprasījumu atbildētu ātri.

5. pants

Pieprasījumi pēc informācijas un izlūkdatiem

1. Informāciju un izlūkdatus var pieprasīt, lai atklātu, novērstu vai izmeklētu noziedzību vai noziedzīgu darbību, kas saistīta ar 3. pantā minētajiem noziegumiem, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīga informācija un izlūkdati ir pieejami citā dalībvalstī.

2. Pieprasījuma iesniedzēja kompetentā tiesībsargājošā iestāde neprasa vairāk informācijas vai izlūkdatu un nenosaka īsākus termiņus, kā vajadzīgs pieprasījuma pamatnolūka izpildei.

3. Pieprasījumos pēc informācijas vai izlūkdatiem ir vismaz tā informācija, kas iekļauta šā pamatlēmuma pielikumā (vēl jāsagatavo).

6. pants

Personu kategorijas, par kurām var apmainīties ar informāciju vai izlūkdatiem

1. Informācijas un izlūkdatu apmaiņa saskaņā ar šo pamatlēmumu var atteikties uz personām, kuras saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja valsts tiesību aktiem:

a)	tur aizdomās par to nozieguma vai noziedzīgas darbības veikšanu vai dalību tajā, kas saistīts ar 3. pantā minētajiem noziegumiem, vai

b)	pēc kriminālu izlūkdatiem vai citiem nenoliedzamiem apstākļiem varētu veikt to noziegumu vai noziedzīgo darbību vai piedalīties tajā, kas saistīts ar 3. pantā minētajiem noziegumiem, vai

c)	nav a) vai b) kategorijā, bet ir faktiski iemesli domāt, ka informācijas un izlūkdatu apmaiņa, kā nozieguma izmeklēšanas vai kriminālizlūkošanas darbības vajadzīga daļa, palīdzētu atklāt, novērst vai izmeklēt noziedzību vai noziedzīgu darbību, kas saistīta ar 4.a panta minētajiem noziegumiem.

2. Var arī apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem, lai identificētu personas, kas ietilpst 1. kategorijas a) līdz c) apakškategorijā.

7. pants

Sakaru kanāli

1. Saskaņā ar šo pamatlēmumu var apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem, izmantojot SIRENE biroju vai saskaņā ar 4. panta 4. punktu un 5. panta 4. punktu Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija) vai muitas lietās izmantojot centrālās vienības, kas noteiktas 5. panta 1. punktā Konvencijā par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību, vai izmantojot jebkuru citu sistēmu, ko Eiropas Savienības dalībvalstis ir izveidojušas divpusējā vai daudzpusējā līmenī. Trijos mēnešos pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā jebkuru tādu sistēmu dara zināmu Padomes Ģenerālsekretariātam un pēc tam citām dalībvalstīm. Šo ziņojumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

2. Dalībvalstis var par katru gadījumu atsevišķi, vai vispārīgi var vienoties, ka informācijas un izlūkdatu apmaiņai saskaņā ar šo pamatlēmumu var izmantot citus kanālus, piemēram, sakaru ierēdņus vai tieši starp valsts un vietējām tiesībsargājošām iestādēm.

3. Informāciju vai izlūkdatu apmaiņu, kas nav saskaņā ar Eiropola Konvencijas 4. panta 4. punktu un 5. panta 4. punktu, dara zināmu arī Eiropolam saskaņā ar Eiropola Konvenciju, ciktāl apmaiņa attiecas uz noziegumu vai noziedzīgu darbību, kas ietilpst Eiropola pilnvarās.

8. pants

Spontāna informācijas un izlūkdatu apmaiņa

1. Neskarot 11. panta a) līdz c) pantu, kompetentās tiesībsargājošās iestādes bez pieprasījuma sniedz citu attiecīgu dalībvalstu kompetentām tiesībsargājošām iestādēm informāciju un izlūkdatus, ja ir faktiski iemesli domāt, ka informācija un izlūkdati varētu palīdzēt atklāt, novērst vai izmeklēt noziedzību vai noziedzīgu darbību, kas saistīts ar 4.a pantā minētajiem noziegumiem.

2. Informācijas un izklūkdatu sniegšanai jāaprobežojas ar to, ko uzskata par attiecīgu un vajadzīgu, lai sekmīgi atklātu, novērstu vai izmeklētu attiecīgo noziedzību vai noziedzīgu darbību.

9. pants

Datu aizsardzība

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka izveidotos datu aizsardzības noteikumus un standartus, ko piemēro, izmantojot 7. panta 1. punktā minētos sakaru kanālus, piemēro arī, izmantojot šajā pamatlēmumā paredzēto informācijas un izlūkdatu apmaiņas procedūru.

2. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka, izmantojot 7. panta 2. punktā minēto sakaru kanālu, piemēro līdzvērtīgus 1. punktā minēto datu aizsardzības standartus attiecībā uz šajā pamatlēmumā paredzēto vienkāršoto informācijas un izlūkdatu apmaiņas procedūru.

3. Informāciju un izlūkdatus, tostarp personas datus, ko sniedz saskaņā ar šo pamatlēmumu, kompetentās tiesībsargājošas iestādes dalībvalstī, kas to saņēmusi, var izmantot šādos nolūkos:

a)	lietās, kam piemēro šo pamatlēmumu;

b)	citos tiesas procesos, kas ir tieši saistīti ar a) apakšpunktā minēto lietu;

c)	lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai;

d)	jebkuram citam nolūkam, tostarp kriminālvajāšanai vai administratīvām lietām, tikai ja iegūta tās kompetentās tiesībsargājošas iestādes iepriekšēja skaidra piekrišana, kas sniegusi informāciju vai izlūkdatus.

4. Sniedzot informāciju un izlūkdatus saskaņā ar šo pamatlēmumu, sniedzēja kompetentā tiesībsargājošā iestāde saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem saņēmēja kompetentā tiesībsargājošā iestāde izmanto sniegto informāciju un izlūkdatus. Var arī paredzēt nosacījumus par tās nozieguma izmeklēšanas vai kriminālizlūkošanas rezultāta ziņošanu, attiecībā uz ko veikta informācijas un izlūkdatu apmaiņa. Saņēmējai kompetentajai tiesībsargājošajai iestādei šādi nosacījumi ir saistoši.

10. pants

Konfidencialitāte

Katrā konkrētā informācijas vai izlūkdatu apmaiņas gadījumā kompetentās tiesībsargājošās iestādes pienācīgi ņem vērā izmeklēšanas slepenības prasības. Šajā sakarā kompetentās tiesībsargājošās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem garantē visu to informāciju un izlūkdatu konfidencialitāti, kas konstatēta kā konfidenciāla.

11. pants

Informācijas vai izlūkdatu neizpaušanas iemesli

Kompetentā tiesībsargājošā iestāde var atteikties sniegt informāciju vai izlūkdatus tikai gadījumā, ja ir faktiski iemesli domāt, ka informācija vai izlūkdatu sniegšana:

a)	kaitētu būtiskām pieprasījuma saņēmējas valsts drošības interesēm vai

b)	apdraudētu nozieguma izmeklēšanas vai kriminālizlūkošanas darbības iznākumu, vai

c)	gadījumā, ja pieprasītā informācija un izlūkdati ir acīm redzami neproporcionālā vai nepiemērotā attiecībā uz nolūkiem, kā dēļ tā ir pieprasīta.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ievērotu šā pamatlēmuma noteikumus divus gadus pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā.

2. Dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstus, ar kuriem to tiesību aktos iekļauj saistības, ko tām uzliek šis pamatlēmums. Pamatojoties uz šo un citu informāciju, Komisija līdz diviem gadiem pēc 1. punktā minētā datuma iesniedz Padomei ziņojumu par šā pamatlēmuma darbību. Padome vēlākais gadu pēc šā datuma novērtē, kā dalībvalstis panākušas atbilstību šim pamatlēmumam.

13. pants

Saistība ar citiem līgumiem

1. Ar šo atceļ Šengenas līguma izpildes konvencijas 39. panta 1. un 2. punktu.

2. Dalībvalstis var turpināt piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus, kas ir spēkā šā pamatlēmuma pieņemšanas dienā, ciktāl šādi nolīgumi un režīmi ļauj papildināt vai paplašināt šā pamatlēmuma nolūkus un veicina to informācijas un izlūkdatu apmaiņas procedūru vienkāršošanu vai turpmāku atvieglošanu, kas ietilpst šā pamatlēmuma jomā.

3. Dalībvalstis var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus pēc šā pamatlēmuma spēkā stāšanās dienas, ciktāl šādi nolīgumi vai režīmi ļauj papildināt vai paplašināt šā pamatlēmuma nolūkus un veicina to informācijas un izlūkdatu apmaiņas procedūru vienkāršošanu vai turpmāku atvieglošanu, kas ietilpst šā pamatlēmuma jomā.

4. 2. un 3. punktā minētie nolīgumi un procedūras nekad nedrīkst ietekmēt attiecības ar dalībvalstīm, kuras nav to puses.

5. Trijos mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, dalībvalstis informē Padomi un Komisiju par pašreizējiem 2. punktā minētājiem nolīgumiem un procedūrām, ko tās vēlas turpināt piemērot.

6. Dalībvalstis arī informē Padomi un Komisiju par jauniem nolīgumiem vai procedūrām trīs mēnešos pēc to parakstīšanas, kā minēts 3. punktā.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.

(vieta)

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 281

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	47. sējums 2004. gada 18. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Komisija
2004/C 281/1	Euro maiņas kurss	1

2004/C 281/2	Atkārtots paziņojums par iepriekš paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.3561-Deutsche Telekom/EuroTel) — Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004	2

	Eiropas Centrālā banka
2004/C 281/3	Līgums (2004. gada 16. septembris) starp Eiropas Centrālo banku un euro zonā neietilpstošo dalībvalstu centrālajām bankām, kas groza 1998. gada 1. septembra līgumu, ar kuru nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras	3

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3026
JPY	Japānas jēna	135,97
DKK	Dānijas krona	7,4329
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,70135
SEK	Zviedrijas krona	8,971
CHF	Šveices franks	1,5203
ISK	Islandes krona	86,83
NOK	Norvēģijas krona	8,1265
BGN	Bulgārijas leva	1,9559
CYP	Kipras mārciņa	0,5777
CZK	Čehijas krona	31,328
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	244,60
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6811
MTL	Maltas lira	0,4323
PLN	Polijas zlots	4,2577
ROL	Rumānijas leja	39 900
SIT	Slovēnijas tolērs	239,79
SKK	Slovakijas krona	39,443
TRL	Turcijas lira	1 893 100
AUD	Austrālijas dolārs	1,6709
CAD	Kanādas dolārs	1,5506
HKD	Hongkongas dolārs	10,1257
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8446
SGD	Singapūras dolārs	2,1458
KRW	Dienvidkorejas vons	1 405,51
ZAR	Dienvidāfrikas rands	7,7866

	II Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu
2004/C 281/4	Zviedrijas Karalistes ierosinājums pieņemt pamatlēmumu par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu, jo īpaši attiecībā uz smagiem pārkāpumiem, tostarp terora aktiem	5