Māstrihtas līgums par Eiropas Savienību

 

KOPSAVILKUMS:

Līgums par Eiropas Savienību

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Eiropas Kopienas (1. pīlārs)

Šajā pīlārā ir sagrupētas tradicionālās darbības, darba un lēmumu pieņemšanas procedūras, ko veic trīs ES sākotnējās organizācijas:

Kopējā ārpolitika un drošības politika (2. pīlārs)

Tā mērķis ir:

Sadarbība tieslietās un iekšlietās (3. pīlārs)

Tā mērķis ir garantēt sabiedrībai augsta līmeņa drošību, veicot šādas darbības:

Ekonomikas un monetārā savienība

ES valstīm ir pienākums:

Vienota valūta (euro)

Šo valūtu:

Jaunas politikas jomas

ES tiek nodota atbildība par:

Sociālais protokols

Eiropas pilsonība

Eiropas pilsoņa statuss visiem ES valstu valstspiederīgajiem dod tiesības:

Institucionālas izmaiņas

Tās ietver:

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas tika parakstīts 1992. gada 7. februārī un stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī.

KONTEKSTS

Māstrihtas līgums, kas oficiāli zināms kā Līgums par Eiropas Savienību, bija “jauna pakāpe, veidojot vēl ciešāku Eiropas tautu savienību”, iepriekšējām kopienām piešķirot politisku nozīmi.

PAMATDOKUMENTS

Līgums par Eiropas Savienību (OV C 191, 29.7.1992., 1.–112. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2018