Partnerību mērķis ir arī nodrošināt pamatu sadarbībai likumdošanas, ekonomikas, sociālajā, finanšu, zinātnes, civilajā, tehnoloģiskajā un kultūras jomā.

Ar lēmumu ES vārdā noslēdz nolīgumus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES ir noslēgusi astoņus partnerības un sadarbības nolīgumus (PSN) vai uzlabojusi partnerības nolīgumus ar trešajām valstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Kirgizstānu (Kirgizstānas Republiku), Krieviju, Uzbekistānu un Turkmenistānu.

PSN ar Turkmenistānu vēl jāratificē Eiropas Parlamentam starp pusēm, kuras daļēji regulē pagaidu nolīgums un daļēji – 1990. gada nolīgums starp ES un bijušo Padomju Sociālistisko Republiku savienību (PSRS).

Ar padziļināto partnerības un sadarbības nolīgumu (PPSN) ar Kazahstānu tiek grozīts un aizstāts iepriekšējais partnerības un sadarbības nolīgums.
Pašlaik provizoriski tiek piemērots visaptverošais un pastiprinātais partnerattiecību nolīgums (VPPN) ar Armēniju. Pēc stāšanās spēkā tas atjauninās un aizstāts iepriekšējo partnerības un sadarbības nolīgumu.
Vairākas no minētajām valstīm ir ES kaimiņattiecību politikas partnervalstis, kurām nolīgumi nodrošina pamatu politikas īstenošanai.
PSN ar Krieviju paredz arī nepieciešamo nosacījumu radīšanu turpmākās brīvās tirdzniecības zonas izveidei.

Galvenie apsvērumi

Puses vienojas par konkrētiem katra nolīguma noteikumiem, ņemot vērā abu pušu divpusējos mērķus. Tomēr daudziem ir kopīgas iezīmes un līdzīgi formāti, tostarp tālāk norādītie.

Vispārīgie principi attiecībā uz demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību principu ievērošanu. Tirgus ekonomika ir arī mērķis, kas noteikts visos nolīgumos. Nolīgumos kā svarīgi ir noteikti arī vairāki citi principi, piemēram:
- tiesiskums un laba pārvaldība;
- cīņa pret korupciju un starptautiskās organizētās noziedzības un terorisma dažādām izpausmēm;
- ilgtspējīgas attīstības veicināšana;
- efektīvas daudzpusējās attiecības.
Divpusēja politiskā dialoga izveide: mērķis ir veicināt vienotu nostāju attiecībā uz starptautiskiem jautājumiem, kas rada abpusējas bažas, un sadarboties, lai nodrošinātu stabilitāti, drošību un demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu.
- Dialogs tiek īstenots ministru līmenī (sadarbības padome vai partnerības padome), parlamentārā līmenī (parlamentārā padome) un augstākā civildienesta līmenī, kā arī izmantojot diplomātiskos kanālus un ekspertu sanāksmes.
- Līgumā ar Krieviju ir paredzēts arī dialogs prezidentu līmenī.
Tiesiskums, brīvība un drošība: prioritātes var būt šādas:
- nostiprināt tiesiskumu un iestādes visos pārvaldes līmeņos kopumā, jo īpaši tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā;
- uzlabot dialogu un sadarbību saistībā ar migrāciju, patvērumu un pārrobežu pārvaldību;
- apkarot organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi: ES un attiecīgā valsts viena otrai piešķir vislielākās labvēlības režīmu. Tās arī izveido preču brīvu tranzītu caur savu vai otras valsts teritoriju.
- Attiecībā uz precēm, kas tiek uz laiku ievestas, katra puse piešķir otrai pusei atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem.
- Importa kvantitatīvos ierobežojumus vairs nevar piemērot starp pusēm, un preces jātirgo par to tirgus cenu.
- Tiek izveidoti arī nosacījumi attiecībā uz nodarbinātību, uzņēmējsabiedrību dibināšanu un to darbību, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, kārtējiem maksājumiem un kapitālu.
Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība.
Ekonomiskā un nozaru sadarbība var aptvert plašāku jomu un nozaru loku, lai panāktu pakāpenisku tuvināšanos ES tiesību aktiem un praksei, kā arī attiecīgajos gadījumos tuvināšanos starptautiskajām normām un standartiem. Nozares var būt šādas:
- lauksaimniecības un pārtikas nozare;
- enerģētika;
- makroekonomiskā sadarbība;
- valsts finanšu pārvaldība;
- nodokļu politika;
- tūrisms;
- vide;
- rūpniecības un uzņēmumu politika;
- sadarbība nodarbinātības, sociālās politikas un iespēju vienlīdzības jautājumos;
- pilsoniskās sabiedrības sadarbība;
- pārrobežu un reģionālā sadarbība.
Sadarbība kultūras jomā.
Sadarbība finanšu jomā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Padziļinātais Partnerības un sadarbības nolīgums (PPSN) ar Kazahstānu stājās spēkā 2020. gada 1. martā.

Līdz ratifikācijai Visaptverošo un pastiprināto partnerattiecību nolīgumu (VPPN) ar Armēniju provizoriski piemēro kopš 2018. gada 1. jūnija.
PSN ar Tadžikistānu stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.
PSN ar Uzbekistānu, Azerbaidžānu un Kirgizstānu stājās spēkā kopš 1999. gada 1. jūlijā.
PSN ar Krieviju stājās spēkā kopš 1997. gada 1. decembrī.

KONTEKSTS

PSN parasti sākotnēji noslēdz uz desmit gadiem, bet tos automātiski atjauno katru gadu, ja vien kāda no pusēm neiebilst pret to.
Plašāka informācija:
- Sarunas un nolīgumi (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Visaptverošs un pastiprināts partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (OV L 23, 26.1.2018., 4–466. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2018/104 (2017. gada 20. novembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (OV L 23, 26.1.2018., 1.–3. lpp.)

Partnerības un sadarbības nolīgums, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses (OV L 350, 29.12.2009., 3.–51. lpp.)

Padomes un Komisijas Lēmums 2009/989/EK, Euratom (2009. gada 17. novembris) par Partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšanu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses (OV L 350, 29.12.2009., 1.–2. lpp.)

Partnerības un sadarbības nolīgums par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses (OV L 229, 31.8.1999., 3.–52. lpp.)

Padomes un Komisijas Lēmums 1999/593/EK, ECSC, Euratom (1999. gada 31. maijs) par noslēgto Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekijas Republiku, no otras puses (OV L 229, 31.8.1999., 1.–2. lpp.)

Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (OV L 246, 17.9.1999., 3.–51. lpp.)

Padomes un Komisijas Lēmums 99/614/EK, ECSC, Euratom (1999. gada 31. maijs) par Partnerības un sadarbības līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (OV L 246, 17.9.1999., 1.–2. lpp.)

Partnerības un Sadarbības Līgums par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses (OV L 196, 28.7.1999., 48.–89. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes un Komisijas Lēmums 1999/491/EK, ECSC, Euratom (1999. gada 12. maijs) par Partnerības un sadarbības līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses (OV L 196, 28.7.1999, 46.–47. lpp.)

Padziļināts partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (OV L 29, 4.2.2016., 3.–150. lpp.)

Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (OV L 327, 28.11.1997., 3.–69. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes un Komisijas Lēmums 97/800/ECSC, EK, Euratom (1997. gada 30. oktobris) par Partnerības un sadarbības līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (OV L 327, 28.11.1997., 1.–2. lpp.)

Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību (OV L 68, 15.3.1990., 3.–17. lpp.)

Padomes Lēmums 90/116/EEK (1990. gada 26. februāris) par Eiropas Ekonomikas kopienai slēdzamo Eiropas Ekonomikas kopienas, Eiropas Atomenerģijas kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību (OV L 68, 15.3.1990., 1. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Paziņojums par Visaptverošā un pastiprinātā partnerības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, provizorisku piemērošanu (OV L 122, 17.5.2018., 1. lpp.)

Informācija par datumu, kad stājas spēkā Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses (OV L 350, 29.12.2009., 57. lpp.)

Informācija par datumu, kad stājies spēkā līdzdalība un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžāna Republiku, no otras puses (OV L 261, 7.10.1999., 41. lpp.)

Informācija par to, ka stājas spēkā līdzdalība un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses (OV L 248, 21.9.1999., 35. lpp.)

Informācija par datumu, kad stājies spēkā līdzdalība un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, Uzbekistānas Republiku, no otras puses (OV L 248, 21.9.1999., 36. lpp.)

Informācija par to, ka stājas spēkā Padziļināts partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (OV L 51, 25.2.2020., 2. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 12.06.2020