PTO līgumi

KOPSAVILKUMS:

Padomes Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu ES vārdā — preču tirdzniecības aspekti

Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Protokols, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN NOLĪGUMA MĒRĶIS?

Ar lēmumu Eiropas Kopienas (tagad Eiropas Savienība) vārdā apstiprina nolīgumu, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nobeiguma akts, kurā ietverti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultāti

• Ar šo lēmumu Padome Eiropas Kopienas vārdā attiecībā uz to daļu, kas ir Eiropas Kopienas kompetencē, apstiprina daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultātus, kas atspoguļojas Marakešas Nobeiguma aktā, ko 1994. gada 15. aprīlī Marokā parakstīja Eiropas Kopienas un dalībvalstu pārstāvji.
• Marakešas Nobeiguma aktā ietverts saraksts ar daudzpusējiem un plurilaterāliem līgumiem, ministru lēmumiem un deklarācijām, kurās precizēti dažu līgumu noteikumi. Daudzpusējie tirdzniecības līgumi un ar tiem saistītie juridiskie instrumenti ir saistoši visām PTO dalībvalstīm. Plurilaterāli līgumi gan ir daļa no PTO līgumiem, tomēr no tiem neizriet nekādas tiesības vai pienākumi tām PTO dalībniecēm, kas tos nav pieņēmušas.
• Līgumam par PTO izveidošanu ir vairāki pielikumi, kas ietver īpašus līgumus, 1.A pielikums ietver daudzpusējos līgumus par preču tirdzniecību. Tie ir:
  • Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, 1994 (GATT 1994) (ietver GATT 1947);
  • Līgums par lauksaimniecību;
  • Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu;
  • Līgums par tekstilijām un apģērbu;
  • Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā;
  • Līgums par investīciju pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību;
  • Antidempinga līgums;
  • Līgums par muitas vērtības noteikšanu;
  • Līgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju;
  • Līgums par izcelsmes noteikumiem;
  • Līgums par importa licencēšanu;
  • Līgums par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem;
  • Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.
• PTO līguma 1.B pielikums ietver Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS).
• 1.C pielikums ietver Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), ieskaitot kontrafaktu preču tirdzniecību.
• 2. pielikumā ietverta Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu.
• 3. pielikums veltīts PTO dalībvalstu tirdzniecības politikas pārraudzības mehānismam.
• Visbeidzot, 4. pielikums ietver plurilaterāros tirdzniecības nolīgumus. Tie ir:
  • Līgums par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem;
  • Līgums par valsts pasūtījumu (pārskatīts 2012. gadā);
  • Starptautiskais līgums par piena produktiem (atcelts 1997. gadā);
  • Starptautiskais līgums par liellopu gaļu (atcelts 1997. gadā).

Līgums par PTO izveidošanu

• Šis līgums nosaka pastāvīgu institucionālu struktūru konkrētajiem iepriekš minētajiem līgumiem.
• PTO ir pastāvīga organizācija, kas ir tiesību subjekts un kam piemīt visas tiesību subjekta pazīmes. Visas GATT dalībnieces kļuva par PTO dalībniecēm 1995. gada 1. janvārī. Kopš tā laika kandidātvalstīm, kas vēlas pievienoties PTO, ir jāizpilda pievienošanās procedūra, kas izklāstīta Līgumā par PTO izveidošanu.
• PTO dalībnieces organizācijai izvirzījušas šādus mērķus:
  • celt dzīves līmeni;
  • nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī pieaugošu reālo ienākumu apjomu un faktisko pieprasījumu;
  • izvērst preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību;
  • gādāt par ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību;
  • ņemt vērā jaunattīstības valstu vajadzības.
• PTO funkcijas ir:
  • atvieglināt dažādu tirdzniecības līgumu īstenošanu, administrēšanu un darbību;
  • nodrošināt sarunu vidi daudzpusējām tirdzniecības sarunām;
  • atrisināt tirdzniecības strīdus ar Strīdu izšķiršanas padomes (SIP) starpniecību;
  • pārraudzīt tās dalībnieču tirdzniecības politiku;
  • sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām, lai panāktu saskaņotāku ekonomiskās politikas veidošanu pasaules mērogā.

Struktūra

• PTO augstākā lēmējinstitūcija ir Ministru konference, kurā ietilpst visu PTO dalībnieču pārstāvji un kas tiek sasaukta vismaz reizi divos gados. Starplaikos darbojas Vispārējā padome, kurā ietilpst visu dalībnieču pārstāvji un kas pieņem lēmumus par PTO funkcijām un pārrauga līgumus un ministru lēmumus. Vispārējā padome arī vada SIP un Tirdzniecības politikas pārraudzības institūciju, kā to paredz TPRM (skatīt tālāk).
• Vispārējās padomes pakļautībā darbojas arī trīs apakšstruktūras — Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un Intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektu padome. Papildus tam ir izveidotas arī komitejas, kas tieši pakļautas Vispārējai padomei: Tirdzniecības un attīstības komiteja, Tirdzniecības un vides komiteja un Reģionālo līgumu komiteja. Divas komitejas ir atbildīgas par divu plurilaterālo līgumu — par civilo gaisa kuģu tirdzniecību un valsts pasūtījumu — administrēšanu.
• Vispārējā padome ieceļ ģenerāldirektoru, kurš vada PTO sekretariātu.
• Principā PTO lēmumus pieņem pēc konsensa principa. Ja lēmumu nevar pieņemt pēc konsensa principa, to pieņem ar balsu vairākumu; katrai PTO dalībniecei ir viena balss. ES ir PTO pilntiesīga dalībniece, un tās balsu skaits ir vienāds ar to ES valstu skaitu, kas ir PTO dalībnieces.
• Katra PTO dalībniece var Ministru konferencei iesniegt priekšlikumus grozīt dažādu PTO daudzpusējo tirdzniecības līgumu noteikumus.

Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu

• PTO strīdu izšķiršanas sistēma ir svarīgs daudzpusējās tirdzniecības elements. Tās pamatā ir 1994. gada GATT XXII un XXIII pants, kā arī vēlāk izstrādātie noteikumi un kārtība, ko satur vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu, kura iekļauta Līgumā par PTO izveidošanu.
• Strīdu izšķiršanas sistēma aptver visus daudzpusējos tirdzniecības līgumus. Faktiski tā attiecas uz preču tirdzniecību, pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma jautājumiem, kas apskatīti TRIPS līgumā. Tā attiecas arī uz strīdiem, kas rodas saistībā ar plurilaterālo Līgumu par valsts pasūtījumu. Dažos līgumos ir iekļauti noteikumi par strīdu izšķiršanu, kas attiecas tikai uz strīdiem, kuri radušies saistībā ar attiecīgo līgumu, un šie noteikumi var papildināt vai grozīt vienošanās noteikumus.
• Strīdu izšķiršanas sistēmu pārvalda ar Vienošanos izveidotā SIP. Visas PTO dalībnieces var piedalīties SIP sanāksmēs. Tomēr, ja SIP izskata noteikumus, kas attiecas uz tādu strīdu izšķiršanu, kuri skar plurilaterālu tirdzniecības līgumu, tikai šī līguma puses var piedalīties SIP lēmumu pieņemšanas procesā vai pasākumos sakarā ar strīdiem, kas izcēlušies saistībā ar minēto līgumu.
• Strīdu izšķiršanas procedūru uzsāk, kad viena PTO dalībniece iesniedz citai dalībniecei prasību par konsultācijām konkrētā jautājumā. Konsultācijām jāsākas 30 dienu laikā pēc prasības iesniegšanas. Ja strīdu neizdodas izšķirt konsultācijās, PTO dalībniece var aicināt SIP jautājuma atrisināšanai izveidot komisiju, kurā parasti ir trīs neatkarīgi eksperti. Bez tam puses var brīvprātīgi vienoties izmantot citas strīdu izšķiršanas metodes, tostarp labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību.
• Pēc pušu uzklausīšanas komisija iesniedz ziņojumu SIP. Komisijai darbs jāpabeidz sešu vai — steidzamos gadījumos — triju mēnešu laikā. SIP nolūkā pieņemt ziņojumu šo ziņojumu izskata tikai pēc tam, kad pagājušas 20 dienas, kopš tas izsūtīts dalībniecēm. 60 dienu laikā pēc tam, kad ziņojums izsūtīts, tas tiek pieņemts, izņemot gadījumus, kad SIP pēc konsensa principa nolemj ziņojumu nepieņemt (pretējs jeb negatīvs konsenss) vai viena puse ir paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību.
• Faktiski PTO strīdu izšķiršanas procedūra ļauj par ziņojumu iesniegt apelācijas sūdzību visām komisijā izskatītās lietas pusēm. Tomēr apelācijas sūdzība aprobežojas tikai ar tiem tiesību jautājumiem, kuri ir aptverti komisijas ziņojumā, un komisijas sagatavotajiem juridiskajiem skaidrojumiem. Apelācijas sūdzību izskata Pastāvīgā apelācijas institūcija, kas sastāv no septiņiem locekļiem, kurus ieceļ SIP uz četriem gadiem. Trīs locekļi darbojas visu lietu izskatīšanā. Pusēm Apelācijas institūcijas ziņojums jāakceptē beznosacījumu kārtā, un SIP tas ir jāpieņem, ja vien ar konsensu netiek nolemts ziņojumu nepieņemt (negatīvs konsenss).
• SIP uzrauga, kā tiek īstenoti pieņemtie ieteikumi vai lēmumi, un visi vēl neizšķirtie jautājumi netiek svītroti no SIP sanāksmju darba kārtības līdz to atrisināšanai. Tiek noteikti termiņi, līdz kuriem jāīsteno komisijas ziņojumos paustie ieteikumi. Ja puse nespēj šos ieteikumus izpildīt saprātīgā termiņā, tai jāuzsāk sarunas ar sūdzības iesniedzēju pusi, lai vienotos par abpusēji pieņemamu kompensāciju. Ja šīs sarunas nav sekmīgas, SIP var atļaut sūdzības iesniedzējai pusei pārtraukt koncesiju vai citu saistību piemērošanu attiecīgajai PTO dalībniecei. Tomēr kompensācija un koncesiju pārtraukšana ir tikai pagaidu pasākumi, ko var piemērot, līdz attiecīgā dalībniece ir izpildījusi SIP ieteikumus.
• Jebkurā gadījumā PTO dalībnieces apņemas pašas nenoteikt, vai ir pārkāptas PTO regulējuma saistības, kā arī nepārtraukt koncesijas. Tām ir jāpiemēro strīdu izšķiršanas noteikumi un procedūras, ko nosaka Vienošanās.
• Bez tam Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu, nosaka, ka īpašā situācijā ir tās PTO dalībnieces, kas ir jaunattīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis. Jaunattīstības valstis var izmantot paātrināto procedūru, pieprasīt pagarināt termiņus vai lūgt papildu juridisko palīdzību. PTO dalībnieces tiek aicinātas veltīt īpašu uzmanību jaunattīstības valstu situācijai.

Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms

• TPRM tika izveidots kā pagaidu pasākums saskaņā ar GATT 1989. gadā pēc Urugvajas sarunu kārtas vidusposma pārskata. Tagad šis mehānisms ir PTO sistēmas neatņemama daļa un aptver visas jomas, kurās noslēgti PTO līgumi (preces, pakalpojumi un intelektuālais īpašums).
• TPRM galvenais mērķis ir panākt pārskatāmību un izpratni par PTO dalībnieču tirdzniecības politiku un praksi, veicināt to, ka dalībnieces ievēro daudzpusējā tirdzniecības sistēmā spēkā esošos noteikumus, un tādējādi sekmēt šīs sistēmas nevainojamu darbību.
• TPRM paredz, ka jāpārrauga visas PTO dalībnieces. Reizi divos gados tiek izvērtētas četras PTO dalībnieces, kas pēc tirdzniecības apjomiem ir lielākās pasaulē (pašlaik Ķīna, ES, Japāna un ASV), reizi četros gados tiek izvērtētas pēc tirdzniecības apjomiem nākamās 16 dalībnieces, reizi sešos gados— pārējās dalībnieces. Vismazāk attīstītajām valstīm var noteikt ilgāku periodu. Praksē pastāv zināma elastība attiecībā uz izvērtēšanas biežumu (starplaiks līdz 6 mēnešiem). 1996. gadā panāca vienošanos, ka katra otrā izvērtēšana attiecībā uz četrām lielākajām tirdzniecības lielvarām būs starpposma izvērtēšana.
• Pārbaudi veic TPRB, pamatojoties uz attiecīgās dalībnieces iesniegtu paziņojumu par vispārējo politiku un uz PTO sekretariāta sagatavotu ziņojumu. Sagatavojot ziņojumu, sekretariāts izmanto attiecīgās dalībnieces palīdzību, taču ir pilnībā atbildīgs par izklāstītajiem faktiem un pausto viedokli. Pēc pārbaudes sanāksmes publicē sekretariāta ziņojumu un dalībnieces paziņojumu, kā arī sanāksmes protokolu un TPRB priekšsēdētāja sanāksmes noslēguma komentārus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS UN NOLĪGUMS IR PIEMĒROJAMI?

• Lēmums ir piemērojams kopš 1994. gada 22. decembra.
• Nolīgums ir piemērojams kopš 1995. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija ir pieejama citos kopsavilkumos par šo pašu lēmumu un nolīgumu EUR-Lex vietnē:

• Ar pakalpojumu sniegšanu saistītie aspekti
• Ar preču tirdzniecību saistītie aspekti
• Intelektuālā īpašuma tiesību aspekti
• Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar farmaceitisko produktu patentiem un tirdzniecību un
• “ES un PTO” (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris), par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1.-2. lpp.)

Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu — Agreement establishing the World Trade Organization (WTO)(OV L 336, 23.12.1994., 3.-10. lpp.)

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Protokols, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (OV L 54, 1.3.2017., 1. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 15.05.2017