Finansiālie sodi pasažieru pārvadātājiem

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2001/51/EK, ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Šīs direktīvas mērķis ir apkarot nelegālo imigrāciju, saskaņojot finansiālos sodus, kurus Eiropas Savienības (ES) valstis uzliek pasažieru pārvadātājiem, kuri transportē trešo valstu valstspiederīgos bez atbilstošas dokumentācijas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar to papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un ar kuru pārvadātājam ir jāuzņemas atbildība par trešās valsts valstspiederīgajiem, kas tiek nogādāti pie ārējām robežām ar gaisa, jūras vai sauszemes transportu. Saskaņā ar Konvencijas 26. pantu pārvadātājam ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka trešās valsts valstspiederīgajiem, kas tiek pārvadāti ar gaisa vai jūras transportu un grupām, kas tiek pārvadātas iekšzemē ar sauszemes transportu, ir ieceļošanai Šengenas valstīs nepieciešamie dokumenti.

Saskaņā ar šo Direktīvu pārvadātājs, kas nevar veikt trešās valsts valstspiederīgā nogādāšanu atpakaļ, ir atbildīgs par līdzekļu atrašanu šīs personas tālākai pārvešanai. Ja šāda tūlītēja pārvešana nav iespējama, pārvadātājam ir jāuzņemas atbildība par trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās un atpakaļ nogādāšanas izmaksām.

Direktīvā arī noteikts, ka ES valstis paredz to, ka finansiālie sodi, kas piemērojami pārvadātājiem, kuri neievēro pienākumu nodrošināt to, ka uz Šengenas zonu ceļojošajām personām ir ieceļošanai nepieciešamie dokumenti, ir preventīvi, efektīvi un samērīgi. Ar šo direktīvu nosaka, ka:

• naudas soda maksimālais apjoms nav mazāks par 5000 EUR par personu; vai
• naudas soda zemākais apjoms nav mazāks par 3000 EUR par personu; vai
• maksimālais apjoms, ko uzliek kā vienreizēju maksājumu par katru pārkāpumu, nav mazāks par 500 000 EUR neatkarīgi no personu skaita.

Šie naudas sodi netiek piemēroti tādos gadījumos, ja trešās valsts valstspiederīgais lūdz starptautisku aizsardzību.

ES valstis var pieņemt cita veida sankcijas, piemēram, transportlīdzekļa arestu vai darbības atļaujas atsaukšanu.

Pārvadātājiem, pret kuriem ir celta prasība par pienākumu nepildīšanu, ir tiesības uz aizstāvību un apelācijas iesniegšanu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2001. gada 9. augusta.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45.–46. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24.–27. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 23.04.2020