Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai ES

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to nosaka ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS)*. Šis ir ES politikas stūrakmens, kā cīnīties ar klimata maiņu, samazinot siltumnīcefekta gāzu (GHG) emisijas rentablā un ekonomiski efektīvā veidā. Tas ir balstīts uz “emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas” principu*.

Sistēmai attīstoties, ES dalībvalstis vairākas reizes ir grozījušas sākotnējos tiesību aktus. Pēdējās izmaiņas tika apstiprinātas 2018. gada martā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pašreizējais trešais ES ETS posms sākās 2013. gadā un ilgs līdz 2020. gadam.

Sistēma attiecas uz:

spēkstacijām;
vairākām energoietilpīgās rūpniecības nozarēm;
lidmašīnām, kas lido starp lidostām ES, Norvēģijā un Islandē;
šādu vielu emisijām:
- oglekļa dioksīds (CO₂);
- slāpekļa oksīds;
- perfluorogļūdeņraži;
- metāns;
- ogļūdeņraži;
- sēra heksafluorīds.

Kopš 2005. gada 1. janvāra visu tiesību aktos norādīto darbību operatoriem ir jānodod atbilstošais emisijas kvotu skaits, lai nosegtu savas GHG emisijas.

Kopējais ES izsniegtais kvotu skaits katru gadu ir samazināts: par 1,74% no 2013. gada līdz 2020. gadam un 2,2% no 2021. gada.

Uz lidmašīnām, kas lido uz lidostām ES, Islandē un Norvēģijā no jebkuras vietas pasaulē, neattiecas ES ETS līdz 2023. gada 31. decembrim.

Kvotas:

var tikt nodotas starp iekārtām, lidmašīnām un tirgus dalībniekiem ES un ārpussavienības valstīm, kur tos atzīst (neviens tiktāl);
ir spēkā neierobežoti, ja izsniegtas no 2013. gada 1. janvāra;
nevar tikt izmantotas 3. fāzes (no 2013. gada līdz 2020. gadam) atbilstībai, ja izsniegtas no 2021. gada 1. janvāra.

No 2021. gada 57% kvotu ir jāizsola. Vismaz puse no ES dalībvalstu ieņēmumiem ir jāizmanto ar klimatu saistītiem nolūkiem.

Tiks izveidoti divi jauni zema oglekļa finansēšanas mehānismi:

Modernizācijas fonds atbalstīs modernizācijas investīciju projektus elektroenerģijas sektorā un plašām enerģijas sistēmām ES dalībvalstīs, kur iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu cilvēku pie tirgus cenām 2013. gadā bija zem 60% no ES vidējā; tas ietver 2% no kopējā kvotu skaita no 2021. gada līdz 2030. gadam;
Inovāciju fonds atbalstīs inovāciju tehnoloģiju prezentēšanu un veiksmīgas inovācijas ES ETS ietvertajos sektoros, tostarp inovāciju atjaunojamos materiālos, oglekļa uztveršanā un likvidēšanā un enerģijas uzkrāšanā; pieejamie resursi atbildīs tirgus vērtībai ar vismaz 450 miljoniem kvotu to izsolīšanas brīdī.

ES valstīm:

izsniedz kvotas;
nodrošina, ka kvotu saņēmēji uzrauga un katru gadu ziņo par savām emisijām;
izsola izsolē no 2019. gada visas kvotas, kas nav bezmaksas piešķirtas vai ievietotas tirgus stabilitātes rezervju programmā;
nosaka, kā izmantot ienākumus no izsolēm. Iespējas ietver pasākumus, lai:
- attīstītu atjaunīgo enerģiju un energoefektivitāti;
- izvairītos no mežu izciršana;
- droši uztvertu un uzglabātu CO₂;
- veicinātu zemu emisiju sabiedrisko transportu;
- uzlabotu centrālās apkures sistēmas;
- finansētu darbības, lai cīnītos ar klimata izmaiņām attīstības valstīs;
līdz 2019. gada 30. septembrim iesniegtu Komisijai sarakstu ar tiesību aktos ietvertajām iekārtām un informāciju par tām 5 gadus, sākot no 2021. gada 1. janvāra. tas ir jāatkārto ik pa 5 gadiem;
izsniegtu reizi gadā līdz 28. februārim kvotu skaitu, kas jāpiešķir ik gadu;
iesniegtu Komisijai gada pārskatu par tiesību aktu piešķiršanu;
nodrošinātu, ka kvotas var nodot starp iekārtām ES un ārpussavienības valstīs, kur kvotas atzīst;
noteiktu efektīvus sodus par tiesību aktu pārkāpumiem. Operatori ar nepietiekamām kvotām, lai nosegtu emisijas, tiek sodīti ar EUR 100 par katru izlaisto CO₂ tonnu.

Visas šīs darbības tiek izpildītas atbilstoši ES līmenī saskaņotiem nosacījumiem.

Eiropas Komisija:

iesniedz gada ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES ETS un līdztekus klimata un enerģētikas politiku ieviešanu;
pārvalda tiesības definēt tehniskās instrukcijas, kas nepieciešamas, lai ieviestu pamata tiesību aktus;
uztur neatkarīgu reģistru un darījumu žurnālu, kurā reģistrē kvotu piederību, izsniegšanu, nodošanu un atcelšanu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2003. gada 25. oktobra, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2003. gada 31. decembrim.

KONTEKSTS

Saskaņā ar Kioto protokolu par klimata izmaiņām, kas noslēgts 1997. gada decembrī, ES apņēmās samazināt GHG emisijas no 2008. gada līdz 2012. gadam par 8% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Otrajā Kioto periodā (2013.–2020. gads) šī apņemšanās tika palielināta līdz 20% no 1990. gada līmeņa līdz 2020. gadam.

ES ETS (2021.–2030. gads) ceturtās fāzes laikā ES mērķis ir samazināt emisijas vismaz par 40% līdz 2030. gadam atbilstoši 2015. gada Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām. Lai sasniegtu šos mērķus, ES izveidoja GHG kvotu tirdzniecības sistēmu. Katra kvota ietver CO₂ 1 tonnas emisiju vai CO₂ līdzvērtīgumu konkrētā periodā.

Plašāka informācija:

ES emisiju tirdzniecības sistēma (ES ETS) (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) — pirmā un joprojām lielākā starptautiskā siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma — aptver gandrīz 11 000 elektrostaciju un rūpnīcu 28 ES valstīs, Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā, kā arī ietver aviācijas nozares darbību.

Emisiju ierobežošanas un tirdzniecības princips: ES ETS darbojas pēc šī principa. “Maksimālais apjoms” jeb robežvērtība tiek noteikta kā daļa no noteiktu siltumnīcefekta gāzu kopējā apjoma, ko var radīt rūpnīcas, elektrostacijas un citas sistēmā iekļautas iekārtas. Laika gaitā maksimālais apjoms tiek samazināts, tādējādi samazinot arī emisiju kopējo apjomu. Sistēma pieļauj emisiju kvotu tirdzniecību, lai iekārtu un gaisa kuģu operatoru radīto emisiju kopējais apjoms nepārsniegtu maksimālo līmeni un emisijas varētu samazināt ar pasākumiem, kas rada vismazākās izmaksas.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.)

Direktīvas 2003/87/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2018/853 (2018. gada 30. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Direktīvas 94/63/EK un 2009/31/EK un Padomes Direktīvas 86/278/EEK un 87/217/EEK groza attiecībā uz procedurāliem noteikumiem vides ziņojumu sniegšanas jomā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/692/EEK (OV L 150, 14.6.2018., 155.–161. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1.–5. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 03.10.2018