Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Eiropas Savienībā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to nosaka Eiropas Savienības (ES) emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS). Šis ir ES politikas stūrakmens, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām, samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas rentablā un ekonomiski efektīvā veidā. Tas ir balstīts uz “emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas” principu*.
Sistēmai attīstoties, sākotnējais tiesību akts ir vairākkārt grozīts. Jaunākās izmaiņas tika pieņemtas ar Direktīvu (ES) 2023/958 un Direktīvu (ES) 2023/959 ES iniciatīvas “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros. Tās mērķis ir nodrošināt, lai ES politika atbilstu Eiropas Klimata aktā izklāstītajiem mērķiem un saistībām klimata jomā, kas paredzētas Eiropas Zaļajā kursā un Parīzes nolīgumā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pašreizējais (ceturtais) ETS posms ilgst no 2021. gada līdz 2030. gadam. Attiecībā uz šo laikposmu ES ir noteikusi jaunu, vērienīgāku mērķi – par 62 % samazināt SEG emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Sistēma attiecas uz:

spēkstacijām;
vairākām energoietilpīgās rūpniecības nozarēm;
lidojumiem ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā un lidojumiem no tās uz Šveici un Apvienoto Karalisti;
jūras transportu (emisijas kvotu nodošanas pienākumi pakāpeniski tiks ieviesti laikā no 2024. līdz 2026. gadam);
šādu vielu emisijām:
- oglekļa dioksīds (CO₂);
- slāpekļa oksīds;
- perfluorogļūdeņraži;
- metāns.

Ir izveidota jauna, atsevišķa ETS, kas attiecas uz ēkām, autotransportu un degvielām un aptver papildu nozares, kas uzskatāmas par rūpnieciskām darbībām un nav iekļautas esošajā ETS.

Kvotas

Kopš 2005. gada 1. janvāra visu šajā tiesību aktā norādīto darbību operatoriem ik gadu ir jānodod atbilstošs emisijas kvotu skaits, lai nosegtu savas iepriekšējā gada SEG emisijas (viena emisijas kvota uz tonnu oglekļa dioksīda (CO₂) vai līdzvērtīgs citu SEG apjoms).
Kopējais ES izsniegto kvotu skaits ik gadu tiek samazināts: par 1,74 % no 2013. gada līdz 2020. gadam un 2,2 % no 2021. gada līdz 2023. gadam. Laikā no 2024. gada līdz 2027. gadam tas tiks samazināts par 4,3 % gadā un no 2028. gada – par 4,4 % gadā.
Bezmaksas kvotu sistēma ir pārskatīta, lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzes* problēmu, orientējoties uz nozarēm, kurās ražošana varētu tikt pārcelta uz valstīm ārpus ES. Šajā nolūkā:
- bezmaksas kvotu piešķiršana pakāpeniski tiks izbeigta saskaņā ar lielākiem emisiju samazināšanas rādītājiem;
- ir izveidots oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM) (oglekļa cenu noteikšanas sistēma, kas ir piemērojama ES teritorijā ievestiem energoietilpīgiem produktiem – līdz 2034. gadam ETS pakāpeniski tiks pārtraukta bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana nozarēm, uz kurām attiecas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms).

Aviācijas nozare

Līdz 2026. gada beigām ES oglekļa cenas noteikšanas sistēma attieksies uz lidojumiem ES/EEZ teritorijā un izejošajiem lidojumiem uz Šveici un Apvienoto Karalisti, saglabājot pašreizējo ierobežoto ģeogrāfisko tvērumu noteikumu piemērošanai starptautiskā mērogā. Eiropas Komisijai līdz 2026. gada 1. jūlijam ir jāiesniedz ziņojums, kurā novērtēta Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izveidotās Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) vidiskā integritāte. Ziņojumam jāpievieno tiesību akta priekšlikums, ar kuru saglabā esošo ETS darbības jomu vai arī to paplašina, attiecinot to arī uz izejošajiem lidojumiem, ņemot vērā CORSIA vidisko integritāti un centienus sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus. CORSIA attieksies uz lidojumiem ārpus Eiropas uz un no valstīm, kas ir CORSIA dalībvalstis.
Atjauninātie noteikumi paātrina principa “piesārņotājs maksā”* īstenošanu, 2026. gadā aviācijas nozarē pakāpeniski izbeidzot bezmaksas kvotu izsoles.
Laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim 20 miljoni kvotu tiks rezervētas tam, lai kalpotu par stimulu gaisa kuģu operatoriem atteikties no fosilās degvielas izmantošanas.

Atsevišķa emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas attiecas uz ēkām, autotransportu un citām nozarēm

Lai sekmētu emisiju samazināšanu autotransporta un ēku nozarēs, uz kurām esošā ETS neattiecās, likumdevēji vienojās no 2027. gada izveidot atsevišķu, paralēlu ETS emisijām, ko rada degviela un kurināmais, kas tiek izmantots attiecīgajās nozarēs. Atšķirībā no esošās ETS, tā dēvētā ETS 2 nodrošina regulas augšupēju piemērošanu, proti, tā ir piemērojama personām, kuras maksā elektroenerģijas akcīzes nodokļus (piemēram, akcīzes preču noliktavas un degvielas piegādātāji), nevis degvielas un kurināmā gala patērētājiem. Regulētajām vienībām, uz kurām attiecas ETS 2, ir jānodod kvotas, lai segtu savas verificētās emisijas, atbilstoši degvielas un kurināmā apjomam, ko tās ir laidušas tirgū. Lai gan kvotu nodošana ETS 2 ietvaros sāksies tikai 2028. gadā (par 2027. gadā radītajām emisijām), emisiju monitorings un ziņošana par tām sāksies 2025. gada 1. janvārī. ETS 2 kvotas nebūs aizstājamas ar esošās ETS kvotām, un tās tiks laistas tirgū tikai izsolēs (bezmaksas piešķiršana nav paredzēta). Kopējais ETS 2 ietvaros izsniegto kvotu skaits ik gadu tiks samazināts: par 5,10 % sistēmas darbības sākumā un par 5,38 % no 2028. gada.

Mazoglekļa finansēšanas mehānismi

Modernizācijas fonds atbalsta modernizācijas investīciju projektus elektroenerģijas nozarē un plašākās enerģijas sistēmās ES dalībvalstīs, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (izsakot to tirgus cenās) 2013. gadā bija mazāks nekā 60 % no ES vidējā rādītāja. Tika pievienotas arī trīs dalībvalstis ar zemāku ienākumu līmeni, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (izsakot to tirgus cenās) bija mazāks nekā 75 % no ES vidējā rādītāja laikā no 2016. līdz 2018. gadam.
Inovāciju fonds atbalsta inovāciju tehnoloģiju prezentēšanu un novatoriskas inovācijas ES ETS ietvertajās nozarēs, tostarp novatorisku atjaunojamo energoresursu, oglekļa uztveršanas un izmantošanas un enerģijas uzkrāšanas nozarēs, lielāku uzmanību pievēršot jauno tehnoloģiju pilnveidošanai.
Sociālais klimata fonds, kas izveidots ar Regulu (ES) 2023/955 (skatīt kopsavilkumu), atbalstīs oglekļa cenas ieviešanu ēku un autotransporta nozarēs un nodrošinās īpašu finansējumu dalībvalstīm, lai atbalstītu visvairāk skartās mazaizsargātās grupas, jo īpaši mājsaimniecības, kurām draud enerģētiskā vai transporta nabadzība, un mikrouzņēmumus.

Dalībvalstu loma

Dalībvalstis ir atbildīgas par šādu uzdevumu veikšanu:

piešķir kvotas;
nodrošina, ka operatori, gaisa kuģu operatori, kuģošanas sabiedrības un regulētās vienības katru gadu uzrauga un paziņo savas emisijas un nodod tādu skaitu kvotu, kas ir līdzvērtīgs to kopējām emisijām iepriekšējā kalendāra gadā;
izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas vai ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē;
nosaka, kā ienākumus no izsolēm izmantot klimata, enerģētikas un sociālos nolūkos;
ik gadu sniedz Komisijai ziņojumu par tiesību aktu piemērošanu;
nodrošina, lai kvotas varētu sadalīt starp iekārtām ES un ārpussavienības valstīs, kur šādas kvotas atzīst;
nosaka efektīvus sodus par tiesību aktu pārkāpumiem.

Komisija:

iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei par ES ETS un ar to saistīto klimata un enerģētikas rīcībpolitiku ieviešanu;
pārvalda tiesības definēt tehniskās instrukcijas, kas nepieciešamas, lai ieviestu pamata tiesību aktus;
uztur neatkarīgu reģistru un darījumu žurnālu, kurā reģistrē kvotu piederību, izsniegšanu, pārskaitīšanu un anulēšanu.

Eiropas vērtspapīru un tirgu iestāde ik gadu iesniedz novērtējumu par ES oglekļa dioksīda emisiju kvotu tirgu darbību.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva 2003/87/EK valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2003. gada 31. decembrim.
Izmaiņas, kas 2023. gadā tika ieviestas ar Direktīvu (ES) 2023/958 un Direktīvu (ES) 2023/959 attiecībā uz stacionārām iekārtām, aviāciju un jūras transportu, dalībvalstīm ir jātransponē līdz 2023. gada 31. decembrim.
Tomēr vairāki noteikumi attiecībā uz bezmaksas piešķiršanu dalībvalstīm būs jāpiemēro tikai no 2026. gada 1. janvāra.
Jaunās ETS, kas attiecas uz ēkām, autotransportu un papildu nozarēm, darbības noteikumu transponēšanas termiņš ir 2024. gada 30. jūnijs.

KONTEKSTS

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas princips. ES ETS darbojas saskaņā ar šo principu. Noteiktu siltumnīcefekta gāzu kopējam apjomam, ko var radīt rūpnīcas, elektrostacijas un citas iekārtas, uz kurām attiecas sistēma, tiek noteikts maksimālais apjoms jeb ierobežojums. Laika gaitā maksimālais apjoms tiek samazināts, tādējādi samazinot arī emisiju kopējo apjomu. Sistēma pieļauj emisijas kvotu tirdzniecību, lai iekārtu un gaisa kuģu operatoru radīto emisiju kopējais apjoms nepārsniegtu maksimālo līmeni un emisijas varētu samazināt ar pasākumiem, kas rada vismazākās izmaksas.

Oglekļa emisiju pārvirze. Oglekļa emisiju pārvirze ir situācija, kas var rasties, ja ar klimata politikas īstenošanu saistīto izmaksu dēļ uzņēmumi pārceļ ražošanu uz citām valstīm, kurās ir mazāk stingri emisijas ierobežojumi. To radītais kopējais emisiju apjoms tādējādi var palielināties. Augstāks oglekļa emisiju pārvirzes risks mēdz būt noteiktās energoietilpīgās nozarēs.

Princips “piesārņotājs maksā”. Šis princips paredz, ka piesārņotājiem ir jāsedz to radītā piesārņojuma radītās izmaksas.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.).

Direktīvas 2003/87/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 (OV L 130, 16.5.2023., 1.–51. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1.–17. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2020/954 (2020. gada 25. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz paziņojumu par brīvprātīgu dalību Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmā (CORSIA) no 2021. gada 1. janvāra un par izvēlēto risinājumu lidmašīnu ekspluatantu emisiju izlīdzināšanas prasību aprēķināšanai periodā no 2021. līdz 2023. gadam (OV L 212, 3.7.2020., 14.–17. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1842 (2019. gada 31. oktobris), ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (OV L 282, 4.11.2019., 20.–24. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 01.09.2023