Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu aviācijas nolīgumi

KOPSAVILKUMS:

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA UN LĒMUMU MĒRĶIS?

Nolīgumā noteikts, ka visi transatlantiskie maršruti jādara pieejami Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) aviosabiedrībām. 2010. gadā tas tika grozīts ar protokolu (skatīt otrā posma nolīgumu).
Tajā arī noteikta kārtība, kādā nolīgums izstrādājams sīkāk tādos jautājumos kā aviosabiedrību īpašumtiesības un kontrole.
Ar Lēmumu 2007/339/EK un Lēmumu (ES) 2020/1110 attiecīgi Eiropas Kopienas vārdā tiek parakstīts un ES vārdā tiek apstiprināts nolīgums.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Piekļuve tirgum: satiksmes tiesības un komerciāli/ar darbību saistīti jautājumi

Ar šo nolīgumu ES aviosabiedrībām dod iespēju:
- veikt lidojumus uz ASV no ikvienas lidostas ES neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas (jēdziens kopienas pārvadātājs);
- veikt starptautiskus lidojumus maršrutos starp ES un ASV (trešās* un ceturtās* brīvības tiesības) un maršrutos aiz ES un ASV robežām (piektās brīvības tiesības*), neierobežojot lidojumu skaitu vai gaisa kuģu tipu;
- neierobežoti veikt septītās brīvības tiesību* atļautus kravas gaisa pārvadājumus (lai gan papildus tām tiesībām, kuras iepriekš piešķīrušas astoņas ES dalībvalstis, ASV aviosabiedrībām nebūs papildu septītās brīvības tiesību pakalpojumiem, kas pārvadā tikai kravas);
- veikt ierobežotus septītās brīvības tiesību lidojumus, lai sniegtu pasažieru pārvadājumu pakalpojumus starp ASV un jebkuriem punktiem Eiropas Kopējā aviācijas telpā* (ECAA) (lai gan šādas tiesības nav piešķirtas ASV aviosabiedrībām).
Ar šo nolīgumu atļauj brīvi noteikt cenas (lai gan ASV gaisa pārvadātāji nevar noteikt cenas ES maršrutiem ES teritorijā) un tajā izklāstīti detalizēti noteikumi par franšīzēm un marķēšanu, lai ES aviosabiedrības varētu izvērst savu maršrutu tīklu ASV tirgū.
Ar to arī atļauj veikt neierobežotu kodu koplietošanu (kad divas vai vairākas aviosabiedrības kopīgi lieto vienu un to pašu lidojuma numuru), un ES aviosabiedrībām paveras jaunas iespējas iznomāt gaisa kuģus ar apkalpi (pazīstama ar nosaukumu wt lease) ASV uzņēmumiem izmantošanai starptautiskos maršrutos.

Piekļuve tirgum: īpašumtiesības un kontrole

ASV aviosabiedrības garantē:
- ES valstu uzņēmēju īpašumtiesības pieļaujamā apjomā, tostarp iespēju pārsniegt kopējā kapitāla 50 % slieksni;
- ka taisnīgi un rūpīgi tiks apsvērti darījumi, kas saistīti ar ES uzņēmēju ieguldījumiem ASV aviosabiedrībās.
ES aviosabiedrības garantē:
- tiesības ierobežot ASV uzņēmēju ieguldījumus ES aviosabiedrībās līdz līmenim, kas atbilst 25 % balsstiesīgā pamatkapitāla (tāpat kā ASV sistēmā);
- ASV atzīst visas ES aviosabiedrības, kas ir ES vai Eiropas Kopējās aviācijas telpas (ECAA) valstu uzņēmēju īpašumā vai uzraudzībā.
Trešo valstu aviosabiedrības garantē:
- ASV vienpusēji atzīst ES īpašumtiesības uz ikvienu Eiropas ekonomikas zonas, ECAA un 18 Āfrikas valstu aviosabiedrību un tās tiesības veikt to kontroli.
Ar šo nolīgumu izveidotā apvienotā komiteja risina jautājumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām un kontroli.

Sadarbība regulējuma jomā

Ar nolīgumu arī stiprina sadarbību starp abām pusēm tālāk uzskaitītajās jomās.

Drošība: saskaņotas prakses un standartu pakāpeniska ieviešana un drošības pasākumu normatīvu atšķirību samazināšana.
Drošums: uzlabota konsultēšana un sadarbība, ja kādai no pusēm radušās ar drošumu saistītas problēmas.
Konkurences politika: apņemšanās sadarboties konkurences režīmu piemērošanā nolīgumiem, kas ietekmē transatlantisko tirgu, un sekmēt saderīgas normatīvas pieejas nolīgumiem.
Valsts subsīdijas: atzīts, ka šādas subsīdijas var ietekmēt aviosabiedrību spēju konkurēt godīgi un vienlīdzīgi un ka nepieciešamas sistēmas, kas ļautu paust bažas par subsīdijām.
Vide: atzīta vides aizsardzības lielā nozīme un ieceres veicināt sadarbību tehnikas jomā, lai samazinātu gaisa transporta izmešus un uzlabotu degvielas efektivitāti.

Nolīgumā arī iekļauts skaidrs ceļvedis, kurā sniegts papildināms saraksts ar ““prioritāriem punktiem”” otrā posma nolīguma sarunu darba kārtībai.

Otrā posma nolīgums

2008. gadā turpinājās sarunas starp ES un ASV, un to rezultātā 2010. gadā tika parakstīts otrā posma nolīgums. Šis protokols ir veidots, pamatojoties uz pirmo nolīgumu, un ietver jaunas ieguldījumu un tirgus piekļuves iespējas. Tas arī stiprina sadarbības sistēmu tādās regulējuma jomās kā drošums, drošība, sociālie aspekti un jo sevišķi vide – šajā jomā abas puses sagatavoja īpašu kopīgu paziņojumu par vidi.

2011. gadā nolīgumam pievienojās arī Norvēģija un Islande.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgums stājās spēkā 2020. gada 29. jūnijā. Tomēr to provizoriski piemēro kopš 2008. gada 30. marta (Gaisa transporta nolīguma 25. pants). Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu, stājās spēkā 2022. gada 5.maijā.

KONTEKSTS

Pirms 2007. gada nolīguma attiecības gaisa pārvadājumu jomā ar ASV regulēja ar divpusējiem nolīgumiem starp dalībvalstīm un ASV. 16 dalībvalstis jau bija ieviesušas t. s. ““atvērto debesu”” nolīgumus. Tomēr šāda sadrumstalota pieeja apgrūtināja patiesa vienota tirgus izveidi.
2002. gadā Eiropa Savienības Tiesa sniedza savus spriedumus lietās, ko tai bija iesniegusi Eiropas Komisija (C-466/98, C-467/98, C468/98, C-469/98, C-472/98, C-475/98 un C-476/98). Tajos tika precizēts ES un dalībvalstu ārējo pilnvaru dalījums un precizēti vairāki jautājumi attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību.
Rezultātā Komisija saņēma atļauju noslēgt tādu gaisa transporta nolīgumu ar ASV, kas attiektos uz ES kopumā.
Plašāka informācija:
- Gaisa satiksmes brīvības (Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija).

GALVENIE TERMINI

Trešās brīvības tiesības. Attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem – valstu savstarpēji piešķirtas tiesības vai privilēģija nosēsties pirmās valsts teritorijā ar gaisa kuģiem, kas ielido no pārvadātāja izcelsmes valsts.

Ceturtās brīvības tiesības. Attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem – valstu savstarpēji piešķirtas tiesības vai privilēģija pacelties no pirmās valsts teritorijas ar gaisa kuģiem, kas izlido uz pārvadātāja izcelsmes valsti.

Piektās brīvības tiesības. Attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem – valstu savstarpēji piešķirtas tiesības vai privilēģija nosēsties un pacelties pirmās valsts teritorijā ar gaisa kuģiem, kas ielido no ārpussavienības valsts vai izlido uz šo valsti.

Septītās brīvības tiesības. Attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem – valstu savstarpēji piešķirtas tiesības vai privilēģija veikt gaisa pārvadājumus starp tās valsts teritoriju, kas piešķīrusi minētās tiesības, un jebkādu citu ārpussavienības valsti. Šīs tiesības neparedz, ka attiecīgajam pakalpojumam jābūt saistītam ar jebkādiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem uz pārvadātāja izcelsmes valsti vai no tās, vai arī jāpapildina šādi pakalpojumi.

Eiropas Kopējā aviācijas telpa. Tajā iekļautas dalībvalstis, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Kosova*, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija un Serbija.

PAMATDOKUMENTI

Gaisa transporta nolīgums (OV L 134, 25.5.2007., 4.–41. lpp.).

Gaisa transporta nolīguma turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 2007/339/EK (2007. gada 25. aprīlis), lai parakstītu un provizoriski piemērotu gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (OV L 134, 25.5.2007., 1.–3. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2020/1110 (2018. gada 23. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (OV L 244, 29.7.2020., 6.–7. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm –informācija par stāšanos spēkā (OV L 126, 29.4.2022., 1. lpp.).

Informācija par to, ka stājas spēkā Gaisa transporta nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (OV L 261, 11.8.2020., 1. lpp.).

Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 2011/708/ES (2011. gada 16. jūnijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses; un par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses (OV L 283, 29.10.2011., 1.–2. lpp.).

Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 2010/465/ES (2010. gada 24. jūnijs) par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (OV L 223, 25.8.2010., 1.–2. lpp.).

Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007. gada 25. un 30. aprīlī (OV L 223, 25.8.2010., 3.–19. lpp.).

* Šis nosaukums nekādi neskar nostājas attiecībā uz Kosovas statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Pēdējo reizi atjaunots: 06.05.2022