Apdrošināšanas starpniecība: labāka patērētāju aizsardzība

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2002/92/EK — apdrošināšanas starpniecība

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Direktīva par apdrošināšanas starpniecību reglamentē visu apdrošināšanas pakalpojumu pārdošanas praksi no aģentu un brokeru puses.
• Tā reglamentē vispārīgos apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, transportlīdzekļu apdrošināšanu, kā arī dzīvības apdrošināšanas polises, tostarp tās, kas ietver ieguldījumu elementus, piemēram, tirgum piesaistītus dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus*.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Visām privātpersonām un uzņēmumiem, kas sniedz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas* starpniecības pakalpojumus, ir jābūt reģistrētiem to piederības ES valstī atbilstoši vairākām obligātajām prasībām, tostarp:
  • starpniekiem ir jābūt to piederības ES valsts noteiktām zināšanām un prasmei;
  • starpniekiem ir jābūt ar nevainojamu reputāciju;
  • starpniekiem ir jābūt profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai vai citām pielīdzināmām garantijām attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālas nolaidības dēļ;
  • starpnieku finansiālajam stāvoklim ir jābūt pietiekami labam, lai aizsargātu klientus no starpnieka nespējas pārskaitīt klientu prēmijas apdrošināšanas sabiedrībām vai pārskaitīt klientiem naudu, kas saņemta par prasībām saskaņā ar starpnieku īstenoto politiku.
• ES valstis var pieņemt arī stingrākus noteikumus, taču tikai attiecībā uz to teritorijā reģistrētiem aģentiem un brokeriem.
• Pamatojoties uz reģistrāciju savas piederības valstī, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieki var veikt uzņēmējdarbību arī citās ES valstīs.
• Apdrošināšanas starpniekiem ir pienākums klientiem saprotamā veidā sniegt konsultācijas par to, kurus pakalpojumus iegādāties. Tiem rakstiski ir precīzi un skaidri jānorāda klientam, kāpēc tie ir ieteikuši konkrētos pakalpojumus, ņemot vērā klienta individuālās prasības.
• ES valstīm ar vienota informācijas punkta starpniecību sabiedrībai ir jānodrošina viegla piekļuve informācijai par reģistrētajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, attiecīgajām ES valstu iestādēm, kurās tie ir reģistrēti, un ES valstīm, kurās tie veic uzņēmējdarbību.
• Ar šo direktīvu ES valstis tiek mudinātas izveidot atbilstīgas un efektīvas alternatīvas strīdu risināšanas procedūras neapmierinātu klientu ierosinātu strīdu izskatīšanai ārpustiesas kārtībā, jo īpaši ar FIN-NET tīkla starpniecību.

2016. gada 20. janvārī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu par apdrošināšanas izplatīšanu (Direktīva (ES) 2016/97), ar kuru atjaunina un aizstāj direktīvu par apdrošināšanas starpniecību. Jaunā direktīva attieksies uz visu izplatīšanas ķēdi, tostarp uz apdrošinātājiem, kas savus pakalpojumus klientiem tirgo tiešā veidā (tādēļ arī bija nepieciešams jauns nosaukums). Tā vēl vairāk uzlabos apdrošināšanas pakalpojumu tirdzniecību, tostarp nodrošinās lielāku cenu pārredzamību un labāku informāciju klientiem.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

• Direktīva 2002/92/EK stājās spēkā 2003. gada 15. janvārī. ES valstīm savos tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2005. gada 14. janvārim.
• Direktīva (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) stājās spēkā 2016. gada 22. februārī. ES valstīm savos tiesību aktos tā būs jāiekļauj līdz 2018. gada 23. februārim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļā, kas veltīta apdrošināšanas starpniecībai.

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (OV L 9, 15.1.2003., 3.–10. lpp.)

Direktīvas 2002/92/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 26, 2.2.2016., 19.–59. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 24.10.2016