Balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 93/109/EK – sīki izstrādāta kārtība balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai ES pilsoņiem, kas dzīvo ES valstī, kuras pilsoņi tie nav

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā ir paredzēta sīki izstrādāta kārtība, saskaņā ar ko ES pilsoņi, kas dzīvo ES valstī, kuras pilsoņi tie nav, var tajā izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Izpildāmās prasības

Direktīvā ir noteiktas prasības, kuras citas ES valsts pilsonim ir jāizpilda, lai varētu vēlēt vai kandidēt savas dzīvesvietas valstī. Šai personai ir:

• jābūt ES pilsonim;
• jādzīvo ES valstī, kurā tā vēlas vēlēt vai kandidēt;
• jāatbilst tiem pašiem nosacījumiem, kas jāievēro attiecīgās ES valsts pilsoņiem, kuri vēlas vēlēt vai kandidēt (pilsoņu un citu valstu pilsoņu vienlīdzības princips).

Vienkāršāka kandidēšanas pieteikumu iesniegšanas kārtība

2013. gadā direktīva tika grozīta, lai vienkāršotu kārtību, kādā iesniedzami kandidēšanas pieteikumi, ja kandidāti dzīvo ES valstī, kuras pilsoņi tie nav. Iepriekš šādā situācijā esošajiem ES pilsoņiem bija jāiesniedz valstspiederības valsts apliecinājums, kas apstiprina, ka viņiem nav atņemtas tiesības kandidēt EP vēlēšanās šajā valstī. Kopš 2014. gada, iesniedzot kandidēšanas pieteikumu, ES pilsoņi šī apliecinājuma vietā var iesniegt deklarāciju. Viņu dzīvesvietas ES valstij ir jāsazinās ar viņu valstspiederības valsti, lai pārbaudītu deklarācijas derīgumu. Lai nodrošinātu efektīvu saziņu, katrai ES valstij ir jānorāda viens kontaktpunkts, kuram ir pienākums sniegt informāciju par šādiem kandidātiem.

Balsstiesību un tiesību kandidēt izmantošana

ES pilsoņi savas balsstiesības un tiesības kandidēt var izmantot vai nu dzīvesvietas ES valstī, vai arī valstspiederības valstī. Tomēr vienās vēlēšanās nav atļauts balsot vai kandidēt vairāk nekā vienā ES valstī.

Reģistrācija vēlētāju sarakstā

Vēlētājus iekļauj viņu dzīvesvietas valsts vēlētāju sarakstā tikai tad, ja viņi to iepriekš pieprasījuši. ES valstīs, kuru pilsoņiem ir juridisks pienākums vēlēt, tāds pats pienākums ir arī citu valstu pilsoņiem, kuri pieprasījuši sava vārda iekļaušanu vēlētāju sarakstā.

Lai citu valstu pilsoņu vārdi tiktu iekļauti vēlētāju sarakstā, viņiem ir jāiesniedz tādi paši dokumenti kā attiecīgās valsts pilsoņiem. Turklāt viņiem ir jāsniedz arī papildu informācija oficiālas deklarācijas formā.

Tiesiskā aizsardzība

Pilsoņiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem jābūt pieejamiem arī citu valstu pilsoņiem, kuriem atsaka iekļaušanu vēlētāju sarakstā vai kuru kandidēšanas pieteikumu noraida.

Valsts noteikumi attiecībā uz pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus tās teritorijas

Direktīvas 93/109/EK noteikumi nekādi neietekmē katras ES valsts noteikumus attiecībā uz to šīs valsts pilsoņu balsstiesībām un tiesībām kandidēt, kas dzīvo ārpus tās vēlēšanu teritorijas.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Šī direktīva tiek piemērota kopš 1993. gada 30. decembra. ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 1994. gada 1. februārim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas Parlamenta vēlēšanas (Tava Eiropa).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 329, 30.12.1993., 34.–38. lpp.)

Direktīvas 93/109/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 15.12.2017