Iepakojums un izlietotais iepakojums

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar Direktīvu 94/62/EK pieņem ES noteikumus par iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.

Direktīvas 94/62/EK mērķi:

saskaņot valsts pasākumus attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu; un

uzlabot vides kvalitāti, novēršot un mazinot iepakojuma un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi.

Ar Direktīvu (ES) 2018/852 tiek veikti pēdējie Direktīvas 94/62/EK grozījumi, un tajā ir ietverti atjaunināti pasākumi, kuru uzdevumi ir:

novērst izlietotā iepakojuma rašanos;

veicināt izlietotā iepakojuma atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un citus izlietotā iepakojuma reģenerācijas veidus pretstatā šādu atkritumu galīgai apglabāšanai, tādējādi sekmējot pāreju uz aprites ekonomiku*.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Direktīva attiecas uz jebkādu Eiropas tirgū laisto iepakojumu, kā arī uz visu izlietoto iepakojumu, neatkarīgi no tā, vai to lieto vai izmet ražošanas, tirdzniecības, biroja, veikala, mājsaimniecības vai jebkādā citā līmenī, kā arī neatkarīgi no izmantotā materiāla.

Pasākumi

Saskaņā ar direktīvas grozījumiem ES valstīm ir jāīsteno pasākumi (piemēram, valstu programmas), ražotāja paplašinātās atbildības shēmās iestrādāti stimuli, shēmas un citi ekonomikas instrumenti, lai novērstu izlietotā iepakojuma rašanos un mazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi.

ES valstīm būtu jāmudina palielināt tirgū laistā atkārtoti lietojamā iepakojuma* īpatsvaru un sistēmas iepakojuma atkārtotai izmantošanai, neapdraudot pārtikas nekaitīgumu un patērētāju drošību. Tas var ietvert:

depozīta sistēmas;
mērķrādītājus;
ekonomiskus stimulus;
tirgū laistā atkārtoti lietojamā iepakojuma minimālās procentuālās daļas noteikšanu katram iepakojuma veidam, u. c.

ES valstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai sasniegtu pārstrādes mērķrādītājus, kas atšķiras atkarībā no iepakojuma materiāla. Šajā nolūkā tām ir jāpiemēro jaunie aprēķināšanas noteikumi ziņošanai par jaunajiem pārstrādes mērķrādītājiem, kas jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam.

Mērķrādītāji

Līdz 2025. gada 31. decembrim ir jāpārstrādā mazākais 65 svara % no visa izlietotā iepakojuma. Pārstrādes mērķrādītāji katram materiālam ir šādi:

50 % attiecībā uz plastmasu;
25 % attiecībā uz koksni;
70 % attiecībā uz melno metālu;
50 % attiecībā uz alumīniju;
70 % attiecībā uz stiklu;
75 % attiecībā uz papīru un kartonu.

Līdz 2030. gada 31. decembrim ir jāpārstrādā mazākais 70 svara % no visa izlietotā iepakojuma. Tas ietver:

55 % attiecībā uz plastmasu;
30 % attiecībā uz koksni;
80 % attiecībā uz melno metālu;
60 % attiecībā uz alumīniju;
75 % attiecībā uz stiklu;
85 % attiecībā uz papīru un kartonu.

Pamatprasības

ES valstīm ir jānodrošina, ka tirgū laistais iepakojums atbilst direktīvas II pielikumā minētajām pamatprasībām:

ierobežot iepakojuma tilpumu un masu līdz minimāli pietiekamam daudzumam, kā vajadzīgs iesaiņotā produkta drošuma un higiēnas prasību ievērošanai, un lai tas būtu pieņemams patērētājiem;
mazināt kaitīgu un citu bīstamu vielu vai materiālu izmantošanu iepakojuma materiāliem vai sastāvdaļām;
projektēt atkārtoti lietojamu vai reģenerējamu iepakojumu, kas var ietvert materiālu, organiskas pārstrādes vai enerģijas reģenerācijas projektēšanu.

Ar grozīto direktīvu tika precizēta atšķirība starp iepakojumu, kas ir reģenerējams kompostēšanas un bioloģiski noārdāma izlietotā iepakojuma veidā, un noteikts, ka oksonoārdāmās plastmasas iepakojums (plastmasas iepakojums ar piedevām, kas to sadala mikroskopiskās daļiņās un veicina mikroplastmasu klātbūtni vidē) nav uzskatāms par bioloģiski noārdāmu iepakojumu.

Eiropas Komisija pašlaik pēta, kā pastiprināt pamatprasības nolūkā uzlabot iepakojuma dizainu atkārtotai izmantošanai un veicināt kvalitatīvu pārstrādi, kā arī stiprināt pamatprasību ieviešanu.

Iepakojuma reģenerācijas sistēmas

ES valstīm ir jānodrošina tādu sistēmu izveide, kas ietver lietotā iepakojuma un/vai izlietotā iepakojuma nodošanu un/vai savākšanu, kā arī savāktā iepakojuma un/vai izlietotā iepakojuma atkārtotu lietošanu un reģenerāciju, ieskaitot pārstrādi.

Ražotāju atbildība

ES valstīm līdz 2024. gada beigām ir jānodrošina, ka tiek ieviestas ražotāju atbildības shēmas*, ko piemēro visam iepakojumam. Ražotāju atbildības shēmas nodrošina finansējumu vai finansējumu un organizēšanu attiecībā uz lietotā iepakojuma un/vai izlietotā iepakojuma nodošanu un/vai savākšanu, lai tam piemērotu visatbilstīgākās atkritumu apsaimniekošanas iespēju, kā arī savāktā iepakojuma un izlietotā iepakojuma atkārtotu lietošanu vai pārstrādi.
Šīm shēmām ir jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas Pamatdirektīvā 2008/98/EK par atkritumiem (skatīt kopsavilkumu). Shēmām būtu jāstimulē iepakojumu projektēšana, ražošana un laišana tirgū tādā veidā, kas veicina iepakojuma atkārtotu lietošanu vai augstas kvalitātes pārstrādi un mazina iepakojuma un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi.

Informācijas sistēmas un ziņošana

Īstenošanas aktā, Lēmumā 2005/270/EK, ir izklāstīti formāti, kā arī noteikumi par to datu aprēķināšanu, pārbaudi un ziņošanu, kas ES valstīm katru gadu jāsniedz Komisijai, lai uzraudzītu Direktīvas 94/62/EK īstenošanu.
Ar Lēmumu (ES) 2019/665 groza Lēmumu 2005/270/EK, ar ko ievieš jaunus noteikumus, lai to saskaņotu ar jaunajiem noteikumiem Direktīvā 94/62/EK par to, kā aprēķināt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz:
- iespēju ņemt vērā — līdz 5 % no otrreizējās pārstrādes mērķrādītājiem — atkārtoti lietojamu tirdzniecības iepakojumu (5. panta 2. punkts);
- iespēju ņemt vērā koka iepakojumu, kas salabots atkārtotai izmantošanai (5. panta 3. punkts);
- pēc atkritumu sadedzināšanas atdalīto metālu daudzumu aprēķināšanu izlietotajā iepakojumā (6.a pants);
- kompozītu iepakojumu, par kuru turpmāk būtu jāziņo nevis kā par vienu dominējošu materiālu, bet gan kā par vienu iepakojuma materiālu, ar iespējamām atkāpēm attiecībā uz materiāliem, kas veido mazāk nekā 5 % no svara attiecībā uz kopējo iepakojuma materiālu daudzumu.

Jauno aprēķināšanas noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai otrreizējās pārstrādes mērķrādītāju aprēķinos tiktu izmantoti tikai tādi atkritumi, kas nonāk pārstrādes procesā vai kam piešķirts atkritumu statuss, un parasti atkritumu novērtēšana būtu jāveic pārstrādes procesa vietā.
Lēmumā paredzēta uzlabota kvalitātes kontroles sistēma attiecībā uz paziņotajiem datiem (dati iegūstami tieši no uzņēmējiem, elektronisko reģistru izmantošana), tādējādi nodrošinot ziņoto datu labāku izsekojamību, tostarp attiecībā uz atkritumiem, kas eksportēti pārstrādei uz trešajām valstīm ārpus ES.
Ar Lēmumu (ES) 2019/665 tiek ieviestas arī izmaiņas datu ziņošanas formātos saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 12. pantu. Formātos vajadzētu ņemt vērā informāciju par tirgū pirmoreiz laisto atkārtoti lietojamo iepakojumu un par šā iepakojuma rotāciju skaitu gadā, jo tikai tā ir iespējams noteikt, kāds ir atkārtoti lietojama iepakojuma īpatsvars salīdzinājumā ar vienreizlietojamu iepakojumu. Tā kā atkārtoti lietojamu tirdzniecības iepakojumu var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītājos, ir lietderīgi nošķirt atkārtoti lietojamu tirdzniecības iepakojumu un pārējo atkārtoti lietojamo iepakojumu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Direktīva 94/62/EK ir piemērojama kopš 1994. gada 31. decembra, un tā bija jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 1996. gada 30. jūnijam.
Direktīvu, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2018/852, piemēro kopš 2018. gada 4. jūlija, un tā ir jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 5. jūlijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Iepakojums un izlietotais iepakojums (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Aprites ekonomika: ekonomikas veids, kurā samazina izmantoto resursu apjomu, emisijas un enerģijas zudumus. To var panākt, izstrādājot noturīgu dizainu, veicot tehnisko apkopi, remontdarbus, izmantojot atkārtoti un reciklējot. Aprites ekonomika atšķiras no lineārās ekonomikas, kurā iegūst resursus, tos izlieto un pēc tam izmet.

Atkārtoti lietojams iepakojums: iepakojums, kas ir projektēts, izstrādāts un laists tirgū, lai aprites ciklā to pārvietotu vairākkārt, to atkārtoti piepildot vai izmantojot tam pašam nolūkam, kādam tas sākotnēji paredzēts.

Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas: sistēmas, kas izveidotas, lai nodrošinātu, ka ražotāji uzņemas finansiālu vai finansiālu un organizatorisku atbildību par produkta aprites cikla atkritumu apsaimniekošanas posmu. Modulējot maksājumus, kas ražotājiem jāmaksā par iepakojuma laišanu tirgū, EPR shēmas ļauj ražotājiem un ES valstīm veicināt tādu ražojumu un to sastāvdaļu izstrādi, kas rada mazāku kaitīgumu videi.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10.–23. lpp.)

Direktīvas 94/62/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3.–30. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 2005/270/EK (2005. gada 22. marts), ar ko nosaka datu bāzu sistēmu formātus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 86, 5.4.2005., 6.–12. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 15.06.2020