Prejudiciālo nolēmumu tiesvedība — ieteikumi valsts tiesām
KOPSAVILKUMS:
Ieteikumi valstu tiesām par prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu
Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pants
Līguma par Eiropas Savienību 19. pants
KĀDS IR IETEIKUMU, LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 267. PANTA UN LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 19. PANTA 3. PUNKTA MĒRĶIS?
Ar 2019. gada ieteikumiem:
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Prejudiciālo nolēmumu tiesvedības nozīmīgums
Šī procedūra ir noderīga, kad valsts tiesā rodas neskaidrības saistībā ar interpretāciju, kas ir jauna un attiecināma uz vispārējām interesēm vienveidīgai ES tiesību piemērošanai, vai kad šķiet, ka pastāvošā judikatūra neietver nepieciešamās norādes, kā atrisināt jaunu juridisko situāciju.
Ieteikumu struktūra
Daļa ieteikumu ir attiecināmi uz visiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, un papildu ieteikumi īpaši attiecas uz paātrināto tiesvedību* vai steidzamības tiesvedību*.
Kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu?
Valsts tiesa, kurā tika celta prasība, vienpersoniski uzņemas atbildību gan par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieciešamības, gan jautājumu, ko tā iesniedz EST, atbilstības noteikšanu.
Tiesām, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, cita starpā ir:
- jābūt izveidotām ar tiesību aktu un pastāvīgām;
- jābūt obligātai jurisdikcijai;
- jāpiemēro tiesību normas un
- jābūt neatkarīgām.
Priekšmets un darbības joma
- Svarīgi, lai lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu būtu saistīts ar ES tiesību aktu interpretāciju vai spēkā esamību. Tas nedrīkst būt saistīts ar valsts tiesību normu interpretāciju un nedrīkst ietvert jautājumus par faktiem, kas radušies pamatlietas ietvaros.
- EST var sniegt nolēmumu tikai tad, ja pamatlietā ir piemērojamas ES tiesības.
- EST pati nepiemēro ES tiesību normas strīdam, ko iesniegusi iesniedzējtiesa, jo tās uzdevums ir palīdzēt risināt problēmu; valsts tiesas uzdevums ir izdarīt secinājumus no EST nolēmuma.
- Prejudiciālo nolēmumu tiesvedības ir saistošas gan iesniedzējtiesai, gan visām tiesām dalībvalstīs.
Mijiedarbība starp lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un valstu tiesvedību
- Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāiesniedz, tiklīdz ir skaidrs, ka valsts tiesai ir nepieciešams EST nolēmums, lai izdarītu spriedumu, un kad tā var definēt pietiekami detalizētu juridisko un faktisko lietas kontekstu un izrietošās juridiskās problēmas.
- Valstu tiesvedības ir jāaptur, līdz EST izdot nolēmumu.
- Iesniedzējtiesai ir jāinformē EST par jebkuru procesuālu notikumu, kas varētu ietekmēt izskatīšanai iesniegto lietu, it īpaši par atteikšanos no prasības vai tās atsaukšanu, mierizlīgumu strīdā pamatlietā vai jebkādu citu notikumu, kas noved pie tiesvedības izbeigšanas. Tāpat šai tiesai ir jāinformē EST par lēmumu, kas attiecīgā gadījumā tiek pieņemts attiecībā uz pārsūdzību par lēmumu par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, un sekām, ko tas rada saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu forma un saturs
- Lūgums ir jāveido vienkārši, skaidri un precīzi, ņemot vērā, ka to būs nepieciešams tulkot, lai citas dalībvalstis varētu iesniegt savus apsvērumus.
- EST Reglamenta 94. pantā ir norādīts lūguma saturs, kas jāpievieno iesniedzējtiesas jautājumiem, un svarīgākie punkti ir apkopoti ieteikumu pielikumā. Ja viena vai vairākas iepriekš minētās prasības netiek izpildītas, EST var nākties atzīt, ka tās kompetencē nav lemt par prejudiciālā kārtā uzdotajiem jautājumiem, vai noraidīt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu kā nepieņemamu.
- Iesniedzējtiesa var arī īsi izklāstīt pamatlietas pušu argumentus. Tomēr jāņem vērā, ka tulkots tiek tikai lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, nevis šī lūguma pielikumi.
- Iesniedzējtiesa var arī koncentrēti norādīt savu viedokli par atbildi, kas būtu sniedzama uz prejudiciālajiem jautājumiem. Šāda norāde EST ir lietderīga īpaši tad, ja tai par lūgumu ir jālemj paātrinātā tiesvedībā vai steidzamības tiesvedībā.
- EST uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatrodas atsevišķā un skaidri identificētā lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu daļā, vēlams tā sākumā vai beigās. Tiem ir jābūt saprotamiem pašiem par sevi, bez vajadzības skatīt lūguma motīvu daļu.
- Lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu jābūt drukātā formā, un lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu lappusēm un punktiem jābūt numurētiem.
Datu aizsardzība un lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu anonimizācija
- Lai nodrošinātu optimālu persondatu aizsardzību, EST izskatot lietu, iesniedzējtiesa tiek aicināta anonimizēt lietu, aizstājot lūgumā minēto fizisko personu vārdus un uzvārdus, piemēram, izmantojot iniciāļus vai burtu kombināciju, un aizklājot informāciju, kas varētu ļaut tās identificēt.
Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nosūtīšana EST
- Visi lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jādatē, jāparaksta un jānosūta elektroniski vai pa pastu EST kancelejai Luksemburgā.
- EST iesaka valstu tiesām izmantot e-Curia lietojumprogrammu.
- Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāiesniedz kancelejā kopā ar visiem attiecīgajiem dokumentiem un dokumentiem, kas ir noderīgi, lai EST varētu izskatīt lietu, un jo īpaši precīzu pamatlietas pušu un to pārstāvju, ja tādi ir, kontaktinformāciju, kā arī pamatlietas materiāliem vai to kopijām.
Izmaksas un juridiskā palīdzība
- EST prejudiciālo nolēmumu tiesvedība ir bezmaksas.
- Iesniedzējtiesa vajadzības gadījumā lemj par izmaksām, kas rodas pusēm.
- Ja kādas pamatlietas puses līdzekļi nav pietiekami, EST var piešķirt šai pusei juridisko palīdzību, lai segtu izmaksas, jo īpaši pārstāvības izmaksas, kas tai rodas tiesvedībā EST. Šādu palīdzību var piešķirt tikai tad, ja attiecīgajai pusei palīdzība jau nav tikusi piešķirta valsts līmenī vai ciktāl šī palīdzība nesedz vai sedz tikai daļu no izdevumiem, kas radušies tiesvedībā EST.
EST kancelejas loma
- Kanceleja uztur sakarus ar iesniedzējtiesu tiesvedības laikā un sūta tai visu procesuālo dokumentu un informācijas pieprasījumu kopijas.
- Tiesvedības beigās kanceleja nosūta iesniedzējtiesai EST nolēmumu. Iesniedzējtiesai ir jāinformē kanceleja par jebkuru veikto darbību un par galīgo nolēmumu pamatlietā.
Lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšana paātrināti un steidzamības kārtā
- Saskaņā ar EST Reglamenta 105.—114. pantu Tiesa var nolemt, ka konkrēti lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāizskata paātrināti vai steidzamības kārtā.
- Termiņi ir īsāki, piemēram, laiks, kāds dots dalībvalstīm iesniegt apsvērumus paātrinātās tiesvedības gadījumā.
- Iesniedzējtiesai ir jāpamato steidzamība, norādot iespējamos riskus, kas rastos, ja lieta tiktu izskatīta parastajā kārtībā.
- Lūgumi izmantot paātrinātu vai steidzamības tiesvedību jānosūta, izmantojot e-Curia lietojumprogrammu vai pa e-pastu.
KOPŠ KURA LAIKA IETEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?
Tie ir piemērojami kopš 2019. gada 8. novembra.
KONTEKSTS
Plašāka informācija:
GALVENIE TERMINI
Prejudiciāls nolēmums. Procedūra, kuru izmanto gadījumos, kad rodas bažas par ES tiesību akta interpretāciju vai likumību un:
- kad valsts tiesai ir nepieciešams nolēmums, lai izdarītu spriedumu; vai
- kad valsts tiesību aktos nav noteikti tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
Paātrinātā tiesvedība. Procedūra, kuru izmanto, kad lietas raksturs un izņēmuma apstākļi prasa ātru lietas izskatīšanu. Paātrinātā tiesvedība ir jāizmanto tikai tad, ja īpaši apstākļi rada ārkārtas situāciju, kas prasa ātru EST nolēmumu par uzdotajiem jautājumiem. Tāda situācija varētu rasties, piemēram, ja pastāv nopietni un tūlītēji draudi sabiedrības veselībai vai videi, ko ātrs EST lēmums varētu palīdzēt novērst, vai ja īpašos apstākļos ir nepieciešams ļoti īsā laikā atrisināt neskaidrības par valsts konstitucionālo tiesību un ES tiesību pamatjautājumiem.
Steidzamības tiesvedība. Procedūra, kas ir attiecināma tikai tad, ja pastāv jautājumi saistībā ar brīvību, drošību un tiesiskumu. It īpaši, ar to ierobežo to pušu skaitu, kam ir tiesības iesniegt rakstveida apsvērumus, un ļauj ļoti steidzamā gadījumā procedūras rakstisko posmu izlaist pirms EST.
PAMATDOKUMENTI
Ieteikumi valstu tiesām par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ierosināšanu (OV C 439, 25.11.2016., 1.–8. lpp.).
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Sestā daļa — Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi, I sadaļa — Noteikumi par iestādēm, 1. nodaļa — Iestādes, 5. iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa, 267. pants (bijušais EKL 234. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 164. lpp.).
Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, III sadaļa — Noteikumi attiecībā uz Savienības iestādēm, 19. pants (OV C 202, 7.6.2016., 27. lpp.).
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Tiesas Reglaments (OV L 265, 29.9.2012., 1.–42. lpp.).
Tiesas Reglamenta grozījumi (OV L 173, 26.6.2013., 65. lpp.).
Pēdējo reizi atjaunots: 26.04.2022