Eiropas Savienības tiesību aktu tiešā iedarbība

KOPSAVILKUMS:

Eiropas Savienības Tiesas spriedums, Van Gend en Loos pret Nederlandse administratie der belastingen – tiešās iedarbības pamatprincips

KO ŠIS SPRIEDUMS NOSAKA?

• Šajā Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) spriedumā Tiesa nosaka Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu tiešo iedarbību.
• Spriedums nosaka, ka ES tiesību akti ne vien paredz pienākumus ES dalībvalstīm, bet arī tiesības fiziskām personām. Tāpēc fiziskas personas var izmantot šīs tiesības un tieši atsaukties uz ES tiesību aktiem valstu un Eiropas tiesās neatkarīgi no tā, vai pastāv valsts tiesību pārbaude (t. i., ja valsts tiesību aktos nav tiesiskās aizsardzības līdzekļu).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tiešā horizontālā un tiešā vertikālā iedarbība

Tiešajai iedarbībai ir divi aspekti: vertikālais un horizontālais.

• Tiešā vertikālā iedarbība ir nozīmīga attiecībās starp fiziskām personām un valsti. Tas nozīmē, ka fiziskas personas var atsaukties uz ES tiesību normu attiecībās ar valsti.
• Tiešā horizontālā iedarbība ir nozīmīga attiecībās starp fiziskām personām. Tas nozīmē, ka fiziska persona var atsaukties uz ES tiesību normu attiecībās ar citu fizisku personu.
• Atkarībā no attiecīgā tiesību akta veida Tiesa ir atzinusi vai nu pilnīgu tiešu iedarbību (t. i., tiešu horizontālu iedarbību un tiešu vertikālu iedarbību), vai daļēju tiešu iedarbību (aprobežojas ar tiešu vertikālu iedarbību).

Tiešā iedarbība un primārie tiesību akti

• Attiecībā uz primārajiem tiesību aktiem Tiesa noteica tiešās iedarbības principu spriedumā Van Gend en Loos lietā. Tomēr tā paredzēja nosacījumu, ka pienākumiem jābūt precīziem, skaidriem un beznosacījumu un ka tie nedrīkst prasīt papildu pasākumus ne valsts, ne Eiropas līmenī.
• Spriedumā Becker lietā Tiesa noraidīja tiešo iedarbību, ja valstīm ir rīcības brīvība, lai arī minimāla, attiecībā uz attiecīgās normas īstenošanu. Lietā Kaefer un Procacci pret Francijas valsti Tiesa apstiprināja, ka attiecīgā norma ir beznosacījumu norma, jo tā neatstāj dalībvalstīm rīcības brīvību un tādējādi tai ir tieša iedarbība.

Tiešā iedarbība un sekundārie tiesību akti

Tiešās iedarbības princips attiecas arī uz sekundārajiem tiesību aktiem, proti, ES iestāžu pieņemtajiem aktiem, piemēram, regulām, direktīvām un lēmumiem, kas izriet no Līgumos noteiktajiem principiem un mērķiem. Tomēr tiešās iedarbības piemērošana ir atkarīga no akta veida.http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:ai0032

• Regulas ir tiešā veidā piemērojamas dalībvalstīs, kā tas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantā, līdz ar to tām ir tieša iedarbība. Tādēļ saskaņā ar vispārējiem principiem tas ir attiecināms vienīgi ar nosacījumu, ka noteikumi ir pietiekami skaidri, precīzi un tie attiecas uz individuālā lietas dalībnieka situāciju (tieša iedarbība, kā tas precizēts ar Politi v Ministero delle finanze Tiesas spriedumu).
• Direktīvas ir dalībvalstīm adresēti tiesību akti, kas jātransponē valsts tiesību aktos. Tomēr noteiktos gadījumos Tiesa atzīst direktīvu tiešo iedarbību, lai aizsargātu fizisku personu tiesības. Tāpēc Tiesa spriedumā lietā Van Duyn pret Home Office noteica, ka direktīvai ir tieša iedarbība, ja tās normas ir beznosacījuma, pietiekami skaidras un precīzas un ja ES dalībvalsts nav transponējusi direktīvu noteiktajā termiņā. Tomēr tai var būt tikai tieša vertikāla iedarbība; dalībvalstīm ir pienākums īstenot direktīvas, bet dalībvalstis nevar atsaukties uz direktīvām pret fizisku personu (sk. spriedumu Ratti lietā).
• Lēmumiem var būt tieša iedarbība, ja tajos kā adresāts ir norādīta dalībvalsts. Tāpēc Tiesa atzīst tikai tiešu vertikālu iedarbību (spriedums lietā Hansa Fleisch pret Landrat des Kreises Schleswig-Flensburg).
• Starptautiskie nolīgumi. Spriedumā lietā Demirel pret Stadt Schwäbisch Gmünd Tiesa atzina konkrētu nolīgumu tiešo iedarbību saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem, kas noteikti Van Gend en Loos lietā.
• Atzinumiem un ieteikumiem nav juridiski saistoša spēka. Attiecīgi tiem nav tiešas iedarbības.

KONTEKSTS

Līdztekus ES tiesību aktu prioritātei tiešā iedarbība ir viens no ES tiesību pamatprincipiem.

PAMATDOKUMENTS

Tiesas spriedums 1963. gada 5. februārī, NV Algemene Transport- en Expeditie Onderneming van Gend & Loos pret Nederlandse administratie der belastingen, lieta C-26/62, ECLI:EU:C:1963:1.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Tiesas spriedums 1992. gada 10. novembrī, Hansa Fleisch Ernst Mundt GmbH & Co. KG pret Landrat des Kreises Schleswig-Flensburg, lieta C-156/91, ECLI:EU:C:1992:423.

Tiesas spriedums 1990. gada 12. decembrī, Peter Kaefer un Andréa Procacci pret Francijas valsti, apvienotās lietas C-100/89 un C-101/89, ECLI:EU:C:1990:456.

Tiesas spriedums 1987. gada 30. septembrī, Meryem Demirel pret Stadt Schwäbisch Gmünd, lieta C-12/86, ECLI:EU:C:1987:400.

Tiesas spriedums 1982. gada 19. janvārī, Ursula Becker pret Finanzamt Münster-Innenstadt, lieta C-8/81, ECLI:EU:C:1982:7.

Tiesas spriedums 1979. gada 5. aprīlī, Prokuratūra pret Tullio Ratti, lieta C-148/78, ECLI:EU:C:1979:110.

Tiesas spriedums 1974. gada 4. decembrī, Yvonne van Duyn pret Home Office, lieta C-41-74, ECLI:EU:C:1974:133.

Tiesas spriedums 1971. gada 14. decembrī, Politi s.a.s. pret Ministero delle Finanze della Repubblica italiana, lieta C-43/71, ECLI:EU:C:1971:122.

Pēdējo reizi atjaunots: 25.11.2022