Eiropas Savienības direktīvas

 

KOPSAVILKUMS

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 288. pants — direktīvas

KĀDS IR ŠĪ PANTA MĒRĶIS?

Ar to nosaka dažādos tiesību aktu veidus, kurus ES var pieņemt, ieskaitot direktīvas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva pieder pie ES sekundārajiem tiesību aktiem. Tādēļ ES iestādes to pieņem saskaņā ar dibināšanas līgumiem. Pēc pieņemšanas ES līmenī ES valstis direktīvu iekļauj, jeb transponē savos iekšējos tiesību aktos, lai to varētu piemērot.

Piemēram, direktīvā par darba laika organizēšanu ir paredzēti obligāti atpūtas periodi un ES atļautā nedēļā pieļaujamā darba laika ierobežojums.

Tomēr katras atsevišķas valsts ziņā ir izstrādāt savus tiesību aktus, ar kuriem nosaka, kā piemērojami šie noteikumi.

Saistošs vispārēji piemērojams tiesību akts

LESD 288. pantā ir teikts, ka direktīva tām valstīm, kurām tā adresēta, (vienai, vairākām vai visām valstīm) uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes.

Taču direktīva atšķiras no regulas vai lēmuma:

Pieņemšana

Direktīvu pieņem saskaņā ar likumdošanas procedūru. Tā ir leģislatīvs akts, kuru pieņēma Padome un Parlaments saskaņā ar parastu likumdošanas procedūru vai tikai Padome saskaņā ar īpašajām likumdošanas procedūrām; šādā gadījumā Parlamentam ir jāpiekrīt vai jākonsultējas ar to.

Obligātā transponēšana

Lai direktīva stātos spēkā valsts līmenī, ES valstīm ir jāpieņem tiesību akts tās transponēšanai. Šim valsts mēroga pasākumam ir jāsasniedz direktīvā noteiktie mērķi. Valsts iestādēm par šiem pasākumiem ir jāinformē Eiropas Komisija.

Transponēšanai ir jānotiek līdz termiņam, kas noteikts, pieņemot direktīvu (parasti divu gadu laikā).

Ja valsts direktīvu nav transponējusi, Komisija var sākt pārkāpuma procedūru un ierosināt tiesvedību pret valsti ES Tiesā (sprieduma neizpilde šajā gadījumā var izraisīt jaunu tiesvedību, kuras rezultātā var piemērot naudas sodus).

Maksimālā un minimālā saskaņošana

Ir svarīgi nošķirt minimālās un maksimālās (jeb pilnīgās) saskaņošanas prasības direktīvās.

Minimālās saskaņošanas gadījumā ar direktīvu nosaka minimālos standartus, bieži ņemot vērā faktu, ka tiesību sistēmās atsevišķās ES valstīs jau ir noteikti augstāki standarti. Šādā gadījumā ES valstīm ir tiesības noteikt augstākus standartus par direktīvā noteiktajiem.

Maksimālās saskaņošanas gadījumā ES valstis nedrīkst pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki par direktīvā noteiktajiem.

Fizisku personu aizsardzība direktīvu nepareizas transponēšanas gadījumā

Principā direktīva stājas spēkā tikai tad, kad tā ir transponēta. Taču Tiesa uzskata, ka netransponēta direktīva var radīt noteiktu ietekmi tiešā veidā, ja:

Ja ir izpildīti šie nosacījumi, fiziskas personas var atsaukties uz direktīvu tiesā pret ES valsti. Taču fiziska persona, iesniedzot prasību pret citu fizisku personu, nevar atsaukties uz direktīvas tiešo ietekmi, ja tā nav transponēta (skatīt spriedumu lietā C-91/92 Paola Faccini Dori / Recreb Srl).

Tiesa noteiktos apstākļos fiziskām personām ļauj izmantot arī iespēju saņemt kompensāciju par direktīvām, kas ir transponētas slikti vai ar nokavēšanos (spriedums lietās C-6/90 un C-9/90 Francovich un Bonifaci).

Transponēšanas aizkavēšanās apkarošana

Direktīvu novēlota transponēšana ES valstīs joprojām ir pastāvīga problēma, kas liedz pilsoņiem un uzņēmumiem gūt taustāmu labumu no ES tiesību aktiem.

ES ir nospraudusi mērķi samazināt transponēšanas deficītu līdz 1 %. ES direktīvu transponēšanas vienotajā tirgū tabulā, ko Komisija publicēja 2016. gada decembrī, ir norādīts, ka 20 valstis nav varējušas sasniegt šo mērķi. Savukārt tikai 1 valstij bija izdevies sasniegt atbilstības deficītu valsts tiesību aktiem zem 0,5 % rādītāja, kas ierosināts 2011. gada aprīļa Vienotā tirgus aktā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, sestā daļa — Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi — I sadaļa — Noteikumi par iestādēm — 2. nodaļa — Savienības tiesību akti, pieņemšanas procedūras un citi noteikumi — 1. iedaļa — Savienības tiesību akti — 288. pants (bijušais EKL 249. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 171.–172. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 11.07.2018