Veterinārās un zootehniskās pārbaudes, kas piemērojamas ES iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 90/425/EEK — par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas ES iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstīti ar veterinārām* un zootehniskām pārbaudēm* saistītie nosacījumi, kas piemērojami dzīvniekiem un noteiktiem produktiem, kas tiek tirgoti ES.

Ar to atceļ veterinārās (un zootehniskās) pārbaudes ES iekšējās robežās, tā vietā veicot pārbaudes izcelsmes vietā, tranzīta laikā un galamērķa vietā.

Ar Regulu (ES) 2016/1012 maina direktīvas nosaukumu un dzēš atsauci uz zootehniskām pārbaudēm. Tā stājas spēkā 2018. gada 1. novembrī.

Ar Regulu (ES) 2017/625 atceļ Direktīvu 90/425/EEK no 2019. gada 14. decembra.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Dzīvie dzīvnieki, inkubējamās olas, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes produkti

Direktīva un tās turpmākie grozījumi attiecas uz veterinārām un zootehniskām pārbaudēm, kas attiecināmas uz dzīvo dzīvnieku un produktu (inkubējamās olas, reproduktīvie produkti*, dzīvnieku izcelsmes produkti) tirdzniecību ES, uz ko attiecas ES tiesību akti.

Tas neattiecas uz nekomerciālu lolojumdzīvnieku pārvadāšanu, kad to veic personas.

Pārbaudes izcelsmes vietā

ES izcelsmes valstī kompetentajai iestādei ir jānodrošina, ka starp citām lietām tirdzniecībai paredzētie dzīvnieki un produkti:

atbilst saistošo direktīvu prasībām, kas norādītas direktīvas A pielikumā (dzīvniekiem un produktiem A pielikumā, piemēram, Direktīva 88/407/EEK) un atbilst ES galamērķa valsts dzīvnieku veselības prasībām (dzīvniekiem un produktiem B pielikumā, piemēram, dzīvi mājputni);
nāk no saimniecībām, centriem vai organizācijām, kas ir pakļautas regulārām oficiālām pārbaudēm;
ir identificēti un reģistrēti saskaņā ar ES tiesību aktu prasībām;
ir saņēmuši veselības sertifikātus un citus atbilstošos dokumentus pārvadājumu laikā;
nenāk no saimniecībām un reģioniem, uz kuriem ir attiecināmi ierobežojumi par šādiem dzīvniekiem un produktiem, jo pastāv aizdomas par konkrētām slimībām vai šādas slimības ir;
nāk no valsts vai reģiona, kas piedāvā pietiekamas veselības garantijas, kas saistošas galamērķa valstij;
tiek pārvadāti saskaņā ar spēkā esošajiem higiēnas nosacījumiem.

Papildus ES kompetentajai iestādei ir jāveic pārbaudes saimniecībās, tirgos un savākšanas punktos, lai pārliecinātos, ka dzīvie dzīvnieki un produkti atbilst ES standartiem, it īpaši attiecībā uz identifikāciju. Dzīvnieku vai produktu piegādātājiem vai nosūtītājiem (tie, kas atbild par dzīvnieku un produktu sagatavošanu pārvadāšanai), kas neievēro šos noteikumus, piemēro sankcijas.

Pārbaudes galamērķa vietā

Galamērķa vietā kompetentās iestādes var veikt nediferencējošas veterinārās pārbaudes uz vietas. Šādu pārbaužu mērķis ir pārbaudīt, vai tirdzniecībai paredzētie dzīvnieki un produkti atbilst prasībām, kādas ir jāievēro izcelsmes vietā (skatīt iepriekš). Ja ir aizdomas par pārkāpumu, pārbaudes var tikt veiktas pārvadāšanas laikā.

No citas ES dalībvalsts nosūtīto dzīvnieku un produktu saņēmēji ir atbildīgi par šādiem dzīvniekiem un produktiem pēc piegādes galamērķī un turpmāk, līdz pārvadāšana ir noslēgta. Tas attiecas, piemēram, uz tirgiem paredzētiem dzīvniekiem. Saņēmēju pienākums var būt iepriekš ziņot ES dalībvalsts kompetentajai iestādei par dzīvnieku un produktu piegādi no citas ES dalībvalsts.

Ja ES noteikumos vai to apgabalu valsts noteikumos, ar kuriem vēl nav saskaņots un kas atbilst vispārējiem Līguma noteikumiem, ir pieprasīta dzīvu dzīvnieku ievietošana karantīnā, tad pēdējā parasti notiek saņēmējā saimniecībā.

Pārbaudes ostās, lidostās un robežpunktos valstīs, kas nav ES dalībvalstīs

Pārbaudes var tikt veiktas vietās, kur dzīvie dzīvnieki un produkti no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek ievesti ES teritorijā, piemēram, ostās, lidostās un robežpunktos ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Pārbaužu laikā ES dalībvalstīm ir jāpārliecinās, ka šādi pasākumi ir izpildīti:

ir pārbaudīti sertifikāti un dokumenti, kas pavada dzīvniekus un produktus;
ES dzīvniekiem un produktiem veic nediferencējošas veterinārās pārbaudes uz vietas;
uz dzīvniekiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir attiecināmi noteikumi, kas sniegti Direktīvā 91/496/EEK un Direktīvā 97/78/EK.

Ja pārbaudes laikā kompetentās iestādes konstatē:

vielas, kas rada ziņojamu slimību, zoonozi* vai slimību, vai jebkādu iemeslu, kas rada nopietnu apdraudējumu dzīvniekiem un cilvēkiem, vai produkti nāk no apgabala, kurš ir inficēts ar epizootisku slimību*, tad tās dod rīkojumu, lai dzīvnieks vai dzīvnieku sūtījums tiktu ievietots karantīnā tuvākajā karantīnas stacijā vai nokauts un/vai iznīcināts;
dzīvnieki un produkti neatbilst nosacījumiem, kas noteikti ES direktīvās vai valsts dzīvnieku veselības noteikumos, var tikt veikti dažādi pasākumi, tostarp dzīvnieku vai produktu uzraudzība, sūtījuma atgriešana, dzīvnieku nokaušana vai iznīcināšana.

Kopīgie noteikumi

Ja pastāv zoonozes uzliesmojums, dzīvnieku slimība vai jebkāds cits risks dzīvnieku un cilvēku veselībai, ES izsūtīšanas dalībvalstij ir jāveic atbilstoši profilakses un kontroles pasākumi, tostarp pārvadāšanas ierobežojumi, ja risks ir nopietns. ES galamērķa vai tranzīta dalībvalstī ir jāveic piesardzības pasākumi, piemēram, jāievieš karantīna. Eiropas Komisijai pie pirmās iespējas ir jāpārbauda situācija un pēc tam jāpieņem lēmums par atbilstošu rīcību.

ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka preču izplatītāji, kas piedalās attiecīgo dzīvnieku un/vai produktu ES iekšējā tirdzniecībā, uztur dzīvnieku un produktu piegāžu un galamērķu reģistru.

2004. gadā Komisija ieviesa datorizētu sistēmu, kas savieno dalībvalstu veterinārās iestādes, TRACES sistēmu.

1992. gada 1. jūlijā tika atceltas visu dzīvnieku un to produktu veterinārās un zootehniskās pārbaudes uz ES iekšējām robežām, ņemot vērā attīstību, kāda panākta attiecībā uz dzīvnieku pārbaudēm no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un pasākumiem, kas veikti, lai kontrolētu mutes un nagu sērgu un klasisko cūku mēri.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā tiek piemērota kopš 1990. gada 26. jūlija. ES dalībvalstīm tā bija jāiestrādā valsts tiesību aktos līdz 1992. gada 1. jūlijam, izņemot nosacījumus 10. pantā (par slimību uzliesmojumu), kas bija jāiestrādā līdz 1990. gada 26. septembrim.

GALVENIE TERMINI

Veterinārās pārbaudes: nozīmē jebkuru fizisku pārbaudi (un/vai administratīvu formalitāti), ko piemēro dzīvniekiem vai produktiem un kas ir paredzēta tam, lai tieši vai citādi aizsargātu sabiedrības vai dzīvnieku veselību.

Zootehniskās pārbaudes: nozīmē jebkuru fizisku pārbaudi un/vai administratīvu formalitāti, ko piemēro dzīvniekiem, kas minēti zootehnikas tiesību aktos, un kas ir paredzēta tiešai vai netiešai šķirņu uzlabošanai.

Reproduktīvie produkti: sperma, olšūnas un embriji, kas paredzēti mākslīgai ataudzei.

Zoonoze: slimība, kas var tikt pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

Epizootiskā slimība: slimība, kas ietekmē lielu dzīvnieku skaitu īsā laikā.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 18.8.1990., 29.–41. lpp.)

Direktīvas 90/425/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1.–142. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66.–143. lpp.)

Komisijas Lēmums 2003/623/EK (2003. gada 19. augusts) par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas Traces attīstību (OV L 216, 28.8.2003., 58.–59. lpp.)

Padomes Direktīva 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9.–30. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 91/496/EK (1991. gada 15. jūlijā), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56.–68. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 05.02.2018