ES savstarpējas atzīšanas sistēma — brīvības atņemšanas sodi un ieslodzīto personu nodošana

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 2008/909/TI — savstarpējas atzīšanas principa piemērošana attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā

KOPSAVILKUMS

Šī pamatlēmuma mērķis ir paplašināt savstarpējās atzīšanas principa, saskaņā ar kuru ES valstis piekrīt atzīt citu valstu tiesību aktus vai lēmumus, piemērošanas jomu, iekļaujot tajā arī spriedumus krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi.

KĀDS IR ŠĪ PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

Pamatlēmumā ir aprakstīts, kādā veidā ES valstis atzīst un izpilda citu valstu spriedumus krimināllietās. Mērķis ir palīdzēt notiesātajām personām no jauna integrēties sabiedrībā.

Šis pamatlēmums ļauj ES valstij izpildīt citā ES valstī piespriestu brīvības atņemšanas sodu personai, kas dzīvo pirmās valsts teritorijā.

Ar pamatlēmumu izveido sistēmu notiesāto personu nodošanai to valstspiederības (vai parastās dzīvesvietas) ES valstij vai kādai citai ES valstij, ar kuru tām ir cieša saikne, cietumsoda izciešanai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Procedūra ir balstīta uz šādiem principiem:

Sprieduma valsts kompetentā iestāde spriedumu kopā ar apliecinošo dokumentu nosūta tieši izpildes valstij.
Notiesātajai personai ir jādod piekrišana nodošanai, taču īpašos apstākļos to var veikt arī bez šādas piekrišanas. Visos gadījumos, ja notiesātā persona vēl ir sprieduma valstī, tai dod iespēju paust savu viedokli.
Izpildes valsts nekavējoties veic pasākumus sprieduma izpildei. Ja sods ir pielāgots, tam ir jābūt pēc iespējas līdzvērtīgam sākotnējam sodam un tas to nekādā gadījumā nedrīkst pastiprināt.
Sprieduma izpildi, kā arī pirmstermiņa vai nosacītas atbrīvošanas pamatojumu (ja personai ir jāievēro īpaši nosacījumi, piemēram, tā nedrīkst atrasties noteiktā teritorijā), reglamentē izpildes valsts tiesību akti.
Lēmumā ir sniegts tādu smagu nodarījumu saraksts, kas sprieduma valstī ir sodāmi ar brīvības atņemšanu uz vismaz trim gadiem, saistībā ar kuriem pieņemtie spriedumi ir atzīti un izpildīti un nav nekādas vajadzības pārbaudīt abpusēju sodāmību (t. i., ja noziegumu reglamentē gan sprieduma valsts, gan izpildes valsts tiesību akti).
Vairumā gadījumu lēmumu par sprieduma atzīšanu un soda izpildi izpildes valsts pieņem 90 dienu laikā pēc sprieduma un apliecinošā dokumenta saņemšanas. Lēmumā saraksta veidā ir izklāstīts arī pamats, saskaņā ar kuru valsts var atteikties atzīt spriedumu un izpildīt sodu.

Eiropas Komisijas 2014. gada ziņojumā par Pamatlēmumu 2008/909/TI, 2008/947/TI un 2009/829/TI īstenošanu ir norādīts, ka, neskatoties uz dažu ES valstu līdzšinējiem centieniem, šo trīs tiesību aktu īstenošana nav apmierinoša. Ziņojumā ES valstis, kuras lēmumus vēl nav īstenojušas, tiek aicinātas to steidzami darīt.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS PAMATLĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas stājās spēkā 2008. gada 5. decembrī. ES valstu tiesību aktos tas bija jāiekļauj līdz 2011. gada 5. decembrim.

KONTEKSTS

Ik gadu vairāki tūkstoši ES iedzīvotāju tiek apsūdzēti kriminālpārkāpumos vai arī tiek notiesāti ES valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts. Tiesu nolēmumu savstarpēja atzīšana Eiropas Savienībā ir tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās stūrakmens.

AKTS

Padomes Pamatlēmums 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV L 327, 5.12.2008., 27.–46. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Pamatlēmums 2008/947/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (OV L 337, 16.12.2008., 102.–122. lpp.)

Padomes Pamatlēmums 2009/829/TI (2009. gada 23. oktobris), ar ko attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam (OV L 294, 11.11.2009., 20.–40. lpp.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā dalībvalstis īsteno Pamatlēmumus 2008/909/TI, 2008/947/TI un 2009/829/TI par tiesas nolēmumu savstarpējo atzīšanu attiecībā uz brīvības atņemšanas sodiem vai ar brīvības atņemšanu saistītiem pasākumiem, probācijas lēmumiem un alternatīvām sankcijām, kā arī uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam (COM(2014) 57 final, 5.2.2014.)

Komisijas dienestu darba dokuments. Tabulas “Situācija” un “Deklarācijas”, kas pievienotas Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā dalībvalstis īsteno Pamatlēmumus 2008/909/TI, 2008/947/TI un 2009/829/TI par tiesas nolēmumu savstarpējo atzīšanu attiecībā uz brīvības atņemšanas sodiem vai ar brīvības atņemšanu saistītiem pasākumiem, probācijas lēmumiem un alternatīvām sankcijām, kā arī uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam (SWD(2014) 34 final, 5.2.2014.)

Komisijas Lēmums 2014/858/ES (2014. gada 1. decembris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās vēlmi, lai uz to attiecina Savienības tiesību aktus par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā un kuri nav Šengenas acquis daļa (OV L 345, 1.12.2014., 6.–9. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.10.2015