Nelegālo imigrantu atgriešana – kopīgi standarti un procedūras

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2008/115/EK – kopīgi standarti un procedūras attiecībā uz to ārpussavienības valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas ES valstī uzturas nelikumīgi

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir nodrošināt, lai ES būtu efektīva un humāna imigrantu atgriešanas politika, kas ir labi pārvaldītas migrācijas politikas būtisks elements.

Ar to pieņem kopīgu noteikumu kopumu attiecībā uz to ārpussavienības valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem ES valstī, un saistītās procesuālās garantijas, vienlaikus sekmējot nelikumīgo imigrantu brīvprātīgu atgriešanos.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nelikumīgas uzturēšanās izbeigšana

Nelikumīga uzturēšanās tiek izbeigta divu soļu procedūrā:

Atgriešanas lēmums

Ja vien nav ar līdzjūtību saistītu, humānu vai citu iemeslu vai ja nav uzsākta procedūra uzturēšanās atļaujas atjaunošanai, ES valstij ir jāpieņem atgriešanas lēmums attiecībā uz ārpussavienības valsts valstspiederīgo, kas attiecīgās valsts teritorijā uzturas nelikumīgi.

Ja ārpussavienības valsts valstspiederīgajam ir derīga citā ES valstī izdota uzturēšanās atļauja vai līdzvērtīga atļauja, viņam/viņai nekavējoties jāatgriežas attiecīgajā valstī.

Ja cita ES valsts ārpussavienības valsts valstspiederīgo, kas attiecīgās valsts teritorijā uzturas nelikumīgi, uzņem atpakaļ, ievērojot divpusēju nolīgumu, par atgriešanas lēmuma pieņemšanu ir atbildīga šī valsts.

Atgriešanas lēmumā ārpussavienības valsts valstspiederīgajam, kas attiecīgajā valstī uzturas nelikumīgi, var noteikt 7 līdz 30 dienas ilgu brīvprātīgas izceļošanas laika posmu. Noteiktos apstākļos šo laika posmu var pagarināt; to var arī saīsināt vai nenoteikt vispār, jo īpaši – ja pastāv risks, ka ārpussavienības valsts valstspiederīgais, kas attiecīgajā valstī uzturas nelikumīgi:

Brīvprātīgas izceļošanas laika posmā ārpussavienības valsts valstspiederīgajam var paredzēt dažus pienākumus, lai novērstu viņa/viņas bēgšanu.

Ja brīvprātīgas izceļošanas laika posms netiek noteikts vai ja ārpussavienības valsts valstspiederīgais, kas attiecīgajā valstī uzturas nelikumīgi, nav ievērojis atgriešanas lēmumu, kopā ar atgriešanas lēmumu var noteikt ieceļošanas aizliegumu. Ieceļošanas aizlieguma ilgumu nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi, taču tas nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem, ja vien attiecīgais ārpussavienības valsts valstspiederīgais nerada draudus sabiedrībai vai valsts drošībai.

Izraidīšana

Ja brīvprātīgas izceļošanas laika posms nav noteikts vai ja ārpussavienības valsts valstspiederīgais šajā laika posmā nav izpildījis atgriešanas lēmumu, attiecīgajai ES valstij ir jāveic viņa/viņas izraidīšanas pasākumi, izņemot īpašus apstākļus, kuros izraidīšanu var atlikt. Ārpussavienības valsts valstspiederīgo izraidīšana ir jāatliek, ja tā pakļautu riskam viņu dzīvību (neizdošanas* princips) vai ja atgriešanas lēmums ir īslaicīgi atlikts.

Piespiedu līdzekļus, kas ir samērīgi un nepārsniedz saprātīgi vajadzīgu spēku, ārpussavienības valsts valstspiederīgo izraidīšanai var izmantot vienīgi kā pēdējo iespēju.

Aizturēšana izraidīšanas nolūkā

Noteiktos apstākļos un pienācīgi nodrošinot noteiktas garantijas (tostarp juridisko pārskatīšanu), ES valstis atgriešanas procedūras gaitā var aizturēt ārpussavienības valsts valstspiederīgos, ja pastāv risks, ka viņš vai viņa bēgs vai izvairīsies no atgriešanas vai izraidīšanas sagatavošanas darbiem vai tos kavēs.

Aizturēšanas periods nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

Turēšana apsardzībā ir jāīsteno šim nolūkam īpaši paredzētās telpās vai, ja tas nav iespējams, cietumā ar nodalītiem blokiem.

Procesuālās garantijas

Direktīvā ir noteiktas vairākas procesuālās garantijas:

Laika posmā, kas noteikts brīvprātīgajai izceļošanai vai izraidīšanai, ES valstīm ir arī jāievēro tiesības uz ģimenes vienotību un jānodrošina neatliekamā veselības aprūpe, piekļuve pamatizglītības sistēmai nepilngadīgajiem, kā arī jāņem vērā mazāk aizsargātu personu īpašās vajadzības.

Nepavadīti nepilngadīgie

Pirms lemt par atgriešanas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo, attiecīgajām iestādēm ir jāsniedz atbilstīga palīdzība, pienācīgi ņemot vērā bērna intereses. Pirms nepavadīts nepilngadīgais tiek izraidīts no ES valsts teritorijas, minētās valsts iestādēm jāpārliecinās, ka nepilngadīgais tiks nogādāts pie viņa vai viņas ģimenes locekļa, noteikta aizbildņa vai uz piemērotām uzņemšanas telpām valstī, uz kuru veic atgriešanu.

Direktīvas mērķis ir ierobežot nepavadītu nepilngadīgo un ģimeņu aizturēšanu, un tajā ir noteikti atbilstoši aizturēšanas nosacījumi.

Vispārējie noteikumi

No šās direktīvas darbības jomas var izslēgt dažas ārpussavienības valstu valstspiederīgo kategorijas, piemēram, personas, kuras ir aizturētas saistībā ar nelikumīgu robežas šķērsošanu. Tomēr ES valstīm ir jānodrošina, ka to attieksme pret šādām personām un to aizsardzība atbilst vismaz dažiem direktīvas noteikumiem par piespiedu līdzekļiem, izraidīšanu, veselības aprūpi un aizturēšanu. Jebkurā gadījumā ES valstīm ir:

Kurās valstīs šī direktīva ir piemērojama?

Šī direktīva ir piemērojama visās ES valstīs, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti un šādas Šengenas zonā esošas ārpussavienības valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

Īstenošana un saistītie akti

Eiropas Komisijai reizi trijos gados ir jāsagatavo ziņojums par direktīvas piemērošanu ES valstīs un, ja vajadzīgs, jāierosina grozījumi.

Ar Regulu (ES) 2016/1953 izveido vienotu Eiropas ceļošanas dokumentu tādu ārpussavienības valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri attiecīgajā ES valstī uzturas nelikumīgi (Eiropas ceļošanas dokumentu personu atgriešanai). Šis dokuments ir derīgs vienam braucienam līdz ierašanās brīdim valstī, kurā tiek atgriezts ārpussavienības valsts valstspiederīgais, uz ko attiecas ES valsts izdots atgriešanas lēmums.

2017. gadā Komisija publicēja Ieteikumu (ES) 2017/432 ES valstīm par to, kā panākt efektīvāku atgriešanu, īstenojot šo direktīvu, kā arī Ieteikumu (C(2017) 6505), ar kuru izveido kopīgu “Rokasgrāmatu atgriešanas jautājumos” ES valstu kompetentajām iestādēm izmantošanai ar atgriešanu saistītu uzdevumu veikšanā. Tā arī ierosināja jaunus atgriešanas politikas pasākumus, sagatavojot atjauninātu atgriešanas rīcības plānu un ES valstīm sniedzot virkni ieteikumu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2009. gada 13. janvāra. ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2010. gada 24. decembrim, izņemot noteikumus par juridisko palīdzību un/vai pārstāvību, kuru transponēšanas termiņš bija 2011. gada 24. decembris.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Izdošana: bēgļu vai patvēruma meklētāju piespiešana atgriezties valstī, kur tie, iespējams, tiks vajāti

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98.–107. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Ieteikums (ES) 2017/2338 (2017. gada 16. novembris), ar kuru izveido kopīgu “Rokasgrāmatu atgriešanas jautājumos” dalībvalstu kompetentajām iestādēm izmantošanai ar atgriešanu saistītu uzdevumu veikšanā (OV L 339, 19.12.2017., 83.–159. lpp.)

Komisijas Ieteikums (ES) 2017/432 (2017. gada 7. marts) par to, kā panākt efektīvāku atgriešanu, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (OV L 66, 11.3.2017., 15.–21. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par efektīvāku atgriešanas politiku Eiropas Savienībā – atjaunināts rīcības plāns (COM(2017) 200 final, 2.3.2017.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1953 (2016. gada 26. oktobris) par Eiropas ceļošanas dokumentu izveidi tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, un ar ko atceļ Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumu (OV L 311, 17.11.2016., 13.–19. lpp.)

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par ES atgriešanas politiku (COM(2014) 199 final, 28.3.2014.)

Pēdējo reizi atjaunots: 20.02.2018