Personu ar invaliditāti tiesību un brīvību aizsardzība starptautiskā līmenī

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN KONVENCIJAS MĒRĶIS?

Ar šo lēmumu Eiropas Kopienas (tagad — ES) vārdā noslēdz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas iekļauta lēmuma pielikumā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šīs starptautiskās konvencijas mērķis ir personām ar invaliditāti nodrošināt visu cilvēktiesību un pamatbrīvību pilnīgu izmantošanu.

Lai to panāktu, konvencijas pamatā ir vairāki principi:

• personu cieņas, patstāvības un neatkarības ievērošana;
• diskriminācijas aizliegums;
• līdzdalība un integrācija sabiedrībā;
• cieņa pret atšķirīgo un cilvēku pieņemšana;
• iespēju vienlīdzība;
• pieejamība, jo īpaši piekļuves iespējas transportam, informācijai un komunikācijām, sabiedriskām iekārtām un pakalpojumiem pilsētās un laukos;
• vīriešu un sieviešu vienlīdzība;
• cieņa pret bērnu ar invaliditāti tiesībām saglabāt savu identitāti un pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību.

Valstīm, kas ir konvencijas līgumslēdzējas puses, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šo principu pastāvīgu ievērošanu. Tās arī apņemas atbalstīt personu ar invaliditāti ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.

Turklāt, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus un politiku, kas attiecas uz personām ar invaliditāti, ir jākonsultējas ar šīm personām.

Aizsardzība pret diskrimināciju

Ir aizliegta jebkāda diskriminācija invaliditātes dēļ, un personām ar invaliditāti ir jāsaņem vienlīdzīga un efektīva tiesiskā aizsardzība.

Konvencijā ir iekļauti īpaši noteikumi attiecībā uz divām iedzīvotāju grupām:

• sievietēm ar invaliditāti, kuras tiek pakļautas dažādu veidu diskriminācijai. Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu sieviešu pilnvērtīgu attīstību un patstāvību;
• bērniem ar invaliditāti, kuri lēmumu pieņemšanā ir tiesīgi uz savu vislabāko interešu aizsardzību un kuriem ir arī tiesības brīvi paust savu viedokli un saņemt atbilstošu palīdzību.

Valstis, kas ir konvencijas līgumslēdzējas puses, apņemas apkarot stereotipus un informēt par personu ar invaliditāti spējām.

Konvencijā atzītās tiesības

Konvencijā ir noteikta virkne tiesību un brīvību, kuras ir tiesīgas izmantot personas ar invaliditāti. Tās ietver:

• tiesības uz dzīvību;
• aizsardzību riska situācijās un ārkārtas humānās situācijās;
• tiesības uz personu ar invaliditāti tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, jo īpaši ar mērķi iegūt īpašumu, kā arī kontrolēt savas finanšu lietas, vienlaikus saņemot aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu;
• tiesas pieejamību, pateicoties procesuāliem pielāgojumiem;
• tiesības uz brīvību un neaizskaramību;
• tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai vai nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem;
• tiesības netikt pakļautam ekspluatācijai, vardarbībai un ļaunprātīgai izmantošanai;
• fiziskās un garīgās integritātes aizsardzību;
• pārvietošanās brīvību, tiesības izvēlēties dzīvesvietu un pilsonību;
• patstāvīgu dzīvesveidu un iekļaušanu sabiedrībā;
• individuālo pārvietošanos, jo īpaši, izmantojot mobilitātes ierīces un tehnoloģijas;
• vārda brīvību un pieeju informācijai;
• privātās dzīves neaizskaramību;
• cieņu pret dzīvesvietu un ģimeni;
• tiesības uz izglītību;
• veselības pakalpojumu pieejamību;
• adaptāciju un rehabilitāciju, panākot pilnīgas fiziskās, garīgās, sociālās un profesionālās spējas;
• tiesības uz darbu bez diskriminācijas un taisnīgos un labvēlīgos darba apstākļos;
• tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību;
• līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, tostarp tiesības balsot un tikt ievēlētām;
• līdzdalību kultūras dzīvē un atpūtas, brīvā laika pavadīšanas un sporta pasākumos.

Konvencijas īstenošana

Jebkādos starptautiskās sadarbības pasākumos ir jāiesaista personas ar invaliditāti, jo īpaši, partnerībā ar attiecīgajām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām.

Valstīm ir jāizveido viens vai vairāki kontaktpunkti, kuri ir atbildīgi par konvencijas īstenošanu un informē sabiedrību par konvenciju. Tām jāizveido neatkarīgs mehānisms konvencijas īstenošanas pārraudzībai. Pārraudzības procesā pilnvērtīgi jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.

Visbeidzot, katrai valstij divu gadu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā ir jāiesniedz izsmeļošs ziņojums par pasākumiem, ko tā veikusi, īstenojot savas saistības.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS UN KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMI?

Lēmums ir piemērojams kopš 2009. gada 26. novembra. Konvencija stājās spēkā 2008. gada 3. maijā, un to ES piemēro no 2011. gada 22. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Personas ar invaliditāti (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35.–61. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 18.07.2018