Ar LESD 101. panta 1. punktu aizliedz nolīgumus, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp ES dalībvalstīm un kas nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci. Tomēr no šī LESD 101. panta 3. punktā norādītā aizlieguma ir atbrīvoti līgumi, kas ietver pietiekamas priekšrocības, ar kurām var atsvērt pret konkurenci vērstu ietekmi.

Šajā Regulā ir norādīts grupālais atbrīvojums no LESD 101. panta 1. punkta, kas jāattiecina uz vertikālajiem nolīgumiem *, kas atbilst noteiktām prasībām. Šie nolīgumi var, piemēram, palīdzēt ražotājam uzsākt darbību jaunā tirgū vai izvairīties no situācijas, kad viens izplatītājs “parazitē” uz cita izplatītāja reklāmām vai kad piegādātājs izmanto konkrēta klienta ieguldījumus.

Lai konkrētam vertikālajam nolīgumam piemērotu LESD 101. panta 1. punktā minēto atbrīvojumu, ir jāizpilda konkrētas prasības:

Pastāv pieci ierobežojumi, kad uz visu nolīgumu nevar attiecināt regulas priekšrocības, pat ja piegādātāja un pircēja tirgus daļa ir zem 30%. Tie tiek uzskatīti par stingriem konkurenci ierobežojošiem nosacījumiem attiecībā uz to iespējamo kaitējumu, kādu tie var nodarīt patērētājam. Vairumā gadījumu šādi nosacījumi tiks aizliegti, un maz ticams, ka vertikālie nolīgumi ar šādiem ierobežojumiem varētu atbilst LESD 101. panta 3. punkta nosacījumiem:

Piegādātājiem ir aizliegts noteikt fiksētu (minimālo) cenu, ar kādu izplatītāji var tālākpārdot savus produktus (tālākpārdošanas cenas uzturēšana).

Ir aizliegta tirgus sadalīšana pēc teritorijas vai patērētāja. Izplatītājiem ir jābūt brīvai izvēlei noteikt pārdošanas teritorijas un mērķauditoriju. Regula ietver izņēmumus attiecībā uz šo nosacījumu, piemēram, atļauja uzņēmumiem vadīt ekskluzīvas izplatīšanas sistēmu vai selektīvās izplatīšanas sistēmu.

Selektīvā tīkla izplatītājiem nedrīkst piemērot aizliegumus attiecībā uz gala lietotājiem, kuriem viņi varētu pārdot produktus, lai gan viņiem ir aizliegums pārdot nepilnvarotiem izplatītājiem.

Selektīvā tīkla izplatītājiem ir jābūt neierobežotām tiesībām pārdot līguma preces citiem selektīvā tīkla izplatītājiem vai iegādāties preces no tiem.

Nolīgums starp rezerves daļu ražotāju un pircēju, kas šīs daļas ietver savos produktus, nedrīkst novērst vai ierobežot šādu rezerves daļu pārdošanu gala lietotājiem, neatkarīgiem remontdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Vertikālais nolīgums ir attiecināms šīs regulas ietvaros, ja ne preču un pakalpojumu piegādātāja, nedz pircēja tirgus daļa nepārsniedz 30%. Piegādātājam tā ir tirgus daļa atbilstošajā piegādes tirgū, t. i., tirgū, kurā tas pārdot preces un pakalpojumus, kas ir izšķirošs grupālā atbrīvojuma piemērošanai. Pircējam tā ir tirgus daļa atbilstošajā iegādes tirgū, t. i., tirgū, kurā tas iegādājas preces un pakalpojumus, kas ir izšķirošs regulas piemērošanai.

Regula attiecas uz visiem vertikālajiem ierobežojumiem, kas nav minētie iepriekš. Tomēr tā nenosaka konkrētus nosacījumiem trim vertikālajiem ierobežojumiem:

Ja šie nosacījumi netiek izpildīti, šie vertikālie ierobežojumi tiek izslēgti no regulas atbrīvojuma. Tomēr regula joprojām ir attiecināma uz pārējo vertikālā nolīguma daļu, ja tā var būt spēkā neatkarīgi no vertikālajiem ierobežojumiem bez atbrīvojuma.

Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010 (2010. gada 20. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām (OV L 102, 23.4.2010., 1.–7. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – VII sadaļa – Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu – 1. nodaļa – Konkurences noteikumi – 1. iedaļa – Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem – 101. pants (bijušais EKL 81. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 88.–89. lpp.)