Lisabonas Līgums
KOPSAVILKUMS:
Lisabonas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu
KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?
- Ar to reformē, kā darbojas ES iestādes un kā pieņem lēmumus, lai tie būtu piemēroti ES, kas pēc sekmīgas paplašināšanās ir 28 dalībvalstu sastāvā.
- Ar to reformē ES iekšējās un ārējās politikas un, piešķirot Eiropas Parlamentam turpmāko likumdevējvaru, nodrošina izcilu demokrātiju ES lēmumu pieņemšanas procesos.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Institucionālas izmaiņas
Eiropas Parlaments
- tagad sastāv no ES pilsoņu pārstāvjiem, nevis kā iepriekš – no ES dalībvalstu cilvēkiem, tādējādi veidojot spēcīgu demokrātisko saikni starp Eiropas Parlamenta locekļiem (EPL) un elektorātu;
- izmanto palielinātu likumdevējvaru, izmantojot parastu likumdošanas procedūru. Lisabonas Līgums paplašina šo līdz 40 jaunām politikas jomām, palielinot kopējo skaitu līdz 73, kur Parlaments un Padome vienlīdzīgi pieņem tiesību aktus;
- ievēl Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ar locekļu balsu vairākumu;
- sastāv maksimāli no 751 locekļa.
Eiropadome
Sastāvā iekļaujot valstu vai valdību galvas, tas sniedz ES lielāku nepārtrauktību un koherenci. To formāli uzskata par ES iestādi, kas nosaka ES vispārīgos politiskos virzienus un prioritātes.
Tā ar balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju uz vienu atjaunojamu 30 mēnešu mandātu, aizstājot iepriekšējo sešu mēnešu rotējošo lomu.
Padome
Tā piemēro jaunus balsu vairākuma nosacījumus, kad pieņem tiesību aktus. Vairākumam ir nepieciešami vismaz 55 % no ES dalībvalstīm, kas pārstāv vismaz 65 % ES populācijas. Lai noraidītu ieteikumu, vismaz četrām dalībvalstīm jābūt pret.
Apspriežot tiesību aktu projektus un balsojot par tiem, tā satiekas publiski.
Eiropas Komisija
Komisijas priekšsēdētājs:
- tiek izvēlēts un ievēlēts, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus;
- ir atbildīgs ar komisāru iecelšanu amatā, to portfolio sadali un var pieprasīt atsevišķu komisāru atkāpšanos.
Eiropas Savienības Tiesa
Tās jurisdikcija ietver visas ES politikas jomas, izņemot kopējo ārpolitiku un drošības politiku.
Eiropas Centrālā banka (ECB)
ECB tagad ir oficiāli atzīta par ES iestādi, kas iekļauta Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. pantā.
Kopējā ārpolitika un drošības politika
Ar līgumu:
Citas izmaiņas
ES politikas
Iepriekšējo pamatstruktūru aizstāj jauna kompetenču izplatīšana:
- ekskluzīvi: jomas, kur ES viena pati izdot tiesību aktus un dalībvalstis ievieš tos (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. pants).
- kopīgi: jomas, kurās ES dalībvalstis var izstrādāt un pieņemt juridiski saistošus pasākumus, ja ES vēl to nav izdarījusi (LESD 4. pants);
- atbalsts: jomas, kurās ES pieņemt pasākumus, lai sniegtu atbalstu, koordinētu un papildinātu valstu politikas (LESD 6. pants);
- turklāt visas politikas ar robežkontroli, patvērumu, imigrāciju un tiesu iestāžu un policijas sadarbību kļūst par ES kompetenci, nevis starpvaldību atbildību kā iepriekš.
Demokrātijas stiprināšana
Ar līgumu:
- apstiprina demokrātijas vienlīdzības*, netiešās demokrātijas* un līdzdalības demokrātijas* trīs pamata principus;
- ievieš pilsoņu iniciatīvu, kas ir viena no Lisabonas Līguma ievērojamākajiem jaunievedumiem, ar kuru ne mazāk kā viens miljons pilsoņu (noteiktos apstākļos) var lūgt Komisiju iesniegt priekšlikumu (LES 11. pants);
- padara Pamattiesību hartu par tiesiski saistošu un piešķir tai tādu pašu juridisko vērtību kā līgumiem (LES 6. pants)
- piešķir valstu parlamentiem lielākas pilnvaras ES lēmumu pieņemšanā (LES 12. pants);
- parasta likumdošanas procedūra (iepriekš koplēmums) tagad ir standarta likumdošanas kārtība, kur Eiropas Parlamentam ir vienlīdzīgas tiesības ar Padomi kā otram likumdevējam (LESD 294. pants);
- ievieš atšķirību starp tiesību aktiem un neleģislatitīviem aktiem atkarībā no to lēmumu pieņemšanas procesa (LESD 297. pants);
- ievieš deleģētos aktus (LESD 290. pants) un īstenošanas aktus (LESD 291. pants). Deleģētie akti nodrošina Komisijai iespēju pieņemt vispārīgus neleģislatitīvos aktus, lai papildinātu tiesību aktu (bet ne būtiskos elementus). Īstenošanas akts nodrošina Komisijas darba ietvaru iepriekšējām komitoloģijas jomām.
Izstāšanās no ES
Pirmo reizi Līgumā ir norādīta formāla procedūra ES dalībvalstij, kas vēlas izstāties no ES (LES 50. pants – skatiet kopsavilkumu 50. pantā par sarunām ar Apvienoto Karalisti (1)).
KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?
Tas tika parakstīts 2007. gada 13. decembrī un stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.
KONTEKSTS
Lisabonas Līguma galvenais iedvesmas avots ir Līgums par Eiropas Konstitūciju. Ar Konstitūciju tika paredzēts aizstāt ES dibināšanas līgumus ar vienu dokumentu. Tas tika parakstīts Romā 2004. gada 29. oktobrī. Lai Konstitūcija stātos spēkā, tā ir jāratificē visām (līdz tam brīdim) 27 ES dalībvalstīm (17 ratificējušas). Tomēr 2005. gadā to tautas nobalsošanā noraidīja Francijā un Nīderlandē.
Pretēji Lisabonas Līgums groza šos līgumus tieši tā, kā tas ir izdarīts ar Amsterdamas un Nicas Līgumiem. Tas ietver vairumu iestāžu un politiku reformu, kādas ir paredzētas ar Konstitūcijas līgumu.
GALVENIE TERMINI
Demokrātijas vienlīdzība: ES ir jāievēro savu pilsoņu vienlīdzības princips, kam ir jāsaņem līdzvērtīga attieksme no savām iestādēm, institūcijām, birojiem un aģentūrām (LES 9. pants).
Netiešā demokrātija: ES pilsoņus Eiropas Parlaments tieši pārstāv ES līmenī.
Līdzdalības demokrātija: ES pilsoņiem ir tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanā un sadarboties ar ES iestādēm, piemēram, veicot pārrunas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru locekļi tie ir.
PAMATDOKUMENTS
Lisabonas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, parakstīts Lisabonā 2007. gada 13. decembrī (OV C 306, 17.12.2007., 1.–271. lpp.)
Pēdējo reizi atjaunots: 15.12.2017