Elastīgums ES lēmumu pieņemšanā: pārejas klauzulas, apturēšanas klauzulas un paātrināšanas klauzulas
KOPSAVILKUMS:
Līguma par Eiropas Savienību 48. pants
ĪSS APSKATS
Lisabonas līgums paplašina parastās likumdošanas procedūras un kvalificētā vairākuma balsojuma izmantošanu, attiecinot to uz daudzām politikas jomām. Mērķis ir veicināt ES integrāciju, padarot lēmumu pieņemšanu efektīvāku. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ES valstīm nav veto tiesību un ir vairāk veidu, kā panākt vienošanos.
Tomēr ES valstis ne vienmēr vēlas daļēji atteikties no to tiesībām celt iebildumus noteiktās politikas jomās. Šīs ir jomas, kas tiek uzskatītas par “visjutīgākajām” un kurās svarīga ir valsts suverenitāte, piemēram, ārpolitika, imigrācija un tieslietas. Šajās jomās parasti izmanto īpašo likumdošanas procedūru un vienprātīgu balsošanu.
Ar Lisabonas līgumu ievieš vairāku veidu institucionālās klauzulas, kas piedāvā dažādus mehānismus, kurus vieno kopīgs mērķis. Šis mērķis ir atvieglot Eiropas integrāciju “jutīgās” jomās, ja ES valstis to vēlas.
Tādējādi ar Lisabonas līgumu ievieš trīs klauzulu veidus:
PĀREJAS KLAUZULAS
Pārejas klauzulas pieļauj atkāpes no likumdošanas procedūrām, kas bija sākotnēji paredzētas līgumos. It īpaši noteiktos gadījumos tās ļauj:
Lai izmantotu pārejas klauzulu, tik un tā ir nepieciešams vienprātīgs Padomes vai Eiropadomes lēmums. Tādējādi jebkurā gadījumā visām ES valstīm ir jāvienojas pirms šādas klauzulas izmantošanas.
Tāpat ar Līguma par Eiropas Savienību 48. pantu ievieš vispārēju pārejas klauzulu, kas ir piemērojama visām Eiropas politikas jomām (skat. kopsavilkumu par “ES līgumu pārskatīšanu”). Papildus tam ir 6 citas pārejas klauzulas, kas attiecas uz noteiktām Eiropas politikas jomām un kurām piemīt noteiktas procedūras īpatnības (skat. kopsavilkumu par “likumdošanas procedūrām”).
APTURĒŠANAS KLAUZULAS
Apturēšanas klauzulas ir piemērojamas trīs jomās:
Apturēšanas klauzulas izveidoja, lai ļautu šajās trīs jomās izmantot parasto likumdošanas procedūru. Parasto likumdošanas procedūru ierobežo apturēšanas mehānisms: ES valsts var iesniegt apelāciju Eiropadomei, ja tā uzskata, ka tiesību akta projekts apdraud tās sociālā nodrošinājuma sistēmas vai tās krimināltiesiskās sistēmas pamatprincipus. Šajā gadījumā procedūru aptur un Eiropadome var:
Tāpēc apturēšanas klauzulu nozīmīgums ir saistīts ne vien ar mehānismu, ko tās piedāvā, bet arī ar faktu, ka tās ļauj parasto likumdošanas procedūru attiecināt uz attiecīgajām politikas jomām. Šī mehānisma ieviešana lēmumu pieņemšanas procesā ir pārliecinājusi ES valstis, no kuru puses bija vislielākā pretestība, piemērot parasto likumdošanas procedūru noteiktām politikas jomām, kurās tās iepriekš piemēroja vienprātīgas balsošanas principu.
PAĀTRINĀŠANAS KLAUZULAS
Paātrināšanas klauzulas “paātrina” integrāciju starp noteiktām ES valstīm, atvieglojot ciešākas sadarbības veidošanu noteiktās jomās.
Šīs klauzulas ļauj atkāpties no iesaistīšanās procedūras, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību. Ir uzskatāms, ka šo klauzulu rezultātā ir izveidota ciešāka sadarbība, ja tā ietver vismaz deviņas ES valstis. Padomi, Parlamentu un Komisiju vienkārši informē par iesaistīto valstu vēlmi izveidot ciešāku sadarbību.
Šīs klauzulas ir piemērojamas četrās jomās:
Ir jāatzīmē, ka paātrināšanas klauzulas saistībā ar sadarbību un noziedzīgiem nodarījumiem tieši izriet no esošo apturēšanas klauzulu īstenošanas šajās divās jomās. Kad tas notiek un kad attiecīgi tiek apturēta likumdošanas procedūra, valstis var izmantot paātrināšanas klauzulu, lai turpinātu un pabeigtu likumdošanas procedūru savā starpā saskaņā ar ciešākas sadarbības principiem.
PAMATDOKUMENTS
Līguma par Eiropas Savienību 48. pants
Pēdējo reizi atjaunots: 25.07.2016