Eiropas Parlaments

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienību 14. pants

Līguma par ES darbību 223.–234. pants – Eiropas Parlamenta loma, sastāvs un darbība

Akts par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās

Lēmums (ES, Euratom) 2018/994, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās

KĀDS IR ŠO ES LĪGUMU PANTU, AKTA UN LĒMUMA MĒRĶIS?

• Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 223.–234. pantā ir noteikta Eiropas Parlamenta (turpmāk tekstā – Parlaments) loma, kompetences, sastāvs, mandāts un vēlēšanu procedūra.
• Vēlēšanu aktā, kas sākotnēji stājās spēkā 1976. gadā un tika vairākkārt grozīts (jo īpaši saskaņā ar ES līgumu pārskatītajām versijām un jaunu ES dalībvalstu pievienošanos), ir izklāstīti noteikumi Parlamenta pārstāvju (EP deputātu) ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās.
• Ar Lēmumu (ES, Euratom) 2018/994 (vēl nav stājies spēkā) tiek izdarīti grozījumi 1976. gada vēlēšanu aktā ar mērķi:
  • veicināt iedzīvotāju līdzdalību;
  • stiprināt vēlēšanu Eiropas dimensiju;
  • pielāgot vēlēšanu sliekšņus;
  • uzlabot vēlēšanu procesu, jo īpaši atļaujot alternatīvas balsošanas metodes un racionalizējot sadarbību starp valstu iestādēm.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Parlaments ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) iestāde, kuras pārstāvjus tieši ievēl ES pilsoņi, un tā darbojas ES pilsoņu interesēs. Tādējādi tas pārstāv vairāk nekā 450 miljonus ES iedzīvotāju, un šajā ziņā ir demokrātiskās varas izpausme. Parlamenta mītnes vietne ir Strasbūra, Francija. EP deputātus uz piecu gadu termiņu ievēl tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā (kopš 1979. gada) ar noteiktu deputātu skaitu katrai dalībvalstij. Parlaments, kā to pazīst mūsdienās, patiesībā ir radies, apvienojoties trīs iepriekšēju kopienu asamblejām – Eiropas Ogļu un tērauda kopienai, Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai (1965. gada Apvienošanās līgums – skatīt kopsavilkumu).

Pilnvaras

Parlamenta pilnvaras ir paplašinātas, vairākkārt pārskatot ES līgumus. Parlamentam ir šādas pilnvaras:

• lēmumu pieņemšanas pilnvaras (apspriešanas pilnvaras):
  • likumdošanas pilnvaras kopā ar Padomi lielākajā daļā ES kompetences jomu;
  • tiesības lūgt Eiropas Komisijai sagatavot tiesību aktu priekšlikumu (LESD 225. pants);
  • pilnvaras kopā ar Padomi lemt par ES budžetu;
  • ES ārējās darbības pasākumiem (ES lēmumiem par ārēju nolīgumu noslēgšanu) nepieciešama Parlamenta piekrišana vai apspriešanās ar to;
• ES izpildvaras iestāžu (Padomes un Komisijas) kontroles pilnvaras, galvenokārt, veicot Komisijas politisko kontroli (ar priekšlikumu izteikt neuzticību) vai uzdodot Padomei mutiskus vai rakstiskus jautājumus; Parlaments var arī veikt citu ES iestāžu darbības kontroli, piemēram, attiecībā uz Eiropas Centrālo banku (LESD 284. pants);
• iecelšanas pilnvaras piedaloties komisāru, Eiropas Revīzijas palātas un Ombuda locekļu iecelšanā.

Kompetences

Likumdošana

• Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (LESD 294. pants) Parlamentam ir vienāds statuss ar Padomi. Šo procedūru izmanto attiecībā uz lielāko daļu politikas jomu, tostarp:
  • transports;
  • vide;
  • lauksaimniecība;
  • energoapgādes drošība;
  • imigrācija;
  • tiesiskums;
  • sabiedrības veselība.
• Parlaments arī iesaistās likumdošanas procesā attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti ar īpašajām likumdošanas procedūrām, sniedzot atzinumu (konsultāciju procedūra) vai piekrišanu (piekrišanas procedūra).
• Parlamentam jāapstiprina dažādu veidu līgumi ar ārpussavienības valstīm vai starptautiskām organizācijām, piemēram, asociācijas līgumi vai nolīgumi jomās, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra (piemēram, tirdzniecības līgumi). Ar Parlamentu arī jāapspriežas saistībā ar visu citu veidu starptautiskajiem nolīgumiem (LESD 218. pants).

Budžets

Parlaments ir vienlīdzīgs ar Padomi visā ES gada budžeta pieņemšanas procedūrā. Budžeta pieņemšanas procedūru veido viens Parlamenta un viens Padomes lasījums; nepieciešamības gadījumā, lai panāktu vienošanos par kopīgu dokumentu, iestādes var vērsties Samierināšanas komitejā (LESD 314. pants).

Izpildvaras pārraudzība

Parlaments var veikt dažādus kontroles pasākumus attiecībā uz ES izpildvaras struktūru – Eiropas Komisiju:

• Komisijas priekšsēdētāju ievēl Parlaments pēc Eiropadomes ierosinājuma, taču ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti.
• Komisijas apstiprināšanai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana. Šī piekrišana ir vajadzīga arī, lai izvirzītu Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš vienlaikus ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
• Parlaments pēc neuzticības balsojuma var atlaist Komisiju.

Līgumu pārskatīšana

• Parlamentam ir iniciatīvas tiesības, un tas var ierosināt pārskatīt līgumus (LES 48. pants).
• Parlaments ir iekļauts Konvencijā, kas izskata līgumu projektus saskaņā ar parasto procedūru līgumu grozījumiem.
• Savukārt vienkāršotajā grozījumu procedūrā līgumu grozīšanai ir nepieciešama konsultēšanās ar Parlamentu.

Vēlēšanu noteikumi

ES 1976. gada vēlēšanu akta pamatā ir vienoti ES principi, bet tajā arī atzīta nacionālo noteikumu nozīme vēlēšanu procedūru jomā.

• ES dalībvalstīm ir jāizmanto proporcionāla balsošanas sistēma, bet tās var brīvi izmantot vai nu sarakstu sistēmu, vai atsevišķu pārdalāmu balsu sistēmu.
• Vēlēšanām jābūt vispārējām un tiešām, un balsošanai jābūt brīvai un aizklātai. Konkrētā Parlamenta vēlēšanās katrs drīkst balsot tikai vienu reizi.
• Katra ES dalībvalsts var noteikt maksimālo slieksni kandidātu kampaņas izdevumiem.
• Dalībvalstis var brīvi noteikt vēlēšanu apgabalus vai lemt par to, kā sīkāk sadalīt vēlēšanu apgabalu, ar noteikumu, ka tiek saglabāta balsošanas sistēmas proporcionalitāte. Tās var arī brīvi noteikt sliekšņus deputātu vietu sadalījumam, kas nepārsniedz 5%.
• EP deputāti balso individuāli un personīgi. Viņiem nedrīkst būt saistoši nekādi norādījumi un mandāts.
• Kopš 2004. gada vēlēšanām EP deputātiem nav atļauts vienlaikus būt par savas valsts parlamenta deputātiem (izņemot pagaidu izņēmumus, kas noteikti Apvienotajai Karalistei un Īrijai, kurām tagad ir beidzies pilnvaru termiņš). EP deputāta amats nav savienojams arī ar dalībvalsts valdības un Komisijas locekļa amatu, ES Tiesas tiesneša amatu, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Investīciju bankas Valdes locekļa amatu, Revīzijas palātas locekļa amatu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas locekļa amatu, kā arī Ombuda locekļa amatu.
• Dalībvalstīm ir savas procedūras brīvās vietas aizpildīšanai, ja tā ir atbrīvojusies sakarā ar atkāpšanos no amata, nāvi vai mandāta atsaukšanu.

Ar Lēmumu (ES, Euratom) 2018/994, tiklīdz katra dalībvalsts to apstiprinās saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām, vēlēšanu aktu groza šādi:

• dalībvalstīm, kurās izmanto sarakstu sistēmu, jānosaka minimālais slieksnis no 2% līdz 5% no derīgajām nodotajām balsīm vietu sadalījumam vēlēšanu apgabaliem, kuros ir vairāk nekā 35 deputātu vietas;
• ir jānosaka minimālais termiņš vēlēšanu sarakstu izstrādei, kam jābūt vismaz trīs nedēļas pirms datuma, ko attiecīgā dalībvalsts noteikusi parlamenta vēlēšanu rīkošanai;
• dalībvalstis var atļaut uz vēlēšanu zīmēm attēlot tās Eiropas politiskās partijas nosaukumu vai logotipu, ar kuru valsts politiskajai partijai vai atsevišķam kandidātam ir saikne;
• dalībvalstis var paredzēt iespēju Parlamenta vēlēšanās balsot pa pastu vai elektroniski, kā arī, dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ES pilsoņi, kas dzīvo trešās valstīs, varētu piedalīties Parlamenta vēlēšanās;
• jāparedz sankcijas par divkāršu balsošanu;
• katrai dalībvalstij jānorīko kontaktiestāde, kuras kompetencē ir datu apmaiņa par vēlētājiem un kandidātiem ar sadarbības partneriem citās dalībvalstīs.

Sastāvs

EP deputātu skaitu no katras dalībvalsts nosaka, ņemot vērā vairākus faktorus:

• apmierinošas proporcionalitātes nodrošināšana starp dalībvalstīm piešķirto deputātu vietu skaitu un šo valstu iedzīvotāju skaitu;
• iespējas Parlamentam aplūkot būtiskus politiskus jautājumus pat dalībvalstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu;
• EP deputātu kopskaits nevar pārsniegt noteiktu slieksni, lai netraucētu Parlamenta darba efektivitāti.

Eiropadome pēc Parlamenta iniciatīvas un ar tā piekrišanu vienprātīgi pieņem lēmumu, ar kuru nosaka Parlamenta sastāvu (LES 14. panta 2. punkts). Līgumos ir izklāstīti tā sastāva noteikšanas pamatnoteikumi:

• Parlaments sastāv no ES pilsoņu pārstāvjiem;
• maksimālais EP deputātu skaits, ieskaitot Parlamenta priekšsēdētāju, ir 750 deputāts;
• minimālais vietu skaits dalībvalstij ir seši deputāti;
• maksimālais vietu skaits dalībvalstij ir 96 deputāti;
• vietu sadalījumam jābalstās uz “degresīvās proporcionalitātes” principu. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk iedzīvotāju ir dalībvalstī, jo vairāk tai ir EP deputātu; tomēr tas arī nozīmē to, ka katrs EP deputāts no lielākas dalībvalsts pārstāv proporcionāli lielāku iedzīvotāju skaitu, nekā tas būtu mazākas dalībvalsts gadījumā.

APKOPOJOŠĀ TABULA

KONTEKSTS

Kopš 2020. gada 31. janvāra, kad Apvienotā Karaliste oficiāli pameta Eiropas Savienību (Breksits), ir 705 EP deputāti, kas ir par 46 deputātiem mazāk nekā iepriekš.

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija – III sadaļa – Noteikumi attiecībā uz Savienības iestādēm – 14. pants (OV C 202, 7.6.2016., 22.–23. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija (OV C 202, 7.6.2016, 1.–388. lpp.)

Akts par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (OV L 278, 8.10.1976., 5.–11. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2018/994 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 178, 16.7.2018., 1. –3. lpp.)

Lēmums 76/787/ECSC, EEK, Euratom par Dalībvalstu pārstāvju, kas tiekas Padomē saistībā ar Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (OV L 278, 8.10.1976., 1. –4. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Protokols (Nr. 6) par Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu (OV C 202, 7.6.2016., 265. lpp.)

Eiropadomes Lēmums (ES) 2018/937 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (OV L 165I, 2.7.2018., 1.–3. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 13.01.2021