Ar to atceļ Regulu (EK) Nr. 2201/2003, kas zināma kā “Briseles II a regula”, lai pieņemtu efektīvākus noteikumus par tādu bērnu un viņu vecāku aizsardzību, kuri ir iesaistīti pārrobežu strīdos par vecāku atbildību, piemēram, saistībā ar aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērnu nolaupīšanu.
Tās mērķis ir paātrināt procedūras, jo to ātra norise ir nepieciešama, lai aizsargātu bērnu intereses daudzās šādās situācijās.
saskaņotus noteikumus par jurisdikciju lietās par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu;
saskaņotus noteikumus par jurisdikciju strīdos par vecāku atbildību, piemēram, par aizgādības un saskarsmes tiesībām vai bērna ievietošanu citā ES valstī;
uzlabotu atpakaļnodošanas procedūru bērna nolaupīšanas lietās, nosakot skaidrus termiņus lietu ātrai izbeigšanai; pirmās un otrās instances tiesām lēmumi būs jāpieņem sešu nedēļu laikā;
mediācijas veicināšanu;
iespēju bērniem tikt uzklausītiem tiesvedībās, kas attiecas uz viņiem;
starpposma procedūras (“exequatur”) nepieciešamības atcelšanu saistībā ar lēmumiem par vecāku atbildību, palīdzot ietaupīt iesaistīto personu laiku un naudu;
skaidrākus noteikumus par bērnu ievietošanu citā ES valstī, tai skaitā nepieciešamību saņemt piekrišanu visās situācijās, izņemot gadījumus, kad ievietošanu paredzēts veikt pie kāda no vecākiem;
efektīvāku lēmumu īstenošanu, ieviešot iespējamus pamatojumus lēmuma izpildes apturēšanai vai noraidīšanai;
lēmumu, publisko aktu3 un noteiktu nolīgumu vienkāršotu apriti ES, īstenojot noteikumus par atzīšanu un izpildi citās ES valstīs;
labāku sadarbību starp dažādu ES valstu centrālajām iestādēm un starp tiesu iestādēm, ievērojot pušu tiesības un konfidencialitāti.
Ar šo regulu papildina 1980. gada Hāgas Konvenciju par bērna starptautiskas nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, kas attiecas uz lēmumiem par bērna atpakaļnodošanu tā izcelsmes valstī.
Atcelšana
Ar Regulu (ES) 2019/1111 no atceļ Regulu (EK) Nr. 2201/2003.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Tā ir piemērojama kopš . Daži noteikumi, kas attiecas uz deleģētajiem aktiem un prasību ES valstīm sniegt informāciju Eiropas Komisijai, ir piemērojami kopš .
Civillietas: tiesvedības civillietās un no tām izrietošie lēmumi. Šajā regulā šis jēdziens ietver jebkādus pieteikumus, pasākumus vai lēmumus, kas ir saistīti ar “vecāku atbildību” šajā regulā izmantotajā nozīmē un saskaņā ar tās mērķiem, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.
Aizgādnība: persona, kura ir likumīgi iecelta rūpēties par tādas personas interesēm, kura savas nepilngadības, spriestspējas trūkuma vai kādu citu iemeslu dēļ nespēj sevi aprūpēt pati. Šo statusu piemēro aizgādnībā esošai personai (piemēram, zīdainim, ko tiesībaizsardzības iestāde nodevusi aizgādņa aprūpē) piederoša īpašuma pārvaldniekam, kas nošķirts no personas aizbildņa.
Publiskie akti: Regulā (EK) Nr. 805/2004 publisks akts ir definēts kā:
PAMATDOKUMENTS
Padomes Regula (ES) 2019/1111 () par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV L 178, , 1.–115. lpp.)
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 () par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, , 1.–29. lpp.)
Regulas (EK) Nr. 2201/2003 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Padomes Regula (EK) Nr. 4/2009 () par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV L 7, , 1.–79. lpp.)