Riskgatavība elektroenerģijas sektorā

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2019/941 par riskgatavību elektroenerģijas sektorā

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Tās mērķi ir:
  • labāk noteikt iespējamās elektroenerģētikas krīzes*;
  • sagatavot krīzes pārvarēšanas plānus;
  • risināt krīzes situācijas, kad tādas rodas.
• Ar to izveido vienotu metodiku un paredz noteikumus par sadarbību starp ES valstīm nolūkā novērst un pārvaldīt elektroenerģētiskās krīzes, kā arī sagatavoties tām, ievērojot solidaritātes un pārredzamības principus un pilnībā ņemot vērā konkurenciāla iekšējā elektroenerģijas tirgus prasības.
• Ar to atceļ Direktīvu 2005/89/EK, ar kuru nosaka pasākumus, kas ES valstīm jāveic, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu kopumā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E):

• līdz 2020. gada 5. janvārim pēc plašas apspriešanās iesniedz Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) apstiprināšanai un/vai grozīšanai metodiku:
  • lai noteiktu reģionālos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus saistībā ar sistēmu pietiekamību, sistēmu drošību un kurināmā nodrošinājumu;
  • lai novērtētu sezonālu un īstermiņa (mēneša, nākamās nedēļas un nākamās dienas) elektroapgādes sistēmas pietiekamību, piemēram, bargos meteoroloģiskajos apstākļos;
• sešu mēnešu laikā kopš pirmās metodikas apstiprināšanas apzina visatbilstošākos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus katram reģionam;
• reizi četros gados atkārtoti izvērtē šo reģionālo krīžu scenārijus;
• atjaunina un uzlabo abas metodikas, kad kļūst pieejama būtiska jauna informācija;
• sagatavo sezonālās pietiekamības novērtējumus, ziemas novērtējumus publicējot līdz katra gada 1. decembrim, bet vasaras — līdz katra gada 1. jūnijam.

elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanas metodika:

• ņem vērā vismaz šādus riskus:
  • reti un ārkārtēji dabas radīti apdraudējumi;
  • nejauši apdraudējumi;
  • izrietoši apdraudējumi, tostarp ļaunprātīgu uzbrukumu un kurināmā iztrūkuma sekas;
• ietver vismaz šādus elementus:
  • visi attiecīgie valsts un reģionālie apstākļi, tostarp visas apakšgrupas;
  • pārrobežu risku mijiedarbība un korelācija;
  • vienlaicīgas elektroenerģētiskās krīzes scenāriju simulācijas;
  • risku ranžējums pēc to ietekmes un varbūtīguma;
  • principi attiecībā uz to, kā apstrādāt sensitīvu informāciju, vienlaikus nodrošinot pārredzamību.
• tiek publicēta ENTSO-E un ACER tīmekļa vietnēs.

Kompetentās iestādes, ko ES valstis ieceļ līdz 2020. gada 5. janvārim:

• ir atbildīgas par tiesību aktā noteikto uzdevumu īstenošanu un šajā saistībā savstarpēji sadarbojas;
• vajadzības gadījumā sadarbojas ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem, regulatīvajām iestādēm, ENTSO-E, reģionālajiem koordinācijas centriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām;
• četru mēnešu laikā pēc reģionālo elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanas apzina visatbilstošākos valsts elektroenerģētiskās krīzes scenārijus un tos atjaunina reizi četros gados;
• nosaka riskgatavības plānus, pamatojoties uz apzinātajiem reģionālajiem un valsts krīzes scenārijiem. Plāni, kurus izvērtē Eiropas Komisija, iepriekš apspriežoties ar Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (ECG), atbilst noteiktam modelim, kurā iekļauj tādu informāciju kā:
  • elektroenerģētiskās krīzes scenāriju kopsavilkums;
  • kompetentās iestādes loma un pienākumi;
  • elektroenerģētiskās krīzes gadījumā izmantojamās procedūras un pasākumi (piemēram, valsts, reģionālie un divpusējie);
  • krīzes koordinatora iecelšana un noteiktā loma;
  • apspriešanās ar ieinteresētajām personām (piemēram, pārvaldes un sadales sistēmu operatoriem un elektroenerģijas un dabasgāzes uzņēmumiem);
  • ārkārtas stāvokļa testi;
• bez liekas kavēšanās sniedz agrīnu brīdinājumu* Komisijai un kaimiņos esošajām ES valstīm, ja uzticama informācija liecina, ka tās teritorijā var rasties elektroenerģētiskā krīze, un sniedz attiecīgu informāciju;
• izziņo elektroenerģētisko krīzi un informē Komisiju un kaimiņos esošās ES valstis;
• ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ir beigusies elektroenerģētiskā krīze, iesniedz Komisijai un ECG izvērtējuma ziņojumu, kurā aprakstīts attiecīgais notikums un izvērtēta tā ietekme, veiktie pasākumi un iespējamie uzlabojumi.

Uzraudzība

• ECG apspriež tādus jautājumus kā riskgatavības plānu saskanīgums, resursu pietiekamības novērtējumu rezultātus un ES valstu sniegumu elektroapgādes drošības* jomā.
• ACER uzrauga elektroapgādes drošības pasākumus un regulāri ziņo ECG.
• Komisija līdz 2025. gada 1. septembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā uzlabot elektroapgādes drošību ES.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2019. gada 4. jūlija.

KONTEKSTS

Elektroenerģētiskās krīzes var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ekstremālu meteoroloģisko apstākļu, ļaunprātīgu uzbrukumu vai kurināmā iztrūkuma, iespaidā. Krīzes situācijām bieži vien ir pārrobežu ietekme. Liela mēroga incidenti, piemēram, aukstuma periodi, karstuma viļņi vai kiberuzbrukumi, vienlaicīgi var ietekmēt vairākas ES valstis.

Šī regula ir viens no astoņiem tiesību aktiem, kas veido tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, kuras priekšlikumu Komisija iesniedza 2016. gadā. Šī pakete sekmē enerģētikas savienības izveidi, saglabājot ES konkurētspēju un īstenojot saistības, ko tā paudusi Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/941 (2019. gada 5. Jūnijs)) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (OV L 158, 14.6.2019., 1.–21. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 158, 14.6.2019., 22.–53. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54.–124. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125.–199. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 24.07.2019