Līgums par Eiropas Savienību

KOPSAVILKUMS:

Līgums par Eiropas Savienību

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

LES ir viens no ES pamatlīgumiem līdzās Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD). Tas veido pamatu ES tiesībām, nosakot ES mērķi un tās galveno iestāžu pārvaldības principus.
LES pamatu veido Māstrihtas līgums, kas iezīmēja jaunu posmu ES integrācijā, papildus sākotnējam ekonomiskajam mērķim (kopējais tirgus) aptverot jaunas integrācijas jomas. Tas pavēra ceļu politiskajai integrācijai ar pāreju no Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) uz Eiropas Savienību (ES).
Ar Māstrihtas līgumu tika izdarītas būtiskas izmaiņas attiecībā uz jaunās ES struktūru, iestādēm, lēmumu pieņemšanu, politikas jomām un tvērumu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Māstrihtas līguma galvenie aspekti

Eiropas Savienība, ko veido 3 “pīlāri”:
- esošās Eiropas Kopienas — Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom), kā arī
- 2 jaunas sadarbības jomas, kurās lēmumus pieņem starpvaldību līmenī, nevis ar “Kopienas metodi”:
  - kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP);
  - policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās (tieslietas un iekšlietas).
Palielināta iestāžu demokrātiskā leģitimitāte:
- Eiropas Parlamentam lielāka ietekme lēmumu pieņemšanā;
- plašāk izmantotas sadarbības un piekrišanas procedūras;
- ieviesta koplēmuma procedūra (tagad — parastā likumdošanas procedūra);
- atzīta Eiropas politisko partiju nozīme;
- Eiropas Komisijas pilnvaru termiņš saskaņots ar Parlamenta pilnvaru termiņu (5 gadi);
- Padomē plašāk izmantota lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu;
- izveidota konsultatīva Reģionu komiteja, kurā piedalās reģionu pašvaldību pārstāvji.
Izveidota ekonomiskā un monetārā savienība (EMS), lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi.
EK sociālās dimensijas izveide ar līgumam pievienoto Sociālo protokolu, kas paplašina Kopienas pilnvaras sociālajā jomā.
Kopienas politikas izveide 6 jaunās jomās: Eiropas komunikāciju tīkli (TEN); rūpniecības politika; patērētāju tiesību aizsardzība; izglītība un arodmācības; jaunatne; kultūra.
Subsidiaritātes un proporcionalitātes principu izveide, lai nodrošinātu, ka lēmumu pieņemšana notiek pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem un ka tā nesniedzas tālāk, nekā ir nepieciešams mērķu sasniegšanai.
ES pilsonības jēdziena ieviešana papildus valsts pilsonībai.

Līguma grozījumi

Māstrihtas līgumu vēlāk grozīja ar šādiem līgumiem:

Ar Amsterdamas līgumu (1997. g.) paplašināja ES pilnvaras, izveidojot Kopienas nodarbinātības politiku, nododot kopienām daļu tieslietu un iekšlietu jomu, kurās iepriekš tika piemērota starpvaldību sadarbība, izveidojot pasākumus ar mērķi tuvināt ES tās pilsoņiem un padarot iespējamu ciešāku sadarbību starp ES valstīm (ciešāka sadarbība). Ar to arī paplašināja koplēmuma procedūras un kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu, kā arī vienkāršoja līgumu pantus un mainīja pantu numerāciju.
Nicas līgumā (2001. g.) galvenokārt tika risinātas ar paplašināšanos saistītas institucionālas problēmas, kas nebija atrisinātas 1997. gadā, tādas kā Komisijas sastāvs, balsu svērums Padomē un to jomu paplašināšana, kurās izmanto kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru. Ar to tika vienkāršoti noteikumi par ciešākas sadarbības procedūras izmantošanu un padarīta efektīvāka tieslietu sistēma.
Ar Lisabonas līgumu (2007. g.) tika ieviestas plašas reformas. Ar to beidza pastāvēt Eiropas Kopiena — Eiropas Kopienas dibināšanas līgums ir pārdēvēts par “Līgumu par ES darbību”. Ar to likvidēja iepriekšējo ES 3 pīlāru uzbūvi un veica izmaiņas kompetenču sadalījumā starp Eiropas Savienību un ES valstīm. Tāpat tika pārskatīts Eiropas iestāžu darbības veids un lēmumu pieņemšanas process, lai pielāgotos plašākai ES ar 28 dalībvalstīm. Tika reformētas arī vairākas ES iekšējās un ārējās politikas jomas un iestādēm tika dotas pilnvaras rīkoties jaunās politikas jomās. Vēl vairāk tika pastiprināta demokrātija Eiropas Savienībā.
Pēc 1992. gada LES tika grozīts ar vairākiem pievienošanās līgumiem, saskaņā ar kuriem ES valstu skaits pakāpeniski palielinājās no 12 līdz 28 valstīm.

KOPŠ KURA LAIKA PAŠREIZĒJAIS LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

2007. gada 13. decembrī parakstītais Lisabonas līgums, kas ietver LES un LESD, stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.

KONTEKSTS

Līguma par Eiropas Savienību (LES) pirmsākums ir meklējams 1992. gada 7. februārī parakstītajā Māstrihtas līgumā, un tā pašreizējā versija, kas ietver dažādus grozījumus, tika pieņemta ar Lisabonas līgumu (2007. g.).
Plašāka informācija:
- Pirmie Līgumi (Eiropas Parlaments);
- ES vēsture (ES Padome);
- ES līgumi (Eiropas Komisija);
- Līgumu pārskats (EUR-Lex).

PAMATDOKUMENTS

Līgums par Eiropas Savienību (2007. gada 13. decembris) — konsolidētā versija (OV C 202, 7.6.2016., 13.–46. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līgums par Eiropas Savienību (OV C 191, 29.7.1992., 1.–112. lpp.)

Akts par Norvēģijas Karalistes, Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Saturs (OV C 241, 29.8.1994., 9.–404. lpp.)

Amsterdamas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus (OV C 340, 10.11.1997., 1.–144. lpp.)

Nicas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus (OV C 80, 10.3.2001., 1.–87. lpp.)

Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 236, 23.9.2003., 17.–930. lpp.)

Līgums starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 157, 21.6.2005., 11.–395. lpp.)

Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, parakstīts Lisabonā 2007. gada 13. decembrī (OV C 306, 17.12.2007., 1.–271. lpp.)

Līgums starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 112, 24.4.2012., 10.–110. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.04.2018