Elektromagnētisko lauku iedarbības uz darba ņēmējiem risku ierobežošana (sākot ar 2016. gadu)

Ar šo direktīvu nosaka minimālās veselības aizsardzības un drošuma prasības saistībā ar elektromagnētisko lauku iedarbības riskiem uz darba ņēmējiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/35/ES (2013. gada 26. jūnijs) par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), un ar ko atceļ Direktīvu 2004/40/EK.

Šis tiesību akts ir atsevišķa direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK tiesisko regulējumu. Ar to ievieš pasākumus, lai veicinātu darba ņēmēju drošumu un veselības aizsardzību. Ar to aizstāj 2004. gada Direktīvu (2004/40/EK), kas tā arī nestājās spēkā, jo radās problēmas īstenot tās noteikumus - īpaši medicīnas nozarē.

Šajā direktīvā ir noteikti pasākumi darba ņēmēju aizsardzībai no visu zināmo veidu īstermiņa tiešas un netiešas nelabvēlīgas ietekmes uz veselību, ko rada elektromagnētiskie lauki. Tā neattiecas uz potenciālu ilgtermiņa iedarbību, taču, ja par to tiks gūti pietiekami zinātniski pamatoti pierādījumi, Eiropas Komisijas apsvērs ieteicamo rīcību.

Ar šiem pasākumiem paredz minimālo aizsardzību visiem darba ņēmējiem Eiropas Savienībā, ļaujot dalībvalstīm saglabāt vai noteikt stingrākas prasības. Šī direktīva dalībvalstīm savās tiesību sistēmās jātransponē līdz 2016. gada 1. jūlijam.

Šis tiesību akts attiecas uz tiešu biofizikālu ietekmi. Tās ir cilvēka organismā konstatējamas sekas, ko tiešā veidā radījusi personas atrašanās elektromagnētiskā laukā. Tā ir termāla ietekme, piemēram, audu sakaršana, un netermāla ietekme, piemēram, muskuļu, nervu vai maņu orgānu stimulācija.

Tā ietver netiešuietekmi - ietekmi, ko izraisa elektromagnētiskajā laukā esošs priekšmets (piemēram, kardiostimulatori un citi implanti), kurš var izraisīt drošuma vai veselības apdraudējumu.

Šajā direktīvā ir noteiktas ekspozīcijas robežvērtības, kas ir noteiktas, pamatojoties uz biofizikāliem un bioloģiskiem apsvērumiem, lai darba ņēmējus aizsargātu no nelabvēlīgas ietekmes uz veselību un maņu orgāniem. Tajā ir arī paredzēti rīcības līmeņi, lai noteiktu, kad jāveic attiecīgi aizsardzības vai preventīvi pasākumi.

Šajā direktīvā ir noteikti dažādi darba devēju pienākumi. Tiem jānodrošina, lai elektromagnētisko lauku iedarbība uz darba ņēmējiem būtu šajā direktīvā noteiktajās robežās. Pārsniedzot šīs robežas, darba devējiem nekavējoties jāveic preventīvi pasākumi. Tomēr pastāv arī atbrīvojumi, saskaņā ar kuriem noteiktos ļoti ierobežotos apstākļos līmeņi var tikt pārsniegti.

Kopumā darba devējiem jānodrošina, lai elektromagnētisko lauku radītie riski darbavietā tiktu maksimāli novērsti vai samazināti. Lai to nodrošinātu, var noderēt regulāri riska un iedarbības novērtējumi un praktisku norādņu izmantošana.

Darba devējiem jāievieš aizsardzības un preventīvu pasākumu rīcības plāns, kuru izmantot gadījumā, ja tiek konstatēti riski darba ņēmēju veselībai. Tajā var būt iekļauti tehniski un/vai organizatoriski pasākumi - sevišķi attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri pakļauti īpašam riskam.

Ar šo tiesību aktu ir noteikta arī veselības uzraudzība, lai novērstu vai agrīni diagnosticētu nelabvēlīgu ietekmei uz veselību. Ja tiek konstatēta pārmērīga iedarbība, darba devējiem ir jānodrošina pienācīgas medicīniskās pārbaudes vai individuāla veselības uzraudzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

ATSAUCES

Akts	Stāšanās spēkā	Transponēšanas termiņš dalībvalstīs	Oficiālais Vēstnesis
Direktīva 2013/35/ES	29.6.2013.	1.7.2016.	OV L 179, 29.6.2013., 1.-21. lpp.

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989, 1.-8. lpp.).