ES konsulārā aizsardzība: labāka aizsardzība ES pilsoņiem ārvalstīs

KOPSAVILKUMS

Gandrīz septiņi miljoni Eiropas Savienības pilsoņu ceļo vai dzīvo ārpus ES vietās, kur to valstspiederības valstij nav savas vēstniecības vai konsulāta.

Uzturēšanās laikā šiem iedzīvotājiem var rasties vajadzība saņemt palīdzību no konsulārajām iestādēm, piemēram, ja ir nozaudēta vai nozagta pase, ja šīs personas kļuvušas par upuriem nelaimes gadījumā vai ja tās nonākušas politiskās krīzes apstākļos, kuru dēļ tās jāevakuē.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar šo direktīvu nosaka, kādos gadījumos un kādā veidā ES valstu pilsoņi, kas valstī ārpus ES nonākuši briesmās, var izmantot citu ES valstu vēstniecību vai konsulātu nodrošināto aizsardzību, ja to valstspiederības valstij šādu pārstāvniecību nav.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nediskriminējoša konsulārā aizsardzība

Citām ES valstīm jāsniedz nepārstāvētajiem ES pilsoņiem tāda pati palīdzība, kādu tās sniegtu saviem pilsoņiem, piemēram:

palīdzība nāves gadījumā;

palīdzība smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības gadījumā;

palīdzība aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā;

palīdzība noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;

palīdzība un repatriācija ārkārtas gadījumā.

Šajā direktīvā ir arī precizēts, cik lielā mērā palīdzību var saņemt ģimenes locekļi, kas ir trešo valstu valstspiederīgie.

Koordinācijas un sadarbības pasākumi

Jaunajā direktīvā ir arī precizēti noteikumi par palīdzības koordinēšanu starp ES valstīm, kā arī ES delegāciju nozīme.

Valsts, kurā ES pilsonis meklē palīdzību, vienmēr konsultēsies ar pilsoņa valstspiederības valsti, un tā var jebkurā laikā nolemt sniegt palīdzību saviem pilsoņiem, ja pat tai attiecīgajā valstī nav vēstniecības vai konsulāta (piemēram, sniedzot informāciju pa tālruni, sazinoties ar ģimenes locekļiem vai draugiem vai izmantojot tiešsaistes konsulāros pakalpojumus).

Pilsoni var pārsūtīt no vienas vēstniecības uz citu, jo attiecīgajā valstī pārstāvētās ES valstis var uz vietas vienoties par to, kuriem pilsoņiem kura valsts sniedz palīdzību, lai nodrošinātu ES pilsoņu efektīvu aizsardzību. Šādas vienošanās ir jāpublisko.

Pilsoņi var iegūt informāciju par pieejamo palīdzību un starp konsulātiem noslēgtiem līgumiem, sazinoties ar ES delegāciju attiecīgajā valstī.

Krīzes situācijas

Ar šo direktīvu paredz noteikumus, lai nodrošinātu, ka krīzes situācijās tiek pienācīgi ņemti vērā nepārstāvēti pilsoņi un tiem tiek sniegta pilnvērtīga palīdzība. Lai nepieļautu ES pilsoņu atstāšanu novārtā, šādos gadījumos svarīgi noteikt skaidru pienākumu sadalījumu un nodrošināt koordināciju.

Finanšu procedūras

Ja sniegtā palīdzība ietver izdevumus vai samaksu, nepārstāvētiem pilsoņiem nedrīkst noteikt lielāku maksu nekā tās ES valsts pilsoņiem, kas tiem sniedz palīdzību.

Pilsoņiem, kuri nespēs šīs izmaksas segt uz vietas, būs jāparaksta veidlapa, kurā tie apņemas attiecīgos izdevumus atmaksāt savas valsts iestādēm.

KOPŠ KURA LAIKA DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

No 2018. gada 1. maija.

KONTEKSTS

ES līgumos visiem ES pilsoņiem ir garantētas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar jebkuras ES valsts diplomātisko un konsulāro iestāžu sniegtu aizsardzību, ja tie ceļo vai dzīvo ārpus ES un to valstspiederības valsts attiecīgajā valstī nav pārstāvēta (sk. Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 23. punktu; ES Pamattiesību hartas 46. pantu).

Saskaņā ar iepriekšējo juridisko kārtību ES valstīm par nepieciešamajiem noteikumiem bija jāvienojas savā starpā. Šī vienošanās tika sagatavota Padomes lēmuma veidā (Padomes Lēmums 95/553/EK par Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās).

No 2018. gada 1. maija ar jauno direktīvu tiks atcelts Lēmums 95/553/EK. Mērķis ir vēl vairāk atvieglot sadarbību un koordināciju starp konsulārajām iestādēm un stiprināt ES pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību.

Plašāka informācija:

AKTS

Padomes Direktīva (ES) 2015/637 (2015. gada 20. aprīlis) par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Padomes Direktīva (ES) 2015/637

14.5.2015.

1.5.2018.

OV L 106, 24.4.2015., 1.-13. lpp.

SAISTĪTIE AKTI

95/553/EK: Padomes sanāksmē pieņemtais dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (1995. gada 19. decembris) par Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (OV L 314, 28.12.1995., 73.-76. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. ES pilsoņu konsulārā aizsardzība trešās valstīs - situācijas raksturojums un nākotnes perspektīvas (COM(2011) 149 galīgā redakcija, 23.3.2011.)

Pēdējo reizi atjaunots: 19.08.2015