Komisija ierosina veidus, kā risināt juridiskās tehniskās īpatnības un iespējas apiet likumu, ko daži uzņēmumi izmanto, lai izvairītos no godīgas nodokļu nomaksas.

Agresīvas nodokļu plānošanas novēršana ir viens no aspektiem, kas iekļauts detalizētā un kompleksā Komisijas rīcības plānā, kas izstrādāts, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā.

Šajā rīcības plānā ir izklāstīti praktiski paņēmieni, kā uzlabot ES dalībvalstu administratīvo sadarbību, apkarot nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un dubultu neaplikšanu ar nodokli, kā arī risināt problēmas attiecībā uz nodokļu paradīzēm un ar nodokļiem saistītiem noziegumiem.

Pašlaik daži nodokļu maksātāji izmanto sarežģītas un dažkārt mākslīgas sistēmas, lai pārceltu savu nodokļu bāzi uz citu jurisdikciju Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Šādi rīkojoties, tie gūst labumu no valstu tiesību aktu nesaskaņotības, lai nodrošinātu, ka noteiktas ienākumu sadaļas netiek apliktas ar nodokļiem nevienā vietā, vai lai izmantotu nodokļu likmju atšķirības. Šo problēmu sauc par agresīvu nodokļu plānošanu.

Lielākās grūtības rada tas, ka arvien sarežģītāka nodokļu plānošana pārnes ar nodokļiem apliekamos ienākumus uz valstīm, kur nodokļu sistēmas ir labvēlīgākas nodokļu maksātājiem. Šī prakse samazina nodokļu saistības, īstenojot sistēmas, kurās likums tiek ievērots burtiski, taču ne pēc būtības, izmantojot iespējas apiet tiesību aktus.

Agresīva nodokļu plānošana ir ļoti daudzveidīga, un tā var radīt tādas sekas kā dubultu atskaitīšanu (piemēram, vieni un tie paši zaudējumi tiek atskaitīti gan izcelsmes, gan nodokļu rezidences valstī) un dubultu neaplikšanu ar nodokli (piemēram, ienākumi, kas netiek aplikti ar nodokli valstī, kurā tie gūti, ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokļiem rezidences valstī).

Tāpēc Komisija mudina ES valstu konvencijās par nodokļu dubulto uzlikšanu, kas noslēgtas starp ES dalībvalstīm vai ar trešām valstīm, iekļaut klauzulu, kas būtu paredzēta konkrētu dubultas neaplikšanas veidu risināšanai.

Komisija arī iesaka ieviest vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, lai nodrošinātu konsekvenci un efektivitāti jomās, kurās ES valstu prakse ievērojami atšķiras.

Šajā jomā ir arī daudz citu priekšlikumu. Piemēram, ir konstatēts, ka pašreizējā PVN sistēma ir neaizsargāta pret krāpšanu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izveidot ES PVN forumu. Tajā uzņēmumu pārstāvji un nodokļu iestādes var apmainīties ar viedokļiem par praktiskiem PVN administrēšanas jautājumiem, kas attiecas uz darījumiem starp ES valstīm. Foruma dalībnieki var arī identificēt un apspriest labas prakses piemērus, kas varētu atvieglot PVN sistēmas pārvaldību un samazināt noteikumu ievērošanas izmaksas, vienlaikus arī nodrošinot PVN ieņēmumus.

ATSAUCES

Akts	Stāšanās spēkā	Transponēšanas termiņš dalībvalstīs	Oficiālais Vēstnesis
Komisijas Ieteikums 2012/772/ES	-	-	OV L 338, 12.12.2012.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. (COM(2012) 722 final - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs. (COM(2013) 814 final - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva (Direktīva 2011/96/ES) sākotnēji tika izstrādāta, lai novērstu gadījumus, kad vienas grupas uzņēmumiem, kas darbojas dažādās ES valstīs, vienu ienākumu pozīciju apliek ar nodokli divreiz (dubultā aplikšana ar nodokli). Tomēr atsevišķi uzņēmumi izmantoja savā labā direktīvas noteikumus un valstu nodokļu noteikumu neatbilstību, lai izvairītos no nodokļu nomaksas visās ES valstīs (dubultā neaplikšana ar nodokļiem).

Ierosinātais grozījums direktīvas noteikumus padarīs stingrākus, lai ar noteiktām nodokļu plānošanas sistēmām (hibrīdaizdevumu veidiem) nevarētu gūt labumu no nodokļu atbrīvojumiem. Saskaņā ar šo priekšlikumu gadījumā, ja hibrīdaizdevuma maksājums nav apliekams ar nodokli ES valstī, kur darbojas meitasuzņēmums, tad tas ir jāapliek ar nodokli tajā ES valstī, kur ir mātesuzņēmuma juridiskā adrese. Tas neļaus uzņēmumiem ar filiālēm vairāk nekā vienā ES valstī plānot maksājumus starp filiālēm dažādās valstīs, lai gūtu labumu no dubultās neaplikšanas ar nodokļiem.