Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība pret invazīvām svešzemju sugām

 

KOPSAVILKUMS:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to izveido noteikumus, lai novērstu un pārvaldītu invazīvo svešzemju sugu* introdukciju un izplatīšanos ES.

Šī tiesību akta mērķis ir līdz minimumam samazināt un mazināt invazīvo svešzemju sugu kaitīgo ietekmi uz ES bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām, kā arī cilvēku veselību un ekonomiku.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saraksts ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai

Atļaujas

ES valstis var izdot atļaujas attiecībā uz sugām, kuras iekļautas sarakstā ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, veikt pētījumus, saglabāšanas darbības ārpus dabiskās dzīvotnes un tās izmantot medicīnā. Attiecībā uz citiem izmantošanas veidiem ES valstīm, kuras vēlas izdot atļaujas, vispirms ir jāsaņem Komisijas atļauja.

Attiecīgās invazīvās svešzemju sugas ir jātur ierobežotos apstākļos un jāpārvadā tādā veidā, kas izslēdz to izbēgšanu.

Valstu rīcību plāni

Trīs gadu laikā kopš sugu saraksta izveidošanas ES valstīm ir jāizstrādā un jāīsteno rīcības plāni attiecībā uz prioritāriem izplatības ceļiem. Tas paredzēts, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, neapzinātu introdukciju un izplatīšanos valstu teritorijā.

Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas reģioniem, un vietējas invazīvas sugas

Invazīvu svešzemju sugu izcelsmes vieta var būt vienā ES reģionā, un tās var radīt problēmas citā ES reģionā. Šādā gadījumā Komisijas uzdevums ir nodrošināt, ka skartās ES valstis sadarbojas, lai risinātu problēmu.

Uzraudzības sistēma

ES valstīm 18 mēnešos no dienas, kad pieņemts saraksts ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, jāizveido uzraudzības sistēmas, ar kuru palīdzību vāc un reģistrē datus par invazīvu svešzemju sugu sastopamību vidē.

Jau naturalizējušos invazīvu svešzemju sugu agrīna atklāšana un steidzama izskaušana

Ja ES valstī vai tās teritorijas daļā no jauna novērota (novērota pirmoreiz vai novērota pirmoreiz pēc izskaušanas pasākumiem) kāda no sarakstā iekļautajām invazīvajām svešzemju sugām, tās pienākums ir veikt steidzamas izskaušanas pasākumus. Izskaušanu var veikt ar nāvējošiem vai nenāvējošiem līdzekļiem.

Plaši izplatījušos invazīvo svešzemju sugu pārvaldība

ES valstīm 18 mēnešos no dienas, kad invazīvā svešzemju suga ir iekļauta sarakstā, ir jāievieš pārvaldības pasākumi, lai minētās sugas, kas jau plaši izplatījusies to teritorijā, negatīvā ietekme tiktu samazināta līdz minimumam.

Šādi pasākumi var būt nāvējoši vai nenāvējoši, un tiem jābūt samērīgiem ar ietekmei uz vidi un atbilstīgiem ES valsts konkrētajiem apstākļiem.

Cietušo ekosistēmu atjaunošana

ES valstīm ir jāveic pasākumi, lai palīdzētu atjaunoties ekosistēmai, kuru degradējusi, kam nodarījusi kaitējumu vai kuru ir iznīcinājusi invazīva svešzemju suga, kas rada bažas Savienībai.

Pārejas pasākumi

Invazīvu svešzemju sugu īpatņu turētāji tos var paturēt ar nosacījumu, ka:

Vienu gadu pēc tam, kad suga iekļauta sarakstā, uzņēmumam vai cita veida komerciālai sabiedrībai ir atļauts turpināt pārdot sugas īpatņus, līdz tiek iztukšoti to krājumi. Tomēr otrajā gadā pēc sugas iekļaušanas sarakstā sugas īpatņus ir atļauts pārdot vai nodot tikai tādām iestādēm, kurām ir attiecīga atļauja, vai veikt to humānu izbrāķēšanu. Šādi darījumi ir atļauti ar nosacījumu, ka tiek veikts viss iespējamais, lai nepieļautu šo dzīvnieku izbēgšanu vai vairošanos.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2015. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Invazīvas svešzemju sugas: augi un dzīvnieki, kurus cilvēki apzināti vai neapzināti izveduši ārpus to dabiskās izplatības teritorijas jaunā vidē. Kaut arī daudzas no šīm sugām neizdzīvo, tomēr dažas izdzīvo un to invazīvā rakstura dēļ rada būtisku ekoloģisku un ekonomisku kaitējumu.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35.–55. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1263 (2017. gada 12. jūlijs) ar ko atjaunina sarakstu, kurā uzskaitītas invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, un kurš atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1143/2014 izveidots ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1141 (OV L 182, 13.7.2017., 37.–39. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4.–104. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1141 (2016. gada 13. jūlijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1143/2014 pieņem sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai (OV L 189, 14.7.2016., 4.–8. lpp.)

Regulas (ES) 2016/1141 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/145 (2016. gada 4. februāris) ar ko pieņem formātu, kādā sagatavojams dokuments, kas kalpo par pierādījumu dalībvalsts kompetentās iestādes izdotai atļaujai veikt konkrētas darbības attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 (OV L 30, 5.2.2016., 1.–6. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 11.10.2017