Drošības pamatstandartu noteikšana aizsardzībai pret jonizējošo starojumu (no 2018. gada)

Šis tiesību akts nosaka drošības pamatstandartus, lai aizsargātu darbinieku, plašas sabiedrības, pacientu un citu personu veselību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem.

AKTS

Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom.

KOPSAVILKUMS

Parastos apstākļos jonizējošā starojuma devas ir ļoti mazas un nerada klīniski novērojamas nelabvēlīgas sekas. Tomēr ilgākā laika posmā tās var izraisīt veselības problēmas, jo īpaši vēzi. Tāpēc ir nepieciešama vienota aizsardzības robežvērtība visā ES, vienlaikus ļaujot valdībām pēc to izvēles noteikt augstākus drošības pamatstandartus.

Direktīva aizstāj piecus iepriekšējos tiesību aktus, kas nebija konsekventi, pilnīgi neatspoguļoja zinātnes progresu un pilnīgi neaptvēra dabiskos starojuma avotus vai vides aizsardzību. Tā nosaka, kā nodrošināt radioaktīvo materiālu drošību, un obligātu informāciju, kas jāsniedz avārijas apstarošanas gadījumā.

Direktīvā ietverto standartu pamatā ir Starptautiskās Radioloģiskās aizsardzības komisijas (ICRP) ieteikumi.

Direktīva ir piemērojama jebkādām plānotām, esošām un avārijas situācijām, kas saistītas ar jonizējošā starojuma risku. Šo direktīvu piemēro jo īpaši attiecībā uz:

• radioaktīvo materiālu izgatavošanu, ražošanu, pārstrādi, pārvietošanu, apglabāšanu, izmantošanu, glabāšanu, turēšanu, transportēšanu, importu ES un eksportu no tās;
• tādu elektrisku iekārtu izgatavošanu un ekspluatāciju, kas emitē jonizējošo starojumu;
• cilvēku darbībām ar dabiskiem starojuma avotiem, kas būtiski palielina iedarbību uz darbiniekiem vai iedzīvotājiem, piemēram, kosmosa kuģu apkalpju apstarošanu ar kosmisko starojumu;
• apstarojumu no iekštelpu gaisā esošās radona gāzes mājās un no būvmateriāliem izstarotā gamma starojuma ārējo iedarbību;
• avārijas apstarošanas situāciju pārvaldību, kur vajadzīgi pasākumi iedzīvotāju vai darbinieku aizsardzībai.

Tiesību akts nosaka vispārīgos aizsardzības pret starojumu principus, piešķirot lielāku nozīmi dozas ierobežojumiem attiecībā uz darbinieku apstarošanu, iedzīvotāju apstarošanu un medicīnisku apstarošanu. Pielikumā ir sniegti standartlīmeņu intervāli, koICRP ierosina noteikt esošām un avārijas apstarošanas situācijām. Ir paredzēti īpaši noteikumi grūtnieču un ar krūti barojošu darbinieču, mācekļu un studentu aizsardzībai.

Īpašas prasības ir piemērojamas apstarošanai medicīniskiem mērķiem. Medicīniskajai apstarošanai ir jādod pietiekams tīrais ieguvums personas veselībai un sabiedrībai kopumā, salīdzinot ar individuālo kaitējumu, ko šī apstarošana varētu radīt. Pacientiem ir jābūt informācijai par veselības apdraudējumu un ieguvumiem, un jebkāda medicīniskā apstarošana ir jāveic kvalificēta praktizējošā ārsta klīniskajā atbildībā.

Pēdējā atjaunināšana: 07.04.2014