Romu sociālā un ekonomiskā integrācija

Ar šo Padomes Ieteikumu tiek stiprināta ES 2011. gada sistēma romu integrācijai ar nesaistošu juridisku instrumentu, kura mērķis ir paātrināt progresu, sniedzot norādījumus un pievēršot ES dalībvalstu uzmanību vairākiem konkrētiem pasākumiem, kas ir ļoti svarīgi, lai tās savas stratēģijas varētu īstenot efektīvāk.

AKTS

Padomes Ieteikums (2013. gada 9. decembris) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs ( Oficiālais Vēstnesis C 378, 2013.gada 24. decembris, 1.-7. lpp.).

KOPSAVILKUMS

Ar šo Padomes Ieteikumu tiek stiprināta ES 2011. gada sistēma romu integrācijai ar nesaistošu juridisku instrumentu, kura mērķis ir paātrināt progresu, sniedzot norādījumus un pievēršot ES dalībvalstu uzmanību vairākiem konkrētiem pasākumiem, kas ir ļoti svarīgi, lai tās savas stratēģijas varētu īstenot efektīvāk.

GALVENIE JAUTĀJUMI

Ieteikumā ir apskatīti šādi galvenie jautājumi:

• konkrēti mērķtiecīgi pasākumi, lai stiprinātu romu integrāciju saistībā ar izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi un mājokļiem (pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu un nedublējot esošos tiesību aktus);
• vispārīgi principi attiecībā uz līdzekļu pārredzamu un atbilstīgu piešķiršanu romu iekļaušanai (ne vien ES, bet arī valsts un vietējie līdzekļi);
• būtiski horizontāli un strukturāli pasākumi, piemēram, diskriminācijas apkarošana un romu bērnu un sieviešu aizsardzība; sociālā ieguldījuma pieejas pieņemšana; iespēju nodrošināšana romiem; valstu saistību īstenošana vietējas rīcības mērogā, stiprinot vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību; politikas ietekmes pārraudzība; “līdztiesības iestāžu” darba ņemšana vērā; valstu romu kontaktpunktu darbības stiprināšana un starptautiskas sadarbības attīstīšana.

Izglītības jomā Padomes ieteikumā ES valstis aicinātas nodrošināt romu pilnīgu piekļuvi kvalitatīvai vispārējai izglītībai un mazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu visā izglītības sistēmā. Tas ir svarīgi gan pamatskolas, gan vidusskolas līmenī, kā arī attiecībā uz profesionālo izglītību. Ieteikumā ir norādīts plašs darbību klāsts, kas var sniegt uzlabojumus, ja šīs darbības tiek rūpīgi ieplānotas un īstenotas.

Nodarbinātības jomā Padomes ieteikumā uzsvērta vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanas nozīme un plaisu likvidēšana starp romiem un citiem darba ņēmējiem, lai uzlabotu romu stāvokli. Papildus mērķtiecīgām darbībām, piemēram, konkrētiem un individualizētiem pakalpojumiem darba meklētājiem, būtiskus uzlabojumus varētu panākt, pievēršot uzmanību romu vajadzībām vispārējās politikas jomās.

Veselība aprūpes jomā ieteikumā sniegti ļoti praktiski norādījumi gan par to, kā nodrošināt sociālā nodrošinājuma pamatsegumu, gan kā uzlabot ģimenes plānošanas pakalpojumus, gan kā veicināt piekļuvi bezmaksas vakcinācijas programmām vismarginalizētākajām grupām.

Mājokļu jomā ieteikumā pievērsta uzmanība integrētai pieejai, teritoriālās segregācijas novēršanai un nediskriminējošas piekļuves veidošanai sociālajiem mājokļiem. Ieteikumā ES valstis arī aicinātas pievērsties sabiedrības virzītai vietējai attīstībai un teritoriālajiem ieguldījumiem, kam var saņemt arī ES finansējumu.

Attiecībā uz finansējumu ieteikumā uzsvērta nepieciešamība piešķirt pietiekamu finansējumu valsts un vietējām stratēģijām un rīcības plāniem.

Saistībā ar horizontāliem jautājumiem, piemēram, diskriminācijas novēršanu, romu bērnu un sieviešu aizsardzību, nabadzības mazināšanu un sociālo iekļaušanu, Padomes ieteikumā uzsvērta Rasu vienlīdzības direktīvas (2000/43/EK) praktiska īstenošana un pievērsta dalībvalstu uzmanība Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgās judikatūras izmantošanai kā papildu atsaucei, lai konstatētu nelikumīgus noteikumus un praksi.

Romu tiesību ievērošana ir nesaraujami saistīta ar bērnu darba efektīvu apkarošanu, bērnu iesaistīšanas ubagošanā aizliegšanu, tiesību aktu pilnvērtīgu īstenošanu saistībā ar nepilngadīgu personu laulībām, piespiedu laulību apkarošanu un iespēju nodrošināšanu romiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē kā aktīviem valsts iedzīvotājiem.

Cīņā pret romu nabadzību un sociālo atstumtību pilnvērtīgi jāizmanto arī vispārējā politika. Šajā saistībā ieteikumā aicināts ieguldīt cilvēkkapitālā un sociālās kohēzijas politikā, kā arī valstīs ar ievērojamu romu skaitu saistīt romu integrāciju ar valsts reformu programmām.

Ieteikumā ir plašāk apskatīts nepieciešamais progress, lai izveidotu romu integrācijas strukturālos pasākumus un uzlabotu to efektivitāti, piemēram, politikas jomu pārraudzību un izvērtēšanu, darbību vietējā līmenī, vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas struktūru darbības stiprināšanu, kā arī valstu romu kontaktpunktu nozīmes un starptautiskās sadarbības palielināšanu. Tajā arī sniegti praktiski norādījumu, kā šajos jautājumos labāk panākt progresu.

Tā kā šī ieteikuma mērķis ir uzlabot romu integrācijas pasākumu efektivitāti ES valstīs, kas, citiem vārdiem sakot, nodrošina atbalstu valsts romu integrācijas stratēģiju veiksmīgai īstenošanai, ziņošana būs arī ļoti cieši saistīta ar ES programmu.

Informācija, ko ES valstis sniegs par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo ieteikumu, tiks iekļauta Komisijas gada pārskatos par valstu romu integrācijas stratēģiju īstenošanu.

KONTEKSTS

Romu kopiena ir vislielākā etniskā minoritāte Eiropā. Komisija ierosina uzlabot romu sociāli ekonomiskās integrācijas instrumentu efektivitāti, izmantojot ilgtermiņa pieeju un īstenojot rīcības vairākās nozarēs (izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, mājokļi u. c.).

Pēdējos gados ES ir bijis izteikts politisks līderis darbā ar ES valstīm jautājumos par romu integrāciju, un tai ir izdevies stabili saglabāt romu integrācijas jautājumus gan ES, gan ES valstu darba kārtībā.

2011. gadā ES vadītāji apņēmās īstenot ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Tāpēc visas ES valstis ir izstrādājušas savas romu integrācijas stratēģijas, kas pielāgotas attiecīgās valsts romu kopienai. Lai izvērtētu reālo progresu, ir arī ieviests gada pārskatu sniegšanas mehānisms. Turklāt ES ir saistījusi romu integrāciju ar tās plašāko izaugsmes programmu - stratēģiju“Eiropa 2020” . Kopš 2012. gada katrā Eiropas pusgadā Eiropas Savienības Padome sagatavo konkrētus ieteikumus par romu integrāciju katrai ES valstij ar ievērojamu romu skaitu. Visbeidzot, ES ir izdevies stiprināt tās finansiālo atbalstu romu iekļaušanas jautājumiem ne vien 28 ES valstīs, (1) bet arī paplašināšanās valstīs, kur romu iekļaušanas veicināšana joprojām ir svarīga prioritāte saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas” .

Tomēr par marginalizētu iedzīvotāju grupu apstākļu mainīšanu pirmām kārtām ir atbildīgas ES valstis, tāpēc rīcība romu integrācijas atbalstam galvenokārt ir to rokās.

Vienīgais veids, kā sasniegt šo mērķi, ir paust visaugstākā līmeņa politisku apņemšanos visās ES valstīs. ES līmenī Padomes Ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs, kas tika vienbalsīgi pieņemts 2013. gada 9. decembrī, ir ļoti svarīgs solis uz priekšu virzībā uz labāku romu integrāciju. Ar to juridiskajā un politiskajā tiesību vidē ir iekļauts jauns instruments, taču vēl svarīgāk - tas apliecina visu ES valstu stingru un kopīgu politisku apņemšanos pastiprināt savus centienus reālu uzlabojumu panākšanai.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē, kas veltīta jautājumiem par ES un romiem, kā arī diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Romu sociālā un ekonomiskā integrācija (COM(2010) 133 galīgā redakcija, 2010. gada 7. aprīlis).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojums par to, kā īsteno ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (COM(2014) 209 final , 2014. gada 2. aprīlis).

Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojums par to, kā īsteno ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (SWD(2014) 121 final , 2014. gada 2. aprīlis).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanā veiktie pasākumi (COM(2013) 454 final , 2013. gada 26. jūnijs).

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas - 2013.-2014. gads (COM(2013) 700 final , 2013. gada 16. oktobris).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā (COM(2012) 226 final , 2012. gada 21. maijs).

Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā (SWD(2012) 133 final , 2012. gada 21. maijs).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam (COM(2011) 173 galīgā redakcija, 2011. gada 5. aprīlis).

Pēdējo reizi atjaunots: 16.06.2015

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).