Līgumi

ES līgumi ir saistošas vienošanās starp ES dalībvalstīm. Tajos ir noteikti ES mērķi, ES iestāžu noteikumi, lēmumu pieņemšanas procedūras un attiecības starp ES un tās dalībvalstīm.

Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) izveide pirms vairāk nekā 50 gadiem bija sākums Eiropas līgumu slēgšanai.

Galvenie līgumi:

• 1951. gadā Parīzē parakstītais Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līgums. Šis līgums beidza darboties 2002. gada 23. jūlijā;
• 1957. gadā Romā parakstītais Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums;
• 1957. gadā Romā parakstītais Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums.

Šo līgumus grozīja ar šādiem līgumiem un aktiem:

• 1965. gadā Briselē parakstītais Apvienošanās līgums;
• 1986. gadā Luksemburgā parakstītais Vienotais Eiropas akts (VEA);
• Līgums par Eiropas Savienību (ES līgums jeb LES), kas tika parakstīts 1992. gadā Māstrihtā, kad EEK līgums kļuva par EK līgumu;
• 1997. gadā parakstītais Amsterdamas līgums;
• 2001. gadā parakstītais Nicas līgums.

Pēc tam, kad 2004. gadā vairākās valstīs radās grūtības ratificēt Eiropas Konstitucionālo līgumu, Eiropas līderi 2007. gadā vienojās sapulcēties starpvaldību konferencē, lai pabeigtu un pieņemtu nevis konstitūciju, bet ES “reformu līgumu”.

2007. gada 17. decembrī parakstīto Lisabonas līgumu ratificēja visas ES valstis, un tas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Ar to ieviesa esošo līgumu izmaiņas, un EK līgums kļuva par Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD).

Dibināšanas līgumi tika arī grozīti laikā, kad ES pievienojās jaunas dalībvalstis: 1973. gadā (Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste¹), 1981. gadā (Grieķija), 1986. gadā (Spānija un Portugāle), 1995. gadā (Austrija, Somija un Zviedrija), 2004. gadā (Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija), 2007. gadā (Bulgārija un Rumānija) un 2013. gadā (Horvātija).