Laboratorijas dzīvnieku aizsardzība

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Tajā ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt zinātniskiem mērķiem izmantojamos dzīvniekus, tostarp pamatpētījumos un lietišķajos pētījumos izmantojamos dzīvniekus, jo īpaši cilvēkiem un dzīvniekiem paredzētu zāļu ražošanai un produktu un vielu drošuma un efektivitātes testēšanai izmantojamos dzīvniekus.
• Ar to arī ievieš aizsargpasākumus augstākās izglītības un profesionālās apmācības nolūkiem izmantojamiem dzīvniekiem.
• Šī direktīva ir būtisks solis ceļā uz to, lai zinātnisko iespēju robežās sasniegtu mērķi pilnībā aizstāt procedūras, kur zinātniskiem un izglītības nolūkiem izmanto dzīvus dzīvniekus.
• Ar to aizstāj un atceļ Direktīvu 86/609/EEK.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Lai aizsargātu laboratorijas dzīvniekus un ļautu turpināt izpēti, šo pasākumu mērķis ir līdz absolūtam minimumam ierobežot izmēģinājumus ar dzīvniekiem un noteikt obligātos standartus attiecībā uz to izmantošanu, izmitināšanu un aprūpi. Augsti dzīvnieku labturības standarti sniedz ieguvumus gan dzīvniekiem, gan zinātnei.

Darbības joma

• Direktīva attiecas uz visiem dzīviem mugurkaulniekiem, kas nav cilvēki, un arī noteiktiem bezmugurkaulniekiem, kas var just sāpes (sēpija, astoņkājis utt.).
• Uz primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izmantošanu izmēģinājumos ir attiecināmi ierobežojumi, un ir aizliegts izmantot cilvēkveidīgos pērtiķus (šimpanzes, bonobo, gorillas un orangutanus).

Jomas, kurās tiek veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem

Izmēģinājumi ar dzīvniekiem ir atļauti tikai procedūrās, kuru mērķi ir šādi:

• pamatpētījums;
• praktiskie vai lietišķie pētījumi ar mērķi novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēka vai dzīvnieku slimības;
• zāļu, pārtikas un dzīvnieku barības, ķīmisko vielu u. c. izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude;
• dabiskās vides aizsardzība cilvēka vai dzīvnieku veselības interesēs;
• pētījumi ar mērķi saglabāt sugu;
• augstākā izglītība vai apmācība;
• medicīniskās kriminālistikas izmeklēšana.

Projektu, kuros veic eksperimentus ar dzīvniekiem, novērtēšana

• Dzīvnieku izmantošana eksperimentiem ir atļauta gadījumos, kad nepastāv apmierinoša aizvietošanas metode.
• Kompetentajām iestādēm ir jānovērtē projekti, kuros veic eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem. Tos nedrīkst sākt, kamēr par tiem nav sniegts pozitīvs novērtējums, kas apliecina, ka dzīvnieku izmantošana ir pamatota un paredzamie ieguvumi atsver dzīvniekam radīto kaitējumu, ņemot vērā ētikas apsvērumus.
• Projektā izmantoto dzīvnieku skaits ir jāsamazina līdz minimumam, vienlaikus neapdraudot projekta mērķus.
• Procedūrās nodrošinātajiem dzīves apstākļiem un izmantotajām metodēm ir līdz minimumam jāsamazina visas nevajadzīgās dzīvnieku sāpes, ciešanas un diskomfortu.

Dzīvnieku labturība

• Izmēģinājumos izmantotajiem dzīvniekiem ir jānodrošina pienācīga aprūpe un ārstēšana.
• Iestādēm ir jānodrošina, ka:
  • dzīvnieki tiek ievietoti viņu izmēriem atbilstošos būros un vidē, kas ir pielāgota katrai suga atbilstoši direktīvas III pielikumā norādītajiem standartiem;
  • sabiedriski dzīvnieki tiek ievietoti būros un tiek izmantotas “vides dažādošanas” metodes, lai palielinātu dzīvniekiem pieejamo aktivitāšu klāstu, jo īpaši iespējas izmantot fiziskas aktivitātes, izpētes un izziņas aktivitātes atbilstoši viņu dabiskajai uzvedībai;
  • tiek izveidota dzīvnieku labturības iestāde, lai sniegtu padomus par dzīvnieku labturības jautājumiem un jauniem veidiem, kā “aizstāt, samazināt un pilnveidot” dzīvnieku izmantošanu (pazīstams kā “Trīs R” (replace, reduce and refine) princips). Šajā iestādē ir jānodarbina persona, kas ir atbildīga par dzīvnieku labturību un kurai padomus sniedz norīkotais veterinārārsts. Šo darbu atbalsta katrā ES dalībvalstī izveidotās valstu komitejas, kas atbild par izmantoto dzīvnieku aizsardzību.
• Nogalināšanas metodēm ir jāierobežo sāpes, ciešanas un diskomforts, ko izjūt dzīvnieki. Dzīvniekus drīkst nogalināt tikai persona ar nepieciešamajām prasmēm audzētāja, piegādātāja vai izmantotāja iestādē atbilstoši direktīvas IV pielikumā minētajām metodēm.
• Visām personām, kuras strādā ar dzīvniekiem, ir jāsaņem atbilstoša apmācība un jāiziet prakse, un, pirms uzsākt patstāvīgu darbu, viņu kompetence ir jānovērtē.

Procedūras

• Vienīgās atļautās procedūras ir tās, kas ir apstiprinātas kā daļa no atļautā projekta.
• Procedūras ir:
  • klasificētas atbilstoši to smaguma pakāpei, pamatojoties uz direktīvas VIII pielikumu;
  • jāveic, lietojot anestēziju vai izmantojot citu metodi, piemēram, pretsāpju līdzekļus, izņemot gadījumus, kad anestēzija nav piemērota vai ir uzskatāms, ka anestēzija dzīvnieku traumē vairāk nekā pati procedūra.
• Dzīvnieka dzīvība ir jāaizsargā visos iespējamajos veidos. Ir noteikts, ka procedūru rezultātā ir jānogalina pēc iespējas mazāk dzīvnieku un jāsamazina ciešanu ilgums un pakāpe.
• Dzīvnieka atkārtota izmantošana ir veids, kā samazināt laboratorijas dzīvnieku kopējo skaitu. Pirms dzīvnieka atkārtotas izmantošanas ir jāņem vērā kumulatīvo procedūru faktiskais smagums, dzīvnieka veselība un veterinārārsta viedoklis.
• Procedūras beigās veterinārārstam vai kompetentai personai ir jāizlemj par dzīvnieka turpmāko likteni. Dzīvi atstātajiem dzīvniekiem ir jāsaņem atbilstoša aprūpe un izmitināšana, kā definēts III pielikumā.

Atļauja

• Kompetentā iestāde visiem audzētājiem, piegādātājiem un izmantotājiem piešķir atļaujas un reģistrē tos.
• Atļauju saņēmušajām iestādēm ir jābūt iekārtām un aprīkojumam, kas piemērots izmitināmo dzīvnieku sugai un, ja tiek veiktas procedūras, to veikšanai.
• Tām ir jāuztur dokumentācija, kurā tie reģistrē visas jaunās atziņas, kas gūtas par dzīvniekiem, to izcelsmi un mērķi. Šo dokumentāciju glabā piecus gadus un dara pieejamu sabiedrībai.
• Turklāt katram sunim, kaķim un primātam, kas nav cilvēkveidīgais primāts, ir jābūt individuālai pazīšanas zīmei un biogrāfiskās uzskaites kartītei, kas ietver būtisku informāciju par dzīvnieka vairošanos, veterināro aprūpi un socializāciju, kā arī par projektiem, kuros tas ticis izmantots.

Inspekcijas

• Kompetentās iestādes veic regulāras visu audzētāju, piegādātāju un izmantotāju un to iestāžu inspekcijas, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām.
• Inspekciju biežumu nosaka pēc riska, kāds ir raksturīgs katrai iestādei. Tomēr vismaz vienu trešdaļu izmantotāju iestāžu pārbauda katru gadu un daļu no tām – bez iepriekšēja brīdinājuma.
• Primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, audzētāji, piegādātāji un izmantotāji tiek pārbaudīti vismaz vienu reizi gadā.

Pārredzamība

• Dalībvalstīm katru gadu ir jāapkopo un jāpublisko statistikas informācija par dzīvnieku izmantošanu procedūrās, tostarp informācija par procedūru faktisko smagumu un procedūrās izmantoto primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izcelsmi un sugām.
• Turklāt dalībvalstīm sešu mēnešu laikā pēc atļaujas saņemšanas ir jāpublicē atļauto projektu netehniskie kopsavilkumi. Šajos kopsavilkumos nedrīkst pārkāpt izmantotāju tiesības uz anonimitāti.
• Dalībvalstis var prasīt, lai kopsavilkumos tiktu precizēts, vai un līdz kuram laikam attiecībā uz projektu ir jāveic retrospektīvā izvērtēšana. Tādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kopsavilkumu atjaunina ar izvērtēšanas rezultātiem.
• Eiropas Komisija ir izveidojusi divas atvērtās piekļuves datubāzes, kurās pieejami dalībvalstu ikgadējie statistikas dati (ES statistikas datubāze Alures) un projektu netehniskie kopsavilkumi (ES projektu netehnisko kopsavilkumu datubāze Alures).

Ziņojumu sniegšana

• Dalībvalstis līdz 2023. gada 10. novembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem nosūta Komisijai informāciju par direktīvas īstenošanu un iesniedz un publicē to Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/569 noteiktajā formā. Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc minētā datuma Komisija, pamatojoties uz šiem datiem, publicē ES mēroga pārskatu un regulāri to atjaunina.
• Dalībvalstīm ir jāapkopo un jāpublisko statistikas informācija par dzīvnieku izmantošanu procedūrās, tostarp informācija par procedūru faktisko smagumu un procedūrās izmantoto primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izcelsmi un sugām. Šie statistikas dati Komisijas noteiktajā formā tām ir jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā līdz nākamā gada 10. novembrim. Komisija publicē ikgadēju kopsavilkuma ziņojumu par dalībvalstu iesniegtajiem statistikas datiem.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2012. gada 10. novembrim. Šie noteikumi ir piemērojami kopš 2013. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Dzīvnieki zinātniskajā pētniecībā (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33.–79. lpp.).

Direktīvas 2010/63/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/569 (2020. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka vienotu tās informācijas formu un saturu, kura dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, un atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/707/ES (OV L 129, 24.4.2020., 16.–50. lpp.).

Komisijas Ieteikums 2007/526/EK (2007. gada 18. jūnijs) par izvietošanas un aprūpes vadlīnijām attiecībā uz dzīvniekiem, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem (OV L 197, 30.7.2007., 1.–89. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 02.09.2022