ES globālā stratēģija par palīdzību vēlēšanās un to novērošanu

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ikvienas personas tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē ir ierakstītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Attiecībā uz vēlēšanām labas pārvaldības nodrošināšanai ir nepieciešams atbilstīgs tiesiskais un normatīvais regulējums. Lai nodrošinātu tiesiskumu, labai pārvaldībai ir vajadzīga arī pārredzama un atbildīga vēlēšanu pārvaldība, jo īpaši neatkarīga uzraudzība un novērošana. Tāpat ļoti svarīgi ir, lai pilsoņi būtu informēti un piedalītos visā vēlēšanu procesā. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā pieņemtie kritēriji novēroto vēlēšanu apstiprināšanai ir starptautiski atzīti. Vēlēšanām jābūt brīvām, taisnīgām, godīgām, periodiskām un aizklātām.

ES atbalsts cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam ir noteikts ES līgumos. Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ir skaidri noteikts, ka ES ir dibināta, pamatojoties uz tādiem principiem kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums, kas ir visām ES valstīm kopīgas pamatvērtības. Vēlēšanu misijas ir apstiprinātas kā daļa no ES pilnvarām.

Līdzšinējā pieredze

Paziņojumā ir aplūkota pieredze, kas iegūta ES palīdzības un novērošanas misijās laikposmā no 1993. līdz 2000. gadam:

• ES ir nepieciešama saskaņota stratēģija šajā jomā;
• novērošanas misijām ir jārīkojas uzmanīgi, lai neleģitimētu nelikumīgus vēlēšanu procesus;
• jāuzlabo sadarbība ar vietējām novērotāju grupām un to apmācība;
• palīdzība un novērošana ir nepieciešama arī daļai reģionālā un vietējā līmeņa vēlēšanu;
• pirms lēmuma pieņemšanas par novērošanas misiju nosūtīšanu ir nepieciešamas izpētes misijas;
• vēlēšanu novērošanas misijām ir jābūt uz vietas pietiekami ilgi, lai aptvertu visus vēlēšanu procesa posmus;
• vēlēšanu novērtēšana ir komplekss uzdevums, un tā rezultātā ir jāsagatavo ieteikumi turpmākai rīcībai;
• misiju pārstāvjiem vienmēr ir jāsniedz provizorisks paziņojums pēc balsošanas, savukārt gala paziņojumi jāsniedz tikai vēlēšanu procesa noslēgumā;
• uz vietas esošajiem ES pārstāvjiem vienmēr jāpauž kopīga nostāja;
• ES lēmumu pieņemšanas procedūra ir jāpadara skaidrāka un racionālāka;
• ir nepieciešama saskaņota un pārredzama finansēšanas politika;
• jāpastiprina koordinācija starp Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu;
• koordinācijas ar citiem starptautiskiem dalībniekiem pamatā jābūt partnerattiecībām;
• ES misijas ir jāpadara labāk redzamas;
• vēlēšanu novērošanā un palīdzībā iesaistītajiem cilvēkresursiem ir jāatbilst politiskajiem mērķiem;
• būtu vēlama paātrināta ES lēmumu pieņemšana;
• salīdzināmu metožu izmantošana novērotāju atlasē uzlabotu misiju kvalitāti;
• ES novērotājiem ir nepieciešama labāka apmācība un vadība uz vietas.

Ieteikumi nākotnei

Paziņojumā ir uzsvērts, ka ES ir jāpieņem stratēģija par palīdzību vēlēšanās un to novērošanu, kas:

• ļauj pieņemt lēmumus katrā gadījumā atsevišķi;
• veicina ilgtspējīgu valsts struktūru veidošanu;
• veicina plurālismu politiskajā līmenī un vietējā pilsoniskajā sabiedrībā;
• veicina partnerattiecības starp Eiropas un vietējām nevalstiskajām organizācijām un vietējiem novērotājiem.

Lēmuma par ES vēlēšanu novērošanas misijas sākšanu pamatā ir jābūt novērtējumam par to, ka misija ir vēlama, iespējama un lietderīga. Padome šim nolūkam ir izveidojusi kritērijus, kas ietverti paziņojuma III pielikumā. Šajā pielikumā ir arī norādīti nosacījumi, kas jāizpilda, lai novērotāji varētu veikt savu darbu.

Turpmāk uzskaitītie kritēriji var kalpot par pamatu, lemjot par palīdzības sniegšanu vēlēšanās:

• palīdzības pieprasījums no tās valsts valdības, kurās notiek vēlēšanas;
• galveno politisko partiju un citu partneru vispārēja vienošanās;
• iepriekšēju ES politiskās uzraudzības vai attīstības programmu esamība;
• adekvāti termiņi;
• pārvietošanās brīvība;
• piekļuve informācijai;
• tehniskās palīdzības grupas drošība.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides EĀDD aktīvi iesaistās vēlēšanu novērošanas misijās ciešā sadarbībā ar kompetentajiem Komisijas dienestiem (Ārpolitikas instrumentu dienestu, kas izvietots kopā ar EĀDD).

Attiecībā uz misiju finansēšanu tiek pētīti dažādi veidi, kā paātrināt un vienkāršot lēmumu pieņemšanu par finansējuma piešķiršanu un izdevumu veikšanu.

Paziņojumā ir norādīts, ka saskaņotie atlases kritēriji (IV pielikums) un ES novērotāju rīcības kodekss (III pielikums) nodrošina labu pamatu novērotāju pieņemšanai darbā.

Pamatnostādnes panākumu gūšanai

Lai vēlēšanu palīdzības un novērošanas misijas izdotos, paziņojumā ir ieteikts ņemt vērā šādus aspektus:

• skaidri noteikt misijas pilnvaras;
• vienmēr sākt ar izpētes misiju;
• izveidot ES vēlēšanu nodaļu, kas atrodas vēlēšanu norises vietā un kurā ir grupa, kas atbild par koordināciju;
• pietiekami agri nosūtīt uz attiecīgo vietu tehnisko palīdzību;
• regulāri sagatavot misijas ziņojumus;
• apmācīt visus ES novērotājus pēc vienotas mācību programmas;
• novērotāju apmācībā sadarboties ar citām organizācijām;
• nosūtīt ilgtermiņa novērotājus 2 mēnešus pirms vēlēšanu dienas un paturēt tos uz vietas līdz brīdim, kad ir atrisināti jebkādi ar vēlēšanām saistīti strīdi;
• nodrošināt, ka visi novērotāji ievēro rīcības kodeksu.

Lai novērtētu vēlēšanu iznākumu, paziņojumā ir ieteikts izmantot III pielikumā sniegtos kritērijus.

Lai uzlabotu ar vēlēšanām saistīto ES pasākumu redzamību, paziņojumā ir ieteikts:

• sniegt informāciju par šiem pasākumiem internetā;
• izveidot labas attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem;
• izmantot atbilstošus publicitātes materiālus;
• iekļaut redzamību nolīgumos ar citiem partneriem.