Dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršana Eiropas Savienībā

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Dabas un cilvēka izraisītās katastrofas kļūst biežākas un smagākas, un nopietnākās to izraisītās sekas ir cilvēku bojāeja un ekonomikai un videi nodarītais kaitējums. Neaizsargātību pret šādām katastrofām palielina klimata pārmaiņu ietekme, kā arī pilsētu un rūpniecības attīstība.

Eiropas Komisijas ierosinātā stratēģija ir daļa no instrumentu kopuma, kam ir gan ārējā, gan iekšējā dimensija. Tā neattiecas uz ārkārtas situācijām, kas saistītas ar konfliktiem vai terora aktiem.

Galvenie pasākumi

Šīs 2009. gadā pieņemtās stratēģijas pamatu veido 3 galvenās tēmas:

• esošo zināšanu uzlabošana, lai palielinātu novēršanas politikas efektivitāti. Šeit ietilpst:
  • salīdzināmas informācijas vākšana par katastrofu faktoriem;
  • paraugprakse saistībā ar risku pārvaldības procedūrām (zemes izmantošanas plānošana, ārkārtas situāciju plāni u. c.);
  • ES riska zonu kartēšana;
• katastrofu pārvaldībā iesaistīto personu sadarbības paplašināšana, izmantojot speciālistu tīklu, lai uzlabotu koordināciju starp ES, valsts un reģionu līmeņa pasākumiem un uzlabotu iedzīvotāju informētību par ES neatliekamās palīdzības dienestu numuru “112”;
• esošo likumdošanas un finanšu instrumentu izmantošana preventīvai rīcībai, piemēram, tādās jomās kā lauku attīstība, civilā aizsardzība, vides aizsardzība, pētniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Lielāka uzmanība novēršanai civilās aizsardzības tiesību aktos

2013. gada decembrī Padome un Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu par Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Ar šo lēmumu, kas ir piemērojams kopš 2014. gada 1. janvāra, cita starpā pievērš pastiprinātu uzmanību katastrofu novēršanai, izveidojot noteikumus par riska novērtēšanu un riska pārvaldības spēju novērtēšanu, kā arī nosaka vairākas vērienīgas iniciatīvas, kas Komisijai jāīsteno (ieskaitot riska novērtēšanu, riska pārvaldības spēju novērtēšanu un brīvprātīgu salīdzinošo izvērtēšanu).