Eiropas Revīzijas palāta (ERP)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sastāvs un struktūra

• Palāta ir koleģiāla struktūra, proti, tās locekļi kopīgi atbild par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajiem pasākumiem. Tajā ir 27 locekļi – pa vienam no katras ES dalībvalsts. Locekļus ieceļ uz sešiem gadiem (to var darīt arī atkārtoti). Palātas locekļus izraugās no personām, kas savā ES dalībvalstī darbojušās vai darbojas neatkarīgās revīzijas iestādēs vai ir īpaši kvalificētas šim amatam. ERP locekļiem ir jāievēro ētikas kodekss, kurā noteikta to neatkarība, neitralitāte, godprātība, atdeve, koleģialitāte, konfidencialitāte, atbildība un pienākumi pēc pilnvaru termiņa beigām.
• Palātas locekļi uz trijiem gadiem no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju (to var darīt arī atkārtoti). Viņa/viņas pienākumi ir šādi:
  • sasaukt un vadīt Palātas sēdes;
  • nodrošināt Palātas lēmumu izpildi;
  • nodrošināt Palātas struktūrvienību, tostarp par protokolu un apmeklējumiem, saziņu, juridiskajiem jautājumiem un iekšējo revīziju atbildīgo struktūrvienību, sekmīgu darbību, kā arī Palātas darba labu vadīšanu;
  • iecelt atbildīgo personu, kas pārstāv Palātu tiesas procesos;
  • pārstāvēt Palātu ārējās attiecībās un attiecībās ar pārējām ES iestādēm.
• Palātai ir ģenerālsekretārs, kurš atbild par Palātas Sekretariāta ikdienas darbu un par Palātas pārvaldību, finansēm un atbalstu, cilvēkresursiem, informācijas tehnoloģijām un tulkošanu.
• Palātai ir arī apakšpalātas un komitejas:
  • Apakšpalātas pieņem atzinumus, īpašos ziņojumus un konkrētus gada pārskatus. Tās sagatavo arī gada pārskatus par ES budžetu, kurus pēc tam pieņem Palāta;
  • Komitejas (piemēram, Administratīvā komiteja un Revīzijas komiteja) strādā pie administratīviem jautājumiem un pieņem lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar saziņu un stratēģiju.

Palātas uzdevumi

• ERP ir Eiropas Savienības neatkarīgs ārējs revidents. Tās ziņojumi un atzinumi ir būtisks ES atbildības ķēdes posms. Tie tiek izmantoti, lai sauktu pie atbildības ES politikas un programmu īstenotājus: Komisiju, citas ES iestādes un struktūras un valsts pārvaldes iestādes dalībvalstīs.
• ERP brīdina par riskiem, nodrošina ticamību, norāda uz trūkumiem un labu praksi un sniedz norādījumus politikas veidotājiem un likumdevējiem par to, kā uzlabot ES politikas un programmu pārvaldību, lai tās nodrošinātu izmaksu lietderību.

Revīzijas

Tās ir šādas:

• veic, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā uz vietas citās ES iestādēs;
• veic telpās, kas pieder jebkurai organizācijai, kura ES vārdā pārvalda ieņēmumus un izdevumus;
• veic dalībvalstīs un citās pasaules valstīs, tostarp tādu fizisku vai juridisku personu telpās, kas saņem ES budžeta līdzekļus.

Pildot savus ES ārējā revidenta pienākumus, Palāta sadarbojas ar valstu iestādēm un ES iestādēm. Tā var arī pieprasīt informāciju, kas tai vajadzīga, lai sekmīgi veiktu savus uzdevumus, no ES iestādēm un struktūrām, organizācijām, kas saņem ES budžeta līdzekļus, vai arī valstu revīzijas iestādēm.

Stratēģija un darba programmas

• Lai arī turpmāk līdzsolī ar attīstību saglabātu vadošu pozīciju publiskā sektora revīzijas jomā, ERP savlaicīgi plāno stratēģisko attīstību un revīzijas prioritātes. Tās pamatmērķi ir noteikti daudzgadu stratēģijās.
• Katru gadu Palāta pieņem darba programmu, kurā uzskaita prioritātes attiecībā uz revīziju veikšanu. Programmu publicē, un Palātas priekšsēdētājs to iesniedz Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai.

Gada budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība

• Palātai nav tiesu varas pilnvaru, un tādēļ tā nevar piemērot sankcijas. Pēc katra finanšu gada noslēguma tā sagatavo gada pārskatu, ko publicē Oficiālajā Vēstnesī. Šajā pārskatā ir aplūkota kompetento iestāžu īstenotā ES budžeta un Eiropas attīstības fondu pārvaldība. Tam ir būtiska nozīme lēmumu pieņemšanas procesā, kurā Eiropas Parlaments lemj par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai.
• Revīzijas palāta arī nodod Padomei un Parlamentam ticamības deklarāciju, kas apliecina, ka budžeta līdzekļi ir izmantoti pareizi un saskaņā ar noteikumiem. Turklāt Palāta var arī jebkurā laikā iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautājumiem, tostarp īpašu ziņojumu un pārskata ziņojumu veidā, un iesniegt atzinumus, kad tiesību aktos ir noteikts, ka Palātai tādi ir jāsniedz pēc citu Eiropas iestāžu lūguma vai pēc savas iniciatīvas.
• Par gada pārskata pieņemšanu Palāta lemj oficiālās sēdēs ar locekļu balsu vairākumu. Tās sēdes ir slēgtas, ja vien tā nelemj citādi. Atsevišķos gadījumos tā var pieņemt lēmumus, piemērojot rakstisko procedūru.
• ERP ziņo par pārkāpumiem ES līdzekļu izmantošanā un par revīzijas laikā konstatētajiem iespējamiem krāpšanas gadījumiem informē Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Eiropas Prokuratūru (EPPO).