Migrējošu zivju noteiktu krājumu saglabāšana

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Regulu piemēro zvejas kuģiem, kuri peld ar ES valstu karogu un ir reģistrēti ES, un darbojas kādā no šīm jūras zonām:

• 1. zona: visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras, kas iekļautas Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (ICCAT Konvencijas)¹ apgabalā. Šī konvencija ļāva izveidot zvejniecības organizāciju, kurai ES pievienojās 1997. gadā — Starptautisko Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju (ICCAT);
• 2. zona: visi Indijas okeāna ūdeņi, kuri iekļauti Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC)² kompetences apgabalā;
• 3. zona: visi Klusā okeāna austrumu daļas ūdeņi, kuri iekļauti apgabalā, kas noteikts Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu.

KONTROLES UN PĀRBAUDES PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 1. ZONĀ

Regula (EK) Nr. 1936/2001 ir tikusi vairākkārt grozīta — pēdējoreiz ar Regulu (ES) 2017/2107. Ar 2017. gada regulu atcēla vairākas Regulas(EK) Nr. 1936/2001 daļas, lai ņemtu vērā vairākas izmaiņas, kas kopš 2008. gada pieņemtas ICCAT ieteikumos.

Zilo tunzivju nobarošana

2004. gadā tika ieviests zilo tunzivju nobarošanas³ reģistrs. ES valstij ir jāinformē Eiropas Komisija par tās jurisdikcijā esošajām nobarošanas saimniecībām, kurās tā atļauj veikt ICCAT Konvencijas apgabalā nozvejoto zilo tunzivju nobarošanu. Nereģistrētās nobarošanas saimniecībās nedrīkst veikt konvencijas apgabalā nozvejoto zilo tunzivju nobarošanu.

Ja zilās tunzivis nobarošanas nolūkā no ES zvejas kuģa nodod uz transportkuģa, katra kuģa kapteinis attiecīgajā kuģa žurnālā ieraksta noteiktus datus (nodoto zilo tunzivju daudzumu un zivju skaitu, zvejas zonu, zilo tunzivju nodošanas dienu un vietu utt.).

ES valstīm ir pienākums:

• reģistrēt zilo tunzivju daudzumu, ko iesprosto igvātos kuģi, kas peld ar to karogu;
• paziņot Komisijai zilo tunzivju daudzumu, kādu noķēruši un iesprostojuši igvātos kuģi, kas peld ar to karogu, kā arī nozvejoto un nobarošanai paredzēto zilo tunzivju eksporta un importa datus;
• nodrošināt, ka to jurisdikcijā esošās zilo tunzivju nobarošanas saimniecības iesniedz to kompetentajām iestādēm iesprostošanas deklarāciju un ka šīs saimniecības ir iekļautas attiecīgajā reģistrā;
• nodrošināt, ka nobarošanas saimniecības katru gadu tām iesniedz nobaroto zilo tunzivju tirdzniecības deklarāciju, un, pamatojoties uz šo informāciju, pēc tam informēt Komisiju par iepriekšējā gadā iesprostoto zilo tunzivju daudzumu un iepriekšējā gadā realizēto tunzivju daudzumu.

KONTROLES UN PĀRBAUDES PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 2. ZONĀ

• Katrai ES valstij ir pienākums:
  • nodrošināt, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, ievēro zonā piemērojamos pasākumus;
  • nosūtīt Komisijai to kuģu sarakstu, kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, kuri peld ar tās karogu, kuri ir reģistrēti tās teritorijā un kuriem attiecīgā ES valsts ir atļāvusi zvejot tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis IOTC apgabalā. Komisija šo informāciju nosūta IOTC izpildsekretariātam;
  • nodrošināt, ka zvejas darbības veic tikai reģistrēti kuģi.
• IOTC sarakstā reģistrētiem kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām⁴, jāiegūst atļauja no tās ES valsts kompetentajām iestādēm, zem kuras karoga tie peld, pirms tiek veiktas pārkraušanas⁵ procedūras IOTC zvejas apgabalā.
• ES kuģu, kuriem ir atļauts zvejot IOTC apgabalā, zvejas rīkiem jābūt īpaši marķētiem.
• ES valstīm ir pienākums:
  • IOTC sekretariātam nosūtīt dažādus statistikas datus par migrējošo sugu zvejas intensitāti un nozveju;
  • izveidot datorizētu datu bāzi, kurā iekļauti nepieciešamie statistikas dati, nodrošinot piekļuvi Komisijai;
  • norīkot inspektorus pārbaužu veikšanai attiecīgās valsts ostās, kuri būs atbildīgi par I pielikumā uzskaitīto sugu pārkraušanas un izkraušanas krastā uzraudzību un kontroli;
  • katram inspektoram izdot īpašu identifikācijas dokumentu.
• Kuģa kapteinim ir jāsadarbojas ar kuģu inspekciju un jānodrošina nepieciešamie līdzekļi zonu, aprīkojuma un dokumentu pārbaudei.
• Ja pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis ir pārkāpis IOTC saglabāšanas pasākumus, inspektors attiecīgo pārkāpumu atzīmē pārbaudes ziņojumā. Inspektoram jānodrošina pierādījumu droša glabāšana un jānosūta pārbaudes ziņojums kompetentajai iestādei. ES valstij, kurai paziņots par pārkāpumu, ko izdarījis kuģis, kas peld ar tās karogu, nekavējoties jārīkojas, lai iegūtu pierādījumus un tos pārbaudītu, veiktu nepieciešamo izmeklēšanu un kuģa pārbaudi. Pēc tam tā informē Komisiju par piemērotajām sankcijām un pasākumiem, kas veikti saistībā ar attiecīgo kuģi. Savukārt Komisija informē IOTC izpildsekretariātu.
• ES zvejas kuģiem ir aizliegts pārkraut I pielikumā uzskaitīto zivju sugas no kuģiem bez valsts piederības⁶ vai kuģiem, kas peld ar tādas valsts karogu, kas nesadarbojas. ES valstis Komisijai nosūta pārbaužu rezultātus saistībā ar kuģiem bez valsts piederības un informāciju par jebkādām darbībām, ko tās veikuša saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

KONTROLES UN PĀRBAUDES PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 3. ZONĀ

Katrai ES valstij jānodrošina, lai kuģi, kuri peld ar tās karogu, ievērotu ES tiesību aktos pārņemtos Amerikas Tropisko tunzivju komisijas pasākumus un piemērojamos Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pasākumus.