Sportistu brīva pārvietošanās ES

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• 165. pantā ir norādīts, ka ES var attīstīt Eiropas dimensiju sportā:
  • veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un sadarbību starp struktūrām, kas ir atbildīgas par sportu;
  • sargājot sportistu, jo īpaši jaunāko sportistu, fizisko un morālo integritāti;
  • sekmējot sadarbību ar ārpussavienības valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi;
  • pieņemot iniciatīvas un ieteikumus, kas neietver valstu normatīvo aktu saskaņošanu.
• Personu brīva pārvietošanās ir viens no ES pamatprincipiem. Sportā tas nodrošina, ka profesionāli sportisti un amatieri parasti var brīvi pārvietoties no vienas valsts uz citu valsti.
• Saskaņā ar šo principu profesionālajā sportā ir aizliegti noteikumi, kas ietver tiešu diskrimināciju, piemēram, kvotas, kuru pamatā ir valstspiederība.
• Praksē pārvietošanās brīvībai var piemērot daļējus un samērīgus ierobežojumus, kas ir netieši diskriminējoši, ar nosacījumu, ka tie ir tiesiski pamatoti un samērīgi. Tajos tiek ņemtas vērā sporta īpatnības, piemēram:
  • attiecībā uz tiesībām izvēlēties sportistus un spēlētājus, kuriem ir attiecīgas valsts pilsonība, valstsvienību sacīkstēm;
  • attiecībā uz vajadzību ierobežot sacensību dalībnieku skaitu;
  • attiecībā uz termiņu noteikšanu spēlētāju pārejai komandu sporta veidos;
  • attiecībā uz noteikumiem par atlīdzību par jaunu spēlētāju uzaicināšanu un trenēšanu.
• Citi līguma panti, kas aizliedz diskrimināciju valstspiederības dēļ (18. un 45. pants) un garantē tiesības dzīvot citā ES valstī (21. pants), tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību (49. un 56. pants), ir piemērojami:
  • profesionāliem un pusprofesionāliem sportistiem (kā darba ņēmējiem),
  • instruktoriem un treneriem (kā pakalpojumu sniedzējiem),
  • sportistiem amatieriem (kā ES pilsoņiem).