Nolīgums ar Ķīnu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Rīcība cīņā ar darbībām, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā, ir efektīvāka, ja to atbalsta savstarpēja palīdzība starp valstīm muitas jautājumos. Attiecināmās darbības ir tās, kas kaitē pušu ekonomiskajām, fiskālajām un tirdzniecības interesēm: ikvienai valstij ir svarīgi precīzi novērtēt muitas nodokļus un citus nodokļus.

Muitas dienestu sadarbības attīstība

Puses apņemas attīstīt muitas dienestu sadarbību, it īpaši:

• izveidojot saziņu;
• veicinot muitas iestāžu efektīvu koordināciju;
• nodrošinot kopīgu rīcību administratīvos jautājumos;
• veicinot likumīgu preču apriti;
• apmainoties ar informāciju un speciālām zināšanām muitas procedūrām;
• sniedzot viena otrai tehnisko palīdzību, piemēram, personāla apmaiņu, apmācību un dalīšanos ar datiem;
• panākot koordinētu nostāju, kad muitas jautājumus apspriež starptautiskās organizācijās.

Savstarpējā administratīvā palīdzība

Muitas dienesti palīdz viens otram, sniedz informāciju, lai garantētu atbilstošu muitas tiesību aktu piemērošanu: tas nekaitē esošo noteikumu, ar kuriem regulē savstarpējo palīdzību kriminālos jautājumos, piemērošanu. Tāpat tas neattiecas uz informāciju, kas iegūta pēc tiesu iestāžu pieprasījuma.

Nolīgumā nav iekļauti šādi palīdzības veidi:

• nodevu, nodokļu un soda naudu iekasēšana;
• jebkuras personas arestēšana vai aizturēšana;
• īpašuma arests vai aizturēšana.

Nolīgums attiecas gan uz palīdzību pēc pieprasījuma, gan uz spontānu palīdzību.

Palīdzība pēc pieprasījuma: pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz pieprasījuma iesniedzējas iestādei visu informāciju, kurā var lūgt iestādi nodrošināt, ka muitas tiesību akti tiek piemēroti pareizi. Šī informācija var būt saistīta ar:

• darbībām, kas var izraisīt likumpārkāpumus otrās puses teritorijā, piemēram, par nepareizi aizpildītām muitas deklarācijām vai citiem viltotiem dokumentiem;
• oficiālo dokumentu, kas uzrādīti kopā ar preču deklarāciju, autentifikāciju;
• preču, kas izvestas no vienas puses teritorijas, ir likumīgi ievestas otras puses teritorijā, un piemēroto muitas procedūru likumību.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde savas kompetences jomā un pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību. Uzraudzība attiecas uz personām, attiecībā uz kurām ir pamatojums uzskatīt, ka tās ir pārkāpušās vienas no pusēm tiesību aktus muitas jomā. Tas var arī ietver vietas, krājumus un preces, kas pārvadātas, kā arī transporta līdzekļus, kas var būt izmantot krāpnieciskos apstākļos.

Spontāna palīdzība: ja nav iespējams izdarīt formālu pieprasījumu, ņemot vērā situācijas steidzamības pakāpi, kas varētu ietver būtisku apdraudējumu ekonomikai, sabiedrības veselībai, sabiedrības drošībai vai līdzīgām svarīgām interesēm, puses var palīdzēt viena otrai pēc savas iniciatīvas.

Formāli aspekti un izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

Pieprasījumiem ir jāatbilst konkrētām formas un satura prasībām attiecībā uz:

• pieprasījuma iesniedzējas iestādes oficiālu apstiprinājumu;
• pasākumu, ko lūdz veikt;
• pieprasījuma mērķi un iemeslu.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde rīkojas tā, kā tā rīkotos savā vārdā. Tā apstrādā pieprasījumus atbilstoši tiesiski saistošiem līdzekļiem, kas ir attiecināmi uz tās jurisdikciju. Atbilde ir jāsniedz rakstiski.

Ir atļauti izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību. Palīdzība var tikt atteikta vai uz to var attiecināt konkrētas prasības, ja tā, visticamāk, apdraudēs:

• Ķīnas Tautas Republikas vai ES dalībvalsts, kurai pieprasa sniegt palīdzību, suverenitāti;
• sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas intereses.

Nolīgums satur konfidencialitātes klauzulas attiecībā uz sniegto informāciju.