Izraidīšanas lēmumu savstarpēja atzīšana ES valstīs

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Izraidīšanas rīkojumi ir piemērojami ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem,
  • kuri rada nopietnu un reālu sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apdraudējumu;
  • kuri ir notiesāti par nodarījumu, kas sodāms ar brīvības atņemšanu uz vismaz vienu gadu;
  • ja pastāv nopietns pamats domāt, ka attiecīgā persona ir veikusi nopietnus kriminālnodarījumus, vai ir konkrēti pierādījumi par tās nodomu veikt šādus nodarījumus;
  • kuri neievēro valsts noteikumus par ieceļošanu vai uzturēšanos.
• Ja attiecīgajai personai ir derīga uzturēšanās atļauja, tad valstij, kura īsteno izraidīšanu, ir pienākums konsultēties ar valsti, kura izsniedza uzturēšanās atļauju.
• ES valstīm, kuras piemēro šo direktīvu, ir pienākums:
  • ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības;
  • nodrošināt, ka attiecīgajai personai ir iespēja apstrīdēt izraidīšanas rīkojumu;
  • nodrošināt personas datu aizsardzību un datu drošību;
  • izmantot visus piemērotos sadarbības un informācijas apmaiņas līdzekļus, lai īstenotu šo direktīvu;
  • atlīdzināt citām ES valstīm izdevumus, kas var rasties šīs direktīvas īstenošanā. Ar atlīdzināšanu saistītie pasākumi ir noteikti Padomes Lēmumā 2004/191/EK.
• Valstij, kura izdod izraidīšanas rīkojumu, ir pienākums pēc iespējas ātrāk nodrošināt visus nepieciešamos dokumentus valstij, kura izpilda rīkojumu.
• Valstij, kura izpilda lēmumu, ir pienākums nodrošināt, ka tas nepārkāpj piemērojamos starptautiskos vai valsts noteikumus.
• Direktīva neattiecas uz ES pilsoņu ģimenes locekļiem.
• Ar Padomes Direktīvu 2003/110/EK nosaka tranzīta pasākumus nelikumīgi ieceļojušu trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanai pa gaisa ceļu caur citu ES valsti.
• Ar Direktīvu 2008/115/EK izveido kopīgus standartus un procedūras attiecībā uz to ārpussavienības valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri ES valstī uzturas nelikumīgi.
• Ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 (Dublinas III Regula) paredz kritērijus un procedūras, lai noteiktu ES valsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.
• 2005. gada septembrī Eiropas Padome pieņēma 20 pamatnostādnes piespiedu atgriešanai.