Pagaidu aizsardzība pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2001/55/EK – noteikumi, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un pasākumi, lai līdzsvarotu ES dalībvalstu pūliņus

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Ar to izveido sistēmu, lai risinātu problēmas saistībā ar tādu ārvalstu valstspiederīgo masveida pieplūdumu Eiropas Savienībā (ES), kuri nevar atgriezties savās valstīs, jo īpaši kara, vardarbības vai cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
• Ar to izveido tūlītēju pagaidu aizsardzību šīm pārvietotajām personām.
• Ar direktīvu veicina ES dalībvalstu pūliņu līdzsvarošanu, uzņemot šīs personas. Tomēr ar to neuzliek obligātu pienākumu sadalīt patvēruma meklētājus starp dalībvalstīm.
• Dānija nepiedalās direktīvā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pagaidu aizsardzības īstenošana

• Pagaidu aizsardzību īsteno visās dalībvalstīs ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, kurā tiek apstiprināts pārvietoto personu masveida pieplūdums ES un kurā tiek norādītas personu grupas, kurām nepieciešama aizsardzība.
• Aizsardzības ilgums ir 1 gads, bet to var pagarināt par 2 gadiem.
• Aizsardzību var izbeigt, ja Padome nolemj, ka personas var droši atgriezties to izcelsmes valstī.
• Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pārvietotās personas brīvprātīgi ierodas šajās valstīs.

Pagaidu aizsardzības izņēmumi

Noteiktām personām var liegt pagaidu aizsardzību.

Šādas personas ir:

• personas, kuras tur aizdomās par:
  • noziegumiem pret mieru*;
  • kara noziegumiem;
  • noziegumiem pret cilvēci;
  • smagiem nepolitiska rakstura noziegumiem;
• personas, kuras vainojamas darbībās, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;
• personas, kuras apdraud uzņēmējas dalībvalsts drošību.

Pagaidu aizsardzības sekas

• Dalībvalstīm ir pienākums piešķirt uzturēšanās atļauju personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība. Atļauja ir spēkā visā aizsardzības ilgumā.
• Personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, ir šādas tiesības:
  • tiesības iesaistīties algotā darbā vai pašnodarbinātībā;
  • tiesības izmantot iespējas, ko sniedz pieaugušo izglītība, profesionālā sagatavošana un mācību prakse darba vietā;
  • tiesības uz piemērotu mājvietu;
  • tiesības uz sociālo palīdzību, finansiālo atbalstu un medicīnisko aprūpi.
• Bērniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ir tiesības iegūt izglītību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem.
• Gadījumos, ja atsevišķiem ģimenes locekļiem ir pagaidu aizsardzība dažādās dalībvalstīs vai ja atsevišķi ģimenes locekļi vēl nav ES, šīm personām ir tiesības apvienoties vienā dalībvalstī.
• Šie noteikumi atbilst Direktīvā 2013/33/ES paredzētajiem ES noteikumiem par starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanu (sk. kopsavilkumu).

Patvēruma pieteikumi

• Personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības iesniegt patvēruma pieteikumu. Dalībvalsts, kura uzņem attiecīgo personu, ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu.
• Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, vienlaikus nav tiesību uz patvēruma meklētāja statusu.
• Tas palīdz dalībvalstīm samazināt to patvēruma sistēmas noslogojumu, piedāvājot pagaidu aizsardzību un vienlaikus atliekot patvēruma pieteikumu izskatīšanu.
• Direktīva 2013/32/ES paredz kopējus ES noteikumus starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai (sk. kopsavilkumu).

Pagaidu aizsardzības izbeigšana

• Aizsardzības laikā vai pagaidu aizsardzības termiņa beigās dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai darītu iespējamu aizsargāto personu brīvprātīgu atgriešanos.
• Ja ir nepieciešama piespiedu atgriešana, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek pienācīgi respektēta cilvēka cieņa un ka nav nekādu humānu iemeslu, kas padara atgriešanos neiespējamu.
• Personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ceļot, neizraida piespiedu kārtā, kamēr to veselības stāvoklis neuzlabojas.
• Ģimenēm, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam, kas dalībvalstī apmeklē skolu, var ļaut palikt līdz mācību gada beigām.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu

• Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Padome pieņēma īstenošanas aktu – Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382, ar ko Direktīvas 2001/55/EK nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu. Šis ir pirmais gadījums, kad šāds lēmums ir pieņemts Direktīvas 2001/55/EK kontekstā.
• Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382 piemēro attiecībā uz:
  • Ukrainas valstspiederīgajiem, kuri dzīvoja Ukrainā līdz 2022. gada 24. februārim;
  • bezvalstniekiem un trešo valstu, izņemot Ukrainu, valstspiederīgajiem, kuri Ukrainā bija saņēmuši starptautisku aizsardzību vai līdzvērtīgu valsts aizsardzību pirms 2022. gada 24. februāra; un
  • iepriekš minēto personu ģimenes locekļiem.

Administratīvais atbalsts

Ar direktīvu paredzētajiem pasākumiem ir pieejams atbalsts no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 516/2014. Ja pārvietoto personu skaits pārsniedz dalībvalstu norādītās uzņemšanas spējas, Padome veic attiecīgus pasākumus, tajā skaitā iesaka sniegt papildu atbalstu attiecīgajām dalībvalstīm.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2002. gada 31. decembrim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Pagaidu aizsardzība (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12.–23. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (OV L 71, 4.3.2022., 1.–6. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60.–95. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96.–116. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168.–194. lpp.).

Regulas (ES) Nr. 516/2014 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 26.07.2022