Patērētāju aizsardzība pret negodīgiem līgumu noteikumiem

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva 93/13/EEK

• Attiecīgo preču un pakalpojumu raksturs, darījuma apstākļi un visi citi noteikumi un nosacījumi ir jāņem vērā, novērtējot, vai līguma klauzulas ir godīgas vai negodīgas.
• Šī novērtējuma laikā netiek ņemta vērā faktiskā par precēm vai pakalpojumiem samaksātā cena, ja vien šis konkrētais jautājums nav neskaidri formulēts un nesaprotams.
• Direktīvā ir iekļauts nepilnīgs un indikatīvs saraksts ar negodīgiem līguma noteikumiem. Šie noteikumi ietver prasību patērētājiem maksāt nesamērīgi lielus sodus (piemēram, par nokavētu maksājumu) vai ievērot noteikumus, kurus pirms līguma parakstīšanas viņiem nav bijis laika pilnībā izprast.
• Visi rakstveida līgumi ir jāsastāda vienkāršā un skaidri saprotamā valodā. Ja rodas šaubas par kāda noteikuma nozīmi, tas ir jāinterpretē patērētājam labvēlīgā veidā.
• Par negodīgiem uzskatāmie līguma noteikumi nav saistoši patērētājiem, bet pārējais līgums paliek spēkā, ja tas ir likumīgi iespējams.
• ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek veikti efektīvi pasākumi, lai novērstu negodīgu noteikumu turpmāku izmantošanu līgumos.
• Organizācijas vai personas ar likumīgām interesēm patērētāju tiesību aizsardzības jomā var vērsties tiesā, lai negodīgais līguma noteikums turpmāk vairs netiktu lietots.
• 2019. gadā Eiropas Komisija izdeva pamatnostādnes, kā interpretēt un piemērot Direktīvu 93/13/EEK. Tajās strukturētā veidā ir izklāstīta Eiropas Savienības Tiesas judikatūra par šo direktīvu, lai atvieglotu direktīvas efektīvu piemērošanu ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Sankcijas

• Grozījumu Direktīva (ES) 2019/2161 nosaka, ka dalībvalstīm ir jāievieš iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas par noteikumu par negodīgiem līguma noteikumiem pārkāpumiem, pamatojoties uz parametru kopumu. Šie kritēriji ir šādi:
  • pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;
  • jebkura rīcība, kuru tirgotājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;
  • visi iepriekšējie tirgotāja pārkāpumi;
  • sankcijas, kas tirgotājam piemērotas par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādām sankcijām ir pieejama, izmantojot ar Regulu (ES) 2017/2394 (skatīt kopsavilkumu) izveidoto mehānismu.
• Saskaņā ar jauno Direktīvu dalībvalstīm ir arī jāspēj piemērot naudas sodus, ja saistībā ar koordinētām darbībām saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2394 tās konstatē ievērojamus pārrobežu pārkāpumus, kas ietekmē patērētājus vairākās dalībvalstīs. Naudas sodiem ir jābūt apmērā vismaz līdz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma vai 2 miljoniem euro, ja nav pieejama informācija par tirgotāja apgrozījumu.