Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvā ir noteikti:

• kritēriji gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai;
• kritēriji gruntsūdeņu piesārņojuma līmeņa ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču identificēšanai un šo tendenču maiņas sākumpunktu noteikšanai;
• pasākumi piesārņojošo vielu netiešas izplūdes (pēc izsūkšanās caur augsni vai augsnes apakškārtu) gruntsūdeņos novēršanai un ierobežošanai.

Gruntsūdeņu ķīmiskā kvalitāte

Gruntsūdeņu ķīmisko kvalitāti uzskata par labu, ja:

• noteiktais vai prognozētais nitrātu līmenis nepārsniedz 50 mg/l, savukārt pesticīdu aktīvo sastāvdaļu, to metabolītu un ķīmiskās reakcijas produktu līmenis nepārsniedz 0,1 µg/l (visu noteikto pesticīdu kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 0,5 µg/l);
• atsevišķu ļoti bīstamu vielu līmenis nepārsniedz ES valstu noteiktās robežvērtības; šeit jāmin vismaz arsēns, kadmijs, svins, dzīvsudrabs, amonijs, hlorīdi, sulfāti, nitrīti, fosfors (kopējais saturs)/fosfāti, trihloretilēns un tetrahloretilēns, kā arī elektrovadītspēja (ūdens elektrovadītspēja ļauj noteikt dažādu tajā izšķīdušo minerālu koncentrāciju);
• visu citu piesārņojošo vielu koncentrācija atbilst labas ķīmiskās kvalitātes definīcijai, kas minēta Ūdens pamatdirektīvas V pielikumā;
• vērtība, kas noteikta kā kvalitātes standartu vērtība vai robežvērtība, ir pārsniegta, un izpētē cita starpā tiek apstiprināts, ka tas nerada nekādu būtisku risku videi.

Piesārņojošo vielu klātbūtne gruntsūdeņos

• ES valstīm līdz 2008. gada 22. decembrim bija jānosaka robežvērtības katrai piesārņojošajai vielai, kas konstatēta kādā no to teritorijā esošajiem gruntsūdeņu objektiem, kurus uzskata par apdraudētiem. Tām bija jānosaka robežvērtības vismaz tām piesārņojošajām vielām, kas uzskaitītas iepriekš tekstā minētajā sarakstā. Attiecībā uz katru sarakstā minēto piesārņojošo vielu ir jāsniedz informācija (tā noteikta šīs direktīvas III pielikumā) par gruntsūdeņu objektiem, ko raksturo kā riska objektus, kā arī par to, kā tika noteiktas robežvērtības. Šīs robežvērtības iekļauj Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, kas minēti Ūdens pamatdirektīvā. Eiropas Komisija 2010. gadā publicēja ziņojumu, kurš tika izstrādāts, pamatojoties uz ES valstu sniegto informāciju.
• ES valstis identificē visas piesārņojošo vielu koncentrācijas ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences, kas ir konstatētas gruntsūdeņu objektos. Šajā nolūkā tās izveido monitoringa programmu saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu.
• Ņemot vērā direktīvas IV pielikumu, ES valstis nosaka arī šo augšupejošo tendenču maiņas sākumpunktus. Tendenču maiņa ir vērsta uz koncentrācijām, kas apdraud saistītās ūdens ekosistēmas, atkarīgās sauszemes ekosistēmas, cilvēku veselību vai likumīgus ūdens vides izmantošanas veidus.

Piesārņojošo vielu izplūdes novēršana un ierobežošana

• Pasākumu programmā, kas saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu izstrādāta katram upes baseina apgabalam, ietver visu piesārņojošo vielu netiešas izplūdes novēršanu — jo īpaši to bīstamo vielu, kas minētas Ūdens pamatdirektīvas VIII pielikuma 1.–6. punktā, kā arī to vielu, kas minētas pielikuma 7.–9. punktā, — situācijās, kad tās tiek uzskatītas par bīstamām. Turklāt ir jāierobežo arī to piesārņojošo vielu izplūde, kas netiek uzskatītas par bīstamām, ja tās rada reālu vai iespējamu piesārņojuma risku.
• Izņemot gadījumus, kad citos ES tiesību aktos ir paredzētas stingrākas prasības, preventīvos pasākumus cita starpā var neattiecināt uz atļautas tiešas izplūdes gadījumiem, uz piesārņojošām vielām, kuru koncentrācija ir tik maza, ka tās nerada nekādu risku, uz nelaimes gadījumu vai dabas katastrofu rezultātiem vai uz piesārņojošu vielu izplūdēm, kuras kompetentās iestādes tehnisku iemeslu dēļ uzskata par nenovēršamām vai neierobežojamām, nelietojot pasākumus, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, vai arī nesamērīgi dārgus pasākumus.