Barselonas Konvencija par Vidusjūru aizsardzību

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Barselonas konvencija

• Barselonas konvencijas 22 līgumslēdzējas puses. Tā ir starptautiska konvencija, kurā piedalās 21 Vidusjūras valsts (tostarp astoņas ES dalībvalstis – Horvātija, Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Malta, Slovēnija un Spānija) un ES.
• Konvencijā ir noteikts, ka pusēm ir atsevišķi vai kopīgi jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu un uzlabotu Vidusjūras reģiona jūras vidi un piekrastes reģionu, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību.

Konvencijas mērķi ir šādi:

• jūras vides un piekrastes reģionu aizsardzība, veicot pasākumus, kuru mērķis ir novērst un samazināt piesārņojumu un, cik vien iespējams, likvidēt to, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar darbībām uz sauszemes vai jūrā;
• piesārņojuma novērtēšana un pārvaldība;
• dabīgo jūras un piekrastes resursu ilgtspējīga pārvaldība;
• vides integrēšana ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;
• dabas un kultūras mantojuma aizsardzība;
• solidaritātes stiprināšana starp valstīm, kuras robežojas ar Vidusjūras reģionu;
• dzīves kvalitātes uzlabošanas sekmēšana.

Konvencijas puses apņemas:

• ieviest sadarbības sistēmu un īstenot kompleksu monitoringa un novērtēšanas programmu ar informāciju un novērtējumiem, lai aizsargātu Vidusjūras jūras vidi un piekrastes reģionu un samazinātu vai likvidētu piesārņojumu Vidusjūrā nolūkā sasniegt labu vides stāvokli¹;
• izveidot aizsargājamas jūras teritorijas un Īpaši aizsargājamās teritorijas Vidusjūras reģionā;
• īstenot kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību²;
• nodrošināt aizsardzību pret piesārņojuma sauszemes avotiem;
• nodrošināt aizsardzību pret piesārņojuma jūras avotiem;
• plānot ārkārtas pasākumus;
• sadarboties zinātnes un tehnoloģiju jomā;
• izstrādāt atbilstošas procedūras, lai noteiktu atbildību un kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot konvencijas noteikumus.

Tā tika grozīta 1995. gadā. Galvenie grozījumi attiecas uz:

• konvencijas ģeogrāfiskās piemērošanas jomas paplašināšanu līdz piekrastes teritorijām;
• piesardzības principa piemērošanu;
• principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu (skatīt kopsavilkumu);
• ietekmes novērtējumu veicināšanu;
• bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu;
• bīstamo atkritumu pārrobežu pārvietošanas rezultātā radīto piesārņojumu apkarošanu;
• piekļuvi informācijai un sabiedrības līdzdalību.

Konvencijai ir piesaistīti tālāk norādītie septiņi protokoli.

Piesārņojuma protokols

• Attiecas tikai uz to Vidusjūras reģiona piesārņojumu, ko rada kuģi un lidaparāti.
• Aizliedz noteiktu veidu atkritumu un vielu (noteikti toksiskie savienojumi, dzīvsudrabs, kadmijs, plastmasa, jēlnafta utt.) izmešanu.
• Nosaka pienākumu iepriekš izsniegt valsts atļaujas citu veidu atkritumiem vai vielām, piemēram, arsēnam, svinam, varam, cinkam, hromam, niķelim, konteineriem, metāllūžņiem un noteiktu veidu pesticīdiem.

Novēršanas un ārkārtas situāciju protokols

• Iekļauj Barselonas konvencijas noteikumus par pušu sadarbību, lai novērstu un ārkārtas gadījumos apkarotu kuģu izraisīto piesārņojumu Vidusjūrā.
• Ierosina veicināt tādu starptautisko noteikumu izstrādi un īstenošanu, kas īstenoti uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamata.
• Nosaka operatīvos pasākumus, kas pusēm jāveic kuģu izraisītā piesārņojuma gadījumā (novērtēšana, likvidēšana/samazināšana, informatīvie pasākumi), kā arī ārkārtas pasākumus, kas jāveic uz kuģiem, atkrastes iekārtās un ostās (jo īpaši avārijas plānu pieejamība un atbilstība tiem).

Protokols par piesārņojumu no sauszemes avotiem

• Attiecas uz piesārņojumu, ko rada izplūdes no upēm, noplūdēm, kanāliem vai citām ūdenstecēm, vai piesārņojumu, kas rodas no jebkuras citas izcelsmes vai darbības (tostarp sauszemes izcelsmes piesārņojuma) kādas protokola puses teritorijā.
• Uzskaita vielas, kuru novadīšana ir aizliegta, un faktorus, kas jāņem vērā, lai likvidētu šo vielu radīto piesārņojumu.
• Uzskaitītas arī vielas, kuru novadīšana ir atkarīga no kompetento valsts iestāžu atļaujas.
• Paredz sadarbību pētniecības un informēšanas jomā un attiecīgu programmu, pasākumu un standartu pieņemšanu, lai samazinātu vai likvidētu mērķvielas.

Īpaši aizsargājamo teritoriju un bioloģiskās daudzveidības protokols

• Protokols attiecas uz:
  • īpaši aizsargājamām teritorijām Vidusjūras reģionā un īpaši aizsargājamām Vidusjūras reģiona teritorijām;
  • dabas resursu aizsardzību Vidusjūras reģionā;
  • ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu;
  • noteiktu dabas teritoriju aizsardzību, izveidojot virkni īpaši koptu teritoriju.
• Pusēm ir pienākums izstrādāt pamatnostādnes aizsargājamo teritoriju izveidošanai un pārvaldībai un uzskaitīt noteiktu skaitu atbilstīgu pasākumu, kas pusēm jāīsteno, piemēram:
  • atkritumu novadīšanas vai izkraušanas aizliegšana;
  • jebkādu nevietējas izcelsmes vai ģenētiski modificētu sugu ieviešanas reglamentēšana.
• Nosaka nacionālos vai vietējos pasākumus, kas pusēm jāveic, lai aizsargātu dzīvnieku un augu sugas visā Vidusjūras reģionā.

Atkrastes protokols

• Paredz daudz izpētes un izmantošanas darbības un risina vairākus jautājumus, tostarp saistībā ar:
  • prasībām attiecībā uz atļaujām;
  • pamestu vai neizmantotu iekārtu demontāžu;
  • kaitīgo vielu lietošanu un likvidēšanu;
  • atbildību un prasībām attiecībā uz kompensācijām;
  • koordināciju ar citām Barselonas konvencijas pusēm reģionālā līmenī.
• Pusēm ir pienākums katrai atsevišķi vai divpusējā, vai daudzpusējā sadarbībā veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, samazinātu, apkarotu un kontrolētu piesārņojumu protokola zonā, kas rodas no atkrastes zonā notiekošām izpētes un izmantošanas darbībām.
• Tās arī apņemas izmantot vislabākos pieejamos, videi draudzīgākos un ekonomiski pamatotākos tehniskos paņēmienus.

Kaitīgo atkritumu protokols

• Pieprasa pusēm sadarboties, ja milzīgs daudzums naftas un/vai citu kaitīgu vielu Vidusjūrā nejauši vai kumulatīvi rada nopietnu un nenovēršamu apdraudējumu jūras videi, piekrastei vai vienas vai vairāku pušu ekonomiskajām, veselības vai ekoloģiskajām interesēm.
• Sadarbības mērķi:
  • operatīvās rīcības plānu izstrāde;
  • pasākumu cīņai pret naftas piesārņojumu jūrā veicināšana;
  • Vidusjūras stāvokļa uzraudzība un informācijas apmaiņa;
  • informācijas par resursu organizēšanu izplatīšana;
  • jaunu metožu izstrāde, lai novērstu un apkarotu piesārņojumu, kā arī pētniecības programmas šajā jomā.

Kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības protokols (KPTPP)

• Mērķis ir izveidot kopīgu pamatu KPTPP, pamatojoties uz ekosistēmisku pieeju Vidusjūras reģionos, kas stājās spēkā 2011. gada 24. martā.
• KPTPP ir šādi seši mērķi:
  • piekrastes zonu ilgtspējīga attīstība, racionāli plānojot darbības;
  • piekrastes zonas saglabāšana;
  • dabas resursu ilgtspējīga izmantošana;
  • ekosistēmu un krasta līniju saglabāšana;
  • dabas katastrofu un klimata pārmaiņu novēršana un samazināšana;
  • sadarbības uzlabošana.

ES piedalās visos iepriekš minētajos protokolos, izņemot Kaitīgo atkritumu protokolu.