KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

Bonnas konvencijas mērķis ir savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu* aizsardzība visā pasaulē. Savvaļas dzīvniekiem ir jāpievērš īpaša uzmanība, apzinoties to nozīmīgumu no apkārtējās vides, ekoloģijas, ģenētikas, zinātnes, estētikas, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālajiem un ekonomiskajiem viedokļiem. Lai nodrošinātu migrējošo sugu aizsardzību visā to areālā*, īpaši nepieciešama starptautiska sadarbība.

Ar šo lēmumu noslēdz konvenciju EEK (tagad ES) vārdā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konvencijas puses atzīst migrējošo sugu saglabāšanas nozīmīgumu un nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss* ir nelabvēlīgs.

Lai migrējošās sugas nekļūtu apdraudētas*, pusēm:

jāveicina, jāsadarbojas un jāatbalsta zinātniskie pētījumi, kas saistīti ar migrējošām sugām;
jācenšas noslēgt nolīgumus par II papildinājumā iekļauto migrējošo sugu aizsardzību un apsaimniekošanu.

Lai aizsargātu apdraudētās migrējošās sugas, konvencijas puses centīsies:

nodrošināt tūlītēju I papildinājumā iekļauto migrējošo sugu aizsardzību;
aizsargāt un atjaunot apdraudēto sugu biotopus;
aizkavēt, novērst, kompensēt vai pēc iespējas samazināt tādu darbību vai traucējumu kaitīgo ietekmi, kas nopietni apgrūtina vai pat kavē sugu migrāciju;
ciktāl iespējams un nepieciešams, novērst, samazināt vai regulēt faktorus, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs sugas nākotnē.

Valstīm, kas ir I papildinājumā iekļauto sugu areāla valstis, jāaizliedz šo sugu dzīvnieku ieguve. Šim aizliegumam pieļaujami noteikti izņēmumi, piemēram, ieguve zinātniskiem mērķiem vai ieguve ar mērķi veicināt sugas pavairošanu vai izdzīvošanu. Šādiem izņēmumiem ir jābūt precīziem pēc satura un ierobežotiem telpā un laikā, un šādai ieguvei nav nelabvēlīgi jāietekmē aizsargājamā suga.

II papildinājumā uzskaitīto sugu aizsardzībai un apsaimniekošanai var būt nepieciešami starptautiski nolīgumi.

Nolīgumu pamatnostādnes:

atjaunot vai saglabāt attiecīgo migrējošo sugu;
aptvert visu attiecīgās migrējošās sugas areālu;
būt pieejamam visām šīs sugas areāla valstīm, neatkarīgi no tā, vai šīs valstis ir vai nav Konvencijas puses;
ja iespējams, ietvert vairākas sugas.

Katrā nolīgumā jābūt ietvertai šādai informācijai:

attiecīgās migrējošās sugas nosaukums;
sugas areāls un migrācijas ceļš;
nolīguma īstenošanas pasākumi;
procedūras strīdu atrisināšanai;
attiecīgā iestāde, kas nodarbosies ar nolīguma īstenošanu.

Nolīgumos var būt iekļauti noteikumi arī par šādiem aspektiem:

sugu pētījumi;
informācijas apmaiņa par attiecīgo migrējošo sugu;
tādu biotopu saglabāšana un atjaunošana, kas ir piemēroti attiecīgo sugu aizsardzībai;
sugas aizsardzības statusa regulāra pārskatīšana;
ārkārtēji pasākumi ātrai un būtiskai aizsardzības pastiprināšanai.

Saskaņā ar konvencijas IV panta 4. punktu tiek noslēgti atšķirīga veida nolīgumi. Tie neattiecas vienīgi uz konvencijas II papildinājumā uzskaitītajām sugām, un tos var noslēgt par jebkuru savvaļas dzīvnieku sugas populāciju vai arī jebkuru tās ģeogrāfiski nošķirtas populācijas daļu vai zemāku taksonu, kas periodiski šķērso vienas vai vairāku nacionālo jurisdikciju robežas.

Konvencijas lēmējstruktūra ir pušu konference. Tā pārskata konvencijas īstenošanu un var pieņemt ieteikumus.

Konvenciju un tās I un II papildinājumu var grozīt.

Jebkādas domstarpības starp konvencijas pusēm izšķir sarunu ceļā starp attiecīgajā pusēm. Ja strīdu nevar atrisināt sarunu ceļā, to var iesniegt domstarpību izskatīšanai šķīrējtiesā, proti, Pastāvīgajā šķīrējtiesā Hāgā, kuras lēmums pusēm būs saistošs.

Bonnas konvencija tika parakstīta 1979. gadā un stājās spēkā 1983. gada 1. novembrī.

KONTEKSTS

GALVENIE TERMINI

Migrējošas sugas: visa populācija vai arī ģeogrāfiski nošķirta jebkuras savvaļas dzīvnieku sugas vai zemāka taksona populācijas daļa, kuras ievērojama daļa cikliski un nemainīgi šķērso vienas vai vairāku nacionālo jurisdikciju robežas.

Areāls: visa sauszemes un ūdens platība, ko migrējošās sugas apdzīvo, šķērso vai pārlido savas migrācijas gaitas laikā.

Migrējošās sugas aizsardzības statuss: uz attiecīgo migrējošo sugu darbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šo sugu izplatību un skaitu.

Apdraudēta: migrējoša suga ir apdraudēta, ja šai sugai draud izmiršana visā valsts teritorijā vai tās daļā.

PAMATDOKUMENTI

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (OV L 210, 19.7.1982., 11.–22. lpp.)

Padomes Lēmums 82/461/EEK (1982. gada 24. jūnijs), ar ko noslēdz Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (OV L 210, 19.7.1982., 10. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Lēmums 2006/871/EK (2005. gada 18. jūlijs) par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (OV L 345, 8.12.2006., 24.–25. lpp.)

Padomes Lēmums 98/145/EK (1998. gada 12. februāris), ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Bonnas Konvencijas par savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu aizsardzību I un II papildinājuma grozījumus, par kuriem lēmums pieņemts konvencijas Pušu konferences piektajā sanāksmē (OV L 46, 17.2.1998., 6.–7. lpp.)

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija