ES dalībvalstīm ir pienākums veikt šādas darbības:
Eiropas Komisija ik pēc četriem gadiem sniedz ziņojumu, kura pamatā ir no valstīm saņemtā informācija. Jaunākais ziņojums tika sniegts 2021. gadā.
Direktīvā ir noteikti augšējie ierobežojumi slāpekļa daudzumam kūtsmēslos, ko katru gadu var piemērot 170 kg/ha apmērā. Ja dalībvalstis to lūdz un ar noteikumu, ka tās var zinātniski pamatot, ka netiks radīts lielāks piesārņojums, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus (lēmumus, kas pieļauj izņēmumus un ko dēvē par atkāpēm), kas ļauj konkrētās teritorijās un konkrētos apstākļos piemērot lielāku maksimālo slāpekļa daudzumu kūtsmēslos. Šīs atkāpes neatbrīvo attiecīgās dalībvalstis ne no direktīvas mērķiem par ūdens kvalitāti, ne arī no citiem tās pasākumiem.
Pašlaik ir spēkā šādi atkāpes lēmumi:
Direktīvu valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz .
Slāpeklis ir svarīga uzturviela, kas palīdz augiem un labībai augt. Tomēr lielā koncentrācijā tas ir kaitīgs cilvēkiem un dabai, un nitrātu izmantošana lauksaimniecības vajadzībām organiskajos un ķīmiskajos mēslojumos var būt galvenais ūdens piesārņojuma avots. Lauksaimniecības nozare ir atbildīga par vairāk nekā 50 % no kopējā virszemes ūdeņos iepludinātā slāpekļa daudzuma.
Plašāka informācija:
Padomes Direktīva 91/676/EEK () attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, , 1.–8. lpp.).
Direktīvas 91/676/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
pēdējās izmaiņas